Nozīmīgas gadskārtas Jūrmalā 2026. gadā

Publicēts: 19.01.2026.

2026. gads Jūrmalai ir bagāts ar nozīmīgām gadskārtām, kas ļauj atskatīties uz pilsētas vēsturi un tās attīstības ceļu vairāk nekā divu gadsimtu garumā. No Ķemeru kūrorta pirmsākumiem un pirmo ārstniecības avotu slavas līdz arhitektūras meistardarbiem, kultūras dzīves uzplaukumam un sabiedriski nozīmīgiem notikumiem Šīs gadskārtas iezīmē Jūrmalas vietu Latvijas vēsturē, kultūrā un identitātē. Atceroties nozīmīgus notikumus, personības un vietas, ne tikai tiek godināta pagātne, bet arī stiprināta izpratne par Jūrmalu kā unikālu kūrortpilsētu, kuras vērtības veidojušās gadu desmitiem un saglabājušās līdz mūsdienām.

Aicinām iepazīties ar 2026. gada nozīmīgākajām Jūrmalas gadskārtām un notikumiem:

230

1796. gadā Ķemeru sērūdens avots (svētavots) kļūst pazīstams ārstu aprindās, uz Ķemeru kūrortu nosūtīti pirmie pacienti. Attēlā – pastkarte, 20. gs. sākums.

130

1896. gadā Horna koncertdārzā ierīkots pirmais kinematogrāfs Jūrmalā. Attēlā – pastkarte, Horna koncertdārzs, 20. gs. sākums.

130

1896. gadā Slokā nodibināta Baltijas celulozes fabrika – lielākais rūpniecības uzņēmums Jūrmalā līdz 1989. gadam, kad apturēja fabrikas darbību, 1994. gadā to pilnībā slēdza. Attēlā – celulozes fabrika 19. gs. beigās–20. gs. sākumā.

90

Majoru–Dubultu labdarības biedrības ēkā (tagadējā Majoru vidusskola) 1936. gadā notiek pirmā Jūrmalas mākslinieku izstāde, kurā piedalījās Oskars Pladers, Alberts Filka, Voldemārs Caune, Ansis Cīrulis, Voldemārs Āboliņš un citi mākslinieki.

Voldemāra Caunes (1901–1975) glezna “Jūrmala Majoros”/pēc 1911. gada pastkartes

80

1946. gada 8. februārī izdots Latvijas PSR AP dekrēts “Par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona izveidošanu”, saskaņā ar kuru likvidēja Rīgas Jūrmalas pilsētu, pievienojot to Rīgai un izveidojot Rīgas Jūrmalas rajonu, kas pastāvēja līdz 1959. gada 11. novembrim.

40

1986. gada vasarā Dzintaru koncertzālē notika pirmais Vissavienības estrādes dziesmu jauno izpildītāju konkurss “Jūrmala”, kura iniciators bija maestro Raimonds Pauls. Attēlā – konkursa “Jūrmala 86” galvenās balvas Grand Prix ieguvējs – Latvijas pārstāvis Rodrigo Fomins.

40

1986. gadā no 15. līdz 19. septembrim Dzintaru koncertzālē notika ASV un PSRS sabiedrības pārstāvju tikšanās un konference (“Čatokvas konference”). Amerikas Latviešu Apvienība Čatokvas konferenci uzskata par vienu no galvenajiem notikumiem, kas noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā.

30

1996. gadā sabiedrības apskatei atvērta Aspazijas māja, Jūrmalas muzeja filiāle.

Foto no Jūrmalas muzeja krājuma.

165

1861. gadā Ķemeru vēsturiskajā kūrorta parkā uzcelts piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem, tagad – valsts nozīmes kultūras piemineklis. Attēlā – pastkarte, 20. gs. sākums.

130

1896. gadā uzcelta Sv. Kņaza Vladimira pareizticīgo baznīca Jaundubultos, vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Attēlā – baznīca, 20. gs. 20. gadi.

115

1911. gadā uzcelta senākā Bulduru Dārzkopības vidusskolas ēka Viestura ielā 6, arhitekts Aleksandrs Vanags (1873–1919), vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Attēlā – skolas ēka, 20. gs. 20. gadu beigas–30. gadi.

100

1926. gadā uzcelta jaunā Asaru dzelzceļa stacijas ēka, arhitekts Pēteris Feders (1868–1936), valsts nozīmes kultūras piemineklis. Attēlā – Asaru stacija. 20. gs. 20. gadi.

90

1936. gadā uzcelta Ķemeru viesnīcas ēka, arhitekts Eižens Laube (1880–1967), izcila klasicisma arhitektūras būve Latvijā, valsts nozīmes kultūras piemineklis. Attēlā –Ķemeru sanatorija. 1936.–1939. gads.

90

Vēsturiskajā Edinburgas koncertdārzā 1936. gadā uzbūvēta Dzintaru koncertzāle, arhitekti Aleksandrs Birzenieks (1893–1980) un Viktors Mellenbergs (1905–2001), ieejas hallē izveidoti Anša Cīruļa (1883–1942) sienas gleznojumi, valsts nozīmes kultūras piemineklis, iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Attēlā – Dzintaru koncertzāle, 1973. gads, un Dzintaru koncertzāles kase, 1937. gads.