Jūrmalnieki sadarbībā ar Kurzemes novada pašvaldībām aktīvi strādā, lai sagatavotu pieteikumu konkursam par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā, kas jāiesniedz līdz 2021. gada 4. jūnijam. Paldies radošajiem jūrmalniekiem par iesaisti pieteikuma veidošanā, dalīšanos ar savām idejām un redzējumu!
Konkursa pieteikuma mākslinieciskā koncepcija Jūrmalā tiek veidota, pamatā balstoties uz pašu iedzīvotāju paustajām vēlmēm un piedāvātajām idejām kultūras norisēm. Iedzīvotāji savu viedokli pauduši diskusijās, aptaujās un piedāvājot konkrētas kultūras pasākumu idejas.
Jūrmalas pilsētas domes Kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa atzīst: “Tieši iedzīvotāji ir vislabākie eksperti mūsu pieteikuma programmas sagatavošanas procesā. Jūrmalai tā ir pavisam jauna pieredze. Sarunās ar iedzīvotājiem un aptaujās esam guvuši priekšstatu par pilsētas izaicinājumiem, ko varam risināt ar šo pieteikumu.”
Astoņās strukturētās diskusijās, kurās piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku, attīstītas visdažādākās jūrmalnieku idejas. Sarunās attālināti piedalījušies Jūrmalas kultūras jomas speciālisti, jaunieši, vides, pilsētvides un veselības speciālisti, Jūrmalas apkaimju iedzīvotāji, uzņēmēji, mazākumtautību pārstāvji, dažādu jomu eksperti un entuziasti. Tiekoties diskusijās, ir izdevies iedvesmot, atraisīt viedokļus un attīstīt idejas, kas veido Jūrmalas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – pieteikumu.
Radošajās sarunās saklausītas vairāk nekā 130 dažādu lielāku un mazāku pasākumu, vides un infrastruktūras objektu izveides idejas. Neskaitāmas ieceres gūtas radošās grupas “prāta vētrās” ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pasākumu organizētājiem, kultūras iestāžu darbiniekiem, partnerpilsētu kolēģiem un individuālās telefonsarunās ar vietējiem māksliniekiem.
Gada sākumā tīmekļvietnē atvērtajā ideju krātuvē no pilsētas iedzīvotājiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pasākumu rīkotājiem saņemts vairāk nekā 150 jau definētu ideju – izsapņotas vīzijas par pasākumiem, kas varētu tikt īstenoti gan pašu spēkiem, gan ar līdzdalību.
Kopējās kultūras programmas radīšanā aktīvi iesaistījušās arī septiņas partnerpašvaldības Kurzemes novados, kas uz Jūrmalas aicinājumu pievienoties atsaukušās šā gada sākumā. Arī no kaimiņu pašvaldību iedzīvotājiem saņemtas daudzas pārsteidzošas, radošas, lielas un mazākas idejas kopējai kultūras programmai, īstenojamas plašā Kurzemes teritorijā līdz pat Rojai.
Iedzīvotāju atsaucība un radošums apstiprinājās arī aicinājumā piedalīties Eiropas kultūras galvaspilsētas vizuālās identitātes veidošanā. Atklātajā logo skiču konkursā mēneša laikā iesniegta 51 logo skice, ko veidojuši bērni, jaunieši, mākslinieki un ar grafisko dizainu nesaistītu profesiju pārstāvji.
“Pieteikuma izstrādē ieguldītais darbs kalpos par izcilu pamatu un stratēģiju Jūrmalas kultūras dzīves attīstīšanai neatkarīgi no konkursa rezultātiem. Esam rūpīgi izanalizējuši kultūras dzīvi, apzinājuši trūkumus un priekšrocības, apkopojuši idejas, vēlmes un vīzijas – to izmantosim un ieviesīsim Jūrmalas kultūras ikdienā jebkurā gadījumā,” saka A. Miltiņa.
Piedalīšanās Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursā Jūrmalai ir iespēja risināt pilsētai un iedzīvotājiem svarīgus izaicinājumus. Tā ir iespēja Jūrmalai veidoties par pilsētu, kurā kultūra ir pamats iedzīvotāju saliedētībai, cilvēka garīgam un fiziskam līdzsvaram un pilsētas attīstībai, kļūt par pilsētu, kurā dabas un kultūras vērtības ir līdzsvarā.