Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā 13.10. plkst. 13.00 notiek izrāde “Suņūdens”. Tā ir izrāde par cilvēku attiecībām un vidi. Izrāde veidojas no jaunietes stāsta “Kad zāle atgriežas”.
Stāstu “Kad zāle atgriežas” uzraksta Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolniece Loreta Kiršblate. Viņas stāsts uzvar vides stāstu konkursā “Zaļstāsts”. Konkursā piedalās daudzi jaunieši no visas Latvijas. Viņi iesniedz savus stāstus par vidi. Konkursa mērķis ir aicināt jauniešus domāt un rakstīt par vides problēmām. Vēl mērķis ir, lai jaunieši caur stāstiem pasaka, kā viņi redz pasauli tagad un nākotnē.
Jaunieši savos darbos raksta par klimata pārmaiņām, piesārņojumu, ātro modi, dzīvnieku aizsardzību, sabiedrības iesaisti, mežu izciršanu un cilvēka attiecībām ar dabu. Loretas stāsts žūrijai šķiet īpašs. Tas rāda neparastu nākotnes ainu. Stāsts liek iedomāties, kas notiek ar pasauli, ja cilvēki šodien pret dabu izturas bez atbildības. Piemēram, ja mēs turpinām mest atkritumus dabā vai tērēt daudz resursu, nākotnē var trūkt tīra ūdens un gaisa.
Izrāde “Suņūdens” ir dziesmots stāsts par sacelšanos. Notikumi risinās vidē, ko cilvēki savām ērtībām ir izveidojuši tā, ka tā kļūst ļoti neērta citiem dzīviem radījumiem. Piemēram, pilsēta ar daudz mašīnām un betona ēkām ir ērta cilvēkiem, bet grūta putniem, kukaiņiem un augiem.
Izrādes režisors ir Klāvs Knuts Sukurs. Viņš saka, ka viņu visvairāk uzrunā cilvēcība stāstā. Vide un noteikumi pēc 100 gadiem var būt citādi, bet cilvēks paliek tāds pats. Cilvēks mīl, pārdzīvo, kautrējas un uzdrošinās. Piemēram, arī nākotnē jaunieši iemīlas, strīdas ar vecākiem un sapņo par savu dzīvi.
Loretas radīto nākotnes pasauli uz skatuves rāda un dzied Dailes teātra 10. studijas aktieri Annija Bildarte un Daniels Loginovs. Izrādē svarīga ir arī dzīvā mūzika. Komponists Renārs Veličko rada 4 jaunas dziesmas. Tās ir daļa no izrādes stāsta, un aktieri tās izpilda dzīvajā. Tas nozīmē, ka mūzika skan turpat uz skatuves, nevis ierakstā.
“Zaļstāsts” ir vides izglītības un kultūras projekts. To finansē Latvijas vides aizsardzības fonds. Projekts galvenokārt domāts 7.–12. klašu skolēniem. Projekta mērķis ir palīdzēt jauniešiem saprast vides jautājumus un domāt par risinājumiem. Vēl projekts palīdz jauniešiem vairāk lasīt, tikt pie grāmatām un piedalīties kultūras pasākumos. Piemēram, jaunietis var gan rakstīt stāstu, gan pēc tam redzēt, kā tas pārtop izrādē.
Projekts apvieno literatūru, dabaszinātnes un mākslu. Tas aicina jauniešus pašiem radīt, runāt par idejām, uzdot jautājumus un meklēt risinājumus. Projekta laikā jaunieši satiekas ar vides speciālistiem un rakstniekiem. Viņi piedalās vides stāstu konkursā. Uzvarētājas stāsts nonāk pie profesionāļiem, kuri to pārvērš izrādē. Pēc tam izrāde ceļo pie skatītājiem daudzās vietās Latvijā.
Projektā izstrādā arī vides izglītības modeli “Grāmatas, literatūra un vide mums apkārt”. Tas ir materiāls ar 3 mācību nodarbību plāniem. Tas palīdz bibliotekāriem darbā ar jauniešiem. Bibliotekāri var vieglāk apvienot literatūras un vides tēmas. Nodarbībās caur grāmatām runā par tādiem jautājumiem kā zaļmaldināšana, aprites ekonomika un ilgtspēja.
Zaļmaldināšana ir, kad uzņēmums izliekas, ka rūpējas par dabu, bet patiesībā dara maz. Piemēram, uzliek uz produkta zaļu zīmi, bet pats produkts joprojām kaitē videi. Aprites ekonomika ir ideja, ka preces lieto ilgāk, labo un pārstrādā, nevis ātri izmet. Piemēram, salabo apģērbu, nevis uzreiz pērk jaunu. Ilgtspēja ir dzīvesveids, kurā mēs domājam par nākotni. Piemēram, taupām ūdeni un elektrību, lai resursi pietiek arī citiem un nākamajām paaudzēm.
Projektu “Zaļstāsts” īsteno kultūras un izglītības studija “Talantu pilsēta” kopā ar Valmieras bibliotēku. Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.