Jūrmalas iedzīvotāji un viesi, kuri pastaigām iecienījuši dabas parka „Ragakāpa” teritoriju un tās apkārtni kāpu posmā starp 36. līniju un Lielupes grīvu, nereti brīvdienās varēja novērot neierastu rosību. Vairākās vietās izvietotās informatīvās zīmes norāda, ka piekrastē notiek pelēkās kāpas kopšanas darbi.
Kopšanas darbus priekškāpās un pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Ja to neveic, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu.
Šādu darbu veikšana, kad tiek izzāģētas vai ar saknēm izrautas blīvi saaugušās jaunās priedītes, ir nepieciešama, lai samazinātu īpaši aizsargājamam biotopam nevēlamu apaugumu un kopumā uzlabotu pelēko kāpu kvalitāti. Ja tas netiek darīts, pelēkās kāpas aizaug ar kokiem un sāk izzust, bet to nevajadzētu pieļaut, jo atklātu platību, kas ir klātas ar pelēkās kāpas augāju, ir retums. Tās ir Eiropas mērogā unikāla, aizsargājama dabas bagātība. To saglabāšana lielā mērā šobrīd ir atkarīga no cilvēku roku darba.
Vairākkārt koku un krūmu apauguma novākšanas darbos tika aicināti iesaistīties arī brīvprātīgie. Talkās aktīvi iesaistījās Jūrmalas 3. jūras skautu un gaidu vienības pārstāvji.
Pelēkās kāpas atrodas šaurā joslā starp pludmali un mežainajām kāpām un to raksturo atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi, kuru augšanai nepieciešams aizvējš, saulaina, mierīga vieta ar nabadzību augsni. Jo mazāk koku pelēkajās kāpās, jo labvēlīgāka vide ir specifiskajam biotopa augājam un ar to saistītajiem bezmugurkaulniekiem un putniem. Biotopos “ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas” ir galvenā mājvieta tādām sugām kā pļavas silpurene, smiltāja neļķe, gmelina alise, garlūpas racējlapsene, stepes čipste.
Jūrmalas valstspilsētā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priedi (Pinus sylvestris) un kārkliem. Lapu koki un krūmi piekrastes kāpu kopšanas darbos netiek izcirsti, jo līdzšinējie ekspertu novērojumi liecina, ka, nozāģējot, piemēram, kārklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kārkla vietā var izaugt jauns kārklu puduris ar blīviem zariem.
Vairāk tieši priedes ir tās, kas augot samazina smilšu kustību, palielina nobiru un barības vielu daudzumu, samazina gaismas daudzumu, kā rezultātā biotops transformējas un izzūd.
Šobrīd lielākā daļa no ieplānotajiem kopšanas darbiem, kas saistīti ar nevēlamo priedīšu izzāģēšanu ziemas periodā ir paveikti, bet vēl līdz 2024. gada 30. septembrim turpināsies darbi, kas saistīti mazo priedīšu izravēšanu, izzāģētā materiāla izvešanu un citi kopšanas darbi.
Vērtējot izdarīto, jāatzīmē, ka veiktie kopšanas darbi pelēkajā kāpā:
- uzlabo īpaši aizsargājamo kāpu biotopu vides apstākļus (smilšu pārpūšanas procesus, gaismas apjomu zemsedzē, mitruma apstākļus), struktūru un raksturīgo sugu sastāvu vietās, kur tie joprojām pastāv, bet ir sliktā aizsardzības stāvoklī;
- ļauj izveidotajos atvērumos (bez kokiem brīvos laukumos), iedzīvoties dažādiem augiem - smiltāju sugām un kukaiņiem, tādējādi palielinoties bioloģiskajai daudzveidībai;
- palielina, atjauno dabas parka “Ragakāpa” atklāto kāpu ainavu platības, kas bija aizaugušas, saglabājot skaistu, atklātu vidi;
- īsteno vienu no dabas parka “Ragakāpa” dabas aizsardzības plānā noteiktajiem apsaimniekošanas pasākumiem;
- veicina dabas tūrisma objektu – dabas parka “Ragakāpa” un dabas objekta “Lielupes grīva” pilnveidi, atbilstošu apsaimniekošanu;
- ierobežo ekspansīvo un invazīvo augu sugu izplatību, samazinot tām nepieciešamo barības vielu daudzumu.
Bez visa uzskaitītā, kāpu kopšanas darbi veicina arī sabiedrības izglītošanu vides aizsardzības jomā.
Visi darbi tiek veikti, ievērojot Dabas parka “Ragakāpa” dabas aizsardzības plānu, Dabas aizsardzības pārvaldes nosacījumus un vadlīnijas īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai, kā arī pamatojoties uz sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu.
Priekškāpu un pelēko kāpu biotopu stāvokļa uzlabošanas darbi tiek veikti organizācijas “Eiropas Zaļā josta” atbalstītā projekta „Eitrofikācijas samazināšana pelēko kāpu biotopos” ietvaros, kuru realizē biedrība “Latvijas zaļā kustība”. Vairāk par projekta norisi informācija pieejama šeit.
