Jūrmalas muzejā skatāma Baibas Māzeres personālizstāde “Laiks joko…”. Māksliniece darbojusies dizaina un lietišķās grafikas jomā, veidojusi interjera projektus, tomēr visvairāk strādā akvareļa tehnikā – gan portreta žanrā, gan ainavā. Jubilejas izstāde veidota kā individuālā pieredzē sakņots stāsts, kas atspoguļo mākslinieces pasaules redzējumu, ikdienišķu notikumu un sadzīvisku situāciju vērojumu
Baiba Māzere (1943) dzimusi Rīgā, bet sevi sauc par jūrmalnieci, jo jau ilgus gadus pastāvīgi dzīvo Priedainē. Māksliniece beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas ādas plastikas nodaļu (1963), studijas turpinājusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā Interjera nodaļā (1964 – 1969), bet glezniecību mācījusies pie Borisa Bērziņa. Mīlestība pret akvareli veidojusies, pateicoties tādiem meistariem kā Eduards Jurķelis, Kārlis Sūniņš. Kopš 1969.gada Baiba Māzere regulāri piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.
Jau kopš 20.gadsimta 60-tajiem gadiem mākslinieces radošā darbība cieši saistīta Čehiju. 20.gadsimta 60.gadu beigas ir laiks, kad Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā aizsākās liberalizācijas periods, kas pazīstams ar nosaukumu Prāgas pavasaris. Tolaik arī Latvijas māksliniekiem pavērās vēl nebijusi iespēja ieskatīties aiz dzelzs priekškara. Baiba kopā ar savu dzīvesbiedru gleznotāju Nikolaju Drozdovski (1939 - 2020) iepazina Čehiju un, aizrautīgi tverot jaunos iespaidus, fiksēja redzēto savos darbos. Izstādē ietverti darbi no Čehijas perioda, kas sakrīt ar mākslinieces radošā pacēluma laiku.
Šobrīd māksliniece vairāk pievērsusies Latvijas dabas studijām, gleznās kā mūžības zibšņi iemūžināti arī atmiņu tēli – Baibas dvēseles radinieki un reliģiski sižeti, kas rosinājuši pārdomas. Izstāde veidota kā individuālā pieredzē sakņots stāsts, kas atspoguļo mākslinieces pasaules redzējumu, ikdienišķu notikumu un sadzīvisku situāciju vērojumu – darbi glabā dzīves notikumu fragmentus, mudina pakavēties atmiņās, saskatīt dzīves gaišo pusi un priecāties par skaisto.