Ķemeru ūdenstornim šogad aprit 95. gadskārta. Tas ir Jūrmalā vecākais ūdenstornis, Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā līdz ar publisku lietošanu saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana.
Apmeklētājiem ūdenstornis ir atvērts no 27. aprīļa.
Ar valsts finansiālu atbalstu kūrorta attīstībai pagājušā gadsimta 20.–30. gados Ķemeros tika uzceltas vairākas nozīmīgas būves, kas saglabājušās līdz mūsdienām un ir ieguvušas kultūras pieminekļa statusu. Tās ir celtnes, kuras projektējuši izcili Latvijas arhitekti.
Viena no tām ir Ķemeru ūdenstornis, kuru cēla gan Ķemeru sēravotu dziedniecības iestādes, gan jaunās Ķemeru pilsētas (1928) iedzīvotāju vajadzībām.
Liels nopelns Ķemeru atdzimšanā pēc Pirmā pasaules kara bija ārstam Jānim Lībietim (1885–1946), kurš no 1928. gada līdz 1944. gadam (ar pārtraukumu 1940.–1941. gadā) bija Ķemeru sēravotu dziedniecības iestādes direktors.
1928. gada augustā izsludināja ūdenstorņa būvniecības konkursu, un tajā pašā gadā pazīstamais Rīgas būvuzņēmējs Hermanis Liepiņš (1872–1942) uzsāka torņa celtniecību. 1929. gada 22. februāra agrā rītā jaunbūvē, kas bija uzcelta jau 40 metru augstumā, izcēlās ugunsgrēks. Tā kā bija ļoti auksta ziema, torņa apakšā kurināja uguni, kas pa skārda caurulēm virzījās uz augšu. Pilnībā nodega visas koka stalažas, kas bija uzbūvētas gar torņa sienu ārpusē un iekšpusē. Neraugoties uz ugunsgrēka postījumiem, 1929. gadā arhitekta Fridriha Skujiņa (1890–1957) projektētais Ķemeru ūdenstornis bija uzcelts.
Klasiskās arhitektūras formās veidotā celtne apvieno tehniskas būves un skatu torņa funkcijas. Agrāk tornī atradās minerālūdens un dzeramā ūdens rezervuāri, bet mūsdienās – tikai dzeramā ūdens tvertne. Skatu platforma, no kuras, pārvarot 192 pakāpienus, 42 metru augstumā var vērot Ķemeru apkārtni, bija iecienīts tūrisma objekts no 1930. gada līdz pat 1941. gadam. Peldsezonas laikā torni vairāksolīšanā iznomāja uzņēmējam, kurš to apsaimniekoja un noteica apskates maksu, kas 1931. gadā bija 10 santīmi.
Pēckara periodā Ķemeru ūdenstornis tika izmantots tikai ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai.
2020. gadā Jūrmalas pašvaldība pabeidza ūdenstorņa pārbūvi un atjaunošanu; tornis atjaunots tā vēsturiskajā veidolā un līdz ar skatu platformām atkal ir pieejams apmeklētājiem.
Lai nokļūtu uz augšējā skatu laukuma, ir jāpārvar vairākas kāpnes, kuru kopējais garums ir 60 metri. Ūdenstornī ir iekārtota ekspozīcija, kas veltīta Ķemeru vēsturei un izciliem apkaimes ļaudīm – gleznotājam Miervaldim Ķemeram un rakstniekam Imantam Ziedonim. Torņa un ekspozīciju apskate ir bez maksas.
