Bulduru Izstāžu namā līdz 13.09. ir izstāde “Latvijas Jūrmalas puķītes: Katrīnas Reinovskas dzejas ainava 19. gadsimta nogalē”. Tā ir par jūrmalnieci Katrīnu Reinovsku (1845–1923). Viņa ir pašmācīta. Viņa ir pirmā latviešu dzejniece sieviete, kurai dzejoļi iznāk drukātā grāmatā. Viņas dzejoļu krājums “Latvijas Jūrmalas puķītes” iznāk 1875. gadā. Tagad šī grāmata ir ļoti reta.
19. gadsimta beigās sievietes loma Latvijas sabiedrībā un kultūrā vēl tikai veidojas. Katrīnas Reinovskas pirmais dzejoļu krājums ir svarīgs tajā laika literatūrā. Viņas dzīve un darbs palīdz labāk saprast, kā sievietes piedalās kultūrā un sabiedrībā. Tas arī paplašina to cilvēku loku, kas ir svarīgi Jūrmalas vēsturē.
Krājums “Latvijas Jūrmalas puķītes” ir kā pirmā drosmīgā grāmata latviešu literatūrā. Grāmatas redaktors Lapas Mārtiņš ievadā raksta, ka šai grāmatai vajag iedvesmot citas latvietes. Viņš cer, ka sievietes jutīs un domās latviski un rakstīs. Šodien latviešu literatūrā sieviešu balss ir dabiska un stipra. Sievietes raksta dažādos stilos. Bet kādai sievietei ir jābūt pirmajai.
Izstāde ir kā simboliska un poētiska telpa. Tā ir veltīta Katrīnas Reinovskas dzejas tēliem. Tajā parādīti arī daži motīvi, kas saistīti ar viņas dzīvi.
Izstādē ir ideja par “dzejnieces istabu”. Tā palīdz domāt par Katrīnas Reinovskas vietu Latvijas kultūrā. Ko nozīmē “būt pirmajai”? Ko nozīmē darīt to, ko vēl neviena sieviete pirms tam nav darījusi? “Dzejnieces istaba” simboliski atsaucas uz angļu rakstnieces Virdžīnijas Vulfas (1882–1941) ideju par “savu istabu”. Virdžīnija Vulfa raksta par sievietes iespējām rakstīt un par to, ka sievietēm vēsturē ir cita izglītības pieejamība. Katrīna Reinovska dzīvo Buldurā. Viņa nāk no senas upes zvejnieku dzimtas. Viņa sāk rakstīt dzeju laikā, kad, piemēram, Aspazija vēl ir maza meitene.
Katrīnas Reinovskas telpas noskaņa izstādē balstās tā laika gaumē un viņas lirikas tēlos. Ekspozīcijā ir arī tēli no ārpasaules: lietas no viņas apkārtnes, zvejas priekšmeti un jūras tuvums. Piemēram, zvejas tīkli, jūras priekšmeti, ainavas.
Izstādē ir priekšmeti no Jūrmalas muzeja, Latvijas Universitātes bibliotēkas, Bauskas muzeja, muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumiem un no privātkolekcijām. Privātkolekcija nozīmē, ka priekšmetus glabā privātpersonas, nevis muzejs.
Izstādei ir arī papildu pasākumi. Būs meistarklases par spiesto ziedu veidošanu un cianotipiju. Cianotipija ir veca fotogrāfijas tehnika, kur veido zilus attēlus. Būs arī Endīnes Bērziņas un Jurģa Lūša muzikāls notikums “Nepasakāmais”. Vēl būs Elzas Vildaus audio instalācija. Audio instalācija nozīmē, ka telpā skan īpaši veidota skaņa vai balss.
Izstādi veido Līvija Baumane-Andrejevska un Ernests Sviklis. Māksliniece ir Signija Joce. Skaņas ainavu veidojis Rihards Zelezņevs. Katrīnas Reinovskas dzeju audio lasījumos lasa Agate Marija Bukša. Dzejoļu tulkojumu angļu valodā veidojis Lauris Veips.