Tverot siltos vasaras mirkļus, ir svarīgi sargāt sevi un citus. Jūrmalas pašvaldības policija atgādina galvenos drošības noteikumus bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem.
**Drošība pie ūdens**
Ūdens ir laba vieta atpūtai un rotaļām. Tomēr ūdens var būt arī bīstams veselībai un dzīvībai. Tāpēc ir svarīgi bieži atgādināt drošības noteikumus. Atbildīga rīcība un piesardzība palīdz izvairīties no nelaimes gadījumiem. Tad atpūta pie ūdens ir droša un patīkama.
Visbiežāk noslīkst mazi bērni līdz 4 gadiem. Vienmēr izvērtē savas spējas un neej peldēt viens. Peldi vismaz divatā. Vienmēr skaties uz bērnu, kad viņš ir ūdenī, un esi viņam blakus. Uzvelc bērnam peldvesti. Nelieto piepūšamus peldlīdzekļus, kurus var pārdurt vai no kuriem var iziet gaiss.
Esi pamanāms. Izvēlies drošu un pazīstamu peldvietu. Drošā peldvietā strādā glābēji, krasts ir lēzens, ar cietu pamatu un bez stipras straumes. Sliktos laikapstākļos peldēties nav labi. Nepeldi negaisa laikā, lielos viļņos, tumsā vai stipru zemūdens straumju laikā.
Kad esi ūdenī, svarīgi pierast pie ūdens pamazām. Nepeldi, ja esi pārkarsis. Ātrā palīdzība skaidro, ka pārkaršana ir ļoti bīstama veselībai un dzīvībai. Pārkaršanu veicina karstums, mitrums, maz izdzerts ūdens, bezvējš, nepiemērots apģērbs un liela fiziska slodze. Piemēram, ja karstā dienā ilgi skrien un nedzer ūdeni, vari pārkarst.
Oficiālās peldvietās ievēro robežzīmes – bojas. Tās parāda drošas peldvietas robežas. Skaties arī karogus. Sarkans karogs nozīmē – peldēties ir aizliegts. Dzeltens karogs nozīmē – peldēties ir bīstami. Zaļš karogs nozīmē – peldēties ir atļauts.
**Drošība mājās, uz ceļa un sabiedriskās vietās**
Bērni katru dienu ir dažādās vietās – mājās, uz ielas, parkā, veikalā un citur. Tāpēc ir svarīgi bieži runāt par drošību. Tas palīdz bērnam saprast, kā rīkoties atbildīgi. Zināšanas par drošību palīdz pasargāt sevi no nelaimes gadījumiem, pieņemt labus lēmumus un justies drošāk.
Pārrunā ar bērnu, vai viņš prot pateikt vecāku vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un mājas adresi. Pārrunā, ko darīt nelaimes gadījumā. Atgādini – ja svešinieks uzrunā, aicina līdzi vai ir ļoti uzbāzīgs, bērnam jāmeklē palīdzība pie uzticama pieaugušā. Piemēram, pie pārdevēja veikalā vai pie apsarga. Ja tas nepalīdz, bērnam jāsauc palīgā un skaļi jākliedz, lai pievērstu citu cilvēku uzmanību.
Svarīgi bērnam skaidrot, kāpēc ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Tas attiecas gan uz gājējiem, gan uz braukšanu ar velosipēdu, skrejriteni un citiem līdzekļiem. Vienmēr pārliecinies, ka bērns, braucot ar skrejriteni, skrituļslidām, skrituļdēli vai velosipēdu, lieto aizsarglīdzekļus. Tās ir ķivere, ceļu sargi un roku sargi. Ar elektroskrejriteni drīkst braukt tikai no 14 gadu vecuma un tikai tad, ja ir velosipēdista apliecība.
Bieži atgādini bērnam drošības noteikumus, šķērsojot ceļu un ejot dzelzceļa tuvumā. Dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētās vietās. Pie dzelzceļa pārejas jābūt ļoti uzmanīgam. Jāpaskatās pa kreisi un pa labi un jāklausās, vai netuvojas vilciens. Tikai tad, ja ceļš ir brīvs, var iet pāri. Klausīties mūziku dzelzceļa tuvumā ir bīstami, jo tad nevar dzirdēt vilcienu.
Ielu ar luksoforu drīkst šķērsot tikai pie zaļās gaismas. Ja luksofora nav, iela jāpāriet pa gājēju pāreju. Vispirms jāpaskatās pa kreisi, tad pa labi. Jāpārliecinās, ka autovadītāji bērnu redz un samazina ātrumu. Ja tuvumā nav gājēju pārejas, ceļu šķērso vietā, kur labi var redzēt gan pa kreisi, gan pa labi.
Ja ārā ir tumšs, apģērbam jābūt ar atstarojošiem elementiem. Var uzvilkt atstarojošu vesti un paņemt līdzi lukturīti. Ārpus apdzīvotas vietas jāiet pa ceļa kreiso pusi un obligāti jāvelk atstarojoša veste. Ja bērnam nav 16 gadu, viņš viens drīkst būt ārā tikai no plkst. 6.00 līdz 22.00.
Pārbaudi, vai bērns ir gatavs palikt mājās viens. Ja bērns jau paliek viens, pārrunā ar viņu, kā rīkoties saspringtās un negaidītās situācijās. Kopā sagatavojiet vienkāršu rīcības plānu neparedzētiem gadījumiem. Piemēram, ko darīt, ja aizdegusies panna vai kāds zvana pie durvīm. Novieto šo plānu vietā, kur bērns to labi redz un viegli var paņemt.