Svētbrīdis, mūzika, vēsturisks atskats u.c.

Piedalās draudzes mūziķi un soliste Inga Šļubovska-Kancēviča.

Darbnīcu vada māksliniece Līga Baņķiere. Apmeklētāju skaits ierobežots, dalību pieteikt pa tālr. 29769386.

“BK Jūrmala” – “TalTech”

Nepalaid garām spilgtu,dinamisku un neiedomājami krāsainu cirka šovu,kurā Jūs sagaidīs cirka priekšnesuma kaleidoskops ar žonglieriem, akrobātiem un ekvilibristiem,kuri lido pāri ledus hallei, piespiežot sastingt un pārsteidzot pat visprasīgāko publiku.
Daudz pozitīvu emociju sniegs dažādu žanru priekšnesumi,kuri ātri mainīs viens otru un galvu reibinošie daiļslidotāju triki radīs patiesi apburošu šovu.
Skatītāji satiksies ar Melno un Balto šaha karalieni, ārprātīgām spēļu kārtīm un supervaroņiem Marvel.
Neiedomājamas gaismas un specefekti padarīs šo stāstu par īstu brīnumu,kurš uz ilgu laiku paliks atmiņā gan bērniem,gan viņu vecākiem.
Lai Jūs pārsteigtu programmā piedalās profesionāli daiļslidotāji un starptautiska līmeņa cirka mākslinieki.
Ledus šova soliste: Izraelas čempione, Olimpisko spēļu dalībniece 2018 Adele Tankova.
Visa šova laikā smaidu un labu garastāvokli bērniem dāvinās klauns „Monja”
Izrādes ilgums-1h 30 min

Biļetes pieejamas - http://ejuz.lv/1omg

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jāņa Pliekšāna iela 5/7) atklāta izstāde “Aspazija. Vētra”, kas vēsta par Aspazijas personības un daiļrades “vētrainajām šķautnēm”, uz cilvēktiesībām orientēto ideju novitāti un šo ideju pārmantojamību un aktualitāti mūsdienās.

Izstāde iekļaujas starptautiskajā mākslas biennālē “Marīna 2019”, kuras laikā Jūrmalas muzejos un mākslas telpās norisinās jūras tematikai veltītas mākslas izstādes, meistarklases un nodarbības ģimenēm. 2019. gadā par biennāles vadmotīvu izvēlēta “Vētra”.

Vētras motīvs, kas raksturo dzejnieces izpausmes dažādās dzīves jomās, izmantots par ietvaru, lai izstādē atspoguļotu Aspazijas kā literātes, sabiedriskas darbinieces un Raiņa dzīvesbiedres vētraino personību, viņas pausto ideju iespaidu uz sabiedrisko domu Aspazijas dzīves laikā un to nozīmi mūsdienās.

“Aspazija – kaislīga, emocionāla, augstiem ideāliem piepildīta personība. Nevienā no dzīves jomām nav vērojama remdenība un samiernieciskums, vienmēr tiekšanās uz izaugsmi, pilnību, dziļumu, skaidrību, jūtu tīrību. Reizēm kā vētrai laužot ceļu iestagnējušu uzskatu biežņā un mainot sabiedrības morāles toni, cīnoties par ikvienas sievietes tiesībām pašnoteikties.

Izstāde ir mēģinājums atklāt Aspazijas spilgto un drosmīgo pašizpausmi, rosināt domāt par šodienas aktualitātēm un vajadzībām, kā arī iedvesmot apmeklētāju savas pārliecības vētrainākai nostājai. Ar Aspazijas laika sociālo realitāti un sabiedrisko domu mums aizvien ir vienojošu lietu, savukārt jūtu pasaulei laika robežu nav – Aspazija ir ļoti aktuāla,” vēsta izstādes satura autore Linda Grīnberga.

Izstādē eksponēti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli – dzejas un lugu manuskriptu fragmenti, portreti, vēstules. Izstādi papildinās videointervijas; uz sarunu par Aspaziju, viņas literārā mantojuma recepciju aicināta Aspazijas pētniece, Aspazijas Kopoto rakstu sastādītāja, LU profesore Ausma Cimdiņa, režisore Māra Ķimele un dzejniece, feministe un režisore Inga Gaile, lai iezīmētu Aspazijas un viņas ideju nozīmi un pārmantojamību mūsdienu sabiedrībā, literatūrā un teātrī.

Izstāde skatāma līdz šī gada 12. oktobrim.

Izstādes satura autore: Linda Grīnberga

Mākslinieks: Ints Sedlenieks

Izstāde tapusi, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.

Turpinot pērn aizsākto muzikālo aktivitāti "Klavieres uz ielas", muzicēšanai brīvā dabā, speciāli Jūrmalai tapis mēlīšu sitamais instruments – zvanga. Jūrmalas zvanga ir lielākā Latvijā – instrumentam ir divpadsmit skanošas mēlītes, tas ir 50 kilogramus smags, diametrā – 80 centimetri.

Uz Jūrmalu zvanga atceļojusi no Jaunpiebalgas, kur to darinājis "Pigoru darbnīcas" dibinātājs, zvangu meistars Juris Cers. "Zvangu skaņa ir neatkārtojama, to nevar izstāstīt, šī skaņa ir jādzird un jāsajūt," par savu darbu un instrumentu stāsta meistars Juris Cers.

Zvanga atrodas Jūrmalas Brīvdabas muzejā un ir brīvi pieejama spēlēšanai muzeja apmeklētājiem. Šī instrumenta spēlei nav nepieciešamas priekšzināšanas mūzikā, muzicējot uz tā, ir jāieklausās sevī un zvangas skaņās.

Dzintara Adieņa izstāde "Pasaules elpa".
Dzintars Adienis ir jūrmalnieks. Tāpat kā liela daļa Latvijas mākslinieku mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. 2001. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, iegūstot mākslas maģistra diplomu. Kopš 2003. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, bet izstādēs piedalās no 1995. gada.
Dzintars Adienis ir Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas biedrs, piedalījies izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, kā arī Kandavas Mākslas plenēros. “Es savā mākslā bieži izmantoju skaidras formas, plašus laukumus, vienotu kolorītu ar skaidru kompozīcijas uzbūvi, kas viegli ļauj nolasīt darbā pausto domu.- sacījis mākslinieks- Mākslai manuprāt, ir jābūt emocionāli un estētiski baudāmai- tai jāizstaro pozitīvas emocijas…”
Jūrmalas Kultūras centra 1.stāva foajē izstāde skatāma no 4.septembra līdz 28.oktobrim, darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00.

Ieeja bez maksas

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta keramikas vecmeistares jūrmalnieces Edītes Zvagules personālizstāde “Variācijas keramikā – Kurzemīte”.

Edīte Zvagule. Meitene ar sarkaniem matiem. 2015. Šamots

Māksliniece Edīte Zvagule (1937) idejas rod apkārtējā vidē, smeļoties iedvesmu no dabas un cilvēkiem. Izstādē māksliniece piedāvās skatītājam sajust Kurzemes auru – ar tās neskarto dabu, mežiem, jūras noskaņu, ļaužu raksturiem – tā kā to ir izjutusi autore. Izstādē tiks eksponēti gan iepriekšējo gadu kolekciju, gan jaunizveidoto kolekciju darbi– dekoratīvās plāksnes un šķīvji, keramika kraklē tehnikā, dekoratīvā keramika, kā arī lielformāta keramikas trauki.

Radošajā procesā keramiķi vairāk saista krāsas –  glazūras, emaljas, tāpēc mākslas darba forma tiek pakārtota dekoratīvajai apdarei–  gleznojumam. Atšķirīga ir apgleznošanas tehnoloģija, jo gleznojot uz keramikas,  uzklātās krāsas īstais tonis nav redzams– viss ir pelēks un galīgais rezultāts kļūst redzams tikai pēc apdedzināšanas.

Priekulē dzimusī keramiķe Edīte Zvagule sevi uzskata par jūrmalnieci, jo šeit dzīvo jau kopš 1968. gada. Māksliniece 1959. gadā ar izcilību beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu un  turpat skolā, keramikas nodaļā, uzsākusi darba gaitas. Studijas turpinātas Latvijas Mākslas akadēmijā. Laika posmā no 1968. līdz 1981.gadam Edīte Zvagule darbojās kā keramikas darbnīcas vadītāja – tehnoloģe un konsultante Mākslinieku Jaunrades namā Dzintaros. Kopš 1981. gada kā neatkarīga māksliniece strādā tikai radošu darbu savā darbnīcā Bulduros. No 1969. gada Edīte Zvagule ir Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas biedre, bet kopš 1972. gada –  Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

Jau kopš Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas absolvēšanas 1959. gadā keramiķe Edīte Zvagule piedalās izstādēs.

Mākslinieces darbi eksponēti kopējās mākslas darbu izstādēs, lietišķi dekoratīvās mākslas un keramikas izstādēs Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Kuldīgā, Siguldā, Talsos, kā arī starptautiskās izstādēs Tallinā, Viļņā, Maskavā, Francijā, Polijā, Čehijā, Beļģijā, Somijā un Zviedrijā. Personālizstādes rīkotas Jūrmalā, Rīgā, Talsos un Briselē.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja krājumā, kā arī privātās kolekcijās Latvijā, Beļģijā, Norvēģijā, Dānija, Somijā u.c.

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta Dinas Ābeles gleznas un  Lauras Fedbergas objekti un videodarbi izstādē “Piliens gaismas”.

Dina Ābele. Dvēselei nav ādaskrāsas. 2017    Laura Feldberga. Instalācija “Bērnības istaba”

Dina Ābele un Laura Feldberga ir mākslinieces, kuru darbi balstīti grafiskajā domāšanā un lakoniskā izteiksmes formā. Abas mākslinieces attēlo jēdzienus, novedot ideju līdz tīrai, vienkāršai līnijai, laukumam, telpiskai instalācijai. Mākslinieces vieno arī vēlme attēlot garīgu pieredzi, iekšējus dvēseles stāvokļus, kuros cilvēks sastopas ar materiālo realitāti pārsniedzošu esamību. Dinas Ābeles gleznas un Lauras Feldbergas instalācijas atspoguļo gan viņu personīgos garīgos un tēlainos meklējumus, gan arī aicina skatītājus ar savu klātbūtni, skatienu, pieskārienu meklēt savus garīgos atklājumus. Darbi ir ka mazas liecības par piedzīvotiem atklājumiem dažkārt tumšajos dzīves ceļos. Ar ticību un cerību, ka gaisma vienmēr ir stiprāka par tumsas brīžiem.

Izstādes nosaukums radies, iedvesmojoties no svētās Mātes Terēzes vārdiem par to, ka bieži mums šķiet, ka tas, ko darām ir piliens okeānā. “Bet, ja šī piliena okeānā nebūtu, tad, manuprāt, okeāns nebūtu tik pilns, jo trūktu šī piliena” (Māte Terēze).

Dina Ābele (1969) pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu. Ikdienā ir LMA zīmēšanas katedras asociētā profesore, strādā arī grafiskā dizaina jomā un glezno. Izstādēs piedalās no 1991. gada. Piedalījusies izstādēs daudzās Latvijas vietās, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Krievijā, Ungārijā,  Francijā,  Vācijā, Itālijā, Somijā un citur. ­

Laura Feldberga (1975) ir grafiķe, instalāciju, objektu un performanču māksliniece. Pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, strādā instalāciju un vides objektu jomā. Darbu tēmas un tēli saistīti ar personisko un kolektīvo pieredzi, saikni ar dabu, ainavu, piederību dzimtai, vietai, identitātei. Piedalījusies izstādēs un mākslas projektos Baltijas valstīts, Skandināvijā, Krievijā, Islandē, ASV, Japānā un citur pasaulē. Strādājusi kā radošo projektu kuratore Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā. Performances mākslas grupas IDEAGNŌSIS dalībniece. Kopā ar domubiedriem darbojas Latvijas Performances mākslas centrā.

Bulduru Izstāžu namā apskatāma Viļņa Raudssepa izstāde „Abrakadabra krāsās”. Viļņa Raudssepa (1939-2013) darbi ar viņa sievas Ingrīdas Raudssepas laipnu gādību Bulduru Izstāžu nama izstādēs („JĀ/NEatkarība”, „Gada Nedarbs” u. c.) eksponēti jau vairākkārtīgi. 2019. gadā izstādē „Gada Nedarbs-2018” tika izstādīts Viļņa Raudssepa darbs „Izglābts no nebūtības”, kurš skatītāju balsojuma rezultātā ieguva Gada Nedarba balvu, tādejādi nodrošinot darba autoram iespēju Bulduru Izstāžu namā izveidot savu personālizstādi.

Izstāde „Abrakadabra krāsās” veltīta mākslinieka 80 gadu atcerei un ir atskats uz mūžā paveikto. Vilnis Raudsseps kā mākslinieks pierādījis sevi dažādās jomās  ̶  glezniecībā, tēlniecībā, lietišķajā grafikā un rakstījis arī īsas esejas.

Tikpat daudzveidīgi ir viņa formālo izteiksmes līdzekļu meklējumi glezniecībā. No reālistiskām, bet krāsās piesātinātam figurālām kompozīcijām 70. gados līdz darbiem ar lielāku izteiksmes nosacītību, iekodējot gleznu tēlus vienkāršos krāsu laukumu ritmos.

Mākslinieka darbu tematiku nosaka interese par mitoloģiju un folkloru. 80. gados top glezna „Lāčausis” (kura piedalījās konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība-2017”), bet vēlāk vairākos variantos gleznoti darbi – „Pirmsaule” un „Senvēsture”. Mākslinieks atbilstoši tēmai lieto nosacītāku mākslas valodu, vairāk uzsverot līniju ritmus, stilizējot tēlus, liekot skatītājam gleznojuma saturu uztvert intuitīvi. Tā mākslinieka gleznas var salīdzināt ar abrakadabru, kas izteikta krāsu valodā ar noslēptu, bet dziļu saturu. Vai skatītājs uztvers gleznas „Iz jūras līča, iz Daugavas dzīlēm” vēstījumu par Burtnieku pils augšāmcelšanos un pārtapšanu Gaismas pilī?

Mākslinieks gleznojis arī jūru. Šajā ciklā izcelts Baltijas jūrai raksturīgais gaišums un mirdzums, kas panākts ar virsmas faktūras izcēlumu un smalkām krāsu niansēm.

Vilnis Raudsseps 1960. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu. Turpinājis māksliniecisko izglītību Igaunijas Mākslas institūtā Tallinā (1961) un Emīla Melngaiļa Tautas mākslas studijā pie tēlnieces Līzes Dzeguzes. Piedalījies vairākos pieminekļu projektu konkursos. Kopš 1981. gada piedalījies tēlotājas mākslas izstādēs Rīgā un Jūrmalā.

Viļņa Raudssepa izstāde „Abrakadabra krāsās” noslēgsies 19. oktobrī plkst. 15.00 ar studijas „GIN-DIA”(Lietuva) videofilmas „Vilnis Raudsseps. Mākslinieks” pirmizrādi Latvijā (20. min).

Latvijas Nacionālā kultūras centra veidotā fotoizstāde “Rotāt:ies” līdz novembra sākumam būs apskatāma Jūrmalas Mākslas skolas 2. stāvā.

Izstādē ir 10 lielformāta fotogrāfa Viestura Masteiko darbi, kuros apskatāmas rotas (saktas, gredzeni, vainags) no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma. Fotogrāfijas radītas kaleidoskopiskā tehnikā, izceļot katra objekta - rotas - savdabību, detaļas.

Fotogrāfijas atspoguļo rotu, īpaši saktu, greznumu un filigrāno detaļu izstrādi. Rotām ir bijusi liela loma gan arheoloģiskajos, gan etnogrāfiskajos tautastērpos. Tās bijusi ne tikai praktiska nozīme, bet arī dekoratīva, rotājoša loma.

Fotogrāfijas bija izmantotas Latvijas Nacionālā kultūras centra veidotā ikgadējā kalendāra 2018.gadam noformējumā.

Konkursa izstādes „Jā/NeATKARĪBA-2019”  

NOLIKUMS

Sveicot Latviju dzimšanas dienā, Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle Bulduru Izstāžu nams (iepriekš Jūrmalas Mākslinieku nams) un biedrība „Rad-Dar” jau astoto gadu aicina māksliniekus piedalīties konkursa izstādē ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu.

Konkursa dalībnieku apbalvošanai paredzētais balvu fonds:

Galvenā balva – EUR 700;

Veicināšanas balva – EUR 400;

Veicināšanas balva – EUR 400;

Skatītāju balva – EUR 300.

Konkursa izstādes nosaukumā ietvertais pretstatu princips sniedz māksliniekiem papildu iespēju radoši izpausties un saturiski apspēlēt izvirzīto tēmu.

Varbūt Latvija un Latvijā dzīvojošie cilvēki jau tā pieraduši pie neatkarības, ka kļuvuši no tās atkarīgi? Vai neatkarības jēdziens Latvijā ir saistīts ar valsts un cilvēka brīvību?

Konkursa izstāde „Jā/NeATKARĪBA-2019” tiks eksponēta divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā. Izstādes atklāšana notiks 12. novembrī plkst. 18.00 Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6. Izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada 7. decembrim.

Konkursa mērķi:

• rosināt māksliniekus radīt jaunus, saturīgus, sociāli aktīvus mākslas darbus par Latvijas neatkarības un Latvijas dzimšanas dienas tēmu, kā arī par tēmām, ko izraisa nosaukumā dotā vārdu spēle Latvijas neatkarības kontekstā;
• veicināt un materiāli atbalstīt mākslinieku radošo darbību;
• popularizēt Jūrmalas pilsētu un Bulduru Izstāžu namu kā aktīvu Latvijas mēroga kultūras un mākslas centru.

Konkursu rīko Bulduru Izstāžu nams.

Konkursu finansē Jūrmalas pilsētas dome un biedrība „Rad-Dar”

Konkursa dalībnieki

Konkursā var piedalīties ikvienā vizuālās mākslas jomā strādājoši mākslinieki, vēlams, profesionāļi, bez vecuma ierobežojuma.

Konkursa darbu iesniegšanas kārtība un konkursa norise

Māksliniekiem darbi jāiesniedz no 19. oktobra līdz 30. oktobrim Bulduru Izstāžu namā darba laikā (adrese: Muižas ielā 6, Bulduri, Jūrmala, LV-2010). Ja darbam ir anotācija, tad tā elektroniskā veidā līdz 1. novembrim jāiesūta uz e-pasta adresi: bulduruizstazunams@jurmala.lv.

Ja iesniedzamā darba izmērs ir lielāks par 120x120 cm, tad autoram līdz 2019. gada 19. oktobrim darba fotogrāfija un apraksts jānosūta uz e-pastu: bulduruizstazunams@jurmala.lv. Atlases komisija līdz 23. oktobrim paziņos savu lēmumu, un pozitīva lēmuma rezultātā darbs līdz 30. oktobrim būs jānogādā uz Bulduru Izstāžu namu.

Darbus vērtēs un ekspozīcijai atlasīs žūrija. Žūrijas komisijai darbi tiks eksponēti tikai ar kārtas numuru un nosaukumu.

Ja žūrijas komisija eksponēšanai apstiprina video darbu, tad autoram pašam ir jānodrošina attiecīga tehnika tā eksponēšanai izstādes laikā.

Vērtēšanas rezultātā tiks nominēta viena Galvenā balva un divas veicināšanas balvas.

Konkursa rezultātu paziņošana un laureātu apbalvošana notiks izstādes atklāšanā 12. novembrī plkst. 18.00 Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6. Par konkursa izstādes darbiem notiks skatītāju balsošana, visvairāk skatītāju balsu saņēmušajam darbam tiks piešķirta skatītāju balva. Skatītāju balvas uzvarētājs tiks izziņots līdz 2019. gada 21. decembrim.

Nominētajiem autoriem izstādes organizatori piedāvās izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu nama telpās tuvāko gadu laikā.

Darbus, kurus žūrija nebūs iekļāvusi ekspozīcijā, jāizņem 2 kalendāro nedēļu laikā, kopš rezultātu paziņošanas. Autoriem, kuru darbi piedalīsies konkursa izstādē, savus darbus jāizņem līdz 2019. gada 14. decembrim.

Žūrijas sastāvs:

1. Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente;
2. Anda Munkevica – māksliniece;
3. Jānis Murovskis – mākslinieks, profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mēdiju mākslas nodaļas, Vizuālās komunikācijas katedras vadītājs;
4. Egils Mednis – mākslinieks, dizaineris;
5. Mārtiņš Heimrāts – mākslinieks, mag.art

Konkursa nosacījumi:

• iesniegtie mākslas darbi var pārstāvēt visus vizuālās mākslas žanrus;
• iesniedzamo darbu skaits vienam autoram nav ierobežots.

Konkursā nepiedalās darbi, kuri:

1.   iesniegti pēc noteiktā termiņa;

2.   neatbilst konkursa tēmai;

3.   nav piemēroti eksponēšanai vai nav tehniski vai mākslinieciski kvalitatīvi;

Vērtēšanas kritēriji:

• mākslas darbā sniegtais laikmetīgais, radošais un inovatīvais skatījums uz Latvijas neatkarības tēmu un Latvijas dzimšanas dienu;
• darba vizuāli mākslinieciskās kvalitātes.

Žūrijai ir tiesības Galveno balvu nepiešķirt, bet piešķirt vairākas veicināšanas prēmijas apstiprinātā balvu fonda ietvaros. Žūrijai ir tiesības piešķirt savu Žūrijas balvu bez naudas prēmijas, kā arī atzinības rakstus. Minētajās summās ietilpst iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas prēmijas izmaksas brīdī tiek ieturēts saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
 

Kontakti
Bulduru Izstāžu nama vadītāja –  Agnese Bule,
tālr. 67752472, mob. 29115996, 29401758
E-pasts: bulduruizstazunams@jurmala.lv, agnese.bule@jurmala.lv, agnese.bule@gmail.com,
Informācija: www.jurmala.lv