18. augustā Jūrmalas muzejā pulcējās latviešu valodas un literatūras skolotāji un citi interesenti, lai profesionālās pilnveides seminārā “Kāpēc dzeja: īsāks ceļš uz plašāku pasauli” kopīgi meklētu atbildes uz jautājumu – kāpēc mums ir vajadzīga dzeja?
Ātruma, informācijas pārbagātības un nemitīgas produktivitātes laikmetā dzeja aicina apstāties, pievērst uzmanību detaļām, ieklausīties vārdos un ieraudzīt to, kas pirmajā mirklī var palikt nepamanīts. Tādēļ seminārā dzeja tika aplūkota ne tikai kā literatūras žanrs, bet arī kā instruments uzmanības, empātijas, kritiskās domāšanas un radošuma attīstīšanai.
Seminārs sākās ar lektora Andreja Mūrnieka lekciju “Autora, teksta un lasītāja “nāve”. Ko darīt?”, kurā tika aktualizēti jautājumi par teksta nozīmes veidošanos, autora un lasītāja lomu interpretācijā, kā arī par to, kā literatūras un mākslas pieredze var palīdzēt izglītībā laikā, kad skolēnu uzmanību arvien vairāk konkurē viedtālruņi, sociālie tīkli un mākslīgais intelekts.
Dienas otrā daļa bija veltīta praktiskai darbošanās pieredzei – trīs meistardarbnīcām, kurās dalībnieki varēja ne tikai klausīties, bet arī paši izmēģināt dažādas pieejas darbam ar dzeju.
Antas Priedītes meistardarbnīcā “Kāpēc dzeja?” meklējām atbildes uz jautājumiem, kāpēc lasīt un rakstīt dzeju, kāpēc tā ir vajadzīga un kā dzeja savienojas ar citām kultūras un sabiedriskās dzīves jomām. Dzeja tika skatīta kā dzīva un mainīga valoda, kas nebūt nepieder tikai dzejniekiem.
Haralda Matuļa vadītajā meistardarbnīcā “Trūkstošie dzejoļi: kā skolniekus piespiest būt radošus” uzmanības centrā bija skolēnu radošums un bieži sastopamā sajūta – “es neesmu radošs”. Dalībnieki iepazina “nebaltās lapas” un “garlaicīgā dzejoļa” metodes, kā arī paši izmēģināja paņēmienus, kas palīdz radīt drošāku un mērķtiecīgāku vidi radošam darbam.
Roberta Vilsona meistardarbnīcā “Aktīvais tuvlasījums: visīsāko dzejoļu lasīšanas darbnīca” dalībnieki pievērsāmies tam, cik daudz iespējams ieraudzīt dažās dzejoļa rindās. Balstoties lektora pieredzē, kas gūta, strādājot ar vidusskolēniem programmā “Latvijas skolas soma”, dalībnieki izmēģināja aktīvās lasīšanas vingrinājumus un domāja par to, kā palīdzēt skolēniem tekstu ne tikai izlasīt, bet patiešām ieraudzīt un izjust.
Semināra noslēgumā dalībnieki turpināja dienas laikā aizsāktās diskusijas un dalījās pieredzē, idejās un pārdomās. Šī diena vēlreiz atgādināja, ka jautājumam “Kāpēc dzeja?” nav tikai viena atbilde. Varbūt dzeja ir vajadzīga tieši tādēļ, ka tā māca uzdot jautājumus, uz kuriem ne vienmēr ir viena pareiza atbilde. Tā ļauj apstāties, ieraudzīt nianses un paskatīties uz pasauli no cita skatpunkta.
Semināru “Kāpēc dzeja: īsāks ceļš uz plašāku pasauli” organizēja Jūrmalas muzejs sadarbībā ar Kultūras pedagogu biedrību un Jūrmalas Centrālo bibliotēku.