Jūrmalas pilsētas muzejā atklāta izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”. Izstāde ir veltīta jūrmalniekiem, tā stāsta par Jūrmalu un tās iedzīvotājiem.

image

Veidojot izstādi, Jūrmala līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās vērienīgajā iniciatīvā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts”. Tā tiek īstenota sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

 

Divām ielām Jūrmalā savulaik dots Brīvības vārds, jo tās bija palikušas bez nosaukuma. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīvesvietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta. Ielas ir kā sirds līnijas pilsētu likteņa plaukstās. Tās stāsta par visu, kas šeit pieredzēts, un – kāda gan jēga būtu no ielas, no ceļa, ja tas neved uz brīvību?

 

Izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti” ir veidota, atzīmējot mūsu valsts simtgadi. Izstādes moto ir 18. gadsimta baltvācu domātāja Johana Georga Eizena vārdi: “Brīvības satversme ļauj man visu ar prieku sākt pašam no sevis.” Jo brīvība, sakot cita izcila domātāja – Jesajas Berlina – vārdiem, “ir brīvība, nevis vienlīdzība vai taisnīgums, vai taisnība, vai laime, vai tīra sirdsapziņa”.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” aizsākas ar 1905. gada notikumiem, jo tieši šajā laikā mītiņos un sapulcēs pirmo reizi izskan doma par Latvijas neatkarību. Jūrmalā 1905. gada notikumi bijuši gan dramatisma pilni, gan asiņaini, tomēr šoreiz vēlējāmies stāstīt par kādu ļoti svarīgu notikumu, kam ir bijusi paliekoša nozīme Latvijas kultūras vēsturē, – par 1905. gada 2. augusta koncertu Horna dārzā Majoros, kad pirmo reizi skanēja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un “Vientuļā priede” un kad publikas pārpildītajā dārzā trīs reizes dziedāja “Dievs, svētī Latviju!”, ko, militāri salutējot, sveica pat cara armijas ģenerāļi, kaut gan tobrīd šai dziesmai nebija himnas statusa un Latvijas valsts vēl nebija dzimusi.

 

Tāpat vēlamies atgādināt, ka 1905. gada revolūcijai bija īpašs, jauneklīgs, raksturs, jo visu notikumu epicentrā atradās gados jauni cilvēki. Par viņu pārgalvīgajiem darbiem stāstīs gan video, gan animācija. 1905. gada ģimnāzistu tēlos būs iejutušies Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēni.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par brīvības izcīnīšanu kapteiņa Zolta kaujā Kaugurciema kāpās, 9. Rēzeknes pulka cīņās ar bermontiešiem pie Lielupes tilta un tiem jūrmalniekiem, kuri izcēlušies ar varonību šajās cīņās.

 

Izcīnītā brīvība deva iespēju īstenot savus sapņus Latvijas brīvvalsts laikā. Tā nebija leiputrija, un jūrmalniekiem, atjaunojot savu pilsētu pēc kara postījumiem, ceļš nebūt nebija rozēm kaisīts, tomēr tā bija iespēja piepildīt ieceres. Viktors Mellenbergs kļuva par arhitektu un radīja Dzintaru koncertzāles projektu, Johans Canders atvēra modernu frizētavu, Kārlis Endzelis darbojās savā veikalā, Rūdols Jānis Neimanis mācījās Latvijas Kara skolā… Citi veidoja ģimeni un skoloja bērnus, citi nodevās radošam darbam. “Brīvības satversme” pavēra izvēles iespēju.

 

Izstāde “Brīvības stāsti” būs arī par cenu, kas maksāta par brīvību, pārdzīvojot trīs okupācijas, – par tiem, kuri vardarbīgi tika aizsūtīti prom no dzimtajām mājām, par tiem, kuri izvēlējās trimdu nebrīves vietā, un tiem, kuri darīja visu, ko sirdsapziņa un godaprāts lika, lai brīvību aizstāvētu.

 

Stāstīsim par nesenās pagātnes notikumiem, kad dziesmu dziedāšana un oriģināls apģērbs kļuva par jaunatnes protesta formu, par vides aizsardzības aktīvistu iešūpoto Trešo atmodu, par ceļa gabalu, kas no Tautas frontes mītiņiem atvedis mūs līdz šodienai.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par dažādu tautību cilvēkiem un par dažādiem ceļiem, par to, kā viņi nonākuši Jūrmalā, kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

Šī ir neparasta izstāde, jo aptver lielu laikposmu, ļoti daudz eksponātu un faktu materiāla, un vēl – tā veidota, līdzdarbojoties jūrmalniekiem, kuri dalījās ar saviem dzīves un brīvības stāstiem, kuri uzticēja muzejam ģimenes relikvijas. Savus dzīves un brīvības stāstus, ģimenes relikvijas muzejam uzticējuši Canderu, Mutjanko, Upmaču, Ūderu, Tampju, Jansonu, Amoliņu, Balču, Mellenbergu, Adisonu, Zurovsku, Pāvulu, Ķimeņu, Baumaņu, Rainu un citu dzimtu pārstāvji, kā arī cilvēki, kuri ar tām saistīti.

 

Līdz ar muzejiski ierastiem stendiem un vitrīnām ar eksponātiem izstādē būs arī videointervijas, hroniku fragmenti, audioieraksti.

 

Jūrmalas pilsētas muzejs no sirds pateicas visiem jūrmalniekiem par sadarbību izstādes veidošanā!