Jūrmalas domes sēdē 2026. gada 19. novembrī izskata 38 jautājumus. Deputāti apstiprina Jūrmalas tūrisma attīstības plānu 2026.–2029. gadam, lemj par sportistu apbalvošanu, pašvaldības uzņēmumu darbu un teritorijas plānošanu, kā arī citiem svarīgiem jautājumiem.
Visus domes sēdē pieņemtos lēmumus pilnā apjomā var apskatīt tīmekļvietnē www.jurmala.lv sadaļā “Domes pieņemtie dokumenti”.
Nākamā domes sēde ir plānota 2026. gada 17. decembrī.
Apstiprina Jūrmalas tūrisma attīstības plānu 2026.–2029. gadam
Jūrmalas dome apstiprina tūrisma attīstības plānu 2026.–2029. gadam. Plāns palīdz attīstīt tūrismu, stiprina Jūrmalas spēju konkurēt ar citām pilsētām citās valstīs un nodrošina, lai Jūrmalu apmeklē tūristi visu gadu, ne tikai vasarā.
Tūrisma attīstības plāns ir vidēja termiņa dokuments. Tas nosaka, kas tūrismā ir svarīgi, kādi ir mērķi un kādi pasākumi ir jāīsteno līdz 2029. gadam. Plāns balstās uz Jūrmalas attīstības stratēģiju 2010.–2030. gadam, pašvaldības attīstības programmu 2023.–2029. gadam, tūrisma datu analīzi un nozares attīstības tendencēm. Dokumentā ir aprakstīts Jūrmalas tūrisma piedāvājums un tā stiprās un vājās puses, noteikti svarīgākie ārvalstu tirgi, tūrisma produkti, reklāmas aktivitātes un konkrēti uzdevumi nozares attīstībai.
Plānā ir 3 galvenie virzieni:
– veidot daudzveidīgu un kvalitatīvu tūrisma piedāvājumu;
– attīstīt vidi, kas ir pievilcīga uzņēmējiem;
– stiprināt Jūrmalas kā kūrortpilsētas starptautisko konkurētspēju.
Īpaša uzmanība ir veselības un labsajūtas tūrismam, dabas un aktīvās atpūtas piedāvājumam, kultūras un darījumu tūrismam. Plānā paredz veidot jaunus tūrisma produktus, uzlabot publisko infrastruktūru, piemēram, ielas, parkus, pludmali, un mazināt situāciju, ka Jūrmalu apmeklē galvenokārt vasarā.
Plāna izstrādē piedalās iedzīvotāji, tūristi, uzņēmēji un tūrisma eksperti. Aptaujas un diskusijas palīdz saprast, kādas ir iespējas un problēmas. Piemēram, ir vajadzība uzlabot Jomas ielas un pludmales infrastruktūru, attīstīt tūrisma piedāvājumu arī ziemā un rudenī, kā arī labāk organizēt apmeklētāju plūsmu, lai nav drūzma. Publiskā apspriešana notiek no 2026. gada 28. septembra līdz 27. oktobrim. Tās laikā saņem 1 iedzīvotāja priekšlikumu par infrastruktūras un vides drošību, ko izvērtē.
Jūrmalā plāno projektu skolēnu pašpārvalžu attīstībai
Jūrmalas dome atbalsta Jūrmalas Izglītības pārvaldes Jaunatnes iniciatīvu centru. Tas piedalās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu konkursā “Atbalsts izglītības iestāžu pašpārvalžu attīstībai programmas “Kontakts” iniciatīvu projektu īstenošanai” ar projektu “Skolēnu pašpārvalde kā pārmaiņu virzītājs”.
Projektu īsteno kopā ar Jūrmalas Mežmalas pamatskolu, Pumpuru vidusskolu un Jūrmalas Kauguru vidusskolu. Projekta mērķis ir:
– stiprināt jauniešu līdzdalību skolas dzīvē;
– uzlabot skolēnu pašpārvalžu darbu;
– veicināt skolēnu izpratni, ka pašpārvalde ir iespēja pārstāvēt savas intereses un panākt pozitīvas pārmaiņas skolā.
Projekta laikā plāno veicināt skolēnu un pedagogu sadarbību un saliedētību. Tāpat plāno attīstīt skolēnu pašpārvalžu dalībnieku līdera prasmes un komunikācijas prasmes. Piemēram, skolēni mācās, kā organizēt pasākumus, kā runāt saprotami klases priekšā, kā risināt strīdus mierīgā veidā.
Projektu īsteno no 2027. gada 8. februāra līdz 18. jūnijam. Kopējās plānotās izmaksas ir 3600 eiro. Visu summu sedz valsts budžeta finansējums, ko piešķir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.
Jūrmalā izbūvēs viedo saules elektrostaciju Lielupes ielā 24
Jūrmalas dome atbalsta SIA “Jūrmalas ūdens” projektu. Projekts paredz izbūvēt viedo saules elektrostaciju ar elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu Lielupes ielā 24. Projekta mērķis ir samazināt iepērkamās elektroenerģijas apjomu un oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas. Tas veicina atjaunīgās enerģijas izmantošanu pašvaldības ūdenssaimniecības infrastruktūrā. Atjaunīgā enerģija ir enerģija no dabas avotiem, piemēram, saules, vēja, ūdens, kas nepazūd un atjaunojas.
Ūdens sagatavošanas iekārtu objektā plāno izbūvēt saules elektrostaciju ar 198 kilovatu (kW) jaudu un elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu. Objektā gadā plāno saražot ap 198 megavatstundām (MWh) elektroenerģijas. Tas samazina CO₂ emisijas par 21 582 tonnām gadā. Tas nozīmē, ka gaisā nonāk mazāk piesārņojuma, kas veicina klimata pārmaiņas.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 120 000 eiro. No tām 96 000 eiro sedz Modernizācijas fonda finansējums, bet 24 000 eiro nodrošina SIA “Jūrmalas ūdens” no sava budžeta.
Projektu īsteno līdz 2027. gada 31. decembrim. Par īstenošanu atbild SIA “Jūrmalas ūdens”. Projekts veicina energoefektivitāti, samazina elektroenerģijas izmaksas un stiprina atjaunīgās enerģijas izmantošanu ūdenssaimniecības infrastruktūrā. Energoefektivitāte nozīmē, ka enerģiju izmanto taupīgi. Piemēram, mājās tas ir, kad izmanto ekonomiskas spuldzes un izslēdz gaismu, kad tā nav vajadzīga.
SIA “Jūrmalas ūdens” pretendēs uz līdzfinansējumu ēku siltināšanai
Jūrmalas dome atbalsta SIA “Jūrmalas ūdens” piedalīšanos Centrālās finanšu un līgumu aģentūras izsludinātajā atlasē 2.1.1.6. “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana, 3. kārta”. SIA “Jūrmalas ūdens” iesniedz projekta pieteikumu “Energoefektivitātes veicināšana Jūrmalā, Promenādes ielā 1a”.
Projektā plāno siltināt administratīvo un noliktavas ēku Promenādes ielā 1a. Siltināšana nozīmē, ka ēkai uzlabo sienas, jumtu, logus, lai tā labāk tur siltumu. Piemēram, kad māja ir labi nosiltināta, ziemā ir siltāk un rēķini par apkuri ir mazāki.
Energoefektivitātes pasākumu rezultātā plāno samazināt primārās enerģijas patēriņu par 78 151 kWh gadā un iepērkamās elektroenerģijas daudzumu. Tāpat plāno samazināt ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 13,623 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnām gadā. Siltumnīcefekta gāzes ir gāzes, kas uzkrājas atmosfērā un silda Zemi, piemēram, oglekļa dioksīds.
Kopējā ēkas platība ir 550,6 m2. Uz ēkas jumta plāno izveidot viedo saules enerģijas staciju ar kopējo jaudu 14 kW. Tas nozīmē, ka ēka daļu elektroenerģijas var saražot pati, izmantojot sauli.
Kopējās projekta izmaksas ir 1 994 152,77 eiro. No tām attiecināmās izmaksas ir 1 951 278,48 eiro. Šīs izmaksas sedz:
– Eiropas Reģionālās attīstības fonds ar 1 658 586,71 eiro;
– SIA “Jūrmalas ūdens” ar 335 566,06 eiro no saviem līdzekļiem.
Tas nozīmē, ka daļu projekta izmaksu sedz Eiropas Savienības fonds, bet daļu – pats uzņēmums.
SIA “Jūrmalas ūdens” plāno saņemt naudu ēku siltināšanai Jūrmalā
Jūrmalas dome atbalsta, ka SIA “Jūrmalas ūdens” piedalās atlasē, ko izsludina Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projekta nosaukums ir “Energoefektivitātes veicināšana Jūrmalā, Promenādes ielā 1a”.
Projektā plāno siltināt administratīvo ēku un noliktavas ēku Promenādes ielā 1a. Pēc darbu pabeigšanas plāno samazināt enerģijas patēriņu un samazināt elektroenerģijas pirkšanu. Plāno arī samazināt gāzu izmešus, kas ietekmē klimatu. Ēkas platība ir 550 m2. Uz ēkas jumta plāno uzstādīt saules elektrostaciju ar jaudu 14 kW. Tā ir iekārta, kas ražo elektrību no saules.
Projekta kopējās izmaksas ir ap 1,9 miljoniem eiro. Lielāko daļu sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Daļu maksā SIA “Jūrmalas ūdens” no savas naudas.
Priedainē uzlabos satiksmi un veloceliņu
Jūrmalas dome īstenos projektu “Transporta savienojuma punkta “Priedaine” pilnveide”. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Mērķis ir uzlabot satiksmes drošību pie Priedaines dzelzceļa stacijas, uzlabot pilsētvidi, attīstīt veloceliņus un veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu.
Projektā plāno atjaunot gājēju un veloceliņu ap 2 kilometru garumā no dzelzceļa pārbrauktuves Babītes ielā līdz Jūrmalas robežai. Plāno uzlabot drošību pie dzelzceļa šķērsojuma un autobusu pieturām, ierīkot apgaismojumu posmā no pārbrauktuves līdz Priedaines stacijai, labiekārtot autostāvvietas, atjaunot ceļa segumu un sakārtot lietusūdens novadīšanu. Lietusūdens novadīšana nozīmē, ka ūdens pēc lietus labi aizplūst un nekrājas uz ceļa.
Projekta izmaksas ir ap 1,3 miljoniem eiro. Daļu sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, bet lielāko daļu sedz pašvaldība ar valsts aizdevumu. Neliela daļa naudas jau iztērēta būvprojekta izstrādei.
Projektu plāno pabeigt līdz 2029. gada beigām. Pēc tam Priedainē būs mūsdienīgs mobilitātes punkts. Cilvēki varēs ērti pārsēsties no vilciena uz autobusu vai velosipēdu, droši pārvietoties ar kājām un ar velosipēdu, un būs labāka satiksmes drošība.
Pašvaldība turpinās piedalīties SIA “Jūrmalas slimnīca” darbībā
Jūrmalas dome nolēma, ka pašvaldība saglabā pilnu līdzdalību SIA “Jūrmalas slimnīca”. Slimnīca turpinās darbu esošajā statusā.
Pašvaldība izvērtēja slimnīcas nozīmi. Secināja, ka slimnīca sniedz svarīgus veselības aprūpes pakalpojumus Jūrmalas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem. Slimnīca ir daudzprofilu ārstniecības iestāde. Tas nozīmē, ka tā sniedz dažādus pakalpojumus, piemēram, neatliekamo palīdzību, diagnostiku un ambulatoro aprūpi. Ambulatorā aprūpe ir ārstēšana, kad cilvēks nepaliek slimnīcā pa nakti, bet dodas mājās.
Izvērtējumā secināja, ka slimnīcas darbības pārtraukšana vai pakalpojumu samazināšana nav sabiedrības interesēs. Tas varētu palielināt slodzi citām slimnīcām un pagarināt pacientu gaidīšanas laiku.
Izvērtēšanas laikā ņēma vērā Konkurences padomes un veselības aprūpes organizāciju viedokli. Dome uzsvēra, ka jāturpina vērtēt konkurences neitralitātes riskus. Tas nozīmē, ka pašvaldības slimnīca nedrīkst radīt netaisnīgu priekšrocību salīdzinājumā ar privātām klīnikām. Plāno veicināt sadarbību ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem un dot tiem iespēju izmantot slimnīcas telpas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.
Dome noteica slimnīcas turpmākos mērķus. Tie ir nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, attīstīt tos un veicināt veselības tūrisma pakalpojumu attīstību. Veselības tūrisms ir, kad cilvēki brauc uz citu vietu, lai saņemtu ārstēšanos vai rehabilitāciju, un apvieno to ar atpūtu.
Sāks plānot savrupmājas būvniecību Murdu ielā 8
Jūrmalas dome nolēma sākt detālplānojuma izstrādi zemesgabalam Murdu ielā 8. Detālplānojums ir detalizēts plāns, kurā nosaka, ko un kā drīkst būvēt konkrētā vietā. Mērķis ir izvērtēt savrupmājas un palīgēku būvniecības iespējas krasta kāpu aizsargjoslā pie Baltijas jūras un Rīgas līča.
Detālplānojumu ierosināja zemesgabala īpašnieks SIA “Murdu”. Saskaņā ar Jūrmalas teritorijas plānojumu īpašums ir savrupmāju apbūves teritorija. Tajā pašā laikā tas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Tas nozīmē, ka teritorijai ir īpaši aizsardzības noteikumi. Pirms jaunas būvniecības krasta kāpu aizsargjoslā jāsagatavo detālplānojums, lai precizētu, kur drīkst būvēt un kādi nosacījumi jāievēro.
Lēmums sākt detālplānojuma izstrādi vēl nenozīmē, ka būvniecība ir atļauta. Plānošanas laikā vērtēs dažādus apbūves risinājumus un to atbilstību teritorijas plānojumam un likumu prasībām.
Divu savrupmāju būvniecību Kviešu ielā 5 nodos sabiedrības apspriešanai
Jūrmalas dome nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai detālplānojumu zemesgabalam Kviešu ielā 5. Mērķis ir izvērtēt iespēju būvēt 2 savrupmājas. Sabiedriskā apspriešana notiks 20 darbdienas. Sabiedriskā apspriešana ir laiks, kad iedzīvotāji var izteikt savu viedokli un priekšlikumus par plāniem.
Zemesgabals atrodas lauksaimniecības teritorijā un Jāņupītes poldera teritorijā. Poldera teritorija ir zemāks zemes gabals, kur nepieciešama īpaša ūdens novadīšana, lai nebūtu plūdu. Šādās vietās ir īpaši apbūves nosacījumi. Detālplānojuma mērķis ir precizēt, ko drīkst būvēt, kāda var būt apbūves intensitāte un kā drīkst izmantot teritoriju. Jāņem vērā vides un ekoloģiskie apstākļi un esošais teritorijas plānojums.
Ar detālplānojumu varēs iepazīties Jūrmalas administrācijas Pilsētplānošanas pārvaldes Teritorijas plānošanas nodaļā Edinburgas prospektā 75. Informāciju par sabiedrisko apspriešanu publicēs pašvaldības mājaslapā www.jurmala.lv un portālā www.geolatvija.lv.
Pēc sabiedriskās apspriešanas beigām pašvaldība izvērtēs iedzīvotāju priekšlikumus un atbildīgo institūciju atzinumus. Tikai pēc tam lems par detālplānojuma turpmāko virzību.
Jūrmalas dome nodos publiskai apspriešanai dzīvojamās apbūves ieceri Kāpu ielā 81
Jūrmalas dome nolēma rīkot publisku apspriešanu par detālplānojumu zemesgabalam Kāpu ielā 81, Jūrmalā. Plānā vērtē esošās dzīvojamās mājas pārbūvi un jaunu ēku būvniecības iespējas. Publiskā apspriešana ilgs 20 darba dienas.
Detālplānojuma mērķis ir pārbūvēt esošo dzīvojamo māju un palielināt tās izmēru. Plānā vērtēs arī jaunas privātmājas un palīgēkas izvietojumu zemesgabalā. Ar detālplānojuma projektu un dokumentiem var iepazīties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Pilsētplānošanas pārvaldes Teritorijas plānošanas nodaļā, Edinburgas prospektā 75. Informāciju par publisko apspriešanu publicēs pašvaldības mājaslapā www.jurmala.lv un Valsts ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv. Pēc publiskās apspriešanas pašvaldība izskatīs iedzīvotāju priekšlikumus un atbildīgo iestāžu atzinumus. Tikai pēc tam dome lems par detālplānojuma turpmāko virzību.
Uzsāks detālplānojuma izstrādi savrupmāju būvniecībai Skolotāju ielā 15
Jūrmalas dome nolēma sākt detālplānojuma izstrādi zemesgabalam Skolotāju ielā 15, Jūrmalā. Plāns ir izvērtēt privātmāju būvniecības iespējas Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā. Detālplānojumu izstrādā pēc zemesgabala īpašnieka lūguma.
Saskaņā ar Jūrmalas teritorijas plānojumu zemesgabals ir privātmāju apbūves teritorija. Tajā pašā laikā tas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Piemineklis ir īpaša vieta vai ēka, ko sargā likums, jo tai ir vēsturiska vai kultūras nozīme.
Krasta kāpu aizsargjoslā pirms jaunas būvniecības ir obligāti jāizstrādā detālplānojums. Tajā vērtē dažādus apbūves risinājumus un nosaka nosacījumus būvniecībai. Plānā ievēro vides prasības, kultūras mantojuma aizsardzību un teritorijas izmantošanas noteikumus. Lēmums par detālplānojuma izstrādes sākšanu pats par sevi vēl nav būvatļauja. Detālplānojuma izstrādes laikā precizēs plānotās apbūves iespējas un vērtēs, vai tās atbilst spēkā esošajiem likumiem.
Apstiprināja detālplānojumu dzīvojamo ēku pārbūvei 18. līnijā 1
Jūrmalas dome nolēma apstiprināt detālplānojumu zemesgabalam 18. līnijā 1, Jūrmalā. Plāns nosaka nosacījumus esošo dzīvojamo māju pārbūvei, palielinot to izmēru.
Detālplānojuma izstrādi sāka 2022. gadā. Plānā izvērtēja māju pārbūves iespējas, precizēja apbūves rādītājus un teritorijas izmantošanas nosacījumus. Apbūves rādītāji ir, piemēram, cik liela daļa zemesgabala drīkst būt apbūvēta un cik augstas drīkst būt ēkas. Tā kā zemesgabals atrodas Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā, detālplānojuma izstrādē apzināja teritorijas dabas vērtības un paredzēja pasākumus to aizsardzībai. Dabas vērtības var būt, piemēram, īpaši koki, kāpas, retas augu vai dzīvnieku sugas.
Detālplānojuma publiskā apspriešana notika 2026. gadā. Tās laikā nebija neviena sabiedrības iebilduma. Arī atbildīgās institūcijas sniedza pozitīvus atzinumus par sagatavoto detālplānojuma redakciju.
Uzsāks lokālplānojuma izstrādi zemesgabaliem Mellužu prospektā 55, 57 un 61
Jūrmalas dome nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi zemesgabaliem Mellužu prospektā 55, 57 un 61. Lokālplānojums ir plāns nelielai teritorijai. Plāna mērķis ir veikt izmaiņas Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojumā un izvērtēt jaunas apbūves ieceres iespējas.
Lokālplānojumu izstrādā pēc zemesgabalu īpašnieka SIA “VITRUM MT” ierosinājuma. Teritorijā plāno būvēt tirdzniecības centru. Plānā paredz arī pārvietot un atjaunot vēsturisku koka ēku. Šī ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tātad īpaša ēka ar vēsturisku vērtību. Ēkai plāno piebūvi, lai to pielāgotu veselības centra vajadzībām, piemēram, ārstu kabinetiem, procedūru telpām un reģistratūrai.
Lokālplānojuma izstrādes laikā vērtēs zemesgabalu apvienošanas iespējas. Plānā pārskatīs jaunveidojamo zemes vienību maksimālo atļauto platību, tas ir, cik lielas drīkst būt jaunās zemes vienības. Precizēs arī teritorijas funkcionālo zonējumu un apbūves nosacījumus. Funkcionālais zonējums ir tas, kā drīkst izmantot zemi, piemēram, dzīvošanai, tirdzniecībai, atpūtai.
Attīstības iecerē provizoriski paredz maksimālu apbūves blīvumu 40, apbūvi līdz 3 stāviem un vismaz 30 brīvās zaļās teritorijas. Brīvā zaļā teritorija ir zemes daļa bez ēkām, kur ir koki, krūmi, zālājs vai citi stādījumi, piemēram, dārzs vai skvērs.
Zemesgabali atrodas publiskās apbūves teritorijā un jauktā kūrorta teritorijā. Publiskā apbūve ir vieta, kur ir ēkas sabiedrības vajadzībām, piemēram, veikali, iestādes, kultūras centri. Jauktā kūrorta teritorija ir vieta, kur ir gan dzīvojamās ēkas, gan atpūtas un pakalpojumu ēkas. Lokālplānojuma izstrādes laikā vērtēs, vai plānotā attīstība atbilst teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Plānā noteiks detalizētas prasības turpmākajai apbūvei, piemēram, ēku augstumu, novietojumu zemesgabalā un zaļās zonas apjomu.