Pasākumu afišas
Latvijas čempionāts futbolā vīriešiem - SynotTip Virslīga
22.04.2018 - 22.04.2018
Kauguru vidusskolas sporta laukumā, Raiņa ielā 118
Izrāde "Sesija.Latvju dainas.Kāzas"
22.04.2018
Jūrmalas teātris, Muižas ielā 7
Izrāde bērniem "Rūķi un pūķa ola"
06.05.2018
Jūrmalas teātris, Muižas ielā 7
Kino Jūrmalā aprīļa mēnesī
08.04.2018 - 29.04.2018
Jūrmalas Kultūras centrām Jomas ielā 35 un Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! Uzstājas Elza Rozentāle
27.04.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Brīvdienu mūzika
21.01.2018 - 20.05.2018
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1
Atvērto durvju diena Jūrmalas Mūzikas vidusskolā
28.04.2018
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Smilšu ielā 7
Mākslas stunda
03.05.2018 - 12.05.2018
Jūrmala
Tēlnieces Artas Dumpes jubilejas izstāde “Saules meitas”
05.04.2018 - 05.05.2018
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
Eināra Plūksnas gleznu izstāde
30.04.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Izstāde-akcija-loterija GADA NEDARBS 2017
04.04.2018 - 19.05.2018
Mākslinieku namā, Muižas ielā 6
OlyBet Latvijas basketbola līgas spēle
17.03.2018 - 21.04.2018
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta hallē, Raiņa ielā 55
aprīlis 2018
03 aprīlis
otrdiena
12.00
Edinburgas prosp.75
03 aprīlis
otrdiena
13.00
Edinburgas prosp.75
03 aprīlis
otrdiena
18.00
Izstādes-akcijas-loterijas "Gada nedarbs 2017" atklāšana
Jūrmalas Mākslinieku namā Muižas ielā 6

Jau piekto gadu joku mēnesī aprīlī Jūrmalas Mākslinieku nams kopā ar biedrību "RAD-DAR" aicina autorus dzīt jokus, radīt jaunus NeDarbus un atrādīt savus iepriekšējā gadā (gados) tapušos NeDarbus gadskārtējā izstādē-akcijā-loterijā „Gada nedarbs – 2017”. Pirmajā, 2014., gadā autori par piedalīšanos saņēma „Žagarus”, 2015. gadā autori publiski tik apmācīti „Spraust dakšas”, 2016.gadā autori „Saņēma sukas” un arī sertifikātu par suku saņemšanu. 2017.gadā visiem dalībniekiem bija iespēja „Turēties rāmjos”. Bet 2018.gads solās būt ļoti devīgs, jo visiem NeDarba izstādes akcijas-loterijas autoriem tiks dāvātas „Lielākās aplokšņu algas Latvijā”.

 

Izstādes koncepcijas pamatā ir nosaukumā ietvertā daudznozīmība un postmodernās mākslas ideja par robežlīniju nojaukšanu starp augsto jeb elitāro mākslu un populāro mākslu. Autoram ir iespēja piedāvāt savu versiju par to, kas viņa izpratnē ir NeDarbs un kā atšķirt darbu no NeDarba vai arī neatšķirt.

 

 

Autori ir aicināti savus NeDarbus atdāvināt izstādes apmeklētājiem (loterija), bet autora vēlme atstāt NeDarbu sev, protams, tiks respektēta. Ja uz kādu no NeDarbiem būs pieteicies vairāk nekā viens pretendents, tad nedarba nākamais īpašnieks tiks izlozēts.

 

Labākais, lielākais, veiksmīgākais un pieprasītākais „Gada NeDarbs – 2017” tiks noteikts skatītāju balsojuma rezultātā un tā autors saņems pārsteiguma balvu.

 

 

Atklāšana Mākslinieku namā notiks 2018. gada 3. aprīlī plkst. 18.00.

 

28.02.2018 - 25.04.2018
Ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”

MŪSU 100 TAUTUMEITAS LATVIJAS 100GADEI

 

Jūrmalas Mākslas skola sadarbībā ar Jūrmalas Mākslas skolas atbalsta biedrību un ar Jūrmalas pilsētas domes finansiālu atbalstu 2017.gadā uzsāka īstenot projektu “100 tautumeitas Latvijas simtgadei”, kura ietvarā vairāk nekā 100 jūrmalnieku, Jūrmalas un Jūrmalas Mākslas skolas draugu darināja māla tautumeitu kori.

Projekts aizsākās kā vienkāršs keramikas mācību stundas uzdevums, lai bērni iepazītos ar latviešu tautastērpiem. Rezultāts bija pārsteidzošs – ap  50 māla figūras dažādos tautastērpos un to interpretācijās pēc mēneša stāvēja keramikas kabinetā uz palodzes un izskatījās kā koris. Tā mācību izdevums pārtapa par projektu, kurā iesaistījās arī pieaugušie, kuri kopā ar bērniem un mazbērniem radoši darbojās.

Projektā aktīvi piedalījās un veidoja kopkora dalībniekus gan Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi un viņu vecāki, vecvecāki, gan absolventi un skolotāji, pilsētas iedzīvotāji. Projektā līdzdarbojās arī Kultūras ministre Dace Melbārde un viņas meita Dārta, UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un meita Ieva, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un eksperte Linda Rubene, Latvijas simtgades biroja pārstāve Aija Tūna, Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas vadītāja Dina Lūse, Jūrmalas domes ārējo sakaru un protokola nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe un vietniece Anda Račiņa, Izglītības pārvaldes pārstāve Spodra Austruma, kultūras nodaļas kolektīvs, Mūzikas vidusskolas direktore Gunta Liepiņa, Jūrmalas  vispārējās izglītības skolu skolotāji u.c. Papildus  skolas bērni ar vecākiem un vecvecākiem aktīvi darināja māla tautumeitas ārpus projekta aktivitātēm, brīvajā laikā. Pat pagājušā gada decembrī ir tapušas “jaunas kora dalībnieces”. Šobrīd “korī” ir ap 150 “dalībniekiem”.

Radošās aktivitātes tika filmētas un mūsu skolas absolvente un režisore Līva Vilnīte radīja mākslinieciski atraktīvu īsfilmu par projektu. 2018.gadā projekta dalībnieku veikums tiks parādīts plašākai publikai ar ceļojošo izstāžu starpniecību.

Ceļojošās izstādes ekspozīciju daudzveidīgāku veidos Jūrmalas pilsētas muzeja fotomateriāls, kas ataino tautas tērpu lietošana Jūrmalā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un padomju laikos. Papildus tiks izstādīti Jūrmalas pilsētas muzejā un privātkolekcijā esošie tautastērpi, no kuriem viens ir pabijis Dikļu dziesmu svētkos. Ikviens varēs apskatīt arī radošā procesa fotomirkļu fiksāciju un dalībnieku tautastērpu stāstus. Ekspozīciju kuplina arī  Jūrmalas Mākslas skolas skolotājas un gleznotājas Laimas Akmentiņas gleznu cikls “Dziesma”.

Izstādes laikā ikviens ir aicināts izstāstīt (uzrakstīt) savu tautas tērpa stāstu. Tie kuplinās nākamās izstādes.

 

2018.gadā plānots, ka izstāde būs apskatāma Latvijas nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā, Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un rudenī atgriezīsies  Jūrmalā - Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.

 

Jūrmalas Mākslas skolas

Direktora vietniece,

Projekta vadītāja

Dace Ziemele

 

02.03.2018 - 31.05.2018
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
02.03.2018 - 03.05.2018
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
06.03.2018 - 05.06.2018
Vitālija Jermolajeva izstāde “Pavasara enerģija”
Vitālija Jermolajeva gleznu teātris INNER LIGHT, Omnibusa iela 19


 

09.03.2018 - 09.04.2018
XVII starptautiskā vizuālās mākslas konkursa "Es dzīvoju pie jūras" laureātu darbu izstāde "Tilts"
Līvu Akvaparkā Viestura ielā 24

16.03.2018 - 30.04.2018
Eināra Plūksnas gleznu izstāde
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

24.03.2018 - 05.05.2018
Kristapa Ancāna izstāde “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)”
Mākslas stacijā "Dubulti"

 


Kristaps Ancāns. “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, 2016. Kinētiska skulptūra. Publicitātes foto no mākslinieka arhīva.

 

“Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” ir Kristapa Ancāna pirmā institucionālā personālizstāde Latvijā. Izstādē aplūkojama konceptuālu darbu grupa – kinētiskas skulptūras un divdimensionāli objekti. Lielākā daļa darbu radīti speciāli izstādes vietai Mākslas stacijā Dubulti.

Attieksmē pret interpretācijām mākslinieks ir piesardzīgs, kas vedina uz domām par robežu, kuru norāda Sūzena Sontāga: “Mums turpmāk nekādā ziņā vairs nav vajadzīga Mākslas asimilēšanās Domā vai (vēl ļaunāk) Mākslas asimilēšanās Kultūrā.”1 Savus darbus Kristaps Ancāns salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Par izstādes kontrapunktu var dēvēt emocionalitāti kā sociālu tradīciju un mākslīgās nostaļģijas konceptu it īpaši. Tas uztverams jau izstādes nosaukumā, kur lielo sākuma burtu lietojums (Atmiņas) piešķir vārdam saviļņojumu (līdzīgi kā Sontāgas tekstā).

Kristaps Ancāns ir dzimis 1990. gadā Līvānos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2014), 2016. gadā beidzis Central Saint Martins mākslas un dizaina koledžu Londonā ar maģistra grādu (ar izcilību). Kopš 2011. gada piedalījies grupas izstādēs un strādājis ar institūcijām – Tate Modern un Peer Gallery Londonā, UK Young Artists jauno mākslinieku festivālā Dērbijā (Derby), izstādēs Viļņā, Tartu, Varšavā, Maskavā, Takamatsu (Japānā), Kuldīgā, tostarp projektā “Industriālisms” Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos (2016).

Kristapa Ancāna darbi izmanto glezniecības, skulptūras, instalācijas, dizaina un ready-made paņēmienus eksperimentālos savienojumos. Darbu nosaukumi veidoti no tēla, materiāla un tehnikas aprakstiem, piemēram: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ir ieaugušas zālē”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Darbu radīšana notikusi divās valstīs – Latvijā (Latgalē) un Lielbritānijā. Mākslas stacijas Dubulti un izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Kristapa Ancāna personālizstāde “Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” notiek ar mākslas centra Zuzeum atbalstu. Topošā mākslas centra Zuzeum kodolu veido Zuzānu kolekcija, kurā iekļauti arī vairāki mākslinieka Kristapa Ancāna darbi.

Mākslas stacijas Dubulti programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu, veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību. Programmas mākslinieki ir atbalstīti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendijām. Mākslas stacija Dubulti apmeklētājiem atvērta katru dienu no plkst. 8.00 līdz 18.30. Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas: dubulti.art.station@gmail.com, tel.: +37129548719.

25.03.2018 - 08.04.2018
10.00-16.00
Lieldienu pasākumi un dievkalpojumi Jūrmalā
Jūrmala

29.03.2018 - 06.05.2018
Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Melanholija”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Sandra Strēle, Melanholija. 2016. Audekls, jaukta tehnika. 21x30cm   

 

Jaunākajā gleznu sērijā „MELANHOLIJA” Sandra Strēle pievēršas noslēgtu, atsvešinātu, dažkārt vientuļu dzīvi apliecinošu vietu, to arhitektūras un fiktīvu sadzīvisku sižetu radīšanai, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu. Tieši vientulība un sadzīve gleznojumos provocē melanholisku noskaņu, mudinot skatītāju meklēt loģiskus, vizuālus gleznojumu elementus, kas melanholiju apstiprina. Gleznojumi pārsteidz un uzrunā ar savu vērienu un lielo formātu, kas turpina Latvijas monumentālās glezniecības tradīcijas. Lai panāktu pilnīgas un skaidras sižetiskās līnijas, kas savā starpā savieno instalācijas gleznojumus, autore veidojusi mākslinieka grāmatu, kurā nostalģisku atmiņu fiksāciju un stāstu veidā apkopoti nelieli tekstuāli fragmenti, kuros ietvertais naratīvs piesaista tos kādam no gleznojumiem. Fragments no mākslinieka grāmatas:

NEKAD NEDZIRDĒJU NEVIENU

NE PĀRNĀKAM, NE AIZEJAM.

ES VĒROJU VASARAS MĀJAS BASEINA

SASTINGUŠO ŪDENI,

KURĀ PAT KOKI BIJĀS PARĀDĪTIES KĀ SILUETI.

VISAPKĀRT BIJA RĀMS. VĒJA NEBIJA.

ES RAUDZĪJOS UZ BASEINU

GAN DZĪVĒ, GAN GLEZNĀ

UN MANI PĀRŅĒMA DOMA,

KA KĀDS MAN NEDZIRDOT TIKKO IR IEGĀJIS MĀJĀ.

 

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. 2017. gadā glezna no sērijas „MELANHOLIJA” tika iekļauta konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.

29.03.2018 - 06.05.2018
Pāvela Sagalajeva personālizstāde “Skats³”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Pāvels Sagalajevs, Kļūda sistēmā, 2018, Jaukta tehnika, 90 x 74 cm

 

Izstāde “Skats3” ir Pāvela Sagalajeva pirmā personālizstāde. Pāvels Sagalajevs mākslas pamatus apguvis Jūrmalas mākslas skolā (2003.g. –  2008.g.)  un no 2011. gada līdz 2014. gadam turpinājis studijas ārpus Latvijas Plimuntas universitātē (Apvienotajā Karalistē)  tēlotāja māksla (Fine art) nodaļā.

Iepriekšējās izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā mākslinieks piedalījies ar sieviešu portretiem kuros jaušama ikonu glezniecības kanonu ietekme. Ikona kā saikne starp tagadni un mūžību - starp tagadējo un mūžīgo. Mākslinieka „ikonu” folklorizētajos sievietes tēlos bija jaušams nacionālā romantisma gars. Gleznās tēlotas nimba starojuma apņemtas tautu meitas. 

 

Pats mākslinieks savus darbus raksturo kā improvizāciju - tas līdzinās mediatīvam procesam, kurā autoram ļaujoties brīvam domu lidojumam tverot un realizējot idejas, veidojas saikne starp mākslinieku un topošo mākslas darbu.

 

Pāvela Sagalajeva mākslas darbi ir atraisījušies no divdimensiju plaknes - brīvā elementu kārtojumā veidotās košo krāsu trīsdimensiju kompozīcijas, tapušas kā starpnozaru mākslas darbi - ne vairs gleznas, bet vēl ne skulptūras. Mākslinieks to sauc par  apvienotu mākslas izteiksmes formu, trīsdimensionālu gleznu.

Dažos izstādē redzamajos māklas darbos, ar to  brīvo kompozīciju un spilgto, piesātināto krāsu pielietojumu, jaušama  ielu mākslas ietekme, kas iedvesmojusi mākslinieku viņa daiļrades pirmsākumos.

 

Izstādē „Skats3” izstādītajās  telpiskajās  kompozīcījās saskatāma arī rietumu un austrumu  kultūru mijiedarbība. To varētu nodēvēt arī par meditāciju gleznās. Dažās kompozīcijās iekodēta mandala kā meditācijas objekts. Mandala kā enerģijas uzkrāšana un novirzīšana, tālāk nodošana skatītājam.

 

Autors radošo procesu apraksta šādi: ”Es nododos improvizācijai, kura ir pārsteigumu pilna, nezinot kur tā mani aizvedīs, lai izprastu šo smalko stīgu kas vada mākslinieku un cilvēku cauri dzīvei - es velku šeit paralēli. Viennozīmīgi ir jābūt ļoti vērīgam un ļoti dzirdīgam, lai spētu nepalaist garām un saskatīt zīmes, likumsakarības starp to kā mistiskā veidā pakārtojas lietas.”

02.04.2018 - 05.04.2018
Kino
Kinoteātris Star Cinema, t/c Korso, Jomas ielā 37