Valda Gavara grāmatas “Mūsu priedes. Rainis un Aspazija Jaundubultos” atvēršanas svētki
Publicēts: pirmdiena, 11.jūnijs, 2018
Kategorija: Kultūra
Autors: Anna Žīgure

Trešdien, 13. jūnijā, plkst. 18.00 Aspazijas mājā notiks Valda Gavara grāmatas “MŪSU PRIEDES.  Rainis un Aspazija Jaundubultos” atvēršanas svētki.

image

 

 Kopš 1963. gada Valdis Gavars ar ģimeni dzīvo Jūrmalā. Piedalījies Jūrmalas aizsardzības biedrības dibināšanā un aktīvi iesaistījies pilsētvēsturiskās vides saglabāšanā. Rezultātā tapis interesants pētījums par Aspaziju un Raini Jaundubultos, kas apkopots šajā grāmatā.

 

Valda Gavara grāmatas katra lapaspuse un attēls mudina šodienas jūrmalniekus glābt to, kas vēl ir glābjams – mājas un priedes, ceriņus un jasmīnus, dokumentus, fotogrāfijas, vēstules, citus dokumentus. Muzeju un arhīvu krājumos var atrast daudz, bet savas mājas un tur dzīvojušo vēstures apzināšana ir nozīmīga, ja cilvēks grib sevi dēvēt par šai videi, Jūrmalai, piederīgu.

 

Valdis Gavars ir pievērsies pētījumiem par mazāk zināmiem, bet Latvijai ļoti nozīmīgiem cilvēkiem. Ir tapusi grāmata par Gulbja laboratorijas dibinātāju, kura saknes sniedzas Latvijas brīvvalstī, „Egīls Gulbis, Rīga–Brisele–Rīga” (2013), kā arī par Latvijas pirmo elektroinženieri Frici Rudzīti – Ķeguma spēkstacijas būves pionieri – „Fricis Rudzītis – pirmais Latvijas elektroinženieris” (2014.).

 

Valdis Gavars dzimis 1934.gadā Rēzeknē, ārsta ģimenē. Beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu, mācības turpināja Ļeņingradas Politehniskajā institūtā (tagad–Sanktpēterburgas Pētera Lielā Politehniskā universitāte), kur 1955.gadā ieguva inženiera-elektriķa diplomu. Pēc atgriešanās Rīgā jaunais speciālists iekļāvās zinātniskā pētniecības kodolreaktora būvē Salaspilī, kļūstot par tā galveno inženieri, un nostrādāja šajā amatā vairāk nekā 30 gadus. 1971.gadā Krievijas Atomreaktoru zinātniskās pētniecības institūtā Melekesā, pie Volgas, Valdis Gavars aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu. Ilgajos darba un pētniecības gados paveiktais apkopots grāmatās „Blakus dalītam kodolam” (2000), „Atomelektrostacijas. Uzbūve un attīstības tendences” (2008) un „Salaspils zinātniskā kodolreaktora 50 gadi” (2011). Pēc 1991. gada viņa darbība ir saistīta ar enerģētiku, vadījis Latvijas enerģētikas attīstības programmas izstrādi, darbu turpinājis AS „Latvenergo” Izpētes un attīstības plānošanas nodaļā.

 

 

IESAKĀM APMEKLĒT
jūnijs 2018
PILSĒTAS KARTE