No 9. oktobra līdz 2027. gada 16. janvārim Aspazijas mājā ir skatāma mākslinieka un ilustratora Roberta Rūrāna izstāde “Isildura lāsts”. Tā ir darbu sērija, kurā mākslinieks iedvesmojas no Dž. R. R. Tolkīna “Gredzenu pavēlnieka” pasaules. Viņš domā par mūžīgo cīņu starp labo un ļauno un par cilvēka iekšējām izvēlēm.
Stāsti, pasakas un mīti cilvēkiem ir svarīgi jau daudzus gadus. Tajos ir patiesības, kas der daudziem laikiem. Tie palīdz izturēt ciešanas, saprast savas saknes un vietu pasaulē. Tie palīdz arī atrast dzīves jēgu. Šādu skatījumu Rūrāns izmanto, veidojot savu Viduszemes un tās varoņu redzējumu.
Izstādes centrā ir cilvēka iekšējais konflikts. No vienas puses ir vēlme darīt labu. No otras puses ir kārdinājums pakļauties savām vājībām. Mākslinieks šo ideju saista ar Platona ratu alegoriju. Tajā cilvēka prāts vada 2 pretējus spēkus. Baltais zirgs simbolizē cilvēka garu, gudrību un tieksmi pēc augstāka, dievišķa. Melnais zirgs simbolizē zemiskas vēlmes un spēkus, kas velk dvēseli citā virzienā. Ikdienā to var sajust, piemēram, kad cilvēks grib palīdzēt, bet tajā pašā laikā grib domāt tikai par sevi.
Viena no galvenajām izstādes idejām ir šāda: mazi un ikdienišķi labestības darbi var izrādīties ļoti svarīgi. Mēs bieži to neredzam uzreiz. Piemēram, vienkāršs atbalsta vārds draugam var mainīt viņa dienu vai pat dzīvi.
Roberts Rūrāns (dzimis 1990. gadā) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas bakalaura programmu. Viņš ir viens no dizaina studijas “Overpriced” līdzdibinātājiem. Tagad viņš strādā kā neatkarīgs ilustrators un mākslinieks.
Rūrāns glezno ar akrilu. Viņa vizuālā valoda ar laiku mainās. Sākumā viņš ietekmējas no laikmetīga minimālisma un modernisma. Viņš meklē pārspīlētas formas. Vēlāk viņu sāk interesēt viduslaiku kristīgā māksla, tās izskats un simboli. Mākslinieks sadarbojas ar pazīstamiem uzņēmumiem un organizācijām, piemēram, The New York Times, Apple, NATO, Hermès.
Rūrāns uzskata, ka mākslas uzdevums nav tikai provocēt. Mākslai ir jādod cilvēkam sajūta, ka pasaule ir kā mājas. Arī laikā, kad tehnoloģijas maina cilvēka attiecības ar fizisko un taustāmo pasauli, viņš apzināti turpina strādāt ar roku. Piemēram, viņš zīmē uz papīra, nevis tikai datorā.
“Es joprojām zīmēju ar roku un ceru vienmēr to darīt, jo man tas ļoti patīk. Man tas šķiet arvien svarīgāk tieši tehnoloģiju laikmetā, kas mūs arvien vairāk attālina no cilvēciskā, taustāmā un, es teiktu, arī īstā,” saka Roberts Rūrāns.
Izstādes atklāšana notiek 9. oktobrī plkst. 17.00.