Pasākumu afišas
Jūrmalas Kultūras centra jauktā kora "Jūrmala" koncerts "Rīt snigs..."
19.12.2018
Dubultu kultūras kvartālā, Jūrmalas mūzikas vidusskolā, Strēlnieku prospekts 30k-1
Ziemassvētku koncerts "Ave Maria"
23.12.2018 - 23.12.2018
Dubultu ev.lut.baznīca
Pūtēju orķestra “Jūrmala” Vecgada koncerts
30.12.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Pasākumi Dzintaru mežaparkā
08.12.2018 - 30.12.2018
Dzintaru mežaparkā
Izstāde “Čaklo vecmāmiņu rokdarbu izstāde”
04.12.2018 - 28.12.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
decembris 2018
22 oktobris
pirmdiena
Latvijas valsts simtgades festivāls “Latvijas Goda aplis”
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Latvijas valsts simtgades festivāls “Latvijas Goda aplis”

Latvijas Goda aplis – Dzintaru koncertzālē!

 

No 20. līdz 22. oktobrim Jūrmala kļūs par Latvijas goda galvaspilsētu, svinot Latvijas valsts simtgadi festivālā “Latvijas Goda aplis”. Galvenās festivāla aktivitātes norisināsies tieši Dzintaru koncertzālē, kur baudīsim mākslinieces Lienes Mackus lielizmēra skulptūru izstādi, Jāņa Šipkēvica un Katarinas Henrisones (Katarina Henryson)inspirētas muzikālās performances sadarbībā ar kori “Balsis” un “Voice Improvisation Ensemble” no Zviedrijas, kā arī Roberta Rubīna audiovizuālās projekcijas “Gaismas toņu mistērija” un izstādi “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”.

 

Festivāls “Latvijas Goda aplis” ir iniciatīva svinēt Latvijas valsts simtgadi visa jubilejas gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā vai pilsētā. No 20. līdz 22. oktobrim Latvijas valsts simtgade tiks svinēta Jūrmalā.

 

Latvijas Goda apļa pasākumus Dzintaru koncertzālē iesāks Roberta Rubīna audiovizuālās projekcijas “Gaismas toņu mistērija” 20. oktobra vakarā no plkst. 21.00 līdz 22.30. Stāstot par iecerēto gaismas šovu, režisors Roberts Rubīns uzsver, ka “tās nebūs parastas videoprojekcijas, bet gan precīza vēsturiskās Dzintaru koncertzāles fasādes videokontūra. Ņemot vērā ēkas vizuālās nianses, tiek radīts īpašs 3D animēts videostāsts par Jūrmalu un Dzintaru koncertzāli ceļojumā cauri laikiem. Stāsts iesāksies ar jūru un nelielu zvejnieku mājiņu jūras krastā. Tad, mainoties gadalaikiem – no pavasara uz vasaru, no vasaras uz rudeni, no rudens uz ziemu, mainās arī viss apkārtējais, ko iedvesmo un pavada dabas elementi – vējš, viļņi, saule un sniegs. Līdz pašās beigās cauri gadsimtiem mēs nonākam līdz Dzintaru koncertzālei tās šīsdienas veidolā”. Gaismas un skaņas priekšnesumu skatītājiem būs iespēja baudīt arī 21. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 22.30 un 22. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 22.00.

 

Aktīvākās pasākumu dienas būs 21. un 22. oktobris, kad Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē būs apskatāmas tēlnieces Lienes Mackus lielformāta skulptūru izstāde, savukārt mūziķi Jānis Šipkēvics un ilggadējā “The Real Group” soliste Katarina Henrisone sadarbībā ar kori “Balsis” un “Voice Improvisation Ensemble” no Zviedrijas veidos inspirētas muzikālās performances. Abas šīs norises savienosies kopprojektā ar nosaukumu “Pārmaiņu ainavas. Balsu un telpas konstrukcija”. Šajā kopdarbā tiks radīta vide, kas apvienos trīs mākslinieku pasaules redzējumus punktā, kur cilvēks ir brīvs un gatavs transformācijai. Skatītājs tiks aicināts kļūt par šīs ainavas daļu, ļaujoties meditatīvām kora vibrācijām un Lienes Mackus skulptūru noslēpumainajam valdzinājumam – ienirt skaņu radītajā vieglajā blīvumā un fiziski sajust baltās skulptūras, kuras atradīsies skaņu ielokā.

 

Tēlniece Liene Mackus koncertzāli pārveidos par laika telpu, kurā skulptūras iemieso dzīvē piedzīvoto: “Dzintaru koncertzālē atradīsies objekti, kas uztver jūras tuvumu kā sākuma punktu, audzējot un ņemot, mainot, stilizējot formas, kas asociējas ar jūru, ūdeni, virsmu, saullēktu, krūmiem, aizaugušām pļavām, patīkamiem cilvēkiem, spožumu, plašumu, ekoloģiju, lasīšanu, meditāciju, mieru un smilšu virsmu. Ar katru no šiem vārdiem asociējas kāda skulptūra vai objekts.” Tēlniecība, lai arī izvietota pa visu zāli un katram skatītājam sasniedzama rokas stiepiena attālumā, veido vienu māksliniecisku ansambli. Savienojumā ar plūstošo skanisko audumu skulptūras radīs mistisku pusnomoda, pussapņu noskaņu. “Baltais ir viss,” saka māksliniece, rosinot skatītāju veidot asociācijas gan ar jūras tuvumu, gan ar šalkojošajām priedēm, gan ar ēteriskas ainavas izjūtu. Liene Mackus izstāde būs apskatāma 21. oktobrī no plkst. 14.00 līdz 22.00 un 22. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 22.00.

 

Savukārt mūziķis Jānis Šipkēvics, kurš kopā ar vēl daudziem dziedātājiem radīs skaniskas balsu saites starp tēlniecības objektiem, vidi un apmeklētājiem, cer, ka “šis varētu būt jaudīgs un vērienīgs piedzīvojums, kurā pats galvenais ir cilvēks un tā iespaidi. Manuprāt, Lienes radītās skulptūras ir kā viņas dzīves nospiedumi, savukārt mūsu balsis šos iespaidus pārvērtīs bezgalīgā laika pieredzē. Ikviens ir aicināts atstāt ārpusē iepriekšējos priekšstatus par to, ko var sagaidīt no izstādes. Esiet drosmīgi, dzīvojiet, vērojiet un dziediet mums līdzi. Nāciet iekšā!”

 

Dziedātāju sastāva pamatu veido Jānis Šipkēvics, zviedru dziedātāja Katarina Henrisone, koris "Balsis”  un “Voice Improvisation Ensemble” (Zviedrija, Somija, Norvēģija) mūziķu sastāvs, kas kopīgu ceļu mūzikā atraduši pēc serbu mākslinieces Marinas Abramovičas (Marina Abramović) aicinājuma radīt jaunu mākslas darbu pērn Stokholmas Modernās mākslas muzejā. Dziedātāji līdz šai dienai turpina un attīsta viņas metodi vokālajā mūzikā – vērīguma praksi dziedāšanā, improvizācijā un meditācijā.

 

Muzikālās performances, kas katra ilgs 45 minūtes ar 15 minūšu starplaiku, norisināsies 21. oktobrī no plkst. 16.30 līdz 21.15 un 22. oktobrī no plkst. 11.15 līdz 16.00.

 

Taču tas nebūt nav viss, kas norisināsies Jūrmalā festivāla “Latvijas Goda aplis” laikā. No 8. oktobra līdz 20. novembrim dizaina konceptveikala “Bold” skatlogā pie Dzintaru koncertzāles būs skatāma ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”. Jūrmalas Kultūras centrā no 19. oktobra līdz 10. decembrim būs apskatāma izstāde “Intonācija”, kurā apskatāmi Jūrmalas mākslinieku – tēlnieka Gļeba Panteļejeva, gleznotājas Alises Mediņas, grafiķes Neles Zirnītes un stikla mākslinieces Ievas Strazdiņas – darbi. Dažādās mākslas tehnikās radītie darbi veidoti, domājot par Latvijas jubileju, izceļot skaisto un gaišo, par ko priecājamies, lepojamies un ko nevēlamies pazaudēt arī nākamajā simtgadē. Savukārt Jūrmalas pilsētas muzejā no 20. līdz 22. oktobrim būs skatāma izstāde “Jūrmalas brīvības stāsti”, kas veltīta Jūrmalas iedzīvotājiem. Tā stāsta par dažādu tautību cilvēkiem un ceļiem kā viņi nonākuši Jūrmalā, kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

22 oktobris
pirmdiena
Jūrmala staro Latvijai
Jūrmalā

21.09.2018 - 20.12.2018
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
30.09.2018 - 09.11.2018
Senioru dienai veltīta Zemfiras Markovas izstāde “Seniors darbībā”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

02.10.2018 - 31.10.2018
Foto izstāde “Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa kavalieri”
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5

08.10.2018 - 19.11.2018
Ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”
Dizaina konceptveikala “Bold” skatlogā pie Dzintaru koncertzāles Dzintaru prospektā 1

Projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 100 dalībnieku, kopā radot 100 māla tautumeitu figūriņu lielu kori.

12.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja Mākslas krājuma “Grafikas stāsti. Latvijai 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  

 

JPM krājuma izstāde šoreiz pievēršas grafikas nozarei, sākot no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām. No grieķu valodas grapho nozīmē zīmējums, rasējums, raksts. Tātad tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus – novilkumus.

 

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijas grafikā jūtama spēcīga jūgendstila ietekme, kuru papildina nacionālā romantisma motīvi. Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pārstāvis un latviešu nacionālās grafikas pamatlicējs Rihards Zariņš savos darbos apliecina mācību laikā apgūtās oforta tehnikas priekšrocības, izceļot katra objekta vissmalkākās detaļas. Niklāvs Strunke litogrāfijas tehnikā veidojis ilustrācijas Jāņa Veseļa grāmatai "Latvju teiksmas". Darbā "Koklētājs" mākslinieks veiksmīgi atklājis latviešu mitoloģijas  tēlus. Sigismunda Vidberga tušas zīmējumus raksturo līniju elegance. Kārlis Padegs zīmējumā "Cilvēki krastmalā" un Gunārs Hermanovskis "Avīžu zēnā" ieskicē sociāla rakstura tēmas. Savukārt Jāņa Plēpja kokgrebuma tehnikā veidotos darbus raksturo smalka ornamentāla kompozīcija un pievēršanās tautas spēka heroizācijai, ko spilgti apliecina viņa devums grāmatu ilustrēšanā un noformēšanā.

 

Būtisks pavērsiens mākslas izglītībā notiek līdz ar Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanu 1921.gadā. Starp jaunajiem grafiķiem ir talantīgais Kārlis Krauze, kurš 1932.gadā beidz Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un kura diplomdarbu "Zemgaļu aiziešana no Tērvetes" būs iespēja aplūkot izstādes ekspozīcijā. Jau 20.gs.20.gados viņš sācis aktīvi darboties lietišķajā, grāmatu grafikā un stājgrafikā. Smalki niansēti toņi un skaidrs laukumu kārtojums vērojams Franča Ernesta Banges ofortā "Trokšņu iela. Vecrīga", bet  Ernas Geistautes  akvarelis "Kursas zvejnieki" izceļas ar krāsu intensitāti. Četrdesmito gadu Jūrmalas ainavu un tālaika atmosfēru savos zīmējumos smalki niansējis slavenais arhitekts Sergejs Antonovs.

 

Viens no redzamākajiem Latvijas 20.gs. otrās puses estampa meistariem ir Gunārs Krollis. Izstādē būs apskatāms viņa oforts "Vecrīga", kam raksturīgs vispārināts un simbolisks tēmas risinājums.  Savukārt autsaiders Kurts Fridrihsons izstādes ekspozīciju spridzina ar krāsās piesātināto un tematikā tik aso darbu "Laikmets", kas izpildīts flomāsteru tehnikā.

 

Pasteļa zīmējuma skolu pārstāv Harijs Bobinskis ar sešdesmito gadu pludmales atveidojumu. Tēlnieka Andra Bērziņa zīmējumā Latvija, kas it kā atdarina reljefu, meitenes portrets iegūst nacionāla simbola nozīmi.

 

Mūsdienu grafikas pārstāvju Baibas Danbergas un Jekaterinas Grjazevas ofortus vieno ne tikai jūras tēma, bet arī smalks zīmējums  un skaidri nolasāma ideja.

Izstādes ekspozīciju bagātīgi papildina mākslas galerijas "JĒKABS" grafikas darbi, kuru starpā ir Anša Cīruļa stilizēts akvarelis "Ģimenes vērtības", Reinholda Kasparsona zīmējums "Rudens" un Herberta Mangolda agrīnie akvareļi, kā arī Bruno Jaunzema reālistiskais akvarelis "Pie Majoru stacijas", kas tapis 20.gs.50.gados.

 

Jana Rāve

izstādes kuratore  

12.10.2018 - 02.12.2018
Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

   

 

Jūrmala līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās 2018.gadā uzsāktajā vērienīgajā Latvijas simtgades projektā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības stāsti Latvijas pilsētās.” Projekts notiek sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

 

Divām ielām Jūrmalā savulaik dots Brīvības vārds, jo tās bija palikušas bez nosaukuma. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīves vietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta. Ielas ir kā sirds līnijas pilsētu likteņa plaukstās. 

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” aizsākas ar 1905.gada notikumiem, jo tieši šajā laikā, mītiņos un sapulcēs pirmo reizi izskan doma par Latvijas neatkarību. Jūrmalā 1905.gada notikumi bijuši gan dramatisma pilni, gan asiņaini, tomēr šoreiz vēlējāmies stāstīt par kādu ļoti svarīgu notikumu, kam ir bijusi paliekoša nozīme Latvijas kultūras vēsturē – par 1905.gada 2. augusta koncertu Horna dārzā Majoros, kad pirmo reizi skanēja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un “Vientuļā priede” un, kad publikas pārpildītajā dārzā trīs reizes dziedāja “Dievs, svētī Latviju”, ko militāri salutējot, sveica pat cara armijas ģenerāļi, kaut gan tobrīd šai dziesmai nebija himnas statusa un Latvijas valsts vēl nebija dzimusi. Tāpat vēlamies atgādināt, ka 1905.gada revolūcijai bija īpašs – jauneklīgs raksturs, jo visu notikumu epicentrā atradās gados jauni cilvēki. Par viņu pārgalvīgajiem darbiem stāstīs gan video, gan animācija. 1905.gada ģimnāzistu tēlos būs iejutušies Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēni.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par brīvības izcīnīšanu kapteiņa Zolta kaujā Kaugurciema kāpās, 9. Rēzeknes pulka cīņās ar bermontiešiem pie Lielupes tilta un tiem jūrmalniekiem, kas  izcēlušies ar varonību šajās cīņās.

 

Izcīnīta brīvība deva iespēju īstenot savus sapņus Latvijas brīvvalsts laikā. Tā nebija leiputrija, un jūrmalniekiem, atjaunojot savu pilsētu pēc kara postījumiem, ceļš nebūt nebija rozēm kaistīts, tomēr – tā bija iespēja piepildīt ieceres. Viktors Mellenbergs kļuva par arhitektu un izveidoja Dzintaru koncertzāles projektu, Johanns Canders  atvēra modernu frizētavu, Kārlis Endzelis darbojās savā veikalā, Rūdols Jānis Neimanis mācījās Latvijas Kara skolā…. Citi veidoja ģimeni un skoloja bērnus, citi nodevās radošam darbam. “Brīvības satversme” pavēra izvēles iespēju.

 

“Brīvības stāsti” būs arī par cenu, kas maksāta par brīvību, pārdzīvojot trīs okupācijas – par tiem, kas vardarbīgi tika aizsūtīti prom no dzimtajām mājām, par tiem, kas izvēlējās trimdu nebrīves vietā un tiem, kas darīja visu, ko sirdsapziņa un godaprāts lika, lai brīvību aizstāvētu.

 

Stāstīsim par nesenās pagātnes notikumiem, kad dziesmu dziedāšana un oriģināls apģērbs kļuva par jaunatnes protesta formu, par vides aizsardzības aktīvistu iešūpoto Trešo  atmodu, par ceļa gabalu, kas no Tautas frontes mītiņiem atvedis mūs līdz šodienai.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par dažādu tautību cilvēkiem  un par dažādiem ceļiem, kā viņi nonākuši Jūrmalā , kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

 

Šī ir neparasta izstāde, jo aptver lielu laikaposmu, ļoti daudz eksponātu un faktu materiāla un vēl – tā veidota, līdzdarbojoties jūrmalniekiem, kas dalījās ar saviem dzīves un brīvības stāstiem, kas uzticēja muzejam ģimenes relikvijas.

 

Bez muzejiski ierastiem stendiem un vitrīnām ar eksponātiem, izstādē būs arī  video intervijas, hroniku fragmenti, audio ieraksti.

Jūrmalas pilsētas muzejs no sirds pateicas visiem jūrmalniekiem par sadarbību, veidojot izstādi.

 

Inga Sarma

vēsturniece, izstādes autore

 

 

13.10.2018 - 27.10.2018
Kino Kauguru kultūras namā oktobra mēnesī
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

19.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde “Dzimtas stāsts mālā”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

19.10.2018 - 25.10.2018
Kino
Kinoteātrī "Star Cinema" tirdzniecības centrā "Korso" Jomas ielā 37

19.10.2018 - 07.01.2019
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
FOTO: Alise Mediņa

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē atklāta izstāde “Intonācija”.

 

Izstāde ir veltījums Latvijas simtgades festivālam “Latvijas Goda aplis”, kas Jūrmalā viesojas no 20. līdz 22. oktobrim. Izstādē piedalīsies Jūrmalas mākslinieki – stikla māksliniece Ieva Strazdiņa, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, gleznotāja Alise Mediņa, grafiķe Nele Zirnīte. Dažādās mākslas tehnikās mākslinieki ir radījuši darbus, domājot par Latvijas jubileju, izceļot skaisto un gaišo, par ko priecājamies, lepojamies, ko nevēlamies pazaudēt arī nākamajā simtgadē.

 

Izstādē par Latviju nerunās pompozā, bet sirsnīgā intonācijā. Latviešu valodā pastāv trīs dažādas intonācijas, kas dažkārt ir vienīgais veids, kā atšķirt homonīmu (vārdi ar vienādu rakstību, bet atšķirīgu izrunu) nozīmi. Citkārt vienīgais veids, kā saklausīt ironiju, lūgumu, jautājumu, apsveikumu.

 

Mākslā intonācija vēl nav tehniski precīzi definēta, bet ir skaidrs, ka mūsdienu komunikācijas izteiksmes veidi paplašina savas definētās robežas un mēs šo “robežu pārkāpšanu” sajūtam arī vizuālajā mākslā. Gan krāsa, gan forma, gan telpa, gan citas nianses palīdz noteikt intonācijas dzidrumu, skaidrību, izteiksmi. Ne velti intonācija ir saziņas palīglīdzeklis, kas ļauj vienam otru saprast, uztvert otra domu, galu galā – tās uzdevums ir lielāks, kā tikai sadzirdēt. Intonācija vistiešākajā veidā skar mūsu emocijas, kas, protams, katram ir individuālas un subjektīvas.

 

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē izstāde “Intonācija” būs skatāma no 19. oktobra līdz 7. janvārim.

 

Ieeja izstādē bezmaksas.