Pasākumu afišas
Komēdija „Tāda es esmu”
10.11.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Latvijas Goda aplis
20.10.2018 - 22.10.2018
Jūrmala
Tēja ielas garumā
19.10.2018 - 19.10.2018
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! Ata Andersona kvartets
19.10.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Uzlūdz kungi. Koncertprogramma "Dzimtai zemei"
02.11.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Mārtiņdiena Kauguros
09.11.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Pasākumu cikls "Ideju inkubators" Mārtiņš Ķibilds
16.11.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Meistarklases pianista Frančesko Attesti (Itālija) vadībā
31.10.2018 - 02.11.2018
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30
Kino Kauguru kultūras namā oktobra mēnesī
13.10.2018 - 27.10.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Foto izstāde “Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa kavalieri”
01.10.2018 - 31.10.2018
Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5
Izstāde “Rainis. 1918."
12.09.2018 - 30.06.2019
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
oktobris 2018
18 oktobris
ceturtdiena
10.00
Jūrmala
18 oktobris
ceturtdiena
11.00
Domes sēde
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5

11.00

  1.  

Darba kārtības apstiprināšana

G.Truksnis

11.05

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 18.decembra lēmumā Nr.522 „Par Jūrmalas pašvaldības institūcijas darbinieku skaita (darba vietu) sarakstu apstiprināšanu”

L.Baumgarte

 

  1.  

Par Jūrmalas pašvaldības darbinieku darba izpildes novērtēšanas sistēmas apstiprināšanu

 

11.15

  1.  

Par izstāšanos no Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru asociācijas

J.Ķēniņš

11.20

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

A.Lindermane

11.25

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 18.janvāra lēmumā Nr.7 “Par dalību Darbības programmas 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” ierobežotā projektu iesniegumu atlasē”

B.Birzniece

 

  1.  

Par dalību Darbības programmas 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldības ēkās” ierobežotā projektu iesniegumu atlasē (Ķemeru pamatskola)

 

 

  1.  

Par Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa projekta “Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanu

 

 

  1.  

Par Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa projekta “Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskolas ēkas k-1 (autoskolas ēka) energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanu

 

11.30

  1.  

Par grozījumiem 2015.gada 16.decembra lēmumā Nr.527 “Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta projekta „Atbalsts integrētu teritoriālo investīciju īstenošanai Jūrmalas pilsētas pašvaldībā” īstenošanu”

I.Strazdiņa

11.35

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 19.decembra saistošajos noteikumos Nr.39 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2018.gada budžetu”

I.Brača

11.40

  1.  

Grozījums Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 23.novembra lēmumā Nr.522 „Par rūpnieciskās zvejas rīku skaita limita sadali Rīgas jūras līča piekrastē”

J.Artemjevs

11.45

  1.  

Par Jūrmalas vakara vidusskolas likvidēšanu

I.Vasmanis

 

  1.  

Par līdzdalību darbības programmas  "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” īstenošanā

 

11.50

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 6.jūlija nolikumā Nr.9 „Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas nolikums”

L.Rokjāne

11.55

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 26.marta lēmumā Nr.113 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības pabalsta personām ar izcilu mūža ieguldījumu Jūrmalas pilsētas attīstībā piešķiršanas komisijas izveidi”

L.Grobiņa

12.00

  1.  

Par pašvaldības iestādes "Jūrmalas veselības veicināšanas un sociālo pakalpojumu centrs" debitoru parādu norakstīšanu

A.Bērzupe

12.05

  1.  

Par būves nojaukšanu Medņu ielā 20, Jūrmalā

V.Zvejniece

 

  1.  

Par  būves nojaukšanu Kāpu ielā 78, Jūrmalā

 

 

  1.  

Par  būves nojaukšanu Straumes ielā 2, Jūrmalā

 

 

  1.  

Par zemes ierīcības projekta un zemes vienību robežu pārkārtošanas apstiprināšanu Jaņa Rozentāla ielā 11, Jūrmalā, un Jaņa Rozentāla ielā 13, Jūrmalā

 

 

  1.  

Grozījums Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 27.septembra lēmumā Nr.471 "Par zemes vienības sadales apstiprināšanu Mežmalas ielā 21, Jūrmalā, un adreses piešķiršanu

 

 

  1.  

Par zemes ierīcības projekta un zemes vienības Tirgus ielā 8C, Jūrmalā, sadales apstiprināšanu un nosaukumu piešķiršanu

 

 

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 28.jūnija lēmuma Nr.368 “Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Gaujas ielā 1 apstiprināšanu” atcelšanu

 

 

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 28.jūnija saistošo noteikumu Nr.24 “Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Gaujas ielā 1 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” atcelšanu

 

 

  1.  

Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabalam  Gaujas ielā 1,  Jūrmalā

 

 

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 1.februāra lēmuma Nr.108 “Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Oļģerta ielā 8 galīgās redakcijas apstiprināšanu” atcelšanu

 

 

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 1.februāra saistošo noteikumu Nr.15 “Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Oļģerta ielā 8 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” atcelšanu

 

 

  1.  

Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Oļģerta ielā 8, Jūrmalā

 

 

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 17.janvāra lēmuma Nr.28 “Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kapteiņa Zolta ielā 140 galīgās redakcijas apstiprināšanu” atcelšanu

 

 

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 17.janvāra saistošo noteikumu Nr.5 “Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kapteiņa Zolta ielā 140 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” atcelšanu

 

 

  1.  

Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabalam  Kapteiņa Zolta ielā 140,  Jūrmalā

 

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabalam Otīlijas ielā 1, Jūrmalā, nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai

 

 

  1.  

Par lokālplānojuma zemesgabaliem 4.līnija 1A, Jūrmalā, 5.līnija 2, Jūrmalā, un Bulduri 1304, Jūrmalā, nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai

 

12.15

  1.  

Grozījums Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 7.novembra lēmumā Nr.621 "Par Dzīvokļu komisiju"

G.Kovaļevska

 

  1.  

Par dzīvojamās telpas Talsu šosejā 31 k-12 - 33, Jūrmalā, īres līguma noslēgšanu

 

 

 

  1.  

Par dzīvojamās telpas Skolas ielā 65B-22, Jūrmalā, īres līguma noslēgšanu

 

12.20

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.25 Engures ielā 5A, Jūrmalā, izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu

S.Brauere

 

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.23 Skolas ielā 23, Jūrmalā, izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu

 

 

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.12 Leona Paegles ielā 33 k-2, Jūrmalā, izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu

 

 

  1.  

Par neapdzīvojamās telpas Nr.600 (garāža) Viestura ielā 27 k-3, Jūrmalā, izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu

 

 

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.5 Ventspils šosejā 32A, Jūrmalā, otrās izsoles atzīšanu par nenotikušu un trešo izsoli

 

 

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.4 Karogu ielā 5, Jūrmalā, pirmās izsoles atzīšanu par nenotikušu un otro izsoli

 

 

  1.  

Par zemesgabala Vikingu ielā 14/16, Jūrmalā, otrās izsoles atzīšanu par nenotikušu un trešo izsoli

 

 

  1.  

Par zemes vienības Lielupe, Jūrmalā, ar kadastra apzīmējumu 1300 013 1202 daļas nomas līguma noslēgšanu

 

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma Tukuma ielā 30, Jūrmalā daļas iznomāšanu

 

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Ventas ielā 1, Jūrmalā

 

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Dubultu prospektā 59, Jūrmalā

 

 

  1.  

Par valstij piekrītoša dzīvokļa īpašuma Ērgļu ielā 4 – 32, Jūrmalā, nepārņemšanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā

 

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma Dubultu prospektā 42, Jūrmalā, nodošanu atpakaļ valstij

 

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma Aizputes ielā 1A, Jūrmalā, nodošanu Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolas valdījumā

 

 

  1.  

Par 2003.gada 22.maija Pilnvarojuma līguma Nr.01-16/636 izbeigšanu un nekustamo īpašumu Edinburgas prospektā 89 un Engures ielā 4A, Jūrmalā, nodošanu Jūrmalas Centrālās bibliotēkas valdījumā

 

 

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 8.jūnija lēmumā Nr.300 "Par nekustamā īpašuma Dubultu prospekts 11-104, Jūrmalā, nodošanu patapinājumā Jūrmalas ostas pārvaldei"

 

 

  1.  

Par apbūvēta zemesgabala Dārzkopības ielā 19, Jūrmalā, atsavināšanu

 

18 oktobris
ceturtdiena
13.00
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
18 oktobris
ceturtdiena
13.00
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
18 oktobris
ceturtdiena
15.00
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15
18 oktobris
ceturtdiena
19.00
Borisam Banniham 70
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Borisam Banniham 70

Izcilais džeza kontrabasists Boriss Bannihs koncertā atzīmēs savu 70 gadu jubileju.

 

18. oktobrī Dzintaru koncertzālē izcilais Latvijas džeza kontrabasists Boriss Bannihs atzīmēs savu 70 gadu jubileju, uzstājoties kopā ar kolektīvu “Modal Jazz Ensemble” un džeza vokālistēm Olgu Pīrāgs un Evilenu Protektori.

 

Kontrabasists Boriss Bannihs ir viens no svarīgākajiem džeza mūziķiem, kurš ir veidojis Latvijas džeza vēsturi. Sācis nodarboties ar džezu jau 1972. gadā, spēlējis Latvijas Televīzijas un Radio bigbendā, Latvijas valsts filharmonijā Raimonda Paula ansambļa sastāvā, saksofonista Vadima Vjadro džeza kvartetā, ar kuru koncertējis visās PSRS valstīs.

 

Kopā ar Latvijas Radio bigbendu ierakstījis Gunāra Rozenberga un Raimonda Paula albumus, kopā ar MODO un kvartetu (Raubiško, Rozenbergs, Boldirevs un Bannihs) uzstājās Tbilisi džeza festivālā, muzikāli darbojies kopā ar Ilgu Bērziņu, Leonidu Gorovoju un vairākiem citiem ievērojamiem mūziķiem, uzstājies Somijā, Vācijā, Nīderlandē, Francijā un citur.

 

18. oktobrī, Borisa Banniha 70 gadu jubilejas svinībās, mūziķis uzstāsies Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē kopā ar kolektīvu “Modal Jazz Ensemble” (Boriss Bannihs, Artjoms Sarvi, Vlads Zelkins, Indriķis Veitners, Lauris Amantovs, Normunds Piesis) un viesmāksliniecēm Olgu Pīrāgs, Evilenu Protektori. Koncertā savu dalību apstiprinājis arī Maestro Raimonds Pauls.

18 oktobris
ceturtdiena
19.00
Psiholoģiska kauja. Kropļi ieies pirmie.
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Psiholoģiska kauja. Kropļi ieies pirmie.

Stāsts ir uzrakstīts pagājušā gadsimta 60-to gadu sākumā un ASV publicēts jau pēc autores nāves 1965. gadā. Latviešu valodā tas publicēts 1984. gadā. Šodien stāsts, mūsdienīgi pārstāstīts, ir ieguvis aktuālu skanējumu Jūrmalas teātra iestudējumā.

 

Iestudējuma galvenais uzdevums ir likt katram skatītājam ieklausīties sevī un konfrontēt savas atziņas vispārcilvēcības ētikas jautājumos ar tiem postulātiem, kurus šodien regulu un likumu veidā mums diktē demokrātija un  humānisms. Šepards ir sociālais psihologs nepilngadīgo labošanas iestādē, racionālists. Viņš vien ar pūlēm spēj slēpt savu neiecietību pret savu sešpadsmit gadus veco dēlu Nortonu, kurš skumst pēc nesen mirušās mātes.  Paradoksāli, bet Šepards, uzskatot, ka, palīdzēt citiem cilvēkiem uzlabot viņu dzīvi ir cilvēces lielākais tikums, nespēj palīdzēt Nortonam tā skumjās. Nepilngadīgo ieslodzījuma iestādē Šepards ir saticis Rufusu Džonsonu un vēlas palīdzēt tam  pārvērst viņa dzīvi un integrēties sabiedrībā.

 

Notikumi kļūst dramatiski un aizsākas neprognozējama psiholoģiska kauja, kad Šepards uzaicina Rufu, septiņpadsmit gadus vecu likumpārkāpēju, dzīvot kopā ar viņiem, nerespektējot Nortona iebildumus… 

 

Ieeja 4,00 EUR

18 oktobris
ceturtdiena
19.15
Dubultamatieru līgas spēle basketbolā vīriešiem
Sporta namā “Taurenītis”, Kļavu ielā 29/31
Dubultamatieru līgas spēle basketbolā vīriešiem

“Jūrmala” – “BK Ķekava/BeBe.lv”

02.06.2018 - 31.10.2018
Alberta Kronenberga daiļradei veltīta interaktīva izstāde “Zīmē un rīmē”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
Alberta Kronenberga daiļradei veltīta interaktīva izstāde “Zīmē un rīmē”

No 2. jūnija Aspazijas mājā Dubultos skatāma interaktīva ceļojošā izstāde “Zīmē un rīmē”, kas veidota izmantojot mākslinieka Alberta Kronenberga (1887‒1958) radītos tēlus un tekstus un inovatīvus risinājumus. Izstādē gan mazi, gan lieli apmeklētāji aicināti “pakronenbergoties*.

Izstāde tapusi Latvijas simtgadē, izceļot Alberta Kronenberga nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā. Mākslinieku Annas Vanagas, Agneses Rutkovskas, Martas Laures, Artūra Lāča, un Viviannas Marias Stanislavskas radītā ekspozīcija bērniem un jauniešiem palīdzēs labāk izprast savas tautas pagātni un vispārcilvēciskās vērtības – labestību, vienkāršību, godīgumu un asprātību, kas ir mūžīgas un nenoveco.

 

Izstādei radīti interaktīvi objekti – miniatūrs karuselis, kas veidots Kronenberga grāmatas “Sprunguļmuižā gadatirgus” stilistikā,  trīs dimensiju ilustrāciju grāmata ar grāmatas “Mazais ganiņš un viņa brīnišķais ceļojums” motīviem un digitāli iedzīvināta grāmata “Zelta laiki” ar aktiera Zigurda Neimaņa ierunātu tekstu. Izstādē iekārtota darbošanās zona radošai izpausmei, kur zīmēt, rīmēt, krāsot, lasīt, sacerēt dzejoļus un minēt mīklas. Darbošanās interaktīvajā izstādē un izstrādātie izglītojošie materiāli veicina Alberta Kronenberga radošā mantojuma izmantošanu literatūras, vizuālās mākslas un vēstures mācību programmu apguvē.

 

Agnese Miltiņa, Jūrmalas Kultūras nodaļas vadītāja: “Vislielākais prieks par izstādes veidotāju – jaunu mākslinieku asprātīgo un aizrautīgo rokrakstu, interesantā un mūsdienīgā veidā interpretējot Alberta Kronenberga radošo mantojumu. Ļoti ceru, ka izstāde iedvesmos gan lielus, gan mazus gan zīmēt, gan rīmēt!”

 

Ilze Saulīte-Jansone, Alberta Kronenberga mazmeita: Kronenbergs mūs visus māca nezaudēt bērnības sajūtu – aizrautību, vēlmi spēlēties un fantazēt. Laiki mainās, bet  bērnības garšas paliek neaizmirstamas! Izstādei esmu sarīmējusi Kronenberga biogrāfiju, šķita ka rīmēs bērni to uztvers labāk. Ola – skola, spoks – joks, zaķis – kaķis. Varbūt atklāsim sevī dzejniekus un savu pantu ilustratorus!”

 

Izstāde Aspazijas mājā būs skatāma līdz oktobra beigām. Pēc izstādes Aspazijas mājā to plānots eksponēt Jūrmalas mākslas skolā, Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā u.c.

 

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas pilsētas dome, Jūrmalas pilsētas muzejs, Aspazijas māja, biedrība “Kronenbergs un draugi”.

* Pakronenbergoties ‒ bērnišķīgi un priekpilni spēlēties ar vārdiem un bildēm ‒ tādu darbības vārdu savā grāmatā “Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade” par mākslinieku Albertu Kronenbergu lietojis somu žurnālists Juka Rislaki.  

 

Kronenberga radošais mantojums ietver ilustrācijas aptuveni 130 grāmatām (savu un citu autoru dzejoļiem un stāstiem bērniem), kā arī vairāku grāmatu tekstus, tajā skaitā Ābeces, mūsu tautas sakāmvārdus un mīklas.  Autora rīmēšanas māksla un atskaņu izmantošana ir atslēga uz bērnu sirdīm, tādējādi tekstus padarot rotaļīgus un bērniem atmiņā paliekošus. Pēc Kronenberga grāmatu motīviem iestudētas vairākas bērnu izrādes Dailes teātrī, Latvijas Leļļu teātrī, Jūrmalas teātrī un citur. Kronenbergu dēvē arī par latviešu komiksa žanra pamatlicēju un ar viņu ir saistīts latviešu politiskās karikatūras aizsākums.

15.06.2018 - 01.11.2018
Jūrmalas mākslinieku biedrības un fotostudijas “Aspazija” izstāžu cikls “Svinot dzīvi”
Sociālās integrācijas valsts aģentūras izstāžu zālē Dubultu prospektā 71

Maira Veisbārde                                     Einārs Plūksna                          Ligita Caune                                                                                              

 

Jūrmalas mākslinieku biedrība kopā ar fotostudiju „Aspazija” saņēma uzaicinājumu sākot no šā gada 15.jūnija līdz novembrim rīkot gleznu, akvareļu, grafiku un fotogrāfiju izstādes Rehabilitācijas centrā SIVA Jaundubultos. Viss izstāžu cikls paredzēts ar vienojošu nosaukumu „Svinot dzīvi”.

Šī gada vasara paiet festivāla „Baltika 2018.”, Dziesmu svētku zīmē un gaidot valsts simtgadi. Ļoti svarīgi ir iepazīstināt pilsētas viesus un SIVA pacientus, kuri ierodas no dažādiem Latvijas novadiem un arī no ārvalstīm ar latvisko ainavu un dzīvesziņu. Tā ir iekodēta ne tikai rupjmaizes klaipā svešumā dzīvojošiem, ne tikai dzintara rotās, Jāņu siera ritulī, alus kausā, līgo dziesmās un dejās pie ugunskuriem gada īsākajā naktī. Šīs vērtības tiek saglabātas arī mākslas darbos – gleznās, akvareļos, grafikās un fotogrāfijās.

Izstāžu cikla 1.posma 45 dienās apskatei izstādītas 14 autoru, Jūrmalas mākslinieku biedrības gleznotāju Mairas Veisbārdes, Laines Kainaizes, Alises Landsbergas, Andreja Ģērmaņa, Olitas Gulbes-Ģērmanes, Jāņa Jēkabsona, Ivetas Meijeres, Baibas Briedes, Eināra Plūksnas, Ligitas Caunes, Jāņa Veisa, Laimas Akmentiņas, Ineses Ziemeles un Ērikas Kumerovas 22 darbi. Tajās galvenokārt latviskās lauku ainavas ar dažiem izņēmumiem .

 

Izstādes apmeklēšanas laiks: pirmdien – svētdien plkst. 9.0021.00.

 Ieeja bez maksas.

01.09.2018 - 14.12.2018
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
02.09.2018 - 20.10.2018
Matti Outakoski foto izstāde “Viļņi”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Matti Outakoski foto izstāde “Viļņi”

Fotoizstādes centrā ir kustība dabā, kuru mākslinieks centies iemūžināt, darbojoties dažādās ekspozīcijas tehnikās. “Jau ilgi esmu gribējis nofotografēt vēja radīto kustību. Vējš ir ne tikai jūtams, bet arī redzams. Tā sauktā "dzīvā bilde" likās pārāk ikdienišķa. Ar ātro ekspozīciju (multiekspozīciju) uzņemta klusās dabas fotogrāfija var izskatīties labi, bet šī metode mani vairs nesaista. Pamēģināju garo ekspozīciju, kas padara fotogrāfiju nedaudz neskaidru, bet savukārt izceļ atsevišķas mazas detaļas,” atklāj mākslinieks. Nianses kustības attēlojumā atklāj pārmaiņas dabā, kā arī attēlo cilvēka un dabas attiecības laiku lokos.

 

Matti Outakoski dzimis 1953. gadā Helsinkos. Fotogrāfs dzīvo Tamperē un iepriekš darbojies arī kā žurnālists, producents un mūziķis. Matti Outakoski studējis mūziku Helsinkos, Bratislavā, Stokholmā un Vīnē, kā altists darbojies dažādos orķestros un kamermūzikas grupās Somijā. Apguvis arī viola d'amore spēli. Kopš 1984. gada strādājis par žurnālistu-fotogrāfu dažādās avīzēs, no 2002. līdz 2004. gadam bijis Kokkolas un Lahti mākslinieku savienību kultūras producents. Kopš 2004. gada mājās audzinājis meitu.

 

No 2010. gada mākslinieks galvenokārt nodarbojas ar fotografēšanu. Foto izstādes rīkotas Tamperē, Jūrmalā un Prāgā.

 

Fotoizstāde skatāma līdz 20. oktobrim.

 

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

12.09.2018 - 01.06.2019
Izstāde “Rainis. 1918.”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izveidota izstāde par neatkarīgas Latvijas valsts idejas izaugsmi Raiņa filozofiskajās un sociālajās idejās un daiļradē. Tā atklāj apstākļus, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju. Laikā, kad šī ideja pārtop realitātē, notikumi Eiropā un Krievijā risinās strauji, bet Rainis un Aspazija atrodas izolācijā Šveicē, un kara apstākļos ir ļoti ierobežotas informācijas iespējas par notikumiem dzimtenē. Izstāde atklāj, kā rodas ideja, ko mākslinieks izsapņo pie galda, un kā tā sasaucas ar realitāti. Izstādes vēstījums ved no baltas lapas ar vārdu “Latvija”, izaugot līdz nākotnes pravietojumam – dramatiskajai poēmai “Daugava”.

Izstādē eksponēti grāmatu izdevumi no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas, fotoattēli, rokraksti, korespondence, mākslas darbi un piemiņas lietas, tostarp arī reti redzētas relikvijas. Vai varat iedomāties piezīmju grāmatiņu, kurā atzīmēti visi svarīgie notikumi – radošais darbs, mākslas iespaidi, finanses, viesi un korespondence astoņpadsmit gadu garumā? Eduarda Metuzāla pasteļi izvadās apmeklētājus pa taciņām, kur staigājis Rainis Šveicē. Tur noplūktie augi saglabāti dzejnieka herbārijā. Dzejnieku Triju Zvaigžņu ordeņi redzami ne tikai fotoattēlos, bet arī īstenībā. Apmeklētājam ir iespēja apsēsties pie Raiņa dažādu gadu rakstāmgaldiem un pašiem mēģināt izlasīt dzejnieka rokrakstus vai pārlapot viņa fotogrāfiju albumus un, tieši saskaroties ar eksponātiem, izsekot Raiņa domas attīstībai.

Izstādes mākslinieks Reinis Suhanovs par “Rainis. 1918.”: “Izstādes stāsts ir par to, kā ideālā zeme dzimst uz rakstāmgalda. Pavisam tālu no dzimtajām vietām, pilnīgi citā kultūrā un ainavā. Mākslinieks atrodoties simtiem kilometru no dzimtenes, bet iedvesmojoties no vēstures, literatūras un savas subjektīvās pieredzes, rada savu pasauli, kas reizē ir sapnis par dzimteni. Viena pastkarte vai vēstures grāmatā izlasīts teikums var kļūt par impulsu, lai Rainis sēstos pie rakstāmgalda un uz mazām lapiņām sāktu veidot pasauli, kurā mēs varam iegrimt arī šodien.”

Materiāli izvietoti divos līmeņos: ideju pasaulē un realitāte, ko savstarpēji savieno dzejnieka emocijas, pārdzīvojumi un centieni ietekmēt Eiropas sabiedrisko domu par Latvijas likteni. Tiks eksponēti vairāki nozīmīgi oriģinālmateriāli: dzejnieku korespondence, fotoattēli no 1918. gada, nepabeigto darbu rokraksti (“Kajs Grahs”) u.c.

 

Atskatoties atpakaļ, 1925. gadā Rainis atzīst: “Un vai mana gaita nav bijusi laimīga? Jo kas gan cilvēkam var būt augstāks par laimi redzēt augam lielu, staltu organismu – valsti, augam līdzi civilizētās pasaules tautām? Varu izteikt pārliecību, ka mūsu tauta var pastāvēt un pastāvēs gadu tūkstošus, ja tik viņai būs visaugstākie – cilvēces – mērķi, ja viņa priekš tiem spēs upurēt visus dvēseles spēkus… Lai dzīvo mūsu mīļā, dārgā Latvija!”

 

Izstādes satura autore – Astrīda Cīrule, mākslinieks – Reinis Suhanovs.

Izstāde būs skatāma līdz 2019. gada jūnijam.

Izstāde veltīta Latvijas valsts simtgadei, atbalsta Kultūras ministrija.

Vairāk informācijas:

+371 67764295; +371 29239472; +371 27162891;

astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

15.09.2018 - 20.10.2018
Stikla mākslinieka un dizainera Arta Nīmaņa izstāde “Saule un Mēness”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

Stikla mākslinieks Artis Nīmanis 2017. gadā par darbu „Likteņupe” ieguva skatītāju balvu gadskārtējā Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē Jā/NeATKARĪBA-2017. Par prieku skatītājiem Bulduru Izstāžu nams lūdza mākslinieku izveidot izstādi Jūrmalā.

 

Artis Nīmanis (1978) ir viens no atpazīstamākajiem latviešu stikla māksliniekiem, kurš strādā ar stiklu jau vairāk nekā 20 gadus. Mākslinieks eksperimentē ar jaunākajām tehnoloģijām stikla apstrādē. Viņa darbiem piemīt unikāls Nīmaņa rokraksts. Tā arī izstādes „Saule un Mēness” darbi tapuši oriģinālā autortehnikā. Stikla virsmai tiek piešķirts spoguļa efekts, kas ir panākts, vakuumā stiklu pārklājot ar ļoti plānu nerūsējošā tērauda, titāna vai cita metāla slāni.

 

Izstāde „Saule un Mēness” ir Arta Nīmaņa veltījums Latvijas simtgadei. Saule un Mēness mākslinieka darbos ir pārtapuši apļa un elipses objektos. To atstarojošās virsmas lauž gaismas starus, tajos spoguļojas telpa un pats skatītājs. Izstāde pa daļām jau izstādīta Cēsu muzeja izstāžu namā, Bornholmas mākslas muzejā (Dānijā), Valmieras muzeja izstāžu namā. Izstāde pēc Jūrmalas tālāk ceļos uz Somijas stikla muzeju un pēc tam dosies uz kādu prestižu privātu galeriju Tokijā (Japānā). „Saule un Mēness” ir autora simtgades izstāžu cikls trīs gadu garumā.

 

Artis Nīmanis piedalījies vairākās grupu izstādēs un sarīkojis personālizstādes Eiropā, Amerikā, Krievijā, Ķīnā, Meksikā un Japānā. Viņa personālizstāde FRAGILE Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ieguva Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu „Kilograms kultūras 2016” kategorijā „Vizuālā māksla”.

 

Artis Nīmanis ir stikla trauku zīmola an&angel un stikla produktu zīmola Glass Muse galvenais dizainers.

 

Izstāde „Saule un Mēness” Bulduru Izstāžu namā būs apskatāma līdz 2018. gada 20. oktobrim.

30.09.2018 - 09.11.2018
Senioru dienai veltīta Zemfiras Markovas izstāde “Seniors darbībā”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

02.10.2018 - 31.10.2018
Foto izstāde “Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa kavalieri”
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5

08.10.2018 - 19.11.2018
Ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”
Dizaina konceptveikala “Bold” skatlogā pie Dzintaru koncertzāles, Dzintaru prospekts 1

Projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 100 dalībnieku, kopā radot 100 māla tautumeitu figūriņu lielu kori.

12.10.2018 - 18.10.2018
Kino
Kinoteātris Star Cinema, t/c Korso, Jomas ielā 37

12.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja Mākslas krājuma “Grafikas stāsti. Latvijai 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  

 

JPM krājuma izstāde šoreiz pievēršas grafikas nozarei, sākot no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām. No grieķu valodas grapho nozīmē zīmējums, rasējums, raksts. Tātad tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus – novilkumus.

 

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijas grafikā jūtama spēcīga jūgendstila ietekme, kuru papildina nacionālā romantisma motīvi. Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pārstāvis un latviešu nacionālās grafikas pamatlicējs Rihards Zariņš savos darbos apliecina mācību laikā apgūtās oforta tehnikas priekšrocības, izceļot katra objekta vissmalkākās detaļas. Niklāvs Strunke litogrāfijas tehnikā veidojis ilustrācijas Jāņa Veseļa grāmatai "Latvju teiksmas". Darbā "Koklētājs" mākslinieks veiksmīgi atklājis latviešu mitoloģijas  tēlus. Sigismunda Vidberga tušas zīmējumus raksturo līniju elegance. Kārlis Padegs zīmējumā "Cilvēki krastmalā" un Gunārs Hermanovskis "Avīžu zēnā" ieskicē sociāla rakstura tēmas. Savukārt Jāņa Plēpja kokgrebuma tehnikā veidotos darbus raksturo smalka ornamentāla kompozīcija un pievēršanās tautas spēka heroizācijai, ko spilgti apliecina viņa devums grāmatu ilustrēšanā un noformēšanā.

 

Būtisks pavērsiens mākslas izglītībā notiek līdz ar Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanu 1921.gadā. Starp jaunajiem grafiķiem ir talantīgais Kārlis Krauze, kurš 1932.gadā beidz Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un kura diplomdarbu "Zemgaļu aiziešana no Tērvetes" būs iespēja aplūkot izstādes ekspozīcijā. Jau 20.gs.20.gados viņš sācis aktīvi darboties lietišķajā, grāmatu grafikā un stājgrafikā. Smalki niansēti toņi un skaidrs laukumu kārtojums vērojams Franča Ernesta Banges ofortā "Trokšņu iela. Vecrīga", bet  Ernas Geistautes  akvarelis "Kursas zvejnieki" izceļas ar krāsu intensitāti. Četrdesmito gadu Jūrmalas ainavu un tālaika atmosfēru savos zīmējumos smalki niansējis slavenais arhitekts Sergejs Antonovs.

 

Viens no redzamākajiem Latvijas 20.gs. otrās puses estampa meistariem ir Gunārs Krollis. Izstādē būs apskatāms viņa oforts "Vecrīga", kam raksturīgs vispārināts un simbolisks tēmas risinājums.  Savukārt autsaiders Kurts Fridrihsons izstādes ekspozīciju spridzina ar krāsās piesātināto un tematikā tik aso darbu "Laikmets", kas izpildīts flomāsteru tehnikā.

 

Pasteļa zīmējuma skolu pārstāv Harijs Bobinskis ar sešdesmito gadu pludmales atveidojumu. Tēlnieka Andra Bērziņa zīmējumā Latvija, kas it kā atdarina reljefu, meitenes portrets iegūst nacionāla simbola nozīmi.

 

Mūsdienu grafikas pārstāvju Baibas Danbergas un Jekaterinas Grjazevas ofortus vieno ne tikai jūras tēma, bet arī smalks zīmējums  un skaidri nolasāma ideja.

Izstādes ekspozīciju bagātīgi papildina mākslas galerijas "JĒKABS" grafikas darbi, kuru starpā ir Anša Cīruļa stilizēts akvarelis "Ģimenes vērtības", Reinholda Kasparsona zīmējums "Rudens" un Herberta Mangolda agrīnie akvareļi, kā arī Bruno Jaunzema reālistiskais akvarelis "Pie Majoru stacijas", kas tapis 20.gs.50.gados.

 

Jana Rāve

izstādes kuratore  

12.10.2018 - 02.12.2018
Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

   

 

Jūrmala līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās 2018.gadā uzsāktajā vērienīgajā Latvijas simtgades projektā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības stāsti Latvijas pilsētās.” Projekts notiek sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

 

Divām ielām Jūrmalā savulaik dots Brīvības vārds, jo tās bija palikušas bez nosaukuma. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīves vietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta. Ielas ir kā sirds līnijas pilsētu likteņa plaukstās. 

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” aizsākas ar 1905.gada notikumiem, jo tieši šajā laikā, mītiņos un sapulcēs pirmo reizi izskan doma par Latvijas neatkarību. Jūrmalā 1905.gada notikumi bijuši gan dramatisma pilni, gan asiņaini, tomēr šoreiz vēlējāmies stāstīt par kādu ļoti svarīgu notikumu, kam ir bijusi paliekoša nozīme Latvijas kultūras vēsturē – par 1905.gada 2. augusta koncertu Horna dārzā Majoros, kad pirmo reizi skanēja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un “Vientuļā priede” un, kad publikas pārpildītajā dārzā trīs reizes dziedāja “Dievs, svētī Latviju”, ko militāri salutējot, sveica pat cara armijas ģenerāļi, kaut gan tobrīd šai dziesmai nebija himnas statusa un Latvijas valsts vēl nebija dzimusi. Tāpat vēlamies atgādināt, ka 1905.gada revolūcijai bija īpašs – jauneklīgs raksturs, jo visu notikumu epicentrā atradās gados jauni cilvēki. Par viņu pārgalvīgajiem darbiem stāstīs gan video, gan animācija. 1905.gada ģimnāzistu tēlos būs iejutušies Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēni.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par brīvības izcīnīšanu kapteiņa Zolta kaujā Kaugurciema kāpās, 9. Rēzeknes pulka cīņās ar bermontiešiem pie Lielupes tilta un tiem jūrmalniekiem, kas  izcēlušies ar varonību šajās cīņās.

 

Izcīnīta brīvība deva iespēju īstenot savus sapņus Latvijas brīvvalsts laikā. Tā nebija leiputrija, un jūrmalniekiem, atjaunojot savu pilsētu pēc kara postījumiem, ceļš nebūt nebija rozēm kaistīts, tomēr – tā bija iespēja piepildīt ieceres. Viktors Mellenbergs kļuva par arhitektu un izveidoja Dzintaru koncertzāles projektu, Johanns Canders  atvēra modernu frizētavu, Kārlis Endzelis darbojās savā veikalā, Rūdols Jānis Neimanis mācījās Latvijas Kara skolā…. Citi veidoja ģimeni un skoloja bērnus, citi nodevās radošam darbam. “Brīvības satversme” pavēra izvēles iespēju.

 

“Brīvības stāsti” būs arī par cenu, kas maksāta par brīvību, pārdzīvojot trīs okupācijas – par tiem, kas vardarbīgi tika aizsūtīti prom no dzimtajām mājām, par tiem, kas izvēlējās trimdu nebrīves vietā un tiem, kas darīja visu, ko sirdsapziņa un godaprāts lika, lai brīvību aizstāvētu.

 

Stāstīsim par nesenās pagātnes notikumiem, kad dziesmu dziedāšana un oriģināls apģērbs kļuva par jaunatnes protesta formu, par vides aizsardzības aktīvistu iešūpoto Trešo  atmodu, par ceļa gabalu, kas no Tautas frontes mītiņiem atvedis mūs līdz šodienai.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par dažādu tautību cilvēkiem  un par dažādiem ceļiem, kā viņi nonākuši Jūrmalā , kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

 

Šī ir neparasta izstāde, jo aptver lielu laikaposmu, ļoti daudz eksponātu un faktu materiāla un vēl – tā veidota, līdzdarbojoties jūrmalniekiem, kas dalījās ar saviem dzīves un brīvības stāstiem, kas uzticēja muzejam ģimenes relikvijas.

 

Bez muzejiski ierastiem stendiem un vitrīnām ar eksponātiem, izstādē būs arī  video intervijas, hroniku fragmenti, audio ieraksti.

Jūrmalas pilsētas muzejs no sirds pateicas visiem jūrmalniekiem par sadarbību, veidojot izstādi.

 

Inga Sarma

vēsturniece, izstādes autore

 

 

13.10.2018 - 27.10.2018
Kino Kauguru kultūras namā oktobra mēnesī
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110