Pasākumu afišas
Latvijas Goda aplis
20.10.2018 - 22.10.2018
Jūrmala
Uzlūdz kungi. Koncertprogramma "Dzimtai zemei"
02.11.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Mārtiņdiena Kauguros
09.11.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Komēdija „Tāda es esmu”
10.11.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Meistarklases pianista Frančesko Attesti (Itālija) vadībā
31.10.2018 - 02.11.2018
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30
Kino Kauguru kultūras namā oktobra mēnesī
13.10.2018 - 27.10.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Pasākumu cikls "Ideju inkubators" Mārtiņš Ķibilds
16.11.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Seminārs "Ceļš uz bērna sirdi"
19.10.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Seminārs "Maternitātes aicinājums"
06.11.2018
Kurshi Hotel&Spa, Ceriņu iela 22
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Foto izstāde “Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa kavalieri”
01.10.2018 - 31.10.2018
Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5
Izstāde “Rainis. 1918."
12.09.2018 - 30.06.2019
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
oktobris 2018
18 aprīlis
trešdiena
11.00
Pasākums bērniem “Vai Tu zini, kur mīt brīnumi?“
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a

Tikšanās ar bērnu grāmatu autori un ilustratori Eviju Gulbi.

 

Ieeja bez maksas.

18 aprīlis
trešdiena
18.30
Dziesminieka Imanta Dakša akustiskais koncerts
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Aspazijas dzejas piesātinātais mirdzums un trauslums, liktenīgums, kas mijas ar nesamierināmības kvēli un dumpinieciskumu, ir kvalitātes, kas raksturo meklētāja garu, lai kurā virzienā viņš dotos. Dzejnieces radītais un  režisores Rozes Stiebras populārajā animācijas filmā atspoguļotais Pasaciņas tēls ir viens no Imanta Dakša spēcīgākajiem iedvesmas avotiem latviešu literatūrā. 18. aprīļa vakarā interesenti ir aicināti atbrīvot savu meklētāja garu un apmeklēt Imanta Dakša koncertu Aspazijas mājā.  

 

Imantam raksturīgie spēles instrumenti – akustiskā ģitāra, balss un ar kāju sists ritms, ir piesātināti ar ekspresiju un drosmi, kam Latvijas mūzikā nav analoga. Šī mūzika nav definējama viena stila robežās, jo Imanta dziesmas gan tematiski, gan muzikāli ir ļoti dažādas. Monumentālas, galēji ekspresīvas, melodiskas, maigas un pat sentimentālas, tās stāsta par transcendentālām un personīgām tēmām, materiālās un nemateriālās pasaules mijiedarbību, un klausītājus aicina uz drosmīgu, apzinātu un brīvu esības tvērumu.

 

Imants Daksis ir mūzikas un vārdu autors vairākiem simtiem dziesmu. Savu solo darbību uzsācis 2004.gadā, kopš tā laika izdoti 5 studijas albumi un pašlaik mūziķis strādā pie sava jaunākā albuma, kuru plānots izdot pavasarī.

18 aprīlis
trešdiena
19.00
Humora izrāde “Made in Latvija”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Humora izrāde “Made in Latvija”

18.aprīlī plkst 19.00 Kauguru Kultūras namā būs skatāma humora izrāde “Made in  Latvija”. Tajā piedalīsies Latvijas labākie humora aktieri no Latvijas Nacionālā teātra un Dailes teātra. Skatītājiem tiks piedāvāta krāšņa un dzīvespriecīga izrāde ar dziesmām, dejām, jokiem un populāru dziesmu parodijām. Tā būs jau 50.skatītāju iemīlētā uzveduma izrāde, kas jau otro gadu priecē skatītājus visa Latvijā, izpelnoties sirsnīgus smieklus un stāvaplausus.

 

Režisors – Mārtiņš Egliens, humora meistars, kura asprātību skatītājiem bija iespēja baudīt Latvijas Nacionālā teātra  uzvedumos  “Žurka” vairāku gadu garumā.

Izrādē lomas atveido  Ivars Kļavinskis  – Nacionālā teātra anekdošu speciālists un komiķis, Mārtiņš Brūveris-  Nacionālā teātra aktieris, kas apveltīts ar izcilu spēju atdarināt dažādus personāžus  un to muzikālos priekšnesumus, Marģers Eglinskis – izcils komiķis un dziedātājs no Liepājas teātra, Kristians Kareļins – jaunais, bet jau iemīļotais Nacionālā teātra aktieris,  Aija Dzērve – Dailes teātra šarmantā aktrise  un Nacionālā teātra lielākais joku “plēsējs”  – Mārtiņš Egliens.

 

 "Made in Latvija" – ir humora izrāde, kurā savīti asprātīgi dzīves  situāciju tēlojumi, smieklīgi stāsti, tas viss par mums pašiem – Latvijā radītiem un par to, ko esam te radījuši un ...  “savārījuši”.

 

Izrādē būs skatāmas dažādas dziesmu parodijas. Žorža Siksnas mēģinās savas dziesmas dziedāt dažādā valodās lai “izsistos” pasaulē. Būs skatāms Dzintara Čīčas dzīves gājums uz skatuves, kas sākās ar Bērnu Eirovīziju, līdz nonāca pie mums ar “Liktenslīnijām”. Būs skatāmi dažādi muzikāli brāļi – Kokari, Laivenieki , Ziemeļi, Ilmāri un daudz kas cits, kas skatītājiem sniegs tik nepieciešamo smieklu vitamīna devu.

 

Biļetes www.bilesuparadize.lv

 

18 aprīlis
trešdiena
19.30
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
24.03.2018 - 05.05.2018
Kristapa Ancāna izstāde “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)”
Mākslas stacijā "Dubulti"

 


Kristaps Ancāns. “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, 2016. Kinētiska skulptūra. Publicitātes foto no mākslinieka arhīva.

 

“Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” ir Kristapa Ancāna pirmā institucionālā personālizstāde Latvijā. Izstādē aplūkojama konceptuālu darbu grupa – kinētiskas skulptūras un divdimensionāli objekti. Lielākā daļa darbu radīti speciāli izstādes vietai Mākslas stacijā Dubulti.

Attieksmē pret interpretācijām mākslinieks ir piesardzīgs, kas vedina uz domām par robežu, kuru norāda Sūzena Sontāga: “Mums turpmāk nekādā ziņā vairs nav vajadzīga Mākslas asimilēšanās Domā vai (vēl ļaunāk) Mākslas asimilēšanās Kultūrā.”1 Savus darbus Kristaps Ancāns salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Par izstādes kontrapunktu var dēvēt emocionalitāti kā sociālu tradīciju un mākslīgās nostaļģijas konceptu it īpaši. Tas uztverams jau izstādes nosaukumā, kur lielo sākuma burtu lietojums (Atmiņas) piešķir vārdam saviļņojumu (līdzīgi kā Sontāgas tekstā).

Kristaps Ancāns ir dzimis 1990. gadā Līvānos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2014), 2016. gadā beidzis Central Saint Martins mākslas un dizaina koledžu Londonā ar maģistra grādu (ar izcilību). Kopš 2011. gada piedalījies grupas izstādēs un strādājis ar institūcijām – Tate Modern un Peer Gallery Londonā, UK Young Artists jauno mākslinieku festivālā Dērbijā (Derby), izstādēs Viļņā, Tartu, Varšavā, Maskavā, Takamatsu (Japānā), Kuldīgā, tostarp projektā “Industriālisms” Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos (2016).

Kristapa Ancāna darbi izmanto glezniecības, skulptūras, instalācijas, dizaina un ready-made paņēmienus eksperimentālos savienojumos. Darbu nosaukumi veidoti no tēla, materiāla un tehnikas aprakstiem, piemēram: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ir ieaugušas zālē”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Darbu radīšana notikusi divās valstīs – Latvijā (Latgalē) un Lielbritānijā. Mākslas stacijas Dubulti un izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Kristapa Ancāna personālizstāde “Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” notiek ar mākslas centra Zuzeum atbalstu. Topošā mākslas centra Zuzeum kodolu veido Zuzānu kolekcija, kurā iekļauti arī vairāki mākslinieka Kristapa Ancāna darbi.

Mākslas stacijas Dubulti programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu, veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību. Programmas mākslinieki ir atbalstīti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendijām. Mākslas stacija Dubulti apmeklētājiem atvērta katru dienu no plkst. 8.00 līdz 18.30. Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas: dubulti.art.station@gmail.com, tel.: +37129548719.

29.03.2018 - 06.05.2018
Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Melanholija”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Sandra Strēle, Melanholija. 2016. Audekls, jaukta tehnika. 21x30cm   

 

Jaunākajā gleznu sērijā „MELANHOLIJA” Sandra Strēle pievēršas noslēgtu, atsvešinātu, dažkārt vientuļu dzīvi apliecinošu vietu, to arhitektūras un fiktīvu sadzīvisku sižetu radīšanai, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu. Tieši vientulība un sadzīve gleznojumos provocē melanholisku noskaņu, mudinot skatītāju meklēt loģiskus, vizuālus gleznojumu elementus, kas melanholiju apstiprina. Gleznojumi pārsteidz un uzrunā ar savu vērienu un lielo formātu, kas turpina Latvijas monumentālās glezniecības tradīcijas. Lai panāktu pilnīgas un skaidras sižetiskās līnijas, kas savā starpā savieno instalācijas gleznojumus, autore veidojusi mākslinieka grāmatu, kurā nostalģisku atmiņu fiksāciju un stāstu veidā apkopoti nelieli tekstuāli fragmenti, kuros ietvertais naratīvs piesaista tos kādam no gleznojumiem. Fragments no mākslinieka grāmatas:

NEKAD NEDZIRDĒJU NEVIENU

NE PĀRNĀKAM, NE AIZEJAM.

ES VĒROJU VASARAS MĀJAS BASEINA

SASTINGUŠO ŪDENI,

KURĀ PAT KOKI BIJĀS PARĀDĪTIES KĀ SILUETI.

VISAPKĀRT BIJA RĀMS. VĒJA NEBIJA.

ES RAUDZĪJOS UZ BASEINU

GAN DZĪVĒ, GAN GLEZNĀ

UN MANI PĀRŅĒMA DOMA,

KA KĀDS MAN NEDZIRDOT TIKKO IR IEGĀJIS MĀJĀ.

 

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. 2017. gadā glezna no sērijas „MELANHOLIJA” tika iekļauta konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.

29.03.2018 - 06.05.2018
Pāvela Sagalajeva personālizstāde “Skats³”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Pāvels Sagalajevs, Kļūda sistēmā, 2018, Jaukta tehnika, 90 x 74 cm

 

Izstāde “Skats3” ir Pāvela Sagalajeva pirmā personālizstāde. Pāvels Sagalajevs mākslas pamatus apguvis Jūrmalas mākslas skolā (2003.g. –  2008.g.)  un no 2011. gada līdz 2014. gadam turpinājis studijas ārpus Latvijas Plimuntas universitātē (Apvienotajā Karalistē)  tēlotāja māksla (Fine art) nodaļā.

Iepriekšējās izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā mākslinieks piedalījies ar sieviešu portretiem kuros jaušama ikonu glezniecības kanonu ietekme. Ikona kā saikne starp tagadni un mūžību - starp tagadējo un mūžīgo. Mākslinieka „ikonu” folklorizētajos sievietes tēlos bija jaušams nacionālā romantisma gars. Gleznās tēlotas nimba starojuma apņemtas tautu meitas. 

 

Pats mākslinieks savus darbus raksturo kā improvizāciju - tas līdzinās mediatīvam procesam, kurā autoram ļaujoties brīvam domu lidojumam tverot un realizējot idejas, veidojas saikne starp mākslinieku un topošo mākslas darbu.

 

Pāvela Sagalajeva mākslas darbi ir atraisījušies no divdimensiju plaknes - brīvā elementu kārtojumā veidotās košo krāsu trīsdimensiju kompozīcijas, tapušas kā starpnozaru mākslas darbi - ne vairs gleznas, bet vēl ne skulptūras. Mākslinieks to sauc par  apvienotu mākslas izteiksmes formu, trīsdimensionālu gleznu.

Dažos izstādē redzamajos māklas darbos, ar to  brīvo kompozīciju un spilgto, piesātināto krāsu pielietojumu, jaušama  ielu mākslas ietekme, kas iedvesmojusi mākslinieku viņa daiļrades pirmsākumos.

 

Izstādē „Skats3” izstādītajās  telpiskajās  kompozīcījās saskatāma arī rietumu un austrumu  kultūru mijiedarbība. To varētu nodēvēt arī par meditāciju gleznās. Dažās kompozīcijās iekodēta mandala kā meditācijas objekts. Mandala kā enerģijas uzkrāšana un novirzīšana, tālāk nodošana skatītājam.

 

Autors radošo procesu apraksta šādi: ”Es nododos improvizācijai, kura ir pārsteigumu pilna, nezinot kur tā mani aizvedīs, lai izprastu šo smalko stīgu kas vada mākslinieku un cilvēku cauri dzīvei - es velku šeit paralēli. Viennozīmīgi ir jābūt ļoti vērīgam un ļoti dzirdīgam, lai spētu nepalaist garām un saskatīt zīmes, likumsakarības starp to kā mistiskā veidā pakārtojas lietas.”

04.04.2018 - 09.06.2018
Izstāde-akcija-loterija "Gada nedarbs 2017"
Jūrmalas Mākslinieku namā Muižas ielā 6
04.04.2018 - 02.05.2018
Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībnieku izstāde “Jūs neaizmirsīsim!”
Majoru vidusskolā Rīgas ielā 3

Godinot Latvijas iedzīvotājus, kas piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas kodolkatastrofas seku likvidēšanā, Jūrmalā notiek tematiska izstāde “Jūs neaizmirsīsim!”. Izstāde skatāma no 4.aprīļa līdz 2.maijam – Majoru vidusskolā (Rīgas ielā 3).

 

Šogad 26. aprīlī aprit 32 gadi kopš pasaulē lielākās avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās 800 tūkstošu cilvēku, vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju arī no Latvijas, no kuriem vairāk nekā trīs tūkstoši ieguvuši invaliditāti, liela daļa zaudējuši darba spējas un aptuveni 1500 avārijas seku likvidācijas dalībnieku ir miruši.

 

Izstādē būs apskatāmi materiāli – fotogrāfijas, dokumenti un priekšmeti, kas apliecina Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku upurēšanos, glābjot pasauli no radiācijas briesmām. Izstāde mums atgādina un liek apzināties, ka arī pēc tam, kad pasaulē ir notikušas jaunas atomelektrostaciju avārijas, Černobiļas katastrofas sekas nebūt nav pilnībā likvidētas.

 

Traģiskās avārijas seku likvidācijas atcerei veltīto izstādi izveidojis Latvijas Ugunsdzēsības muzejs sadarbībā ar Latvijas savienību "Černobiļa".

 

Biedrība Latvijas savienība „Černobiļa” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas apvieno Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekus, avārijā cietušos, kā arī avārijas seku likvidētāju pēcnācējus, kuri ir dzimuši pēc katastrofas.

 

Kontaktpersona – Latvijas savienības „Černobiļa” Jūrmalas koordinators Albīns Minčuks, tālr. 26751756. 

 

Izstādes apmeklēšanas laiks: pirmdien – piektdien plkst. 10.0017.00, sestdienās, svētdienās – slēgts.

Ieeja bez maksas.

05.04.2018 - 02.06.2018
Mākslinieka un pedagoga Antona Vaivoda un viņa skolnieka Jakova Mitina izstāde "Saruna par dabu"
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
06.04.2018 - 19.05.2018
Tēlnieces Artas Dumpes jubilejas izstāde “Saules meitas”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Aspazijas mājā apskatāma Artas Dumpes keramikas izstāde “Saules meitas”. Mākslinieci vairāk pazīstam kā vienu no interesantākajām monumentālās tēlniecības darbu autorēm. Viņas darbu vidū ir piemineklis Latvijas prezidentam Jānim Čakstem Jelgavā, Brāļu kapi Valkā un Balvos, Lestenes Brāļu kapu memoriāla centrālais tēls, veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei Valkā. Tēlnieces darbu varoņi bijuši Anta Klints, Velta Vilciņa, Džemma Skulme, Leo Svemps, Lilita Bērziņa un daudzas citas radošas personības. Arta Dumpe veidojusi arī Aspazijas pieminekli Dubultos.

Šoreiz ar māksliniecei netradicionālām mazajām formām meistare atzīmēs savu jubileju. Par ekspozīcijas ideju tēlniece pateicas savai vēlmei eksperimentēt ar dažādiem materiāliem, formām un izmēru. Iesākumā darbi veidoti pašas priekam, kā sava veida atklājums. Tad dzimusi ideja vienuviet izstādīt telpu dekorus, torsus, figūras. Izstādes koncepciju iedvesmojis Aspazijas dzejolis “Saule nāk”. Tēma saistīta ar sauli, pavasari, Lieldienām, simbolisku atmodu. Ekspozīcijā varēsim skatīt avotu nimfas, dejotājas, ziedus un saules meitas, kas veidotas mālā, šamotā un akmens masā.

 

 

A.Dumpe "Saule"                                                        A.Dumpe "Tauriņdeja"

08.04.2018 - 29.04.2018
13.00-18.00
Kino Jūrmalā aprīļa mēnesī
Jūrmalas Kultūras centrā un Kauguru kultūras namā

09.04.2018 - 03.06.2018
Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30
16.04.2018 - 19.04.2018
Kino
Kinoteātris Star Cinema, t/c Korso, Jomas ielā 37