Pasākumu afišas
Gaismas parks
08.12.2019 - 01.01.2020
Dzintaru mežaparkā
Svētku pasākumi
07.12.2019 - 01.01.2020
Jūrmala
Koncerti Dubultu koncertzālē
04.12.2019 - 21.12.2019
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30
Ziemassvētku koncerts “Sidraba stīgas”
14.12.2019
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30
Lekcija "Pusaudzis. Stress. Depresija"
18.12.2019 - 18.12.2019
Majoru vidusskolā, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā
Ziemas noskaņu koncerts “Tumša nakte”
14.12.2019
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Tintes darbnīca “Zem kājām mākoņi” ar mākslinieci Evu Vēveri
14.12.2019
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Kino Jūrmalā decembra mēnesī
01.12.2019 - 29.12.2019
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Fotokluba “Jaunais fokuss” izstāde “Saredzēt”
28.11.2019 - 28.12.2019
Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari"
Ilzes Laizānes izstāde “Noskaņa”
04.11.2019 - 15.01.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Madaras Repšes fotoizstāde "Krāsainā pasaule"
14.11.2019 - 15.12.2019
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
decembris 2019
29 decembris
svētdiena
13.00
Kino - Dvēseļu putenis
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Dvēseļu putenis

Režisors Dzintars Dreibergs, drāma, Latvija, 2019, 2h 03 min.
Vēsturiska kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem ved 100 gadus senā pagātnē. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Filma latviešu, krievu un vācu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā. Līdz 12 g.v. – neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

29 decembris
svētdiena
15.40
Kino - Dvēseļu putenis
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Dvēseļu putenis

Režisors Dzintars Dreibergs, drāma, Latvija, 2019, 2h 03 min.
Vēsturiska kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem ved 100 gadus senā pagātnē. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Filma latviešu, krievu un vācu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā. Līdz 12 g.v. – neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

29 decembris
svētdiena
16.00
Gaismas parkā Jūrmalā - radošās darbnīcas, rotaļas un citas aktivitātes ģimenēm ar bērniem
Dzintaru Mežaparkā

29 decembris
svētdiena
17.00
Ziemassvētku festivāls. Spāņu un čigānu mūzika
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Ziemassvētku festivāls. Spāņu un čigānu mūzika

Piedalās: Kristīne Balanas (vijole), Marlēna Keine (soprāns), Agnese Egliņa (klavieres).

Koncerts 2 daļās

Koncerta ilgums ~ 2 stundas

Programmā

I daļa

1. Pablo Sarasate (Pablo de Sarasate, 1844-1908)
“Čigānu melodijas”  Op. 20

2. Džoakīno Rosīni (Gioachino Antonio Rossini, 1792-1868)
“Spāņu dziesmiņa”

3. Fransisko Barbjeri (Francisco Asenjo Barbieri, 1823–1894)
“Palomas dziesma” no sarsuelas El barberillo de Lavapiés 

4. Fernando Obradors (Fernando Obradors, 1897–1945)
"El vito" 

5. Pablo Sarasate (Pablo de Sarasate, 1844-1908) 
Koncertfantāzija par operas “Karmena” tēmām

II daļa

 1. Astors Pjacolla (Ástor Piazzolla, 1921-1992)
"Libertango" 

2. Hosē Serano (José Serrano, 1873-1941)
"La canción del olvido"

3. Vinčenco Kiara (Vincenzo di Chiara, 1860-1937)
“Spāniete”

4. Moriss Ravels (Maurice Ravel, 1875-1937)
“Čigāniete”

5. Ksavjers Montsalvathe (Xavier Montsalvatge, 1912-2002)
"Canto negro"

6. Ruperto Čapī (Ruperto Chapí, 1851-1909)
Carceleras no sarsuelas "Las hijas del Zebedeo"

01.08.2019 - 29.12.2019
Muzicēšana brīvā dabā uz mēlīšu sitamā instrumenta – zvangas
Jūrmalas Brīvdabas muzejā Tīklu ielā 1a

Turpinot pērn aizsākto muzikālo aktivitāti "Klavieres uz ielas", muzicēšanai brīvā dabā, speciāli Jūrmalai tapis mēlīšu sitamais instruments – zvanga. Jūrmalas zvanga ir lielākā Latvijā – instrumentam ir divpadsmit skanošas mēlītes, tas ir 50 kilogramus smags, diametrā – 80 centimetri.

 

Uz Jūrmalu zvanga atceļojusi no Jaunpiebalgas, kur to darinājis "Pigoru darbnīcas" dibinātājs, zvangu meistars Juris Cers. "Zvangu skaņa ir neatkārtojama, to nevar izstāstīt, šī skaņa ir jādzird un jāsajūt," par savu darbu un instrumentu stāsta meistars Juris Cers.

 

Zvanga atrodas Jūrmalas Brīvdabas muzejā un ir brīvi pieejama spēlēšanai muzeja apmeklētājiem. Šī instrumenta spēlei nav nepieciešamas priekšzināšanas mūzikā, muzicējot uz tā, ir jāieklausās sevī un zvangas skaņās.

01.10.2019 - 09.02.2020
“Lučisma atdzimšana” Vitālijs Jermolajevs un viņa mācekļi
Vitālija Jermolajeva gleznu teātrī "INNER LIGHT" Omnibusa iela 19

19.10.2019 - 22.02.2020
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."

IZSTĀDE „ILMĀRS BLUMBERGS. BEIGAS IR.”

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, notiek latviešu mākslinieka, scenogrāfa un grafiķa Ilmāra Blumberga (1943–2016) izstāde „Ilmārs Blumbergs. Beigas ir.”. Zīmējumu cikls „Tenerife 2015” un tēlniecības darbi eksponēti pirmoreiz.

 

Izstādē eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva. Vienā zālē redzami Ilmāra Blumberga pašportreti no sērijas „Tas pats” (1996–2011), bet otrā – zīmējumu cikls „Tenerife 2015”. Ilmāra Blumberga pēdējais tušas un grafīta zīmējumu cikls uz 23 plaukstas lieluma rokas lējuma papīra lapām tapa 2015. gada novembrī Tenerifē, kur viņš pavadīja vienus no pēdējiem dzīves mēnešiem.

 

Mākslas zinātniece Anita Vanaga zīmējumu ciklu raksturo: „Mākslinieka iedomātā un izvērstā mītpoētika šeit bija redzama dabā – aprimis vulkāns, sacietējusī lava, tumsas un gaismas straujā mija, mēness pa pus debesi, kalns ar plakanu, “nocirstu” virsmu. Kalns Ilmāru Blumbergu pievilka, viņš to jau bija iedomājis agrāk un zīmējis neskaitāmas reizes. Un tad vēl cipreses. „Kāds koks,” teica Ilmārs, ņēma lapiņas un skicēja vairākos paņēmienos. Uzzīmēja četras cipreses kā „Četras pēdējās dziesmas”, divas cipreses kā „Tie esam mēs”, arī melno kvadrātu „BEIGAS IR”. Zīmējot plakano kalnu, klāt pierakstīja: „Sveiki! Mēs satiksimies memuāros!” Tenerifes zīmējumos ārējā telpa ir sarāvusies miniatūrā formātā, kustība palēninājusies. Ir izpletusies apziņas telpa. Tajā plaukst skaistuma instinkts, bauda uz detaļām, faktūru, toņiem.”

 

Pirmo reizi sabiedrībai tiek sniegta iespēja aplūkot Ilmāra Blumberga zīmējumu ciklu „Tenerife 2015” un tēlniecības darbus.

 

Izstāde eksponēta Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 2019. gada 19. oktobra līdz 2020. gada 22. februārim.

 

Izstādes tapšanu atbalsta Baltic International Bank, kas ir Blumberga Fonda ilgstošs sadarbības partneris.

 

Sīkāka informācija: Astrīda Cīrule

+371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

04.11.2019 - 15.01.2020
Ilzes Laizānes izstāde “Noskaņa”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

No 4.novembra Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē būs iespēja apskatīt mākslinieces Ilzes Laizānes izstādi “Noskaņa”. Māksliniece savos darbos iemūžina dabas, ziedu un sievietes dvēseles noskaņas, kas liek justies skatītājam kā sapnī, laimes un prieka noskaņā.

Noskaņa ir emocionālais iespaids, pārdzīvojums, ko rada dažādi elementi un apstākļi. Noskaņa var būt gan dabā un gan dvēselē. Veidojot savas vēlmes, sajūtas, emocijas, cilvēks arī konstruē un noskaņo to vidi, kurā tas atrodas.

 “Cilvēks ar savu izpratni, ar savu noskaņojumu pilnībā maina visu apkārt. Tas, ko cilvēks vēlas mainīt, viņš maina ar savu noskaņu. Cilvēks var izpausties, kā pats vēlas. Viss apkārt ir cilvēka pieredzes reflektori. Tā kā cilvēks pats staro, tā apkārtne staro.  Izmaini savu dzīves plūsmu, kurā ej ar visiem cilvēkiem, kas tev ir līdzās, uz citu scenāriju uz citu sižetu. Tā var mainīt pilnīgi visu. Apzinoties  savu būtību, ka veidojot savu noskaņojumu, tu konstruē un izmaini  arī savu vidi, kurā tu esi,” stāsta māksliniece.

Ilzes Laizānes gleznās reālais saplūst ar fantāziju, dabas motīvi bieži vien savijas ar figurālām kompozīcijām. Māksliniece ar saviem darbiem izstādē “Noskaņa” aicina skatītāju piedzīvot  caur saviem darbiem gaišu un starojošu noskaņu.

Izstādes būs apskatāma līdz 15.janvārim. Darba laiks pirmdiena līdz piektdiena no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00.​

Ieeja bez maksas.

09.11.2019 - 12.01.2020
Starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde “Pārvietojumi starp atmiņu un iztēli”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3
Starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde “Pārvietojumi starp atmiņu un iztēli”

Piedalās Džonijs Brigss (Londona), Keitija Prata (Londona), Kārlis Rekevics (Ņujorka), Kaisu Koivisto (Helsinki), Vineta Kaulača (Rīga) un Sigita Daugule (Rīga).

 

“Seši mākslinieki ir ieguvuši atšķirīgu izglītību un strādā dažādos medijos. Tomēr viņu visu uzmanības lokā ir tādi jēdzieni kā vietas uztvere, apdzīvošana, izpēte un (perfekta vai nepilnīga) atcerēšanās. Lai gan katrs autors pēta šos jēdzienus individuāli, skatīti kopumā, viņu darbi var rosināt virkni provokatīvu jautājumu par to, kā mēs izdzīvojam savu vidi, kā šo pieredzi saprotam, lietojam un nododam tālāk,” izstādes katalogā raksta Kārena Vilkina, kuratore un mākslas kritiķe (Ņujorka). 

 

Izstādes koncepcijas autore Vineta Kaulača uzsver: “Atmiņa veido telpu. Nupat ieraudzītais pārklājas ar pirms mirkļa redzēto. [..] Ar atmiņas palīdzību reproducētais notikums ir radījis pavisam jaunu teritoriju apziņas kartē, nevis realitātes dublikātu.” Viņas dotie izstādes mākslinieku raksturojumi izceļ katra autora specifisko saistību ar telpas un atmiņas mijiedarbību.

Izstādes kuratores - Vineta Kaulača, Inga Šteimane.

 

Atklāšanas pasākumi:

9. novembrī plkst. 12.00–13.30;  16.00–17.30 - tikšanās ar izstādes autoriem un kuratoriem.

27.11.2019 - 05.01.2020
Neles Zirnītes jubilejas izstāde “Nele”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta izcilās grafiķes Neles Zirnītes jubilejas izstāde "Nele".

 

Nele Zirnīte. Spēkavots, 2019. Oforts, Neig autortehnika, monotipija.

Mākslinieces Neles Zirnītes (1959) jubilejas izstādē ar lakonisku un reizē ļoti personīgu nosaukumu “Nele” apskatāmie darbi tapuši pēdējo 10 gadu laikā, kā arī tiek eksponēti pilnīgi jauni darbi. Idejas un domas, kas mākslinieci nodarbināja pirms 30 gadiem, savu aktualitāti iegūst no jauna  mūsdienu kontekstā, liekot domāt par cilvēka – Dabas, cilvēka – Visuma, cilvēka – Dieva attiecību bezgalību. Tā ir kā laika ritējuma spirāle, kas atkārtojas, tomēr iezīmē arvien jaunas tendences. Izstāde ir ceļojums mākslinieces radošajā pasaulē, kur agrīnie darbi kā ceļazīmes, norāda virzienu, kurā turpmākajos gados līdz pat šodienai caurvijas kāda vienojoša stīga. Cilvēku tēli, mītiskas būtnes, sirreālas un nosacītas vietas, kas kā sapnī savijas, savstarpēji satiekas un attālinās, veidojot abstraktu laika telpu, kurā viss ir iespējams. Darbi no sērijas “Citas debesis”, kas aizsākusies pirms vairākiem gadiem, iezīmē arī jaunāko darbu virzienu. Nele Zirnīte par sēriju saka sekojošo: “Citas debesis nevienam nepieder, tās var redzēt nepaceļot skatienu uz augšu, jo tā kā tās ir atklātas, tās ievelk sevī un acu skatiens paliek ilgi piesiets bezgalīgajam mirdzumam. (..) Katrs no mums vēlas uzbūvēt sevī ko stabilu un spēcīgu, tāpat kā katrā no mums snauž vēlme lidot. Prasme nobalansēt dzīvi tā, lai lidojumā cauri mākslai, tā neaizrauj par tālu un neaizēno mūsu attiecības ar cilvēkiem – tā ir lielākā māksla.”

Neles darbus raksturo iekšēja dinamika un kustība, lai gan tēlu sejas izteiksmes un pozas ir apgaroti ieturētas. Salīdzinot mākslinieces agrīnos darbus un nesen tapušos, jūtama rokraksta un stila izkoptība, kas pretstatīta tehniskās meistarības atbrīvotībai eksperimentējot un variējot oforta, fotogravīras, akvatintas, monotipijas tehniskās iespējas un autortehnikas (Neig) noslēpumainību.

Pēdējā gada laikā Nele Zirnīte pievērsusies arī glezniecībai, radot tēlus, kuri atrodami jau mākslinieces grafikas darbos.

Nele Zirnīte Latvijas mākslā ienāca 1984. gadā, kad no dzimtās Lietuvas pārcēlās dzīvot, mācīties un strādāt uz Latviju.  Stilistiski viņas darbi pieskaitāmi sirreālisma virzienam un šāda tēlainība joprojām ir saglabājusies mākslinieces daiļradē, atrodot arvien jaunus tematiskos lokus, kas organiski izriet viens no otra, izpludinot to savstarpējās robežas.

Latvijas Mākslas akadēmijā, turpinot Viļņas Mākslas akadēmijā aizsāktās grafikas studijas, radīja augsni, lai māksliniece sevī apvienotu abu augstskolu ieliktos galvenos aspektus – tehniski izkoptu akadēmisko zīmējumu no vienas puses un radošā brīvībā balstītu eksperimentētājas garu – no otras. Nele ir viena no nozīmīgākajām figūrām Latvijas grafikas (īpaši oforta tehnikas) jomā. Bijusi arī Latvijas Mākslas akadēmijas un Kristīgās mākslas akadēmijas grafikas nodaļas docētāja. Laikā no 1984. līdz 2019. gadam Nele Zirnīte ir piedalījusies daudzās starptautiskās izstādēs visā pasaulē. Viņas darbi ir iekļauti sekojošās muzeju kolekcijās: Arizonas Universitātes mākslas muzejs (ASV); Eksjö Museum, Alma Löve Museum (Zviedrija), J. Monkute-Marks Museum (Lietuvā), Municipal Art Gallery (Polija), Arte/Desarrollo Humano Workshop (Meksika), Art Foundation (Krievija), Cremona Civik Museum (Itālija), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Latvija), Monroe Art College (ASV), Mihaela Vrubela mākslas muzejs (Krievija), Panamas pilsētas mākslas centrs Floridā (ASV), kā arī privātkolekcijās.

Daudzi Neles Zirnītes darbi tikuši apbalvoti starptautiskos konkursos un izstādēs, gūstot augstu novērtējumu. Nele Zirnīte ir starp pasaules labākajiem grafiķiem, kā tas ir arī atzīts grāmatā “The Best of Printmaking: An International Collection” (Selected by Lynne Allen and Phyllis Mc Gibbon with an introduction by Ruth Weisberg, Rockport Publishers, Quarry Books, 1997). Savukārt, 2012. gadā viņa tika iekļauta vācu profesora, Gerhart Habarta sastādītajā izdevumā “Lexicon of Fantastic Artist”.

Nele ir ne tikai radoši, bet arī sabiedriski aktīva – daudzus gadus darbojās Latvijas Mākslinieku savienības valdē, kā arī vadot “Eksperimentālo oforta darbnīcu”, organizējot vērienīgas starptautiskas grafiķu izstādes, radošās meistarklases un kopš 2010. gada nodibinot un vadot biedrību “OFORTA ĢILDE”.

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstādes kuratore mākslas zinātniece Eva Rotčenkova.

27.11.2019 - 05.01.2020
Tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde “Nenoteiktības princips”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde "Nenoteiktības princips II".

 

Genādijs Stepanovs. Personas kods. 2019. Alumīnijs, smiltis.

Tēlnieka Genādija Stepanova (dz. 1950. g.)  dabas formu stilizācijai veltīta personālizstāde “Nenoteiktības princips II” iekārtota muzeja kamīnzālē.

“Nosaukums aizgūts no fiziķiem, kuri pēta mikropasauli. Viņi vēsta mums absolūti neticamus stāstus par matērijas vissīkāko daļiņu elektronu, kas eksistē gan kā daļiņa, gan kā vilnis, atkarībā no tā, vai vērotājs to novēro vai nē. Daži zinātnieki piedāvā terminu vērotājs aizstāt ar terminu līdzdalībnieks, kas, pēc viņu domām, ir precīzāks. Šo parādību nodēvēja par nenoteiktības principu. Arī mākslā ir līdzīgi – pats nosaukums ir nenoteikts. Tajā vienmēr ir pāris: autors un skatītājs vai, kā gadījumā ar elektronu – vērotājs un līdzdalībnieks. Tieši viņi rada noteiktību. Bet kas ir princips, par kuru runā zinātnieki? Manuprāt, nenoteiktība nepastāv patstāvīgi, tā rodas katru reizi no jauna.” (Genādijs Stepanovs)

Tēlnieka Genādija Stepanova izstāde priecē skatītāju ar savu izjusto dabas formu, krāsu un faktūru tēlojumu alumīnija skulptūrās. Pārsteidzoša ir tēlnieka izsmalcinātā dabas uztvere, kas ļauj mums saskatīt katru sīkāko smilšu graudiņu kopējā vienotā formā, kas nav dabas kopija, bet izcils mākslas darbs. Tēlniekam izdevies izteikt tēla kustību un spriegumu, to risinot metālā reizē spēcīgi un maigi. Kustība tēlos izpaužas ar izjustu ritma rakstu, kas ir plastiski nenoteikts, pulsējošs, bez regularitātes, bet filozofiski nozīmīgs, jo darbojas kā patiess dabas atspulgs. Autors to ir formulējis kā “nenoteiktības principu”.

Genādijs Stepanovs pilnībā pārvalda alumīnija kā tēlnieciska materiāla iespējas, radot tajā brīnumainus efektus – spilgtu, gaismu izstarojošu, ņirbošu faktūru un arī raupju, piezemētu virsmu. Tēlniekam ir lieliska telpas izjūta. Skulptūru forma, kas ir neiedomājami smalka un gaisīga, rada efektu, ka tā ir atrāvusies no zemes, tādejādi pievelkot  un organizējot vidi ap sevi.

Filozofiska doma pavada tēlnieka smalko izjūtu gammu, tā apliecina mūžīgo pietāti un apbrīnu pret dabu, reizē izceļot cilvēka radošās domas iespējas.

Genādijs Stepanovs 1972. gadā  beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļu.

1983. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Strādā monumentālajā un stājtēlniecībā. Ieceres realizē bronzā, alumīnijā un akmenī. Aktīvi iesaistās tēlniecības simpozijos un pieminekļu konkursos. Piedalījies vairāk nekā 60 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Organizētas vairākas personālizstādes Rīgā, Jūrmalā un Sanktpēterburgā. Viņam piešķirta 3. pakāpes restauratora kvalifikācija akmens un ģipša tēlniecības restaurācijas specialitātē. Latvijas Mākslinieku savienības un Tēlniecības centra biedrs.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Krievijā, Šveicē. 2006. gadā iegūta „Rīgas balva” par devumu Rīgas kultūrvides veidošanā restaurācijas un tēlniecības nozarē. Nozīmīgākie monumentālie darbi: Lidojums pāri pilsētai. 2005. Granīts, alumīnijs / eksponēts Rīgas kanāla malā. Māte ar bērnu. 1986. Kapara kalums / eksponēts  Juglas Bērnu slimnīcā.

Tēlniece Vija Dzintare.

 

 

27.11.2019 - 05.01.2020
Izstāde “Mākslas kolekcionāram Mārtiņam Pormanim 130”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta mākslas kolekcionāra Mārtiņa Pormaņa 130 gadu jubilejai veltīta izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma.

 

           

Johans Eliass Rīdingers. Briedis. 1740.               Jakobs Samuels Beks. Cauna ar putnu. Vācija, 18.gs. otra puse.

Izstādes “Kolekcionāram Mārtiņam Pormanim – 130” darbus vieno kopēja tēma – dažādu savvaļas dzīvnieku un putnu, kā arī medību ainu attēlojumi grafikā un glezniecībā.

Mākslas mīļotājs un kolekcionārs Mārtiņš Pormanis (1889-1980), pārceļoties no Rīgas uz dzīvi Jūrmalā, 1961. gadā Jūrmalas pilsētai novēlēja savu vērtīgo mākslas darbu kolekciju, kas tika veidota mūža garumā, kurā ietilpst latviešu, krievu kā arī Rietumeiropas mākslinieku darbi. 1979. gadā daļa no viņa Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma darbiem − ārzemju mākslinieku grafika tika nodota toreizējam Aizrobežu mākslas muzejam. Tās pārsvarā bija Johana Eliasa Rīdingera (1698−1767) darinātās gravīras, kas arī šobrīd veido izstādes nozīmīgāko daļu. Gandrīz visi izstādes darbi eksponēti pirmo reizi. Ekspozīciju papildina Jūrmalas pilsētas muzeja Mārtiņa Pormaņa kolekcijas grafikas, gleznas un atsevišķi tēlniecības priekšmeti, kas pieskaitāmi animālijas žanram.

Vācu 18. gadsimta mākslinieks  −  gravieris, zīmētājs, gleznotājs un izdevējs Johans Eliass Rīdingers, ir zināms kā viens no visizcilākajiem savvaļas dzīvnieku attēlotājiem. Viņš dzimis 1698. gadā Ulmā,  skolojies pie gleznotāja Kristofa Reša (Christoph Resch) un pie ievērojamā graviera Georga Filipa Rugendasa (Georg Philipp Rugendas).  Strādājot  grāfa Volfa Meterniha (Wolf Metternich) galmā Regensburgā, Rīdingers aizrautīgi vēro un skicē zirgus jāšanas skolā. Medību ainu studijas pilnībā nostiprina viņa interesi par animālijas žanru.

Johana Eliasa Rīdingera  gravīrās jūtama rokoko stila ietekme. Mākslinieka augsto meistarību apliecina smalki izstrādātās detaļas un zīmējuma līniju vieglums. Visdažādāko savvaļas dzīvnieku un putnu attēli gravīru lapās bieži papildināti ar tekstu, kā arī ar ornamentālu zīmējumu. Dzīvnieki tiek attēloti ainavā, viņiem raksturīgajās kustībās un pozās.

Izstādītās gravīras bija iekļautas dažādos izdevumos, kā piemēram, Apbrīnojamie brieži, Dažu zvēru izskats, Plēsoņas, arī sērijā Medījamo dzīvnieku ilustrācijas ar pievienotiem pēdu nospiedumiem un to aprakstiem. Rīdingera gravīras Lācis uzbrūk lauvai ar mazuli attēlu lapā papildina vācu Apgaismības laikmeta dzejnieka Bartolda Heinriha Brockes (Barthold Heinrich Brockes, 1680−1747) poētisks satura apraksts.

Izstādes darbi ir darināti dažādās tehnikās, kā piemēram, krāsainās akvatintas tehnikā izpildīts angļu mākslinieka Džordža  Dou (1781-1829) darbs Lauva un lauvene, kas apbērnojusies Londonas Tauerā, bet tušas zīmējumu Trīs suņi ar spalvu zīmējis krievu tautības mākslinieks, animālists Aleksandrs Hrenovs (Александр Хренов, 1860−1926).

Mārtiņa Pormaņa kolekcijā ir arī flāmu skolas gleznotāja Jana van Kessela Vecākā (Jan van Kessell Older, 1626−1679) glezna Gaisa alegorija, kas tagad  atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā un ir iekļauta Mākslas muzeja Rīgas birža pastāvīgajā ekspozīcijā.  M. Pormaņa jubilejas izstādē redzama gleznas digitalizēta fotogrāfija. Izstādi papildina arī divi darbi no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma - vācu mākslinieka Jakoba Samuela Beka (Jacob Samuel Beck, 1715−1778) glezna Cauna ar putnu un šveiciešu mākslinieka Rafaela Reinharda (Raphael Reinhard, 1820−1903) glezna Aitas.

Mārtiņa Pormaņa 130. jubilejai veltītā izstāde atklāj viņa kolekcijas daudzveidību, kas ar lielu aizrautību tika veidota mūža garumā. Izstāde veidota kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izstādes kuratores Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve, dizains Liesma Markova, restauratore Una Kastanovska.

01.12.2019 - 29.12.2019
13.00-17.40
Kino Jūrmalā decembra mēnesī - Dvēseļu putenis
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

04.12.2019 - 30.12.2019
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30
07.12.2019 - 26.01.2020
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2
09.12.2019 - 09.02.2020
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
15.12.2019 - 17.01.2020
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
22.12.2019 - 14.03.2020
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20