Jūrmala ir attīstījusies kā kūrorta pilsēta, bet kūrorts nav iedomājams bez dažādiem svētku sarīkojumiem.
20. gs. 20.–30. gados Rīgas Jūrmalā populārākie bija Jūras svētki, kas notika vasaras sezonā Dzintaru un Majoru pludmalē. “Peldviesu prasības vairs neapmierina mūsu skaistā un plašā jūrmala, tā sakot, viņas “skaistās acis” vien, tie meklē arī pēc piemērotas izklaidēšanās, sporta, laika kavēkļiem un izpriecām,” atzina šo svētku organizētāja, Rīgas Jūrmalas Palīdzības un labierīcības biedrība.
Viesu izklaidēšanai rīko grandiozus svētkus
Jautājums, kā pievilināt un izklaidēt pilsētas viesus, ir bijis aktuāls visos laikos. Lai slavinātu kūrortpilsētu dzintara jūras krastā un padomju Latvijas sasniegumus, 1969. gadā no 31. maija līdz 8. jūnijam Jūrmalā notika kūrorta sezonas atklāšanas svētki.
1970. gadā tos pārdēvēja par Kūrorta svētkiem, un turpmāk tie notika jūlija sākumā, kad vasaras sezona ir pašā plaukumā un ir vislielākais atpūtnieku skaits.
Īpaši vērienīgi gan svētku ilguma, gan pasākumu daudzuma un norises vietu ziņā bija 70. gadu Kūrorta svētki. To norisei sāka gatavoties jau februārī, kad tika izveidota svētku orgkomiteja (rīcības komiteja) un speciāla radošā grupa scenārija izstrādei.
Svētku programma ietvēra gājienu, teatralizētu uzvedumu Dzintaru pludmalē, svētku koncertu Dzintaru koncertzālē, kā arī visdažādākos kultūras, izklaides un sporta pasākumus. Tie notika pilsētas iestādēs, dziednīcās, sporta laukumos, Lielupē un pludmalē, aptverot visu pilsētas teritoriju, no Priedaines līdz Ķemeriem.
Katru gadu programmā tika ieviesti kādi jauninājumi. Ja pirmajos svētkos gājiens notika gan atklāšanas dienā, gan noslēgumā, tad turpmākajos gados bija viens gājiens, kas parasti notika dienu pirms noslēguma.
Gājienu veidoja atsevišķas kolonnas: galvenā, kūrortu, celtnieku, medicīnas darbinieku, pionieru, sportistu, kūrorta pagātnes u. c. Atsevišķas kolonnas bija atvēlētas pilsētas lielākajiem uzņēmumiem, par kuru noformējumu atbildīgi bija iestāžu vadītāji. Gājiena maršruts vienmēr ietvēra Jomas ielu un Turaidas ielu, tā sākums un nobeigums dažādos gados bija atšķirīgs.
Neiztrūkstošs notikums – teatralizēts uzvedums jūras krastā
Otrs centrālais Kūrorta svētku notikums bija teatralizētais uzvedums Dzintaru pludmalē, Turaidas ielas galā, kur izveidota labiekārtota noeja ar lokveida skatu laukumu. Uzveduma scenārijs mainījās katru gadu, bet centrālā persona, skaistule Daile, kas cilvēkiem nes prieku un laimi, bija nemainīga.
Saskaņā ar 1975. gada Kūrorta svētku uzveduma scenāriju tika svinētas Jūras meitas Dailes jaunākās meitas kāzas ar spēkavīru Zemes dēlu. Visbiežāk Dailes tēlā iejutās pazīstamā latviešu aktrise Vija Artmane, bet 1978. gadā, kad Daile bija Saules meita, viņu attēloja aktrise Ausma Kantāne.
Kūrorta svētkus nomaina koncerti
80. gados Kūrorta svētku programma būtiski mainījās, to veidoja galvenokārt dažādi koncerti. Svētki vairs netika svinēti 10 vai septiņas dienas, pilsētas uzņēmumu un organizāciju gājienu nomainīja svētku dalībnieku, koru un dejas kolektīvu gājiens. Beidzamie Kūrorta svētki padomju laikā notika 1983. gadā no 2. jūlija līdz 5. jūlijam. Svētku galvenais mākslinieciskais konsultants un svētku kopkoncerta režisors bija komponists Raimonds Pauls.
Kūrorta svētkus nomainīja aktīva koncertdarbība Dzintaru koncertzālē. 1984. gada jūlija sākumā te notika estrādes mūzikas dienas “Rīgas vasara”, bet milzīgu popularitāti visā Padomju Savienībā Jūrmala ieguva ar vissavienības estrādes dziesmu jauno izpildītāju konkursu “Jūrmala”, kas notika Dzintaru koncertzālē 1986., 1987., 1988. un 1989. gadā.
Kopš 1999. gada Majoros tiek svinēti Jomas ielas svētki, bet 2010. gadā atjaunota Kūrorta svētku tradīcija.