Šodien, 8. oktobrī, beidzas Nacionālo bruņoto spēku rīkotās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2026”. Tajās piedalās ap 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu. Mācībās Nacionālie bruņotie spēki trenē kaujas gatavību, pārbauda pilsētu drošības un civilās aizsardzības plānus, pilnveido mobilizācijas kārtību un stiprina sadarbību ar sabiedrotajiem un civilajām institūcijām.
Mācības notiek no 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā. Tajās piedalās profesionālā dienesta karavīri, zemessargi, valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri un sabiedroto valstu karavīri. Mācībās izspēlē dažādus apdraudējuma scenārijus. Tie ir gan jaukta veida apdraudējumi, gan atklāts karš. Tiek pārbaudīts, vai vienības var labi sadarboties, ātri reaģēt un izpildīt valsts aizsardzības uzdevumus.
Jūrmalā mācības “Namejs 2026” notiek no 16. līdz 19. septembrim. Jūrmalas dienvidos, gar Lielupes piekrastes mežu, darbojas NBS un sabiedroto vienības. Militārā tehnika un karavīri pārvietojas maršrutā no Slokas dienvidu daļas pa Jūrkalnes ielu, tālāk uz Valteriem un Mellužu dienvidu mežiem. Galvenie pulcēšanās un atbalsta punkti ir Slokas dienvidrietumos, Valteros un Mellužu austrumu daļā pie Dārzu ielas. Īslaicīga pārvietošanās un mācību manevri notiek arī pie Bulduru tehnikuma un Lielupes tilta.
No 6. līdz 8. oktobrim Jūrmalā turpinās mācības “Namejs 2026”. Šajā laikā pārbauda institūciju sadarbību, informācijas un sakaru apmaiņu, krīzes saziņu ar iedzīvotājiem un pašvaldības spēju nodrošināt cilvēkiem svarīgus pakalpojumus krīzes laikā. Piemēram, elektrību, ūdeni, siltumu un palīdzību.
Īpaša uzmanība ir Jūrmalas pašvaldības Civilās aizsardzības komisijai. Pārbauda, kā tā vada un saskaņo rīcību krīzē. Pārbauda arī galvenos un rezerves sakaru veidus, ja rodas sakaru traucējumi. Vērtē, kā notiek informācijas aprite un krīzes saziņa ar iedzīvotājiem. Tiek trenēta evakuācija, pulcēšanās vietu un evakuācijas punktu darbs.
Tāpat pārbauda iesaistīto institūciju sadarbību, resursu piesaisti un atbalstu. Tiek izmantoti digitāli risinājumi, piemēram, kartes datorā un datubāzes. Tie palīdz labāk plānot un vadīt darbus.
Mācībās vērtē, vai atbildīgās personas saņem informāciju laikā, zina savus pienākumus un spēj ātri un kopīgi rīkoties. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību.
Nacionālie bruņotie spēki pateicas Latvijas iedzīvotājiem par sapratni un atbalstu mācību laikā. Tāpat viņi pateicas valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem un sadarbības partneriem par iesaisti mācībās.
Svarīga mācību daļa ir pilsētu drošības plānu un civilmilitārās sadarbības pārbaude praksē. Valmierā pārbauda pilsētas drošības plānu un iedarbina pašvaldības Krīzes štābu. Tur trenē arī iedzīvotāju evakuāciju. Rīgā un Pierīgā trenē galvaspilsētas un svarīgo objektu aizsardzību. Rīgā notiek praktiskas iedzīvotāju evakuācijas mācības, kurās pārbauda institūciju sadarbību un evakuācijas kārtību. Jūrmalā pārbauda pašvaldības civilās aizsardzības sistēmas gatavību, institūciju sadarbību, krīzes saziņu un evakuācijas kārtību.
Kurzemē un Zemgalē vienības trenē darbību jaukta un atklāta militāra apdraudējuma apstākļos. Īpaša uzmanība ir svarīgo objektu aizsardzībai un sadarbībai starp karavīriem un civilajām institūcijām. Latgalē pilnveido teritoriālo aizsardzību, bezpilota sistēmu izmantošanu un aizsardzību pret droniem. Vidzemes austrumos trenē Nacionālo bruņoto spēku, sabiedroto un iekšlietu dienestu sadarbību valsts aizsardzības uzdevumu izpildē.
Visā Latvijā mācību laikā pārbauda zemessargu un rezerves karavīru mobilizācijas kārtību. Tas nozīmē apziņošanu, ekipējuma izsniegšanu, materiālo resursu sagatavošanu un personāla izvietošanu ārpus pastāvīgajām bāzēm. Vienlaikus pilnveido Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto vienību sadarbību un pārbauda jaunus risinājumus un tehnoloģijas. Mācību scenārijos izmanto Ukrainas pieredzi. Īpaši trenē bezpilota sistēmu izmantošanu un aizsardzību pret droniem.
Mācības “Namejs 2026” ietver valsts aizsardzības uzdevumus uz sauszemes, jūrā, gaisā, kibertelpā un informācijas vidē. Tiek pilnveidota sadarbība ar NATO sabiedrotajiem, tai skaitā ar NATO Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābu un Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem JEF. Tas stiprina kopējo spēju ātri reaģēt un sadarboties Baltijas reģionā.
Visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros mācībās piedalās arī Krīzes vadības centrs, Valsts kanceleja, nozaru ministrijas, valsts drošības iestādes, pašvaldības un uzņēmēji. Kopā ar civilajām institūcijām trenē atbalsta sniegšanu valsts aizsardzībai un svarīgo nozaru nepārtrauktu darbu krīzes laikā. Piemēram, enerģētiku, sakarus, transportu un veselības aprūpi.
Mācību laikā gūto pieredzi un secinājumus izmantos Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstīšanai. Tāpat pilnveidos pilsētu drošības un civilās aizsardzības plānus un stiprinās sadarbību starp militārajām un civilajām institūcijām.