Pasākumu afišas
Balle Kauguros
23.02.2019
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Tēja ielas garumā
01.03.2019
Jūrmalas pilsētas muzejs
Pavasara gaidīšanas svētki
02.03.2019 - 10.03.2019
Jūrmala
PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde “No veca – jauns”
29.01.2019 - 31.03.2019
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
Fotoizstāde “Pavasaris muižā”
12.02.2019 - 12.03.2019
Izstāžu zālē "I.O", Kāpu ielā 143/3
Izstāde “Ceļā uz Latvijas valsti”
12.12.2018 - 30.03.2019
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
Jāņa Jēkabsona gleznu izstāde “Tepat”
09.01.2019 - 04.03.2019
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
“Fēniksa kausa” finālturnīrs
01.03.2019 - 03.03.2019
Jūrmalas Valsts ģimnāzijā
februāris 2019
03 februāris
svētdiena
14.00
Tikšanās ar muzikologu Miku Čeži un mākslas zinātnieci, izstādes “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais” kuratori Ingrīdu Burāni
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
Tikšanās ar muzikologu Miku Čeži un mākslas zinātnieci, izstādes “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais” kuratori Ingrīdu Burāni

3. februārī plkst. 14.00 esiet laipni gaidīti operas scenogrāfam un dekoratoram Eduardam Vītolam (1877-1954) veltītajā izstādē  “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais” uz tikšanos ar muzikologu Miku Čeži un mākslas zinātnieci, izstādes kuratori Ingrīdu Burāni.

Saruna izstādē  “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais”  ar  kuratori māksla zinātnieci Ingrīdu Burāni un muzikologu Miku Čeži par Operas dibināšanu, pirmo desmitgadi, kad tajā ienāca un  strādāja scenogrāfs un dekorators  Eduards Vītols, par scenogrāfijas nozīmi toreiz un tagad. Pašķirstīsim kopīgi 1926. gada albūmu ar tā laika operas administratīvā un mākslinieciskā personāla fotogrāfijām  un kopīgi apskatīsim izstādē eksponētos Eduarda Vītola darbus.

03 februāris
svētdiena
14.00
Latvijas Jaunatnes hokeja čempionāts
Majoru sporta laukumā Rīgas ielā 1
Latvijas Jaunatnes hokeja čempionāts

U11 “Jūrmala” – “Mārupes HS”

03 februāris
svētdiena
16.00
Jūrmalas leļļu teātris – studija. “Diegabikša piedzīvojumi”
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Jūrmalas leļļu teātris – studija. “Diegabikša piedzīvojumi”

Šovakar, kad savu galvu
Tu uz spilventiņa liksi,
Bibi, - vai tu dzirdēt gribi
Pasaku par Diegabiksi?

 

Jau no pagājušā gadsimta 60. gadiem šos vārdus  vakaros pirms došanās gulēt ir gaidījuši bērni, kuri šodien paši jau ir māmiņas un vecmāmiņas un nu šos piedzīvojumus jau stāsta saviem bērniem. Savā piedzīvojumā Diegabiksis tiekas ar Akmeni, Taciņu, steidzīgo zaķi un zvēru karali lauvu, cīnīsies ar aszobaino līdaku un viltīgo zalkti un....

 

Lai uzzinātu, ko vēl Diegabiksis satiks savā ceļojumā, ir jāatnāk uz Jūrmalas teātri un jānoskatās  leļļu teātra studijas izrāde - Diegabikša piedzīvojumi , ko Dace Lasenberga veidojusi pēc Žaņa Grīvas pasakas motīviem.

 

Izrādes režisore Inguna Radziņa.
 
Ieejas maksa 3,00 EUR
12.09.2018 - 22.06.2019
Izstāde “Rainis. 1918.”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

09.11.2018 - 09.02.2019
Izstāde “Viņi nesagaidīja 100”
Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zālē Kāpu ielā 143/3

Ir rudens laiks. Tradicionāli tas ir veļu laiks - laiks, kad atminamies un godinam aizgājējus. 

Vēl  2014.gadā Jūrmalas mākslinieku biedrība šķīrās no pirmā Jūrmalas mākslinieku grupas vadītāja gleznotāja Daiļa Rožlapas  un otrā grupas vadītāja mākslinieka Valda Buša.

2018.gadā no  biedrības uz mūžu atvadījās astoņi grupas biedri. Šo skumjo sarakstu martā aizsāka pazīstamā mākslas vēsturniece Sarmīte Sīle, pavisam drīz 4.aprīlī viņai piebiedrojās grafiķis Imants Ozoliņš. Viņiem sekoja tēlnieks Leonīds Kristovskis, gleznotāji Inese Sčucka, Valdis Opmanis, Andris Adienis, Emīls Braunbergs. Pieminēsim arī tēlnieku Oļegu Skaraini, 2017.gadā aizgājušo mūsu izstāžu zāles simbola - Lauvas ar logo - autoru.

Mākslinieku mūžš ir bijis ražīgs un, lai ari viņu pašu vairs nav mūsu vidū, viņu darbi arī turpmāk priecēs skatītājus - nu jau bez pašu autoru klātbūtnes.

„Kamēr ir dzīvs cilvēka darbs, viņš arvien vēl ir mūsu vidū”.

Nu jau par Jūrmalas pilsētas simbolu kļuvusi 1953. gadā  tēlnieka Leonīda Kristovska veidotā skulptūra „Lāčplēsis”, Valda Buša bagātais gleznu un skiču klāsts bagātinājis Jūrmalas pilsētas muzeja krājumus. Grafiķis Imants Ozoliņš radījis grāmatzīmes  daudzām pazīstamām personībām, izveidojis ap 130 zīmējumu Jūrmalai, Latvijas un citu valstu pilsētām veltītas grafiku sērijas, kas apvienotas ar nosaukumu ”Ceļojumu piezīmes”.  Valda Opmaņa ainavas un ziedu gleznojumi turpinās sajūsmināt neskaitāmus mākslas mīļotājus.

... ir veļu laiks, kad  piemin savus tuviniekus...

Arī viņi bija mūsējie!

Godināsim viņu veikumu  ar nelielu izstādi, kurā būs apskatāmi aizsaulē aizgājušo mākslinieku darbi, kā ari citu mākslinieku veltījumi mūsu mīļajiem vairs klāt neesošajiem biedriem.

 

Ina Inta Liniņa-Ozoliņa

16.11.2018 - 10.02.2019
Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Miķelis Fišers. Ļaunā vēsts jeb Cīpslainā Gaļspārņa pēdējais sprediķis. Audekls, eļļa, 380 x 560 cm. 2018

 

Mākslas stacijā Dubulti atverta jauna laikmetīgās mākslas izstāde, kuru veidojis pazīstamais mākslinieks Miķelis Fišers - “Vainavas un noplicinājumi”. Tā ir pirmā mākslinieka personālizstāde, kas tapusi pēc dalības Venēcijas biennālē (2017). Visi izstādītie darbi ir pirmpublicējumi. Izstāde ir monumentāls, asprātīgs, ironiskas paškritikas pārpilns darbu kopums, kura piesātināto stāstu jo īpaši aktualizē Latvijas simtgade. Miķelis Fišers veido darbus par mums - par cilvēkiem, par sabiedrību un par tikumiem. Ainas, vainas un lielais kārdinājums dzīvi noplicināt līdz vienkāršībai, lai tā nebūtu tik grūta, rada vielu Miķeļa Fišera tēliem, kas pārsteidz ar dažādu neoficiālu zināšanu iesaistīšanu pasaules attēlošanā.

Apziņas birokratizācija, ticība visvarenības mācībām un ilūzija par līderiem, kas ir apveltīti ar mistiskām spējām vilkt ārā labumus no neizsmeļama pilnības raga. Viņu pašu miegainā vienaldzība pret svarīgo, kas padarījusi “profesionāļus” varenākus nekā tiem būtu jābūt. Viņi taču vienmēr bija gatavi pieņemt kompromisus. Un nu...

Vērotājs no malas itin viegli pamanīs ekstravaganci Miķeļa Fišera jaunāko darbu personālizstādē ar tēlaino nosaukumu “Vainavas un noplicinājumi” – lieli gleznojumi, jauni ezotēriski pavērsieni, jaunas sižetiskas līnijas un imersīva, psiholoģiski absorbējoša vide. Noturīgs morāles naratīvs, ko veido bezstatusa zināšanas par pasauli. To konsekventais lietojums izceļ Miķeļa Fišera darbus laikmetīgās mākslas kopainā ar alternatīvu kritiskumu. Salikti tehniskie risinājumi – glezniecība komplektā ar slīdošu LEDburtu lasāmgabalu, sirreālistiski akmens virsmu pārnesumi uz papīra jeb frotāžas un audioinstalācija jeb Mazais Raudu Mūris ar dadaistiskiem dziedājumiem autora izpildījumā (kopā ar ERROR). Izstāde kopumā ir “lielās formas” darbs ar Miķelim Fišeram raksturīgu apokaliptisku tematiku. Autora iecienītā formas un vēstījuma skaidrība kalpo tam, lai provocētu “vispārzināmā” apšaubīšanu, atgādinot, ka skaidrība par pasauli nav prece, ko laiski izbaudīt. Gluži pretēji – tā ir prakse, kas ikdienā jāpilnveido un dažreiz pat jāapgūst no jauna.

Miķelis Fišers konsekventi izmanto mākslas spēku – mākslas spēju būt citādai nekā politika, filosofija, dizains, reliģija, zinātne vai kas cits. Viņš paļaujas uz mākslas iedibināto atrašanos tādā nosacītā punktā, kur visas atsevišķās uzkonstruētās jomas zaudē atšķirību asos stūrus. Tiecoties definēt savu vēsturisko citādību mākslas kontekstā, laikmetīgā māksla kļūst neuzmanīga attiecībās ar pārējo pasauli. Tā kļūst līdzīga kaut kam citam. Miķelis Fišers paļaujas un izmanto mākslas citādību kā savu konceptuālo darbu būtisku aspektu.

Iepazīt Miķeļa Fišera mākslu un personību izstādē palīdz Mārtiņa Grauda jaunā dokumentālā pilnmetrāžas filma “Ķirzakas uz ledus” (2018).

Miķelis Fišers ir dzimis 1970. gadā Rīgā. Ieguvis Purvīša balvu (2015) par personālizstādi “Netaisnība” (2014), veidojis Latvijas paviljonu “Kas slikts var notikt” 57. Venēcijas mākslas biennālē (2017). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar četru gleznu ciklu “Sex'n'Spaceships” (“Sekss un kosmosa kuģi”, 1995), ieguvis maģistra grādu. Veidojis scenogrāfiju teātra izrādēm un ilustrējis grāmatas.

Izstāde apskatāma līdz 2019.gada 10.februārim.

 

Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi” tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kuratore - Inga Šteimane.

Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas var pieteikt: +371 29548719 un dubulti.art.station@gmail.com

05.12.2018 - 05.02.2019
Vitālija Jermolajeva izstāde “Mirdzošo gleznu teātrim – 20”
Vitālija Jermolajeva gleznu teātrī "INNER LIGHT" Omnibusa iela 19

13.12.2018 - 30.04.2019
Kultūrvēsturiska izstāde "Ceļā uz Latvijas valsti" par Aspazijas lomu Latvijas valsts tapšanā
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Latvija bez Aspazijas nav iedomājama.

Aspazija un Latvija. Tie ir tik nedalāmi jēdzieni.

Jau sagaidot 1888.gadu jaunā dzejniece, kurai ir tikai 22 gadi, rakstīja:

“Tikai savienoti spēki,

Dūša, vingrums, rosība

Tautu vidū liesmu burtiem

 Rakstīs vārdu “Latvija”.

 

Izstāde “Ceļā uz Latvijas valsti”  rādīs kā dzejniece dramaturģe – Aspazija -  viņas darbi, ietekmē sabiedrību ar domu par nākotnes Latviju.  Aicinājums virzīties uz LATVIJAS valsts veidošanu ir ikvienā no viņas darbiem. Liriskais varonis dodas cīņā par labāku nākotni, tas aicina to veidot un nestāvēt malā. Aspazijas pirmie darbi ir izteikta dzejnieka cīņā saucēja balss.

Tikpat kaisli kā daiļdarbos, arī sabiedriskajā darbībā -  dalībā Satversmes sapulcē, dažādās biedrībās, kā arī citos veidos veicinot un atbalstot Latvijas valsts dzimšanu un tās pastāvēšanu – spilgtā  liesmojošā dvēsele - Elza Pliekšāne Aspazija personificē LATVIJU.

Izstādes  mērķis - starp visiem izcilajiem vīriem, kurus piesauc kā pirmos valsts pamatlicējus, likt blakus Aspaziju, bez kuras Latvija nav iedomājama.  

 

Ārija Vanaga

Aspazijas mājas vadītāja

09.01.2019 - 17.03.2019
Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma “Interjers un eksterjers”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Tradicionāli muzeja Kamīnzālē smalkas kamerstila izstādes veido mākslas ekspertes Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve. Šoreiz varēsim skatīt izstādi “Interjers un eksterjers” no muzeja mākslas krājuma. Jūrmalas pilsētas mākslas muzeja kolekcijā glabājas gleznas un grafikas, kurās attēloti gan sadzīves ainu iekštelpu skati – interjeri, gan mākslas darbi, kuros redzamas dažādu laiku celtnes, kuru ārējais izskats un dekoratīvā apdare – eksterjers raksturo kādu noteiktu stilu. Izstādē iekļautie darbi darināti laika posmā no 18. līdz 20.gadsimtam. Sadzīves žanrs ar interjeru skatiem izveidojās un kļuva populārs 17.gadsimtā Holandē. Muzeja kolekcijā ir vācu izcelsmes mākslinieka Johana Georga Villes (1715−1808) gravīra Holandiešu mājsaimniece, kura tapusi pēc ievērojamā Leidenes mākslinieka Herita Doua (1617−1675) gleznas. Arī Latvijas mākslā 20.gadsimtā atrodami interjera skati. Poļu izcelsmes mākslinieks, kurš darbojies Rīgas Grafiķu biedrībā, Raimonds Šiško (1894−?) 20.gadsimta sākumā zīmējis Grāfu Kaliostro Jelgavas pilī. Sadarbībā ar galeriju Jēkabs, izstādes ekspozīcija papildināta ar vairākiem latviešu mākslinieku gleznotiem interjeru skatiem, kā, piemēram, Leonīda Āriņa (1907−1991) Interjers naktī un Valērija Baidas Svētās Trīsvienības baznīca Madonā.

 

Izstādes tēmu bagātina muzeja krājuma mēbeles un sadzīves priekšmeti, kā arī portretu gleznojumi, kas ir raksturīga 19. un 20.gadsimta interjeru sastāvdaļa.

 

 Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma “Interjers un eksterjers” skatāma no 9. janvāra līdz 17. martam.

Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

09.01.2019 - 04.03.2019
Jāņa Jēkabsona gleznu izstāde “Tepat”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
14.01.2019 - 16.02.2019
Jānis Rupenheits foto izstāde ” Mūsu: tauta, deja, svētki”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

26.01.2019 - 28.02.2019
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
29.01.2019 - 31.03.2019
PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde “No veca – jauns”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2