Jūrmalas pilsētas muzejs gadu sāk ar jaunu izstāžu ciklu
Publicēts: ceturtdiena, 3.janvāris, 2019
Kategorija: Kultūra

Jūrmalas pilsētas muzejā atklāts jauns izstāžu cikls, kurā skatītājiem tiek piedāvātas trīs dažādas izstādes –  jaunās gleznotājas Natālijas Maļikovas personālizstāde “Dzīvības koks”, ilggadējam operas scenogrāfam un dekoratoram Eduarda Vītolam veltīta izstāde “Eduards. Vītols. Zināmais un nezināmais”, izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma “Interjers un eksterjers”.

image

Jaunās gleznotājas  Natālijas Maļikovas gleznu cikls “Dzīvības koks” atspoguļo mākslinieces vairāku gadu radošo pārdomu rezultātu. Veidojot gan smalkus monohromus darbus, gan spilgtus košu toņu eksperimentus, Natālija Maļikova meistarīgi spēlējas ar dažādu glezniecisko tehniku iespējām. Gleznās rūpīgi un saudzīgi pārdomāta katra sīkākā detaļa, šķietamā nejaušība ir daudzu gadu gaitā pacietīgi izstrādāts mākslinieciskais paņēmiens. Stila ziņā ārkārtīgi daudzveidīgajos darbos atbalsojot gan reālisma, romantisma, konceptuālisma, gan simbolisma tradīcija. Izstādes tēlainība rosina ikvienu intuitīvi meklēt savu dzīvības koku, harmoniju ar sevi un dabu.

 

Natālija Maļikova (1983) ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā (2013), piedalījusies vairāk nekā divdesmit grupu izstādēs, sarīkojusi vairākas personālizstādes. Studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā gleznotāja mācījusies profesora Kristapa Zariņa, Jura Jurjāna un Normunda Brasliņa meistardarbnīcās. Natālija Maļikova dzīvo un glezno Jūrmalā.

 

Gleznotājs, akvarelists, scenogrāfs, dekorators, mākslinieku grupas “Rūķis” biedrs, Pēterburgas Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas absolvents un viens no Latvijas mākslas pedagoģijas pamatlicējiem Eduards Kārlis Vītols (1877 – 1954) ir nozīmīga Latvijas kultūras personība. Vītolu dzimtas saknes meklējamas Limbažu pusē, Katvaros, bet Dzintaros, Ķemeru ielā 23, mājā, pie kura pavasarī tika uzstādīta tēlnieka Jāņa Strupuļa veidota piemiņas plāksne, mākslinieks nodzīvojis 30 sava mūža pēdējos gadus.

 

 Eduards Vītols no 1918. līdz  1935. gadam bijis Latvijas Nacionālās operas dekorators un veidojis scenogrāfiju un dekorācijas neskaitāmiem operas un baleta iestudējumiem. Viņa 1925. gadā veidotā scenogrāfija un tērpi operai "Madama Butterfly” joprojām redzami uz LNO skatuves. Viņš bijis pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā,  Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1929). Izstādes “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais” kuratore Ingrīda Burāne: Latvijas Nacionālās operas simtajā sezonā atceramies un atskatāmies pārsvarā uz to mākslinieka darbības daļu, kas atklāj viņa veikumu scenogrāfijā. Eduarda Vītola vārds saistīts ar Balto namu no 1918. gada, kad mākslinieks kopā ar dzīvesbiedri Aleksandru, vēlāko Nacionālās operas dziedātāju, toreizējās vadības aicināts, pārceļas no Pēterburgas uz Latviju. Atgriežoties dzimtenē, pirmais Eduarda Vītola otas veidots skatuves ietērps ir P. Čaikovska operai “Pīķa dāma”, kuras pirmizrāde notiek 1919. gada 11. februārī Dmitrija Arbeņina režijā ar Teodoru Reiteru pie diriģenta pults, bet 1922. gada 1. decembrī pirmizrādes aplausi skan Eduarda Vītola pirmajam baleta iestudējuma skatuves gleznojumam – P.L. Hertela “Veltīgā uzmanība”. Ar šiem diviem atšķirīgu mākslas veidu inscenējumiem iesākas mākslinieka kalpošana leģendu apvītajā Operas vēsturē. Ilgus gadus viņš īstenoja ne tikai savus redzējumus pasaules un latviešu operas, baleta izrādēm, bet arī veica dekorāciju darbnīcas vadītāja pienākumus, rūpējoties, lai amata mācekļi pilnvērtīgi pārnestu uz lielformāta audekliem Lūdolfa Liberta, Niklāva Strunkes, Romāna Sutas un pārējo meistaru ieceres.” Izstādē būs skatāmas dekorāciju skices, akvareļi no Latvijas muzejiem, Valsts arhīva un privātkolekcijām, kā arī izstādes scenogrāfa Ivara Novika veidots operas skatuves interaktīvs makets. Izstāde tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes, Valsts kultūrkapitāla fonda un Vītola dzimtas atbalstu.

 

Tradicionāli muzeja Kamīnzālē smalkas kamerstila izstādes veido mākslas ekspertes Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve. Šoreiz varēsim skatīt izstādi “Interjers un eksterjers” no muzeja mākslas krājuma. Jūrmalas pilsētas mākslas muzeja kolekcijā glabājas gleznas un grafikas, kurās attēloti gan sadzīves ainu iekštelpu skati – interjeri, gan mākslas darbi, kuros redzamas dažādu laiku celtnes, kuru ārējais izskats un dekoratīvā apdare – eksterjers raksturo kādu noteiktu stilu. Izstādē iekļautie darbi darināti laika posmā no 18. līdz 20.gadsimtam. Sadzīves žanrs ar interjeru skatiem izveidojās un kļuva populārs 17.gadsimtā Holandē. Muzeja kolekcijā ir vācu izcelsmes mākslinieka Johana Georga Villes (1715−1808) gravīra Holandiešu mājsaimniece, kura tapusi pēc ievērojamā Leidenes mākslinieka Herita Doua (1617−1675) gleznas. Arī Latvijas mākslā 20.gadsimtā atrodami interjera skati. Poļu izcelsmes mākslinieks, kurš darbojies Rīgas Grafiķu biedrībā, Raimonds Šiško (1894−?) 20.gadsimta sākumā zīmējis Grāfu Kaliostro Jelgavas pilī. Sadarbībā ar galeriju Jēkabs, izstādes ekspozīcija papildināta ar vairākiem latviešu mākslinieku gleznotiem interjeru skatiem, kā, piemēram, Leonīda Āriņa (1907−1991) Interjers naktī un Valērija Baidas Svētās Trīsvienības baznīca Madonā.

 

Izstādes tēmu bagātina muzeja krājuma mēbeles un sadzīves priekšmeti, kā arī portretu gleznojumi, kas ir raksturīga 19. un 20.gadsimta interjeru sastāvdaļa.

 

Natālijas Maļikovas gleznu cikls “Dzīvības koks”, izstāde “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) skatāmas no 9.janvāra līdz 10.februārim. Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma “Interjers un eksterjers” skatāma līdz 17. martam. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T.–Sv. plkst.10.00–17.00. Ieeja bez maksas.

IESAKĀM APMEKLĒT
maijs 2019
PILSĒTAS KARTE