Pasākumu afišas
Pedagoga, mākslinieka Antona Vaivoda jubilejas izstāde “Jūra – tuvā un tālā”
12.06.2020 - 29.08.2020
Dubultu Kultūras kvartāls Jūrmalas Mākslas skola Strēlnieku prospekts 30
Pasaules kausa posms ielu vingrošanā
11.07.2020 - 11.07.2020
Jūrmalas pludmales centrā, Kaiju ielas galā
Latvijas čempionāts pludmales volejbolā "ERGO OPEN 2020"
17.07.2020 - 19.07.2020
Jūrmalas pludmales centrā, Kaiju ielas galā
Ievas Tarandas darbu izstāde "Atgriešanās septiņjūdžu mežā"
10.06.2020 - 31.07.2020
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Mākslinieces Ditas Lūses izstāde “Tver mirkli!”
09.06.2020 - 30.07.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”
02.06.2020 - 11.07.2020
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J.Pliekšāna ielā 5/7
jūlijs 2020
06 jūnijs
sestdiena
21.20
Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanas koncerts (LTV1, LR3 Klasika un Lsm.lv tiešraidē)
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1

 

6. jūnijā plkst. 21.20 LTV1, LR3 Klasika un Lsm.lv tiešraidē skatītāji varēs vērot vēl nebijušu Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertu. Pirmo reizi uz vienas skatuves satiksies divi Jūrmalas Goda zīmes kavalieri – maestro Raimonds Pauls un pasaulē zināmais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko.

Kopā ar Latvijas Radio bigbendu mākslinieki atskaņos populāras Maestro kino un teātra mūzikas tēmas, kā arī pasaules opermūzikas hitus īpašā skanējumā. Koncertu vadīs Ojārs Rubenis.

 

“Man kā latvietim šis būs ļoti nozīmīgs notikums – pirmo reizi uzstāties kopā ar Maestro! Koncertam izvēlētās trīs dziesmas no cikla “Pērļu zvejnieks” un trīs dziesmas ar Jevtušenko dzeju ir ļoti aizkustinošas, liriskas. Jevtušenko dziesmas jau iepriekš ir iedziedājis Intars Busulis, kurš ir fantastisks mākslinieks! Mēs esam ļoti atšķirīgi dziedātāji, jo akadēmiskai dziedāšanai ir pavisam cita balss plūsma un pieeja mūzikas materiālam. Mēģināšu pietuvoties autentiskajam nošu tekstam, ko radījis Maestro,” par gaidāmo koncertu saka operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko.

Raimonda Paula dziesmu ciklā “Pērļu zvejnieks” ar Jāņa Petera dzeju ieskanas romantiska pasaules izjūta, dzimtenes mīlestība un gaiša nostalģija, tuvinot latviskai dzīvesziņai un skaistuma apliecinājumam. Savukārt emocionāli ekspresīvais 12 dziesmu cikls “Dievs dod” ir Raimonda Paula, Jevgeņija Jevtušenko un Intara Busuļa kopdarbs, kas nāca klajā ieraksta formātā 2010. gadā.

 

Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju, koncertu būs iespējams baudīt ar LTV1, LR3 Klasika un Lsm.lv starpniecību, bet skatītāju vietas zālē būs tukšas.

08.02.2020 - 07.06.2020
Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

 

 

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019.gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

 

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē ir iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

 

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

 

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

 

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.

 

22.02.2020 - 29.08.2020
Marutas Raudes izstāde „Laimes akmentiņi”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
Instalācija–galds, ieaudzis zālē 2000   Pulkstenis–tie, kuri vēro putnus 2006 Oranžās debesis,baltie putni,pelēkā upe 2004

 

Maruta Raude 2016. gada novembrī par darbu „Bijušo sajūtu restaurēšana” Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība 2016” ieguva Veicināšanas balvu jeb 3. vietu, bet iespēju rīkot savu personālizstādi Jūrmalā māksliniece savas dzīves laikā nepiedzīvoja.

 

Marutas Raudes personālizstāde „Laimes akmentiņi” Bulduru Izstāžu namā veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm „…un tad viņi izgāja pie upes…”, „Perfect place for you”, „Pirmā diena jeb Pirmdiena”, „Četras nāras sarkanā jūrā”, „Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē tiks izstādīta 1999. gadā radītā instalācija „Galds ieaudzis zālē”, kas pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē..

 

Dzīves laikā Maruta Raude sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā.

 

Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Viņa strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā, gleznojusi un veidojusi instalācijas.

 

Marutas Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas vairākās Lark Books izdotajās grāmatās – „500 Teapots”, „500 Prints on Clay”, „500 Ceramic Sculptures”. Apgleznotie šķīvji minēti britu autora Paula Skota grāmatā „Painted Clay”, bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana grāmatās „The Ceramic Surface” un „Ceramic Narratives”.

 

Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Powerhouse muzeja Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja (Turcija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV un Honkongā.


 

03.03.2020 - 25.06.2020
Ievas Jurjānes izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 aicina uz izstādi Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”. Tā stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

 

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes utt. –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei.

 

Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

 

Izstāde ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.

Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

 

Arī mazie izstādes apmeklētāji varēs atrast sev interesējošas nodarbes – saliekamas bilžu mīklas ar putnu attēliem un dzeju, garšvielu smaržu piedzīvojumu, iespēju uzbūvēt pilsētu.

05.03.2020 - 28.06.2020
Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma izstāde “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

 

 Reklāmas prospekta "Rīgas Jūrmala" vāks. 1930-tie gadi  Reklāmas prospekta "Rīgas Jūrmala" vāks.1935.gads

 

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta Jūrmalas vēsturei veltītā ekspozīcija no muzeja krājuma un privātkolekcijām “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”. 

 

Tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā savulaik bija trīs patstāvīgas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka un Ķemeri. Senatnē Jūrmalas centrālā daļa bija vien atsevišķi Rīgas jūrmalas peldu miesti, taču 19.gadsimta 60.gados radās ideja par vienotu administratīvo pārvaldi šīm peldvietām. Iecerēto reformu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tikai pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību, Rīgas jūrmalas peldu miestiem – Buļļiem [Lielupe], Bilderliņiem [Bulduri], Edinburgai I un II [Dzintari], Majoriem, Vecdubultiem [Dubulti] un Jaundubultiem, Karlsbādei [Melluži], Asariem un Valtermuižai [Valteri] – tika piešķirtas pilsētas tiesības, apvienojot tos vienā pilsētā ar nosaukumu “Rīgas Jūrmala”.

 

Rīgas Jūrmalas pilsēta dibināta 1920.gada 2.martā. Pilsēta pastāvēja tikai 26 gadus – pilsētas mūžs bija īss, bet bagāts ar dažādiem notikumiem. Rīgas Jūrmala paguva kļūt par Latvijā un ārzemēs pazīstamu kūrortpilsētu ar aktīvu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Pilsētā tolaik tika izveidota kūrorta specifikai atbilstoša saimniecība, līdzsvarojot pastāvīgo iedzīvotāju un kūrorta viesu intereses.

Savu patstāvību Rīgas Jūrmalas pilsēta faktiski zaudēja jau 1940. gada jūnijā līdz ar padomju okupāciju, bet saskaņā ar 1946. gada 8. janvāra dekrētu to likumīgi pārveidoja par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu.

 

Izstādes pamatā materiāli un vēsturiskās liecības no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, kas stāsta par Rīgas Jūrmalas pilsētas dzīvi un laikmeta noskaņu tajā. Materiāli grupēti tematiskās sadaļās: pašvaldība, sadzīve, zvejniecība, atpūta pludmalē, dziedniecība, kultūra, izglītība, biedrības, tirdzniecība, satiksme 20.–30. gados. Ielūkosimies pilsētas iedzīvotāju un viesu fotogrāfijās, dokumentos un piemiņas lietās, kas vēsta par pilsētas iedzīvotāju un viesu sadzīvi. Iejutīsimies Latvijas brīvvalsts laika atmosfērā un Rīgas Jūrmalas ziedu laikus.

 

Ieeja – bez maksas.

18.03.2020 - 31.07.2020
Initas Rudzītes rotu izstāde “Aspazija dzintarā”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Izstādē apskatāmi 30 darbi, kurus māksliniece darinājusi, ļaujoties sajūtu plūdumam, nedomājot, vai kādam tie patiks vai ne.

 

Par pamatu rotām, kas darinātas sudraba ietvarā, kalpojuši 13 Aspazijas dzejoļi. “Tā bija dvēseliska izvēle. Necentos ņemt skaistos, pūkainos dzejoļus. Ņēmu tos, kas uzšķērž emocijas,” stāsta Inita Rudzīte. Pirmais no Aspazijas dzejoļiem, kurš no mākslinieces “neatlaidās”, bija “Medus un asaras” no 1926.gadā izdotā krājuma “Trejkrāsaina saule”. Inita saprata, ka vienīgais ceļš, kā no dzejoļa “atbrīvoties”, ir izteikt to rotā. 

 

Māksliniece devās uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai iepazītos ar Aspazijas dzejas pirmizdevumiem un lasītu dzejoļus vecajā drukā. “Tā bija ļoti lēna lasīšana, bet tā es varēju iedziļināties dzejas jēgā”, atceras Inita Rudzīte. Pēc tam sācies darbs pie skicēm. Daži dzejoļi rotās atspoguļoti burtiski. Citi simboliski. 

 

Šī ir jau otrā Initas Rudzītes darbu parāde Aspazijas mājā. 2016.gada nogalē te tika atklāta mākslinieces izstāde “Mirdza”.

 

 

Inita Rudzīte ir beigusi RTU Dizaina tehnoloģiju institūta maģistratūru, turpat studējusi doktorantūrā. Ar rotām aizraujas jau 13 gadus. Amata prasmes pilnveidojusi pie rotu mākslinieka Ginta Strēļa. Initas Rudzītes darbi ir izstādīti Latvijā, Krievijā, Japānā un Indijā. 

 

Ieeja bez maksas.

21.05.2020 - 28.06.2020
Vecmeistares gleznotājas Edītes Krastenbergas darbu retrospekcija “Daugavas plūdums” un gleznotājas Signes Vanadziņas izstāde “Pelēkās vielas”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Pēc ilgāka pārtraukuma Jūrmalas pilsētas muzejs aicina apmeklētājus uz jaunām izstādēm. Muzeja 2. stāva izstāžu zālēs skatāma vecmeistares Edītes Krastenbergas darbu retrospekcija “Daugavas plūdums” un gleznotājas Signes Vanadziņas tonāli piesātinātā izstāde “Pelēkās vielas”. 

 

Daugavas krasts ar laivām. 1965. Audekls, eļļa

Edīte Krastenberga (1929.– 2016.) 1958.gadā ar izcilību absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju (diplomdarbs “Uz pārceltuves”), Mākslinieku savienības biedre no 1966.gada.

Personālās izstādes Rīgā, Pļaviņās, Jēkabpilī, Madonā, Ērgļos, Koknesē, Lielvārdē. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības un Mākslas fonda kolekcijās Rīgā, Maskavā, privātkolekcijās Latvijā, Austrijā, ASV, Vācijā, izstādēs piedalījusies no 1956.gada.

 

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne:

“Mākslinieces Edītes Krastenbergas darbu izvietojumam Jūrmalas pilsētas muzejā izvēlējos apzīmējumu “Daugavas plūdums”, jo neviena sieviete Latvijas mākslā nav ar tādu regularitāti un daudzveidību uz audekla atstājusi gleznieciskas liecības par mūsu likteņupi.

 

Savas zemes mīlestība, uzticība, neslēpta patriotisma klātesamība – tas bija viens no veidiem, kā Edītes Krastenbergas paaudze ar ainavas palīdzību atklāja, cildināja savažotās dzimtenes skaistumu. Visu dzīvi viņa palika saistīta ar Pļaviņām, Daugavas plostnieka dzimtu, Vidzemes pakalniem, lejām un regulāri rīkoja personālizstādes.

 

Profesionālajā ziņā Edīte Krastenberga apguva un tālāk turpināja Konrāda Ubāna un Ārija Skrides toņu attiecību kārtojumu, gaismas glezniecību, to vārdos nenosaucamo nacionālās skolas savdabību, kas atklājas kompozīcijas tīrībā un skaidrībā.

 

Viņas gleznojumos, pasteļos, grafikas lapās grūti nodalīt to viengabalainību, kuru izsaka personības koptēls un mākslinieciskais rokraksts, kas veiksmīgākajos darbos sasniedz pilnību, piemēram, dzeltenās krāsas izmantojumā." 

 

Signe Vanadziņa (dz.1973.g.) 1997.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie profesora Induļa Zariņa.  Kopš 2018.gada Rīgas Stradiņa universitātē studē mākslas terapiju. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1997.gada. Piedalījusies grupu izstādēs, sarīkojusi ap 30 personālizstādēm, tai skaitā izstādi "Kurš gadalaiks?"  Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2017.gadā.

 

Jaunajā gleznu ciklā Signe eksperimentē ar sev neierasta mākslinieciskā līdzekļa – pelnu– pielietojumu, kas interesanti balansē ar viņai tik raksturīgo aktīvo krāsainību. Pelni ir sāpju un pārvērtību simbols. Iespējams, šī pelnu simboliskā pielietošana ir ne tikai jaunas tehnikas meklējumi, bet arī turpinājums mākslinieces interesei un studijām par mākslas kā terapijas līdzekli cilvēka garīgajā sakārtotībā. 

 

Lai gan Signes darbus varētu raksturot kā abstraktus, tomēr tajos ir neiztrūkstošā dabas klātbūtne. Kaut kas no tīreļa, no meža malas, no purva brikšņiem, vēja un lietus. Vietām krāsu notecējumi kā papardes nospiedumi klājas viens otram pāri, vietām pilsētas melnā panorāma asi iezīmējas uz sarkanoranžīgās debess eksplozijas. Tad paveras nakts ainas, tumšas kā slapji pelni, tik vietām ar lietus lāses notecējumu vai naktstauriņa lidojuma švīku.

 

Šis gleznu cikls ir apcerīguma un noskaņu pilns, spītējot mākslinieces košo krāsu salikumiem un enerģisko līniju uzplaiksnījumiem. Gleznas ir kļuvušas abstraktākas, vairāk uz iekšu vērstas un rosina iedziļināties sevī, savās izjūtās.

31.05.2020 - 28.06.2020
“Mākslas dienas Jūrmalā” ekspozīcijas jaunieguvumi
Galerijā "Jūrmala" Jomas ielā 78

Piedalās mākslinieki Linda Daņiļevska, Ieva Liepiņa, Antra Ivdra, Ērika Kumerova, Dagne Ventiņa, Nugzars Paksadze, Jānis Jēkabsons.

02.06.2020 - 11.07.2020
Laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

No 2020. gada 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore Jana Kukaine.

 

Elīna Brasliņa "Dzemdību triptihs"  Krista Dintere "Darba process"  Liene Mackus "Ziediņš" 
Krista Dzudzilo "Silvija" Sandra Krastiņa "Mammas palags"

 

Izstādes nosaukums ietver norādi uz pazīstamā vācu rakstnieka Roberta Mūzila (Robert Musil) romānu “Cilvēks bez īpašībām” (“Der Mann ohne Eigenschaften, 1943) un reizē piesaka feminisma filozofijas tēmu loku, kas atsedz Rietumu kultūrā pastāvošo pieņēmumu par vīrieti kā visu lietu (un pašas cilvēcības) mēru, sievieti uztverot kā vīrieša Citu, viņa fantāziju projekciju, “tumšo kontinentu” un neizsakāmo “tukšumu”. Literārajām un filozofiskajām atsaucēm tiek pievienota arī vizuāla norāde uz feminisma mākslas ikonogrāfiju, kas atklāj gan piederības sajūtu pāri paaudzēm, gan mirklim piesaistītu pašironiju: sieviete bez īpašībām ir kā gliemezis bez mājiņas – izplūdusi, nekonkrēta, anonīma, nesakārtota un šaubu pilna, taču reizē gana ietilpīga, lai tajā pietiktu vietas daudzajām (un nereti pretrunīgajām) kultūras radītajām lomām. Pievēršanās gliemeža atstātajai sliedei un vēlme to materializēt laikmetīgos mākslas darbos ir vēl viens izstādes radošais atskaites punkts.

 

“Sieviete bez īpašībām” iezīmē māksliniecisku pozīciju, kurā feministiska refleksija ir pašsaprotama daļa no 21. gadsimta pasaules redzējuma. Tā nesniedz definīcijas, izvairās kaldināt identitātes vai vilkt stingras robežas, kā arī apšauba mākslas neitralitāti vai vajadzību runāt “mūžības vārdā”. Tā vietā izstāde aptver dažādību, pretrunīgumu un nenoteikto mainīgumu, kā arī pievēršas tādām tēmām kā ķermeniskums, ievainojamība, novecošana, radīšana, dzīvības trauslums un atjaunotne. Savukārt norises vieta – vasarnīca, kurā kādreiz dzīvoja Aspazija, – simboliski uzsver feminisma (pagaidām tikai daļēji atklāto) ģenealoģiju Latvijas kultūrtelpā un mudina veidot jaunas – paplašinātas un atvērtas – feministiskās solidaritātes, sadarbības un satikšanās formas.

 

Izstādes ietvaros notiks Sandras Krastiņas lekcija “Kad skatās uz mums, vai redzam sevi?”, kas veltīta sieviešu attēlojumam dažādu laikmetu Rietumu mākslā. Lekcijas norises laiks tiks izziņots atsevišķi.

 

Izstādi atbalsta: Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Memoriālo muzeju apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība LAUKKU.

Kuratore Jana Kukaine.