fragmenti no arhitektūras balvas ēkām

Septembra beigās tiks pasniegta Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balva, godinot namīpašniekus un arhitektus, kuri, atjaunojot ēkas, veic nozīmīgu ieguldījumu Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

No 2024. gadā ekspluatācijā nodotajiem 67 objektiem vēsturiskās arhitektūras balvai tika izvirzīti 13 vēsturiskās apbūves kritērijiem atbilstoši pretendenti. Izvērtējot saglabāto kultūrvēsturisko substanci, dekoratīvo un konstruktīvo elementu kvalitāti un to, cik harmoniski ēka iekļaujas apkārtējā vidē, žūrijas komisija, kuras sastāvā ir arhitekti, kultūras mantojuma eksperti un pilsētplānotāji, izvēlējās piecus finālistus.

Šogad par viskvalitatīvāk atjaunotajām atzītās ēkas pārstāv dažādus Jūrmalas arhitektūras laikmetus – no 19. gadsimta zvejnieku sētas līdz 20. gadsimta jūgendstila un nacionālā romantisma paraugiem.

Uzvarētājus noteiks žūrijas komisija, savukārt iedzīvotāji aicināti balsot par savu favorītu Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra “Facebook” lapā līdz 24. septembrim, skatītāju balsojuma uzvarētājs iegūs balvu “Publikas simpātija”.

Uzvarētāji tiks paziņoti Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā, kas norisināsies Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā (JKVDC) 25. septembrī, Dubultos, Pils ielā 1.

Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balva tiks pasniegta jau ceturto gadu.

Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas 2025 finālisti:

Dzīvojamā māja Alfrēda Amtmaņa-Briedīša ielā 2, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; arhitekts Aigars Vilnītis
Dzīvojamā māja Alfrēda Amtmaņa-Briedīša ielā 2, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; arhitekts Aigars Vilnītis. (Foto: Gundars Ūķis, Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs).

Viena no vēsturiskajām vasarnīcām, kas veidota jūgendstila ietekmē. Pēc vairākkārtējām pārbūvēm, ko ēka piedzīvojusi gan Latvijas brīvvalsts laikā 20. gs. 30. gados, gan padomju periodā, izdevies atjaunot tās vēsturisko apjomu ar poligonālo stūra torni kā galveno akcentu.

Dzīvojamā māja 19. līnijā 1, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; arhitekti Uģis Zābers (jaunbūve) un Andris Bērziņš (fasādes atjaunošana)
Dzīvojamā māja 19. līnijā 1, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; arhitekti Uģis Zābers (jaunbūve) un Andris Bērziņš (fasādes atjaunošana). (Foto: Gundars Ūķis, Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs).

 Pēc Eižena Laubes (1880–1967) projekta būvētā ēka ir viena no Lielupes vēsturiskajām villām, kas apliecina būvniecības vērienīgumu 20. gs. 30. gadu Rīgas jūrmalā. Apmestā divstāvu koka ēka projektēta kā vasarnīca un ieturēta klasiskā stilistikā. Ēka paplašināta ar laikmetīgu piebūvi, neaizsedzot pamatēku.

Dzīvojamā māja Dzintaru prospektā 3, k-2, kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama ēka; arhitekte Ilze Zbitkovska
Dzīvojamā māja Dzintaru prospektā 3, k-2, kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama ēka; arhitekte Ilze Zbitkovska. (Foto: Gundars Ūķis, Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs).

Viena no trim Dzintaru koncertzāles tuvumā izvietotā pilsētbūvniecības ansambļa ēkām, kas savas atrašanās vietas dēļ pilsētas vides kontekstā ir īpaši nozīmīga. Veiksmīgi saglabāts telpiskais risinājums ainavā un būvapjoma kompozīcija, kas raksturo kvartāla vēsturisko apbūvi. 

Dzīvojamā māja Kaugurciema ielā 65, kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama ēka
Dzīvojamā māja Kaugurciema ielā 65, kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama ēka. (Foto: Gundars Ūķis, Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs).

Ar niedru jumtu segtā koka guļbūve jau kopš 1868. gada atrodas zvejnieku sētā jūras malā un iemieso senā zvejnieku ciema pievilcību un vēsturi. Tā demonstrē tautas celtniecības būvtradīcijas un stāsta par dzimtas spēku. Ļoti nozīmīgs ir vēsturiskā labiekārtojuma kopums, kas rada iespaidu par vienotu zvejnieku sētu ar vēsturisko aku, zedeņu sētu, vienota stila palīgēku.

Dzīvojamā māja Rēzeknes pulka ielā 20, k-1, kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama būve; arhitekte Marina Mihailova
Dzīvojamā māja Rēzeknes pulka ielā 20, k-1, kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama būve; arhitekte Marina Mihailova. (Foto: Gundars Ūķis, Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs).

 1926. gadā celtā pansija ar asimetrisku apjomu, bagātīgu fasādes dekoratīvo elementu klāstu un nacionālā romantisma iezīmēm. Ar atjaunoto vēsturisko fasādi saplūst jaunais apjoms, ko sedz analoga koka apdare, turpinot vairāk nekā pirms simts gadiem radīto.

Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balva 2025

Saistītas tēmas

Kultūra un izklaide Mājoklis Vide