Jūrmalas pilsētas muzejā atklāta mākslas kolekcionāra Mārtiņa Pormaņa 130 gadu jubilejai veltīta izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, izcilās grafiķes Neles Zirnītes jubilejas izstāde “Nele” un tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde “Nenoteiktības princips II”.

Izstādes “Kolekcionāram Mārtiņam Pormanim – 130” darbus vieno kopēja tēma – savvaļas dzīvnieku un putnu, arī medību ainu attēlojumi grafikā un glezniecībā.

Jakobs Samuels Beks. Cauna ar putnu. Vācija, 18.gs. otra puse. Audekls, eļļa. JPM

 

Mākslas mīļotājs un kolekcionārs Mārtiņš Pormanis (1889–1980), pārceļoties uz dzīvi Jūrmalā, 1961. gadā Jūrmalas pilsētas pilsētai novēlēja vērtīgu mākslas darbu kolekciju, kurā ietilpst latviešu, krievu un Rietumeiropas mākslinieku darbi. 1979. gadā daļa no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma darbiem − ārzemju mākslinieku grafika – tika nodota toreizējam Aizrobežu mākslas muzejam. Tās pārsvarā bija Johana Eliasa Rīdingera (1698−1767) darinātās gravīras, kas šobrīd veido izstādes nozīmīgāko daļu. Ekspozīciju papildina Jūrmalas pilsētas muzejā esošās Mārtiņa Pormaņa kolekcijas grafikas, gleznas un atsevišķi tēlniecības priekšmeti, kas pieskaitāmi animālijas žanram. Izstādē redzamie darbi darināti dažādās tehnikās, kā piemēram, angļu mākslinieka G. Duves (darbojies 19. gs.) darbs “Lauva un lauvene, kas apbērnojusies Londonas Tauerā” izpildīts krāsainās akvatintas tehnikā, bet krievu tautības mākslinieka animālista Aleksandra Hrenova (1860−1926) tušas zīmējums “Trīs suņi” zīmēts ar spalvu. M. Pormaņa jubilejas izstādē redzama arī flāmu skolas gleznotāja Jana van Kessela Vecākā (1626−1679) gleznas “Gaisa alegorija” digitalizēta fotogrāfija, vācu mākslinieka Jakoba Samuela Beka (1715−1778) glezna “Cauna ar putnu” un šveiciešu mākslinieka Rafaela Reinharda (1820−1903) glezna “Aitas”.

Mārtiņa Pormaņa 130. jubilejai veltītā izstāde atklāj viņa kolekcijas daudzveidību, kas ar lielu aizrautību tika veidota mūža garumā. Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, veidota kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kuratores Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve.

 

Mākslinieces grafiķes Neles Zirnītes (1959) jubilejas izstādē ar lakonisku un reizē ļoti personīgu nosaukumu “Nele” apskatāmi darbi, kas tapuši pēdējo desmit gadu laikā.

Attēlā: Nele Zirnīte. Spēkavots, 2019. Oforts, Neig autortehnika, monotipija. 50 x 62cm 

 

Idejas un domas, kas mākslinieci nodarbināja pirms 30 gadiem, savu aktualitāti iegūst no jauna  mūsdienu kontekstā, liekot domāt par cilvēka – Dabas, cilvēka – Visuma, cilvēka – Dieva attiecību bezgalību. Cilvēku tēli, mītiskas būtnes, sirreālas un nosacītas vietas, kas kā sapnī savijas, savstarpēji satiekas un attālinās, veidojot abstraktu laika telpu, kurā viss ir iespējams. Neles darbus raksturo iekšēja dinamika un kustība, lai gan tēlu sejas izteiksmes un pozas ir apgaroti ieturētas. Salīdzinot mākslinieces agrīnos darbus un nesen tapušos, jūtama rokraksta un stila izkoptība, kas pretstatīta tehniskās meistarības atbrīvotībai, eksperimentējot un variējot oforta, fotogravīras, akvatintas, monotipijas tehniskās iespējas un autortehnikas (Neig) noslēpumainību.

Pēdējā gada laikā Nele Zirnīte pievērsusies arī glezniecībai, radot tēlus, kuri atrodami jau mākslinieces grafikas darbos.

Nele Zirnīte Latvijas mākslā ienāca 1984. gadā, kad no dzimtās Lietuvas pārcēlās dzīvot, mācīties un strādāt uz Latviju. Māksliniece ir viena no nozīmīgākajām figūrām Latvijas grafikas, īpaši oforta tehnikas, jomā. Bijusi arī Latvijas Mākslas akadēmijas un Kristīgās mākslas akadēmijas grafikas nodaļas docētāja. Zirnīte ir ne tikai radoši, bet arī sabiedriski aktīva – daudzus gadus darbojās Latvijas Mākslinieku savienības valdē, vadījusi “Eksperimentālo oforta darbnīcu”, kopš 2010. gada vada biedrību “Oforta ģilde”.

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstādes kuratore – mākslas zinātniece Eva Rotčenkova.

 

Tēlnieka Genādija Stepanova (1950) dabas formu stilizācijai veltīta personālizstāde “Nenoteiktības princips II” priecē skatītāju ar savu izjusto dabas formu, krāsu un faktūru tēlojumu alumīnija skulptūrās.

Attēlā: Genādijs Stepanovs. Personas kods. 2019. Alumīnijs, smiltis. 57 x 41 x 3 cm

 

Pārsteidzoša ir tēlnieka izsmalcinātā dabas uztvere, kas ļauj saskatīt katru sīkāko smilšu graudiņu kopējā vienotā formā, kas nav dabas kopija, bet izcils mākslas darbs. Tēlniekam izdevies izteikt tēla kustību un spriegumu, to risinot metālā reizē spēcīgi un maigi. Kustība tēlos izpaužas ar izjustu ritma rakstu, kas ir plastiski nenoteikts, pulsējošs, bez regularitātes, bet filozofiski nozīmīgs, jo darbojas kā patiess dabas atspulgs. Autors to ir formulējis kā “nenoteiktības principu”.

Genādijs Stepanovs pilnībā pārvalda alumīnija kā tēlnieciska materiāla iespējas, radot tajā brīnumainus efektus – spilgtu, gaismu izstarojošu, ņirbošu faktūru un arī raupju, piezemētu virsmu. Tēlniekam ir lieliska telpas izjūta. Skulptūru forma, kas ir neiedomājami smalka un gaisīga, rada efektu, ka tā ir atrāvusies no zemes, tādejādi pievelkot  un organizējot vidi ap sevi.

Filozofiska doma pavada tēlnieka smalko izjūtu gammu, tā apliecina mūžīgo pietāti un apbrīnu pret dabu, reizē izceļot cilvēka radošās domas iespējas.

Genādijs Stepanovs 1972. gadā  beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļu.

1983. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Strādā monumentālajā un stājtēlniecībā. Ieceres realizē bronzā, alumīnijā un akmenī.