"FK Jūrmala” –  "SK Slampe/Zevid"

Ir rudens laiks. Tradicionāli tas ir veļu laiks - laiks, kad atminamies un godinam aizgājējus. 

Vēl  2014.gadā Jūrmalas mākslinieku biedrība šķīrās no pirmā Jūrmalas mākslinieku grupas vadītāja gleznotāja Daiļa Rožlapas  un otrā grupas vadītāja mākslinieka Valda Buša.

2018.gadā no  biedrības uz mūžu atvadījās astoņi grupas biedri. Šo skumjo sarakstu martā aizsāka pazīstamā mākslas vēsturniece Sarmīte Sīle, pavisam drīz 4.aprīlī viņai piebiedrojās grafiķis Imants Ozoliņš. Viņiem sekoja tēlnieks Leonīds Kristovskis, gleznotāji Inese Sčucka, Valdis Opmanis, Andris Adienis, Emīls Braunbergs. Pieminēsim arī tēlnieku Oļegu Skaraini, 2017.gadā aizgājušo mūsu izstāžu zāles simbola - Lauvas ar logo - autoru.

Mākslinieku mūžš ir bijis ražīgs un, lai ari viņu pašu vairs nav mūsu vidū, viņu darbi arī turpmāk priecēs skatītājus - nu jau bez pašu autoru klātbūtnes.

„Kamēr ir dzīvs cilvēka darbs, viņš arvien vēl ir mūsu vidū”.

Nu jau par Jūrmalas pilsētas simbolu kļuvusi 1953. gadā  tēlnieka Leonīda Kristovska veidotā skulptūra „Lāčplēsis”, Valda Buša bagātais gleznu un skiču klāsts bagātinājis Jūrmalas pilsētas muzeja krājumus. Grafiķis Imants Ozoliņš radījis grāmatzīmes  daudzām pazīstamām personībām, izveidojis ap 130 zīmējumu Jūrmalai, Latvijas un citu valstu pilsētām veltītas grafiku sērijas, kas apvienotas ar nosaukumu ”Ceļojumu piezīmes”.  Valda Opmaņa ainavas un ziedu gleznojumi turpinās sajūsmināt neskaitāmus mākslas mīļotājus.

... ir veļu laiks, kad  piemin savus tuviniekus...

Arī viņi bija mūsējie!

Godināsim viņu veikumu  ar nelielu izstādi, kurā būs apskatāmi aizsaulē aizgājušo mākslinieku darbi, kā ari citu mākslinieku veltījumi mūsu mīļajiem vairs klāt neesošajiem biedriem.

Ina Inta Liniņa-Ozoliņa

Miķelis Fišers. Ļaunā vēsts jeb Cīpslainā Gaļspārņa pēdējais sprediķis. Audekls, eļļa, 380 x 560 cm. 2018

Mākslas stacijā Dubulti atverta jauna laikmetīgās mākslas izstāde, kuru veidojis pazīstamais mākslinieks Miķelis Fišers - “Vainavas un noplicinājumi”. Tā ir pirmā mākslinieka personālizstāde, kas tapusi pēc dalības Venēcijas biennālē (2017). Visi izstādītie darbi ir pirmpublicējumi. Izstāde ir monumentāls, asprātīgs, ironiskas paškritikas pārpilns darbu kopums, kura piesātināto stāstu jo īpaši aktualizē Latvijas simtgade. Miķelis Fišers veido darbus par mums - par cilvēkiem, par sabiedrību un par tikumiem. Ainas, vainas un lielais kārdinājums dzīvi noplicināt līdz vienkāršībai, lai tā nebūtu tik grūta, rada vielu Miķeļa Fišera tēliem, kas pārsteidz ar dažādu neoficiālu zināšanu iesaistīšanu pasaules attēlošanā.

Apziņas birokratizācija, ticība visvarenības mācībām un ilūzija par līderiem, kas ir apveltīti ar mistiskām spējām vilkt ārā labumus no neizsmeļama pilnības raga. Viņu pašu miegainā vienaldzība pret svarīgo, kas padarījusi “profesionāļus” varenākus nekā tiem būtu jābūt. Viņi taču vienmēr bija gatavi pieņemt kompromisus. Un nu...

Vērotājs no malas itin viegli pamanīs ekstravaganci Miķeļa Fišera jaunāko darbu personālizstādē ar tēlaino nosaukumu “Vainavas un noplicinājumi” – lieli gleznojumi, jauni ezotēriski pavērsieni, jaunas sižetiskas līnijas un imersīva, psiholoģiski absorbējoša vide. Noturīgs morāles naratīvs, ko veido bezstatusa zināšanas par pasauli. To konsekventais lietojums izceļ Miķeļa Fišera darbus laikmetīgās mākslas kopainā ar alternatīvu kritiskumu. Salikti tehniskie risinājumi – glezniecība komplektā ar slīdošu LEDburtu lasāmgabalu, sirreālistiski akmens virsmu pārnesumi uz papīra jeb frotāžas un audioinstalācija jeb Mazais Raudu Mūris ar dadaistiskiem dziedājumiem autora izpildījumā (kopā ar ERROR). Izstāde kopumā ir “lielās formas” darbs ar Miķelim Fišeram raksturīgu apokaliptisku tematiku. Autora iecienītā formas un vēstījuma skaidrība kalpo tam, lai provocētu “vispārzināmā” apšaubīšanu, atgādinot, ka skaidrība par pasauli nav prece, ko laiski izbaudīt. Gluži pretēji – tā ir prakse, kas ikdienā jāpilnveido un dažreiz pat jāapgūst no jauna.

Miķelis Fišers konsekventi izmanto mākslas spēku – mākslas spēju būt citādai nekā politika, filosofija, dizains, reliģija, zinātne vai kas cits. Viņš paļaujas uz mākslas iedibināto atrašanos tādā nosacītā punktā, kur visas atsevišķās uzkonstruētās jomas zaudē atšķirību asos stūrus. Tiecoties definēt savu vēsturisko citādību mākslas kontekstā, laikmetīgā māksla kļūst neuzmanīga attiecībās ar pārējo pasauli. Tā kļūst līdzīga kaut kam citam. Miķelis Fišers paļaujas un izmanto mākslas citādību kā savu konceptuālo darbu būtisku aspektu.

Iepazīt Miķeļa Fišera mākslu un personību izstādē palīdz Mārtiņa Grauda jaunā dokumentālā pilnmetrāžas filma “Ķirzakas uz ledus” (2018).

Miķelis Fišers ir dzimis 1970. gadā Rīgā. Ieguvis Purvīša balvu (2015) par personālizstādi “Netaisnība” (2014), veidojis Latvijas paviljonu “Kas slikts var notikt” 57. Venēcijas mākslas biennālē (2017). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar četru gleznu ciklu “Sex'n'Spaceships” (“Sekss un kosmosa kuģi”, 1995), ieguvis maģistra grādu. Veidojis scenogrāfiju teātra izrādēm un ilustrējis grāmatas.

Izstāde apskatāma līdz 2019.gada 10.februārim.

Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi” tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kuratore - Inga Šteimane.

Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas var pieteikt: +371 29548719 un dubulti.art.station@gmail.com

Latvija bez Aspazijas nav iedomājama.

Aspazija un Latvija. Tie ir tik nedalāmi jēdzieni.

Jau sagaidot 1888.gadu jaunā dzejniece, kurai ir tikai 22 gadi, rakstīja:

“Tikai savienoti spēki,

Dūša, vingrums, rosība

Tautu vidū liesmu burtiem

 Rakstīs vārdu “Latvija”.

Izstāde “Ceļā uz Latvijas valsti”  rādīs kā dzejniece dramaturģe – Aspazija -  viņas darbi, ietekmē sabiedrību ar domu par nākotnes Latviju.  Aicinājums virzīties uz LATVIJAS valsts veidošanu ir ikvienā no viņas darbiem. Liriskais varonis dodas cīņā par labāku nākotni, tas aicina to veidot un nestāvēt malā. Aspazijas pirmie darbi ir izteikta dzejnieka cīņā saucēja balss.

Tikpat kaisli kā daiļdarbos, arī sabiedriskajā darbībā -  dalībā Satversmes sapulcē, dažādās biedrībās, kā arī citos veidos veicinot un atbalstot Latvijas valsts dzimšanu un tās pastāvēšanu – spilgtā  liesmojošā dvēsele - Elza Pliekšāne Aspazija personificē LATVIJU.

Izstādes  mērķis - starp visiem izcilajiem vīriem, kurus piesauc kā pirmos valsts pamatlicējus, likt blakus Aspaziju, bez kuras Latvija nav iedomājama.  

Ārija Vanaga

Aspazijas mājas vadītāja