“Jūrmalas muzeja rakstu” pirmais izdevums tagad ir pieejams drukātā veidā.
Tas ir jauns zinātnisks izdevums. To veido Jūrmalas muzejs kopā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāti. Izdevums ir starpdisciplinārs. Tas nozīmē, ka tajā ir raksti no dažādām zinātņu jomām.
Šajā izdevumā ir oriģināli pētījumi. Tie nav publicēti agrāk. Pētījumi ir par Jūrmalas vēsturi un kultūru. Ir arī raksti par piekrasti, jūru un kūrortiem. Galvenā uzmanība ir Baltijas jūras reģionam. Raksti ir par laiku no senatnes līdz mūsdienām.
Raksti aptver humanitārās, sociālās un mākslas zinātnes. Tajos ir vēsture, arheoloģija, mākslas vēsture, literatūras pētniecība, politikas pētniecība un citas jomas. Piemēram, kā cilvēki dzīvo pie jūras, kā veidojas pilsētas, kā mainās māksla un literatūra.
Pirmā krājuma saturs:
– “Piekrastes un jūras arheoloģija Latvijā: pētniecības pieredze un perspektīvas” (autors Andris Šnē). Šajā rakstā stāsta par senajām lietām, ko atrod pie jūras un ūdenī, un par to, kā šos atradumus pēta.
– “Jūrmala pirms Jūrmalas: Baltijas jūras piekraste agrajos jaunajos laikos” (Gvido Straube). Šeit raksta par to, kā cilvēki dzīvo pie Baltijas jūras pirms Jūrmala kļūst par kūrortu.
– “Pilsēta un pludmale: kūrorta pirmsākumi Rīgas Jūrmalā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā” (Mārtiņš Mintaurs). Raksts stāsta, kā Rīgas Jūrmala kļūst par atpūtas vietu ar pludmali, pastaigām un vasarnīcām.
– “Pirmais latviešu sievietes izdotais dzejas krājums: Bulduru iedzīvotāja Katrīna Reinovska un viņas grāmata “Latvijas Jūrmalas puķītes” (1875)” (Līvija Baumane-Andrejevska). Šajā rakstā stāsta par sievieti, kas dzīvo Bulduros un izdod savu dzejas grāmatu. Tas ir īpašs notikums latviešu literatūrā.
– “Valstiskuma veidošanas iespējas Somijā (1917–1922)” (Kari Aleniuss). Šeit raksta par to, kā Somija veido savu valsti. Piemēram, kā top likumi un valdība.
– “Zvejnieki Rīgas jūrmalā un apkārtnēs 20. gadsimta 20. un 30. gados zvejniecības biedrību dokumentos” (Līga Strazda). Raksts stāsta par zvejnieku dzīvi un darbu pie Rīgas jūrmalas. Informācija ir no biedrību dokumentiem, piemēram, protokoliem un ziņojumiem.
– “Ventspils kā kūrorts 20. gs. pirmajā pusē: ieceres un rezultāti” (Stella Lindenberga). Šajā rakstā stāsta, kā Ventspils plāno kļūt par kūrortu un kas no tā iznāk. Piemēram, kā būvē viesnīcas un atpūtas vietas.
– “Latvijas kūrortu un tūrisma reģionālā attīstītāja – Cēsu Kūrorta komiteja no 1932. gada līdz 1940. gadam” (Dace Cepurīte). Raksts ir par komiteju, kas rūpējas par kūrortiem un tūrismu Latvijā. Piemēram, kā piesaista atpūtniekus un veido reklāmu.
– “Jūrmalas mākslinieks Jēkabs Apinis (1899–1945): no Latvijas piekrastes ainavām līdz traģēdijai Otrā pasaules kara bēgļu gaitās Austrijā” (Jūlija Ņikuļcova). Šeit raksta par mākslinieku, kas glezno Latvijas piekrasti. Vēl raksts stāsta par viņa grūto dzīvi kara laikā, kad viņš kļūst par bēgli.
– “No muzeja krājumiem: Ieskats peldapģērbu vēsturē un Jūrmalas muzeja peldkostīmu kolekcijā” (Ilona Loca). Šajā rakstā stāsta, kā mainās peldapģērbi. Piemēram, kā agrāk cilvēki iet peldēties pilnīgi apģērbti, bet vēlāk valkā vieglākus peldkostīmus. Ir arī apraksts par muzeja peldkostīmu kolekciju.
Jūrmalas muzejs dāvina jauno izdevumu Jūrmalas pašvaldības skolu bibliotēkām un vēstures skolotājiem. Tas nozīmē, ka skolēni un skolotāji var to izmantot mācībās. Piemēram, gatavojot referātus vai stundas par Jūrmalas vēsturi.
Rakstu krājumu var nopirkt muzeja veikalā un muzeja filiālēs. Tas ir ērti cilvēkiem, kas apmeklē muzeju un grib uzzināt vairāk par Jūrmalas pagātni un kultūru.