22.–26. oktobrī Turcijā norisinājās Starptautiska konference par darbu ar jauniešiem NEET situācijā “ON TRACK 3”. Konferencē piedalījās 94 dalībnieki no 30 valstīm, tai skaitā arī pieci jaunatnes darbinieki no Latvijas. Eiropas un citu reģionu valstu vadošie pētnieki prezentēja jaunākos faktus un secinājumus, jaunatnes organizāciju pārstāvji dalījās ar labās prakses piemēriem un idejām, savukārt paši jaunieši iedvesmoja dalībniekus ar saviem veiksmes stāstiem.

image

Kas ir NEET?

Terminu NEET attiecina uz jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. 

Šo jēdzienu kopš 2010. gada plaši izmanto kā rādītāju, lai raksturotu jauniešiem veltītu nodarbinātības, izglītības, apmācības un sociālās iekļaušanas politiku 28 ES dalībvalstīs. 

 

Kādēļ Eiropas Savienības nodarbinātības un izglītības politikas veidotāji ceļ trauksmi?

15–29 gadus vecu jauniešu skaits NEET situācijā ir nedaudz samazinājies no 14 miljoniem krīzes kulminācijas laikā līdz 12,5 miljoniem 2016. gadā (14,2 %). Tomēr  pētījumos joprojām tiek lēsts, ka Eiropas ekonomikai nodarītie zaudējumi ir apmēram 142 miljardi euro gadā (2015. g.)* - pabalsti, zaudētie ienākumi un nodokļi. Tas ir ievērojami ietekmējis ES ekonomiku un sociālo attīstību.

 

Kādēļ trauksmi ceļ sociālās jomas darbinieki un pedagogi?

Jaunietis, ilgstoši atrodoties NEET situācijā, ir pakļauts sociālās atstumtības riskam, kas var novest pie garīgās veselības problēmām, personības degradācijas, likumu pārkāpumiem, atkarībām, utt.

 

Kādus risinājumus piedāvā Eiropas Komisija?

2013. gada aprīlī tika pieņemts Eiropas Komisijas priekšlikums Eiropas Savienības Padomei par Garantijas jauniešiem īstenošanu visās dalībvalstīs. Garantijai jauniešiem ir konkrēts politikas mērķis — samazināt NEET situācijā esošo jauniešu skaitu. Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt, lai visi 15–29 gadus veci jaunieši četros mēnešos pēc darba zaudēšanas vai formālās izglītības pārtraukšanas saņemtu kvalitatīvus darba piedāvājumus, turpinātu mācības, mācību praksi vai stažēšanos.

 

Kāda ir situācija Latvijā?

Latvijas Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūras (JSPA) pārstāvju Violas Korpas un Edgara Knohenfelda prezentācijas par jaunatnes darba projektiem Latvijā izraisīja lielu interesi un atzinību konferences dalībnieku vidū. Latvija var lepoties ar vairākiem apjomīgiem un sekmīgiem ilgtermiņa projektiem. Viens no tādiem ir projekts “Proti un dari!”. Projekta “Proti un dari” ietvaros tiek nodrošināts daudzveidīgs, jaunieša individuālajām vajadzībām pielāgots atbalsts, lai kopīgi atrastu konkrētajam jaunietim piemērotu nodarbošanos ilgtermiņā. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji izteica vēlēšanos sadarboties ar Latvijas JSPA un aizņemties projektu idejas.

Savukārt vērienīgajā projektā “PuMPURs”, ko Latvijā īsteno IKVD, ir iesaistīti jau vairāki simti Latvijas skolu, samazinot to bērnu un jauniešu skaitu, kuri pārtrauc mācības un nepabeidz skolu.

 

Kas vēl būtu darāms?

Jaunatnes darba jomā tiek veikts liels darbs, rezultāti patiešām iepriecina. Tomēr vairāki konferences runātāji pauda bažas, ka patiesā mērķa grupa – jaunieši, kuriem īpašs atbalsts būtu nepieciešams visvairāk, vēl joprojām paliek sociāli atstumti. Tiek lietots termins “creaming” (“krējuma nosmelšana”), jo projekta kvalitātes novērtēšanas atskaitē mums taču vajag pozitīvus rezultātus! Jo komplicētākā situācijā atrodas jaunietis, jo lielāks ir risks, ka projekta mērķis netiks sasniegts, tādēļ nereti projektā iesaistīties tiek piedāvāts jaunietim, kura vajadzības ir vieglāk risināmas.

 

Cēloņi un sekas

Situācija ar jauniešu bezdarbu, bezdarbību un atstumtību ir sekas. Kur meklējami cēloņi?

Katrs stāsts ir unikāls. Katram ir savi cēloņi. Bet ir viena kopīga pazīme gandrīz visos atstumtības gadījumos – tā ir disfunkcionāla ģimene, ģimenes trūkums vai bezspēcīgi vecāki, bezatbildīgi aizbildņi. Funkcijas, kuras šobrīd uzņemas veikt sociālie mentori, faktiski ir ģimenes funkcijas.

Līdzībās runājot, lai koks augtu, tam vajadzīgas spēcīgas saknes. Ja nav sakņu, ja saknes ir vājas vai bojātas, koks nīkuļo.

Bērnam ir dabiska tieksme aktīvi darboties, augt, izzināt, brīnīties, censties. Tā ir vecāku un skolotāju atbildība – dot iespēju un radīt apstākļus, lai bērns varētu sajust augšanas prieku, baudīt uzvaras sajūsmu, saņemt uzslavu par savu ieguldījumu kopīgā darbā, piedzīvot savu piederību un nozīmīgumu komandā.  Ja bērnam nav bijusi dota iespēja šādai pieredzei bērnībā, vēlāk viņš nespēs apzināties savu potenciālu, nejutīs tieksmi pēc panākumiem un neplānos savu karjeru.

Bērnam ir dabiska tieksme aktīvi darboties, augt, izzināt, brīnīties, censties. Tā ir vecāku un skolotāju atbildība – dot iespēju un radīt apstākļus, lai bērns varētu sajust augšanas prieku, baudīt uzvaras sajūsmu, saņemt uzslavu par savu ieguldījumu kopīgā darbā, piedzīvot savu piederību un nozīmīgumu komandā.  Ja bērnam nav bijusi dota iespēja šādai pieredzei bērnībā, vēlāk viņš nespēs apzināties savu potenciālu, nejutīs tieksmi pēc panākumiem un neplānos savu karjeru.

 

Vēlos uzrunāt pedagogus un atbalsta personālu visās Latvijas izglītības iestādēs! Vēlos, lai mani sadzird visi vecāki!

Redzot ābeli, kas nekad nezied un nenes  augļus, rūpīgs dārznieks meklēs, kas tur ir par bēdu. Vai vajadzīga cita augsne, cita vieta, vairāk saules vai vairāk ēnas, biežāka laistīšana vai aizsardzība pret kaitēkļiem? 

Redzot bērnu, kurš ir nomākts un pasīvs, celiet trauksmi! Rociet dziļi, aizrocieties līdz saknēm un atrodiet veidu, ka to salabot! Ja mēģinām iestādīt koku vietā, kur tas nevar iesakņoties, tas neaugs, pat ja saliksim apkārt balstus. Arī bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām spēj uzmirdzēt, ja dodam viņiem darbiņus, kas ir izdarāmi, ļaujam piedalīties ar ieguldījumu, kas viņiem ir pa spēkam!