Pasākumu afišas
OlyBet Latvijas – Igaunijas Basketbola līgas spēle
15.12.2018 - 15.12.2018
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē, Raiņa ielā 55
Adventes koncerts “Krīt sniegi”
15.12.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Koncerts „Tenoru Jaunais gads”
15.12.2018
Kauguru kultūras nams
Ziemassvētku ieskaņas koncerts
15.12.2018
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā
Ziemassvētki Kauguros “Svētku kamanās"
16.12.2018
Kauguru kultūras nama pagalmā, Raiņa iela 110
Jūrmalas Kultūras centra jauktā kora "Jūrmala" koncerts "Rīt snigs..."
19.12.2018
Dubultu kultūras kvartālā, Jūrmalas mūzikas vidusskolā, Strēlnieku prospekts 30k-1
Ziemassvētku koncerts "Ave Maria"
23.12.2018 - 23.12.2018
Dubultu ev.lut.baznīca
Pūtēju orķestra “Jūrmala” Vecgada koncerts
30.12.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Pasākumi Dzintaru mežaparkā
08.12.2018 - 30.12.2018
Dzintaru mežaparkā
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
LMA Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrāciju izstāde “Jaunvārdi”
25.10.2018 - 15.12.2018
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Izstāde “Čaklo vecmāmiņu rokdarbu izstāde”
04.12.2018 - 28.12.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
decembris 2018
01 decembris
sestdiena
13.00
Gaismas parka atklāšana
Dzintaru Mežaparkā
Gaismas parka atklāšana

1.decembrī plkst. 16.00 Jūrmalā, Dzintaru mežaparkā, atkal iemirdzēsies tūkstošiem LED gaismiņu, lielākajā Gaismas parkā Latvijā.

 

Jau otro gadu Jūrmalas pilsēta aicina jūrmalniekus un pilsētas viesus uz lielākā Gaismas parka Latvijā atklāšanu 1.decembrī plkst. 16.00.

Šajā dienā Dzintaru mežaparkā no plkst. 13.00 līdz plkst. 22.00 darbosies našķu un amatnieku dāvanu tirdziņš.

Paši mazākie svētku apmeklētāji no plkst. 15.00 līdz 19.00 varēs darboties radošajās darbnīcās, kurās varēs izgatavot eglīšu rotājumus, atstarotājus, krūzīšu paliktņus un savu īpašo lellīti ar kuru varēs spēlēt ēnu teātri. Ielūkoties dabas dzīlēs, dabas laboratorijā, kurā zem mikroskopa varēs izpētīt dažādus dabas materiālus. Pasākuma laikā darbosies vēstuļu darbnīca, kurā varēs uzrakstīt un nosūtīt vēstuli Ziemassvētku vecītim.

Uz skatuves no plkst. 15.00 līdz plkst. 19.00 uzstāsies folka grupas “Jauno Jāņu Orķestris” un “Iļģi”, enerģiskais un superpozitīvais mūziķu trio “3Live Project”. Rīgas Danču klubs aicinās apmeklētājus pievienoties kopīgā dejā, kā arī sagaidīsim pasākuma īpašo viesi - Ziemassvētku vecīti, ar kuru kopā varēs dziedāt un iet rotaļās.

Dzintaru mežaparks pārvārtīsies par pārsteigumu parku un kas zina, kādus vēl pārsteigumus varēsim tajā sagaidīt?

Ieeja pasākumā bez maksas.

01 decembris
sestdiena
13.00
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem - SynotTip Virslīga
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem - SynotTip Virslīga

“Jūrmalas Sports” - “HK Ogre”

01 decembris
sestdiena
14.00
Balets "Riekstkodis"
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1

PIRMO REIZI LATVIJĀ!

1.decembrī Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē uzstāsies Sanktpēterburgas Valsts bērnu baleta teātris ar izcilu baletu “RIEKSTKODIS”!

Mūzika: Pēteris Čaikovskis
Baletmeistars: Irina Safonova
Cēlieni: 2 cēlieni, 4 ainas
Izrādes pamatā ir vācu romantisma laikmeta rakstnieka Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa pasaka "Riekstkodis un peļu ķēniņš"
Pasākuma ilgums: 1 stunda 50 min.

45 jauni mākslinieki no Sanktpēterburgas baleta skolas, klasiskā režija un scenogrāfija, oriģināli tērpi.
Sanktpēterburgas Valsts bērnu baleta teātri dibināja 1992.gadā divi Marijas teātra solisti – Anatolijs Ņikifarovs un Irina Safonova. 1997.gadā teātris kopā ar Maiju Pļisecku uzstājās uz Marijas teātra skatuves.

Ar lieliem panākumiem teātra viesizrādes ir bijušas Vācijā, Francijā, Somijā, Ķīnā, Kiprā un Japānā. Balets “Riekstkodis” – lieliski radoši teātra panākumi un galvenokārt izcili teātra mākslinieciskās vadītājas un režisores Irinas Safonovas panākumi - bijusī Marijas teātra soliste, A.Vaganovas audzēkne. 

Bērnu baleta teātra “Riekstkodis” pirmizrāde notika 2000. gada novembrī. 2001. gadā teātris ar baletu “Riekstkodis” kļūst par uzvarētāju festivālā “Sanktpēterburgas teātri bērniem”. Šis iestudējums iepazīstina jaunos skatītājus ar augstu klasiskā baleta mākslu.

Balets “Riekstkodis” – svētki visai ģimenei!

Pasākuma organizators: Arkada Ltd. SIA

01 decembris
sestdiena
15.00
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem - 1.līga
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem - 1.līga

“Jūrmalas Sports 2” - “ONSC/HK Ogre”

01 decembris
sestdiena
16.00
Vidējās paaudzes deju kolektīva “Tapa” 20 gadu jubilejas koncerts “Kā tapa Jūrmaldancis”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

01 decembris
sestdiena
18.00
Adventa laika koncerts

01 decembris
sestdiena
19.30
JKC Kauguru kultūras nama jauniešu teātra “Eksperiments” pirmizrāde “Ak, sieviete”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

 

Pēc franču autores Jeme Kašē stāsta motīviem, Daces Umbraško režijā, Kauguru kultūras nama jauniešu teātris “Eksperiments” izklaidējoša, viegla sižeta uzvedumā – izrādē par sievietēm.

 

Metamorfozes, glancētie sieviešu žurnāli. Priekšstati, stereotipi, aizspriedumi un pieņēmumi par sievieti. Vai var starp visām sievietēm kādos brīžos vilkt vienādības zīmi? Par to varēs padomāt!

 

Neraksim dziļu bedri, šoreiz nekāpsim augstākajās virsotnēs, bet paliksim tepat – parotaļāsimies, jo bērnība ir forša. Tomēr, tā kā esam pieauguši, rotaļāsimies kā pieaugušie!

 

Ieeja bez maksas.

 

21.09.2018 - 20.12.2018
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
12.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja Mākslas krājuma “Grafikas stāsti. Latvijai 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  

 

JPM krājuma izstāde šoreiz pievēršas grafikas nozarei, sākot no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām. No grieķu valodas grapho nozīmē zīmējums, rasējums, raksts. Tātad tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus – novilkumus.

 

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijas grafikā jūtama spēcīga jūgendstila ietekme, kuru papildina nacionālā romantisma motīvi. Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pārstāvis un latviešu nacionālās grafikas pamatlicējs Rihards Zariņš savos darbos apliecina mācību laikā apgūtās oforta tehnikas priekšrocības, izceļot katra objekta vissmalkākās detaļas. Niklāvs Strunke litogrāfijas tehnikā veidojis ilustrācijas Jāņa Veseļa grāmatai "Latvju teiksmas". Darbā "Koklētājs" mākslinieks veiksmīgi atklājis latviešu mitoloģijas  tēlus. Sigismunda Vidberga tušas zīmējumus raksturo līniju elegance. Kārlis Padegs zīmējumā "Cilvēki krastmalā" un Gunārs Hermanovskis "Avīžu zēnā" ieskicē sociāla rakstura tēmas. Savukārt Jāņa Plēpja kokgrebuma tehnikā veidotos darbus raksturo smalka ornamentāla kompozīcija un pievēršanās tautas spēka heroizācijai, ko spilgti apliecina viņa devums grāmatu ilustrēšanā un noformēšanā.

 

Būtisks pavērsiens mākslas izglītībā notiek līdz ar Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanu 1921.gadā. Starp jaunajiem grafiķiem ir talantīgais Kārlis Krauze, kurš 1932.gadā beidz Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un kura diplomdarbu "Zemgaļu aiziešana no Tērvetes" būs iespēja aplūkot izstādes ekspozīcijā. Jau 20.gs.20.gados viņš sācis aktīvi darboties lietišķajā, grāmatu grafikā un stājgrafikā. Smalki niansēti toņi un skaidrs laukumu kārtojums vērojams Franča Ernesta Banges ofortā "Trokšņu iela. Vecrīga", bet  Ernas Geistautes  akvarelis "Kursas zvejnieki" izceļas ar krāsu intensitāti. Četrdesmito gadu Jūrmalas ainavu un tālaika atmosfēru savos zīmējumos smalki niansējis slavenais arhitekts Sergejs Antonovs.

 

Viens no redzamākajiem Latvijas 20.gs. otrās puses estampa meistariem ir Gunārs Krollis. Izstādē būs apskatāms viņa oforts "Vecrīga", kam raksturīgs vispārināts un simbolisks tēmas risinājums.  Savukārt autsaiders Kurts Fridrihsons izstādes ekspozīciju spridzina ar krāsās piesātināto un tematikā tik aso darbu "Laikmets", kas izpildīts flomāsteru tehnikā.

 

Pasteļa zīmējuma skolu pārstāv Harijs Bobinskis ar sešdesmito gadu pludmales atveidojumu. Tēlnieka Andra Bērziņa zīmējumā Latvija, kas it kā atdarina reljefu, meitenes portrets iegūst nacionāla simbola nozīmi.

 

Mūsdienu grafikas pārstāvju Baibas Danbergas un Jekaterinas Grjazevas ofortus vieno ne tikai jūras tēma, bet arī smalks zīmējums  un skaidri nolasāma ideja.

Izstādes ekspozīciju bagātīgi papildina mākslas galerijas "JĒKABS" grafikas darbi, kuru starpā ir Anša Cīruļa stilizēts akvarelis "Ģimenes vērtības", Reinholda Kasparsona zīmējums "Rudens" un Herberta Mangolda agrīnie akvareļi, kā arī Bruno Jaunzema reālistiskais akvarelis "Pie Majoru stacijas", kas tapis 20.gs.50.gados.

 

Jana Rāve

izstādes kuratore  

12.10.2018 - 02.12.2018
Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

   

 

Jūrmala līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās 2018.gadā uzsāktajā vērienīgajā Latvijas simtgades projektā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības stāsti Latvijas pilsētās.” Projekts notiek sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

 

Divām ielām Jūrmalā savulaik dots Brīvības vārds, jo tās bija palikušas bez nosaukuma. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīves vietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta. Ielas ir kā sirds līnijas pilsētu likteņa plaukstās. 

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” aizsākas ar 1905.gada notikumiem, jo tieši šajā laikā, mītiņos un sapulcēs pirmo reizi izskan doma par Latvijas neatkarību. Jūrmalā 1905.gada notikumi bijuši gan dramatisma pilni, gan asiņaini, tomēr šoreiz vēlējāmies stāstīt par kādu ļoti svarīgu notikumu, kam ir bijusi paliekoša nozīme Latvijas kultūras vēsturē – par 1905.gada 2. augusta koncertu Horna dārzā Majoros, kad pirmo reizi skanēja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un “Vientuļā priede” un, kad publikas pārpildītajā dārzā trīs reizes dziedāja “Dievs, svētī Latviju”, ko militāri salutējot, sveica pat cara armijas ģenerāļi, kaut gan tobrīd šai dziesmai nebija himnas statusa un Latvijas valsts vēl nebija dzimusi. Tāpat vēlamies atgādināt, ka 1905.gada revolūcijai bija īpašs – jauneklīgs raksturs, jo visu notikumu epicentrā atradās gados jauni cilvēki. Par viņu pārgalvīgajiem darbiem stāstīs gan video, gan animācija. 1905.gada ģimnāzistu tēlos būs iejutušies Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēni.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par brīvības izcīnīšanu kapteiņa Zolta kaujā Kaugurciema kāpās, 9. Rēzeknes pulka cīņās ar bermontiešiem pie Lielupes tilta un tiem jūrmalniekiem, kas  izcēlušies ar varonību šajās cīņās.

 

Izcīnīta brīvība deva iespēju īstenot savus sapņus Latvijas brīvvalsts laikā. Tā nebija leiputrija, un jūrmalniekiem, atjaunojot savu pilsētu pēc kara postījumiem, ceļš nebūt nebija rozēm kaistīts, tomēr – tā bija iespēja piepildīt ieceres. Viktors Mellenbergs kļuva par arhitektu un izveidoja Dzintaru koncertzāles projektu, Johanns Canders  atvēra modernu frizētavu, Kārlis Endzelis darbojās savā veikalā, Rūdols Jānis Neimanis mācījās Latvijas Kara skolā…. Citi veidoja ģimeni un skoloja bērnus, citi nodevās radošam darbam. “Brīvības satversme” pavēra izvēles iespēju.

 

“Brīvības stāsti” būs arī par cenu, kas maksāta par brīvību, pārdzīvojot trīs okupācijas – par tiem, kas vardarbīgi tika aizsūtīti prom no dzimtajām mājām, par tiem, kas izvēlējās trimdu nebrīves vietā un tiem, kas darīja visu, ko sirdsapziņa un godaprāts lika, lai brīvību aizstāvētu.

 

Stāstīsim par nesenās pagātnes notikumiem, kad dziesmu dziedāšana un oriģināls apģērbs kļuva par jaunatnes protesta formu, par vides aizsardzības aktīvistu iešūpoto Trešo  atmodu, par ceļa gabalu, kas no Tautas frontes mītiņiem atvedis mūs līdz šodienai.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par dažādu tautību cilvēkiem  un par dažādiem ceļiem, kā viņi nonākuši Jūrmalā , kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

 

Šī ir neparasta izstāde, jo aptver lielu laikaposmu, ļoti daudz eksponātu un faktu materiāla un vēl – tā veidota, līdzdarbojoties jūrmalniekiem, kas dalījās ar saviem dzīves un brīvības stāstiem, kas uzticēja muzejam ģimenes relikvijas.

 

Bez muzejiski ierastiem stendiem un vitrīnām ar eksponātiem, izstādē būs arī  video intervijas, hroniku fragmenti, audio ieraksti.

Jūrmalas pilsētas muzejs no sirds pateicas visiem jūrmalniekiem par sadarbību, veidojot izstādi.

 

Inga Sarma

vēsturniece, izstādes autore

 

 

19.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde “Dzimtas stāsts mālā”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

19.10.2018 - 07.01.2019
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
FOTO: Alise Mediņa

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē atklāta izstāde “Intonācija”.

 

Izstāde ir veltījums Latvijas simtgades festivālam “Latvijas Goda aplis”, kas Jūrmalā viesojas no 20. līdz 22. oktobrim. Izstādē piedalīsies Jūrmalas mākslinieki – stikla māksliniece Ieva Strazdiņa, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, gleznotāja Alise Mediņa, grafiķe Nele Zirnīte. Dažādās mākslas tehnikās mākslinieki ir radījuši darbus, domājot par Latvijas jubileju, izceļot skaisto un gaišo, par ko priecājamies, lepojamies, ko nevēlamies pazaudēt arī nākamajā simtgadē.

 

Izstādē par Latviju nerunās pompozā, bet sirsnīgā intonācijā. Latviešu valodā pastāv trīs dažādas intonācijas, kas dažkārt ir vienīgais veids, kā atšķirt homonīmu (vārdi ar vienādu rakstību, bet atšķirīgu izrunu) nozīmi. Citkārt vienīgais veids, kā saklausīt ironiju, lūgumu, jautājumu, apsveikumu.

 

Mākslā intonācija vēl nav tehniski precīzi definēta, bet ir skaidrs, ka mūsdienu komunikācijas izteiksmes veidi paplašina savas definētās robežas un mēs šo “robežu pārkāpšanu” sajūtam arī vizuālajā mākslā. Gan krāsa, gan forma, gan telpa, gan citas nianses palīdz noteikt intonācijas dzidrumu, skaidrību, izteiksmi. Ne velti intonācija ir saziņas palīglīdzeklis, kas ļauj vienam otru saprast, uztvert otra domu, galu galā – tās uzdevums ir lielāks, kā tikai sadzirdēt. Intonācija vistiešākajā veidā skar mūsu emocijas, kas, protams, katram ir individuālas un subjektīvas.

 

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē izstāde “Intonācija” būs skatāma no 19. oktobra līdz 7. janvārim.

 

Ieeja izstādē bezmaksas.

25.10.2018 - 15.12.2018
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrāciju izstāde “Jaunvārdi”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

Rainis savā radošajā daiļradē ir veidojis jaunus vārdus, pārveidojot jau esošos un arī “atdzīvinot” senus un aizmirstus. Ar Raini latviešu dzejas valodā un arī plašākā valodas lietojumā ir ienākuši tādi vārdi kā “mīla, vizma, dima, veldze, tāle, brīve, brīns” u.c. Raugoties no mūsdienu pasaules skatupunkta, kur jauni vārdi biežāk top, lai apzīmētu vai latviskotu dažādus tehniskus jaunieviesumus, nevis emocijas vai filosofiskus traktējumus, Raiņa radītajiem vārdiem ir cita emocionālā un idejiskā ietilpība.

 

Arī Latvijas Mākslas akadēmija ir vieta, kur rodas “jauni vārdi” Latvijas vizuālās mākslas un ilustrācijas vidē. Tādi paši “jaunvārdi” tikai citā nozīmē un kontekstā kā Raiņa radītie — jaunie Latvijas mākslinieki, kuri jau šobrīd ir ierakstījuši savu vārdu Latvijas vizuālās mākslas pasaulē.

 

Izstādē “Jaunvārdi” ir savienojušās šīs abas simboliskās jaunvārdu nozīmes.
 34 ilustrāciju sērijā aplūkojamas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrācijas, kurās attēlots viens paša mākslinieka izvēlēts Raiņa radīts jaunvārds. Tā ir jēdzieniska savienošanās ar Raiņa jaunradītāja garu, paverot plašāku skatu uz viena vārda simbolisko jēgu un radot savdabīgu vizuālu Raiņa jaunvārdu vārdnīcu. Ilustrācijas radītas dažādās, autoru izvēlētās grafikas (sietspiede, sausā adata u.c.), zīmējuma un gleznojuma tehnikās.

 

Izstādē piedalās:

Ieva Baumgarte, Aina Bikše, Ildze Bogdana, Rūta Briede, Ivita Brūdere, Dina Danosa, Kristiāna Dorošķonoka, Linda Jākobsone-Viškere, Eila Kalve,
Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Linda Lagzdiņa, Vita Lēnerte, Agate Lielpētere, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Līva Ozola, Normunds Ozols, Juris Petraškevičs, Evija Pintāne, Guna Poga, Andrejs Sidoss, Sanita Skvarnaviča, Vivianna Maria Staņislavska, Artjoms Tarasovs, Baiba Tropa, Didzis Upens, Baiba Vanaga, Sabīne Vekmane, Veronika Veldze, Patrīcija Māra Vilsone, Gvido Vizulis, Kristīne Zikmane, Anna Zvaigzne

01.11.2018 - 15.12.2018
Ķemeru bibliotēkā Tukuma ielā 20
09.11.2018 - 15.01.2019
Izstāde “Viņi nesagaidīja 100”
Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zālē Kāpu ielā 143/3

Ir rudens laiks. Tradicionāli tas ir veļu laiks - laiks, kad atminamies un godinam aizgājējus. 

Vēl  2014.gadā Jūrmalas mākslinieku biedrība šķīrās no pirmā Jūrmalas mākslinieku grupas vadītāja gleznotāja Daiļa Rožlapas  un otrā grupas vadītāja mākslinieka Valda Buša.

2018.gadā no  biedrības uz mūžu atvadījās astoņi grupas biedri. Šo skumjo sarakstu martā aizsāka pazīstamā mākslas vēsturniece Sarmīte Sīle, pavisam drīz 4.aprīlī viņai piebiedrojās grafiķis Imants Ozoliņš. Viņiem sekoja tēlnieks Leonīds Kristovskis, gleznotāji Inese Sčucka, Valdis Opmanis, Andris Adienis, Emīls Braunbergs. Pieminēsim arī tēlnieku Oļegu Skaraini, 2017.gadā aizgājušo mūsu izstāžu zāles simbola - Lauvas ar logo - autoru.

Mākslinieku mūžš ir bijis ražīgs un, lai ari viņu pašu vairs nav mūsu vidū, viņu darbi arī turpmāk priecēs skatītājus - nu jau bez pašu autoru klātbūtnes.

„Kamēr ir dzīvs cilvēka darbs, viņš arvien vēl ir mūsu vidū”.

Nu jau par Jūrmalas pilsētas simbolu kļuvusi 1953. gadā  tēlnieka Leonīda Kristovska veidotā skulptūra „Lāčplēsis”, Valda Buša bagātais gleznu un skiču klāsts bagātinājis Jūrmalas pilsētas muzeja krājumus. Grafiķis Imants Ozoliņš radījis grāmatzīmes  daudzām pazīstamām personībām, izveidojis ap 130 zīmējumu Jūrmalai, Latvijas un citu valstu pilsētām veltītas grafiku sērijas, kas apvienotas ar nosaukumu ”Ceļojumu piezīmes”.  Valda Opmaņa ainavas un ziedu gleznojumi turpinās sajūsmināt neskaitāmus mākslas mīļotājus.

... ir veļu laiks, kad  piemin savus tuviniekus...

Arī viņi bija mūsējie!

Godināsim viņu veikumu  ar nelielu izstādi, kurā būs apskatāmi aizsaulē aizgājušo mākslinieku darbi, kā ari citu mākslinieku veltījumi mūsu mīļajiem vairs klāt neesošajiem biedriem.

 

Ina Inta Liniņa-Ozoliņa

13.11.2018 - 01.12.2018
Latvijas dzimšanas dienai veltīta foto izstāde “Mana Jūrmala”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

13.11.2018 - 07.12.2018
Latvijas dzimšanas dienai veltīta konkursa izstāde ,,JĀ/NEatkarība 2018”
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5

Šogad izstāde un konkurss Jūrmalā notiek jau septīto gadu, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no Bulduru Izstāžu nama atpazīstamības zīmēm un arī apmeklētākajām izstādēm. Konkursa izstādes „JĀ/NEatkarība” ideja radās jau 2012. gada vasarā, Bulduru Izstāžu namam sadarbojoties ar radoši darošo biedrību RAD-DAR. Konkursa izstāde veiksmīgi pārņēma toreizējā gadskārtējā pasākuma „Māksla vieno tautas” vietu un laiku kā jauns konkurss, kurš aicināja māksliniekus piedalīties ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu.

 

Darbu iesniegšana konkursam noslēdzās 30. oktobrī. Šogad konkursam tika pieteikti 82 darbi no visas Latvijas. Žūrijas sastāvā strādāja: Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, Kristīne Briede – dokumentālā kino režisore, kultūras un sociālu projektu producente, publiciste, Andrejs Grants – fotogrāfs, pedagogs, Normunds Kozlovs – filozofs un sociologs, Rīgas Stradiņa universitātes  Komunikācijas studiju katedras docētājs un Patricija Brekte – māksliniece, Art Studio Peahen vadītāja.

 

Arī šogad konkursa izstāde notiek divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6 un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā Jomas ielā 1/5. Izstāde Bulduru Izstāžu namā notiks līdz 8. decembrim, Jūrmalas pilsētas domes vestibilā līdz 7. decembrim.

 

Agnese Bule

Bulduru Izstāžu nama vadītāja

agnese.bule@gmail.com, tālr. 29401758, 29115996

14.11.2018 - 08.12.2018
Latvijas dzimšanas dienai veltīta konkursa izstāde ,,JĀ/NEatkarība 2018”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

Šogad izstāde un konkurss Jūrmalā notiek jau septīto gadu, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no Bulduru Izstāžu nama atpazīstamības zīmēm un arī apmeklētākajām izstādēm. Konkursa izstādes „JĀ/NEatkarība” ideja radās jau 2012. gada vasarā, Bulduru Izstāžu namam sadarbojoties ar radoši darošo biedrību RAD-DAR. Konkursa izstāde veiksmīgi pārņēma toreizējā gadskārtējā pasākuma „Māksla vieno tautas” vietu un laiku kā jauns konkurss, kurš aicināja māksliniekus piedalīties ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu.

 

Darbu iesniegšana konkursam noslēdzās 30. oktobrī. Šogad konkursam tika pieteikti 82 darbi no visas Latvijas. Žūrijas sastāvā strādāja: Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, Kristīne Briede – dokumentālā kino režisore, kultūras un sociālu projektu producente, publiciste, Andrejs Grants – fotogrāfs, pedagogs, Normunds Kozlovs – filozofs un sociologs, Rīgas Stradiņa universitātes  Komunikācijas studiju katedras docētājs un Patricija Brekte – māksliniece, Art Studio Peahen vadītāja.

 

Arī šogad konkursa izstāde notiek divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6 un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā Jomas ielā 1/5. Izstāde Bulduru Izstāžu namā notiks līdz 8. decembrim, Jūrmalas pilsētas domes vestibilā līdz 7. decembrim.

 

Agnese Bule

Bulduru Izstāžu nama vadītāja

agnese.bule@gmail.com, tālr. 29401758, 29115996

16.11.2018 - 10.02.2019
Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Miķelis Fišers. Ļaunā vēsts jeb Cīpslainā Gaļspārņa pēdējais sprediķis. Audekls, eļļa, 380 x 560 cm. 2018

 

Mākslas stacijā Dubulti atverta jauna laikmetīgās mākslas izstāde, kuru veidojis pazīstamais mākslinieks Miķelis Fišers - “Vainavas un noplicinājumi”. Tā ir pirmā mākslinieka personālizstāde, kas tapusi pēc dalības Venēcijas biennālē (2017). Visi izstādītie darbi ir pirmpublicējumi. Izstāde ir monumentāls, asprātīgs, ironiskas paškritikas pārpilns darbu kopums, kura piesātināto stāstu jo īpaši aktualizē Latvijas simtgade. Miķelis Fišers veido darbus par mums - par cilvēkiem, par sabiedrību un par tikumiem. Ainas, vainas un lielais kārdinājums dzīvi noplicināt līdz vienkāršībai, lai tā nebūtu tik grūta, rada vielu Miķeļa Fišera tēliem, kas pārsteidz ar dažādu neoficiālu zināšanu iesaistīšanu pasaules attēlošanā.

Apziņas birokratizācija, ticība visvarenības mācībām un ilūzija par līderiem, kas ir apveltīti ar mistiskām spējām vilkt ārā labumus no neizsmeļama pilnības raga. Viņu pašu miegainā vienaldzība pret svarīgo, kas padarījusi “profesionāļus” varenākus nekā tiem būtu jābūt. Viņi taču vienmēr bija gatavi pieņemt kompromisus. Un nu...

Vērotājs no malas itin viegli pamanīs ekstravaganci Miķeļa Fišera jaunāko darbu personālizstādē ar tēlaino nosaukumu “Vainavas un noplicinājumi” – lieli gleznojumi, jauni ezotēriski pavērsieni, jaunas sižetiskas līnijas un imersīva, psiholoģiski absorbējoša vide. Noturīgs morāles naratīvs, ko veido bezstatusa zināšanas par pasauli. To konsekventais lietojums izceļ Miķeļa Fišera darbus laikmetīgās mākslas kopainā ar alternatīvu kritiskumu. Salikti tehniskie risinājumi – glezniecība komplektā ar slīdošu LEDburtu lasāmgabalu, sirreālistiski akmens virsmu pārnesumi uz papīra jeb frotāžas un audioinstalācija jeb Mazais Raudu Mūris ar dadaistiskiem dziedājumiem autora izpildījumā (kopā ar ERROR). Izstāde kopumā ir “lielās formas” darbs ar Miķelim Fišeram raksturīgu apokaliptisku tematiku. Autora iecienītā formas un vēstījuma skaidrība kalpo tam, lai provocētu “vispārzināmā” apšaubīšanu, atgādinot, ka skaidrība par pasauli nav prece, ko laiski izbaudīt. Gluži pretēji – tā ir prakse, kas ikdienā jāpilnveido un dažreiz pat jāapgūst no jauna.

Miķelis Fišers konsekventi izmanto mākslas spēku – mākslas spēju būt citādai nekā politika, filosofija, dizains, reliģija, zinātne vai kas cits. Viņš paļaujas uz mākslas iedibināto atrašanos tādā nosacītā punktā, kur visas atsevišķās uzkonstruētās jomas zaudē atšķirību asos stūrus. Tiecoties definēt savu vēsturisko citādību mākslas kontekstā, laikmetīgā māksla kļūst neuzmanīga attiecībās ar pārējo pasauli. Tā kļūst līdzīga kaut kam citam. Miķelis Fišers paļaujas un izmanto mākslas citādību kā savu konceptuālo darbu būtisku aspektu.

Iepazīt Miķeļa Fišera mākslu un personību izstādē palīdz Mārtiņa Grauda jaunā dokumentālā pilnmetrāžas filma “Ķirzakas uz ledus” (2018).

Miķelis Fišers ir dzimis 1970. gadā Rīgā. Ieguvis Purvīša balvu (2015) par personālizstādi “Netaisnība” (2014), veidojis Latvijas paviljonu “Kas slikts var notikt” 57. Venēcijas mākslas biennālē (2017). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar četru gleznu ciklu “Sex'n'Spaceships” (“Sekss un kosmosa kuģi”, 1995), ieguvis maģistra grādu. Veidojis scenogrāfiju teātra izrādēm un ilustrējis grāmatas.

Izstāde apskatāma līdz 2019.gada 10.februārim.

 

Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi” tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kuratore - Inga Šteimane.

Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas var pieteikt: +371 29548719 un dubulti.art.station@gmail.com

16.11.2018 - 21.12.2018
Dubultu Kultūras kvartālā Dubultu bērnu bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30