Nedēļas nogalē, 14. novembrī, Aspazijas mājā notika puzuru veidošanas meistarklases. Cilvēki tur mācās veidot senus svētku dekorus – ķistus – un austos puzurus.

Puzuri ir dažādu formu rotājumi. Tos veido no niedrēm, rudzu vai kviešu salmiem, olu čaumalām, zosu spalvām un ēveļskaidām. Puzuri ir vieni no senākajiem ziemas saulgriežu rotājumiem Latvijā. Tos pazīst arī Ziemeļeiropā un Viduseiropā jau ilgi. Puzuri simbolizē prieku par gaismas un saules atgriešanos. Tie palīdz vieglāk pārdzīvot tumšo gada laiku. Lieldienās vai vasaras saulgriežos puzurus sadedzina. Ar to cilvēki grib atdot ugunij tumšajā laikā sakrāto slikto enerģiju.

Inetas Sproģes meistarklasē cilvēki strādā ar ķista tradicionālo materiālu – salmiem. Tur mācās veidot ķista saulīti. Ķists ir sens telpas svētku dekors. To, tāpat kā citus puzurus, piekar pie griestiem tā, lai tas brīvi griežas. Ķistus gatavo no salmiem un rotā ar nelieliem spilgtas dzijas pavedieniem vai krāsainām lupatiņām.

Viens no rotājumu virteņu veidiem ir austie puzuri. To veidošanu meistarklasē māca Agnija Saprovska. Garām virtenēm izmanto vilnas dzijas velkus, celu dēlīšus un salmus. No tiem veido spirālveida salmu vijumus. Tos var iekārt vertikāli vai izkārt horizontāli. Šos rotājumus kāra gan istabas stūros, gan istabas vidū. Cilvēki tic, ka, griežoties, tie savāc ļauno enerģiju un attīra telpu.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Kultūra un izklaide