Lācis pilsētā parasti nonāk, jo tas klejo vai meklē barību. Tas parasti nenāk uz pilsētu, lai uzbruktu cilvēkiem.
Ja pilsētā ir lācis vai cits liels savvaļas dzīvnieks, cilvēkiem ir jāsazinās ar:
- vietējo pašvaldību,
- Dabas aizsardzības pārvaldi,
- vai jāzvana 112.
Tad speciālisti var droši izvest dzīvnieku no apdzīvotas vietas.
Šādā situācijā cilvēkiem ir svarīgi:
- saglabāt mieru,
- palikt drošībā,
- netuvoties dzīvniekam,
- ziņot atbildīgajām iestādēm,
- neradīt dzīvniekam papildu stresu.
Papildu stress ir, piemēram:
- dzīvnieka dzenāšana ar automašīnu,
- skaļa taurēšana,
- biedēšana ar suņiem,
- skriešana dzīvniekam pakaļ,
- ceļa aizšķērsošana.
Ja dzīvniekam ir mazāk stresa, ir lielāka iespēja, ka tas drīz pats aizies no pilsētas.
Latvijā lielāku apdraudējumu rada nevis lāči, bet cilvēku rīcība, kad tie satiek lāci. Lāču skaits aug. Tāpēc gadījumi, kad lācis nejauši nonāk pilsētā, var kļūt biežāki.
Cilvēkiem ir jādomā par savām darbībām iepriekš. Piemēram:
- nedrīkst palaist savvaļā dzīvniekus, kas ir daļēji pieradināti,
- nedrīkst atstāt brīvi pieejamus pārtikas atkritumus,
- nedrīkst atstāt mājdzīvnieku barību ārā.
Šie ir bieži iemesli, kāpēc savvaļas dzīvnieki, piemēram, eži, lapsas un arī lāči, uzturas apdzīvotās vietās.
Ja savvaļas dzīvniekiem nebūs brīvi pieejamas barības, tie meklēs barību citur.
Lāči Latvijas pilsētās nav bieži. Lācis pilsētā var nonākt dažādu iemeslu dēļ.
1) Pavasarī iepriekšējā gadā dzimušie lācēni atdalās no mātes. Tie klejo lielos attālumos un meklē savu teritoriju.
2) Pilsētā ir brīvi pieejama barība. Piemēram:
- mājdzīvnieku barība ārā,
- vaļējas atkritumu tvertnes,
- komposts,
- augļu koki,
- medību barotavas,
- bišu dravas.
Šīs vietas pievilina savvaļas dzīvniekus tuvāk cilvēkiem.
3) Lācis, ejot cauri nepazīstamai teritorijai, var nejauši nonākt apdzīvotā vietā un apjukt.
4) Lācis var vienkārši šķērsot pilsētu, lai tiktu uz citu vietu. Tas ne vienmēr grib palikt pilsētā.
Eiropas pieredze rāda, ka problēmu parasti rada atsevišķi dzīvnieki vai konkrētas teritorijas, nevis visi lāči kopā.
Rumānijā, Slovākijā un Polijā dzīvo daudz lāču. Šīs valstis iesaka:
- labāk pārvaldīt problemātiskos dzīvniekus,
- samazināt brīvi pieejamus atkritumus,
- aizsargāt biškopjus,
- ātri reaģēt konkrētos gadījumos.
Svarīgi saprast: tas, ka dabā un pilsētā ir dažādas dzīvnieku sugas, pats par sevi nav tiešs apdraudējums cilvēkiem.
Tomēr, ja ir situācija, kur ir tiešs un tūlītējs apdraudējums cilvēka veselībai vai dzīvībai, speciālisti to vērtē atsevišķi. Šādos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde var ātri rīkoties un problemātiskos dzīvniekus likvidēt.
Par šādiem gadījumiem cilvēki var ziņot, rakstot uz e‑pastu: pasts@daba.gov.lv.
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais plēsējs Latvijā.
- Lāču mātītes var svērt līdz 150 kg.
- Lāču tēviņi var svērt līdz 300 kg.
Lācis var nodzīvot vairāk nekā 30 gadus. Tam nav dabisku ienaidnieku.
Lāči parasti dzīvo lielos mežos. Tie dod priekšroku jauktu koku mežiem ar:
- lieliem un veciem skuju kokiem,
- jauktu koku mežiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.
Ziemas guļai lācis iekārto migu dabiskās slēptuvēs. Tas izvēlas pēc iespējas sausas vietas un ūdens tuvumu.
Ikdienā lācis nav agresīvs. Tas parasti izvairās no cilvēkiem.
Lācis var kļūt bīstams cilvēkam, ja:
- tas ir par agru iztraucēts no ziemas guļas,
- tas ir pārsteigts nesagatavots,
- tam nav atkāpšanās ceļa,
- tas ir ievainots,
- tā ir lāču māte ar mazuļiem.
Šobrīd pasaulē ir apmēram 200 000 brūno lāču. Lielākās lāču populācijas ir:
- Krievijā,
- Amerikas Savienotajās Valstīs,
- Kanādā,
- Rumānijā.
Daudzās Eiropas un citās valstīs brūnie lāči ir izzuduši. Tomēr pamazām tie sāk atgriezties šajās teritorijās.