Kam pienākas mājokļa pabalsts un kā to aprēķina

• Ar vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas.
• Mājsaimniecības, kuras īrē vai uz cita tiesiska pamata lieto mājokli un ir deklarētas Jūrmalā.
• Iesnieguma vai deklarācijas iesniegšanas brīdī mājsaimniecības kopējie uzkrājumi nepārsniedz 425 eiro pirmajai personai un 298 eiro katrai nākamajai personai.
• Mājsaimniecībai pieder ne vairāk kā viena automašīna, kuras pilna masa nepārsniedz 3500 kg (ja ģimenē ir bērni vai persona, kurai izsniegts atzinums par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai, tad ne vairāk kā divas automašīnas).
• Ja mājsaimniecība nepārkāpj citus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 noteiktos ierobežojumus.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus izdevumus:

• par īri,
• par apsaimniekošanu,
• par apkuri (arī par cietā kurināmā iegādi),
• par auksto un karsto ūdeni,
• par elektroenerģiju,
• par dabasgāzi,
• par kanalizāciju vai asenizāciju,
• par sadzīves atkritumiem,
• par telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu,
• par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju,
• zemes nomas maksu,
• nekustamā īpašuma nodokļa samaksu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus,
• izdevumus par mājokļa apdrošināšanu,
• par citiem pakalpojumiem.

Visām šīm izdevumu pozīcijām ir noteikti maksimāli pieļaujamie normatīvi. To nosaka Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 3. pielikums. 

Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru.

Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs patlaban ir 187 eiro pirmajai vai vienīgajai personai ģimenē un 131 eiro katrai nākamajai personai ģimenē, piemērojot valstī noteikto koeficientu:

1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,1;

2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficientu 1,7;

3) mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, – koeficientu 1,7;

4) pārējām mājsaimniecībām – koeficientu 1,3.

Mājokļa pabalstu aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un rēķinos aprēķināto maksājumu summu par attiecīgo periodu (nepārsniedzot normatīvajos aktos noteikto mājokļa lietošanas izdevumu summu) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:

Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) x KOEF + K – I

Pmaj – mājokļa pabalsta apmērs

(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai

N – mājsaimniecības locekļu skaits, izņemot pirmo personu mājsaimniecībā

K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot normatīvajos aktos noteikto mājokļa lietošanas izdevumu summu)

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru)

1. piemērs

Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 noteiktajiem komunālo maksājumu normatīviem atbilst 160 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 187 x 2,1 + 160 – 400 = 152,70 eiro.

2. piemērs

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, ģimenes kopējie ienākumi ir 1300 eiro, komunālie maksājumi – 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.

Mājokļa pabalsts būs (187 + 3 x 131) x 1,3 + 450 – 1300 = –96,00 (pabalsts negatīvs, nepienākas).

3. piemērs

Vientuļam strādājošam cilvēkam alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi – 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.

Aprēķins: 187 x 1,3 + 300 – 800 = –256,90 (pabalsts negatīvs, nepienākas).

Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, tādēļ daļa maksājumu var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Lai piešķirtu pabalstu, Labklājības pārvaldes Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. To var izdarīt, piesakoties klātienē vai iesniedzot ienākumu deklarāciju vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv.

Viena no mājsaimniecības personām vēršas Labklājības pārvaldē, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;

2) darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamās informācijas;

3) izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;

4) visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;

5) dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;

6) citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības piešķiršanu vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.

Labklājības pārvalde pēc norādīto dokumentu saņemšanas un minētās deklarācijas sagatavošanas izvērtē mājsaimniecības materiālos resursus, aprēķina pamata sociālās palīdzības pabalstus (garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu) un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu (piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā, vai piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas izņēmumi) vai par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, kā arī pieņem lēmumu par mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai atteikumu.

Ja mājsaimniecībai pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu pieņemšanas palielinās izdevumi par mājokli, sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem no iesnieguma par mājokļa pabalsta pārrēķinu iesniegšanas.

Lai saņemtu mājokļa pabalstu par iegādāto cieto kurināmo, personai reizi kalendārajā gadā jāiesniedz maksājumu apliecinošs dokuments par cietā kurināmā iegādi (maksājumam jābūt veiktam pašreizējā kalendārajā gadā) vai komersanta izsniegts rēķins cietā kurināmā iegādei.

Pabalsta piešķiršanu izvērtē viena mēneša laikā.

1. ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, izņemot gadījumu, ja mājsaimniecība iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;
2. aprēķinot mājokļa pabalstu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas noteic mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, aprēķina rezultāts ir vienāds vai mazāks par nulli;
3. dzīvojamā telpa, par kuru dzīvokļa pabalsts pieprasīts, ir nodota lietošanā citām personām;
4. noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir izbeigts vai zaudējis spēku.