Grūti noticēt, ka Jomas iela – šodienas rosīgā kūrorta promenāde, Majoru galvenā artērija un dzīvības dzīsla – savulaik bija smilšainu jomu un kāpu ainava. Vietā, kur šobrīd rindojas kafejnīcu terases, veikali un cilvēku pilna gājēju iela, vēl 19. gadsimta vidū atradās vēja veidotas ieplakas starp kāpām, slapjā laikā grūti izbrienams mežs un ceļš, kas veda gar Lielupes krastu. Tieši šīs jomas – paralēli jūrai ejošās ieplakas – devušas ielai tās nosaukumu.
Jaunais pastaigu maršruts “Majori. Pilsētas promenāde “Jomas iela”” aicina Jomas ielu ieraudzīt kā vēsturisku kūrorta promenādi, kur spilgti nolasāmas Jūrmalas pārvērtības. Apbūvējot zemesgabalus, smilšainie uzkalniņi pakāpeniski tika nolīdzināti, bet iela, kas iegūla starp divām sākotnējām kāpām un savienoja Majorus ar Edinburgu, vēlākajiem Dzintariem, kļuva par vienu no nozīmīgākajām kūrorta sabiedriskās dzīves asīm.
Maršruts ved Jomas ielas garumā, izgaismojot gan saglabājušās ēkas, gan vietas, kuru kādreizējā nozīme šodien nolasāma vairs tikai stāstos un vēsturiskās fotogrāfijās un pilsētvides atmiņā. Tas ļauj ieraudzīt, kā veidojies Jūrmalas dzīvīgākais centrs – mainoties ēkām, funkcijām un kūrorta dzīves paradumiem. To vidū ir arī Majoru dzelzceļa stacijas pārvērtību stāsts – no reiz nozīmīgās koka stacijas, kas bija viena no Jūrmalas vizītkartēm, līdz mūsdienu būvei ar 20. gadsimta 90. gadu estētiku. Maršruts pievērš uzmanību arī bijušajai viesnīcai “Jūrmala”, vēlāk “Majori”, kas savulaik iemiesoja kūrorta eleganci, un leģendārajai kafejnīcai “Korso”, agrāk “Mascotte”, kas atgādina par Jomas ielas izklaides un kafejnīcu kultūras slāni – koncertiem, dejām un kūrorta vakaru noskaņu. Maršrutā nozīmīgu vietu ieņem arī Horna dārzs – viens no agrīnajiem kūrorta sabiedriskās dzīves centriem, kur līdzās koncertiem un izklaidei notika pirmie kinematogrāfa seansi, bet vakaros dārzs iemirdzējās elektriskajā apgaismojumā. Jomas ielas garumā redzama arī vēsturiskā tirgotavu apbūve, seno pansiju raksturs un izteiksmīgi koka arhitektūras piemēri.
Maršruts sākas pie Majoru dzelzceļa stacijas un noslēdzas pie pareizticīgo dievnama par godu Dievmātes Kazaņas ikonai. Tajā iekļauti 50 pieturpunkti, un tā kopējais garums ir aptuveni 1,3–1,5 kilometri. Nesteidzīgai pastaigai, apskatot ēkas un iepazīstoties ar maršruta stāstiem, ieteicams atvēlēt 1–1,5 stundas.