Pasākumu afišas
Dzejas dienu pasākumi Jūrmalā
11.09.2018 - 27.09.2018
Jūrmalā
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! Latvian Blues Band
21.09.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Starptautiskā senioru diena
30.09.2018 - 30.09.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Izstāde “Rainis. 1918."
12.09.2018 - 30.06.2019
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Jūrmalas Mākslas skolas skolotāju – mākslinieku darbu izstāde “Skolotāju vasaras darbi”
07.09.2018 - 14.10.2018
Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prosp.30 korp.2
Tēlniecības izstāde “Mākslas liedags. Totēmi”
25.07.2018 - 14.10.2018
Dzintaru pludmalē Turaidas ielas galā
Electric Run Jūrmala
29.09.2018 - 29.09.2018
Turaidas ielā 1, Dzintaros
septembris 2018
24 marts
sestdiena
12.00
“Lieldienu radošā darbnīca”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7

24 marts
sestdiena
16.00
Pirmizrāde! "Par nejaušību tikai muļķi sauc likteni"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Pirmizrāde! "Par nejaušību tikai muļķi sauc likteni"

“Jaukā saulainā vasara aizskrējusi vēja spārniem, pamezdama mums atmiņas par brīnišķīgām dienām un zvaigžņotām naktīm, kas pavadītas mežā, laukā, jūrmalā. Cik daudz saules un ziedu, cik daudz dziesmu, prieka, jautrības! Mēs priecājamies, ka tas viss ir bijis, un mēs skumstam, ka tas viss jau ir pagājis.”

Tā vien gribas pārfrāzēt žurnālā “Daile” 1930. gada Nr 1. teikto un saistīt šīs “atmiņas” ar romantikas apdvesto vēsturisko laiku – Latvijas pirmās brīvvalsts laiku. 

“Domās mēs vēl kavējamies pie saulainām dienām Rīgas jūrmalā. Kā spilgta raķete naktī, tā atmiņā atplaukst viena aina pēc otras. Te skats, kas it kā neviļus pamests garāmejot, te nenozīmīgs vārds – tas viss mums likās dārgs un tuvs, jo tas bija mūsu pārdzīvots. Vai tas bija flirts? Vai kas nopietnāks? Jūrmalas karstās smiltīs lidoja daža laba Amora bulta. Un varbūt arī ievainoja vienu, otru. Bet kas gan vairās no Amora bultas! Viņas skāriens ir tik patīkams. Ievainotos izārstē jūras viļņi un karstā saule. Vakaros dejas grīdu uguņos virpuļoja saulē iedegušie stāvi. Džezbends ķērca ekzotiskas skaņas un vilināja aizmirstībā...”

Izrādes darbība norisinās 1930-to gadu sākumā, gan Rīgā, gan Jūrmalā, Bulduru viesnīcā, kas pirmās brīvvalsts laikā nenoliedzami ir bijusi aktīvs un būtisks, sociāli nozīmīgs kultūras centrs. Izrādē ne tikai skan dziesmas kuras ir bijušas aktuālas konkrētajā vēsturiskajā laikā, ilustrējot konkrētas tradīcijas un tikumus, bet tās tiek arī izdejotas stilizētos 30-to gadu deju soļos. Izrādē darbojas lielākā daļa Jūrmalas teātra aktieru. Izrādes režisors – Imants Jaunzems, horeogrāfe – Ieva Kemlere.

Šī izrāde ir velte skatītājiem Latvijas 100. gadadienā.

Ieejas maksa 4,00 eiro

24 marts
sestdiena
16.00
Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagogu koncerts
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30

24. marta sestdienā plkst. 16.00 notiks ikgadējais - populārais un skolā iemīļotais pedagogu koncerts, kurā audzēkņiem ir vienreizēja iespēja dzirdēt savus skolotājus viņu darbā uz skatuves – muzicējot un radot kopīgus svētkus visi skolas saimei. Skanēs visdažādākie instrumenti – klavieres, kokle, marimba, ģitāra, vijole, saksofons un citi.

24 marts
sestdiena
19.00
Māris Sirmais. Dzimuši Latvijā
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Māris Sirmais. Dzimuši Latvijā

Piedalās: Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais, Kristīne Adamaite (ērģeles), Raimonds Pauls, (klavieres), Raimonds Tiguls (hangs, klavieres)

Koncerta programma:

I daļa

Juris VAIVODS
"Muote dieleņu auklēja",
"Pavasara iezvanīšana",
"Prūjom, vysi dīdeļnīki"

Raimonds TIGULS
"Moonlight Sound Design",
"Griezes dziesma",
"Dod, Dieviņi"

Raimonds PAULS
"Vairs nesēro",
"Dārzs ziemā",
"Rozes gars",
"Tālavas taurētājs"

Ilgums: ~ 50 minūtes

II daļa

Pēteris VASKS
"Laudate Dominum"

Ēriks EŠENVALDS
"Piliens okeānā"
"Ainava ar ganiem"

Rihards DUBRA 
"Tu skaistō Dīva dōrza Rūze"
"My souldoth magnify the Lord"

Ilgums: ~ 80 minūtes

Māra Sirmā vārds Latvijas kultūras telpā neprasa komentārus – viņu mīl Dziesmu svētku kopkoris, un ciena mūzikas profesionāļi. Viņš ir nerimstošs ideju ģenerators, aktīvs jaundarbu rosinātājs. Savam benefices koncertam Māris izvēlējies komponistus, kuri ir ne tikai spilgtas mūzikas personības, bet arīdzan īpaši cilvēki viņa radošajā dzīvē. Sākot ar Pētera Vaska mūzikas starptautiskajiem panākumiem koru konkursos, kopīgo laiku ar Juri Vaivodu studiju gados, kas vēlāk vainagojās brīnišķīgās tautas dziesmu apdarēs korim Kamēr…Raimonda Paula personības zīme, kas turpinās jau kopš zēnu korī pavadītā laika, īpašā muzikālā draudzība ar Raimondu Tigulu, tuvība ar Riharda Dubras daiļradi un nozīmīgais posms, kas pavadīts ar Ērika Ešenvalda kormūzikas pērlēm. Tāds ir autoru kaleidoskops, bez kura Māris Sirmais nevarētu iedomāties savas radošās gaitas.

Rihards Dubra ir viens no ražīgākajiem latviešu vidējās paaudzes komponistiem, kuram latviešu mūzikā ir īpaša vieta – viņa mūzikai piemīt unikāla senatnīguma un smalkas reliģiozitātes elpa, kas uzrunā tieši un nepastarpināti. Pamatā visi darbi, neatkarīgi no piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, ir ar garīgu saturu. Magnifikātu My souldoth magnify the Lord pirmatskaņoja VAK Latvija Māra Sirmā vadībā – opuss saņēma arī Lielās Mūzikas balvas nomināciju kategorijā Gada jaundarbs.

Juris Vaivods ir daudzpusīgs mūziķis no Latgales puses – komponists, kordiriģents, prot spēlēt arī akordeonu. Viņa stihija ir teātris, kopš 1997. gada Vaivods ir Dailes teātra Mūzikas daļas vadītājs. Rakstījis arī kormūziku, kur lielākā daļa darbu ir tautasdziesmu apdares.

Ērika Ešenvalda radītās mūzikas spārni pašlaik aplido visu pasauli, piedzīvojot atskaņojumus gandrīz katrā kontinentā. Mākslinieks astoņus gadus kuplināja Valsts Akadēmiskā kora Latvija tenoru rindas (2002–2011) – ar kori Latvija un diriģentu Māri Sirmo Ērikam Ešenvaldam ir jau ilga sadarbība, kas vainagojusies daudzos pirmatskaņojumos un ierakstos.

Raimonda Tigula mūzikā savdabīgi apvienojusies dvēseliski baltā latviskuma pasaules izjūta un meditatīvi laikmetīgs tvērums. Pastāvīgs Raimonda skatuves partneris ir hangs, kas mūzikas atskaņojumiem piešķir īpaši pārpasaulīgu noskaņu.

Pētera Vaska radītā mūzikas pasaule ir kā sludinājums, dievkalpojums, gaismas nesēja un mierinājums. Par komponista mūzikas atslēgas intonācijām kļuvušas zīmes no tautas folkloras, korālis, un dabas balsis, kuras sadzirdamas skaņdarbos dažādiem sastāviem.

Neizmērojams melodiķa talants, tikai viņam vien piemītošais klavieru piesitiens, paraupjš humors – tās ir tikai dažas īpašības, kas raksturo Raimondu Paulu. Ar viņu Māris Sirmais pirmo reizi mūzikā sadarbojās vēl būdams zēnu kora dziedātājs un tas turpinās līdz šodienai, 2016. gadā vainagojoties ar Raimonda Paula kora dziesmu CD ierakstu Rozes gars.

24.03.2018 - 05.05.2018
Kristapa Ancāna izstāde “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)”
Mākslas stacijā "Dubulti"

 


Kristaps Ancāns. “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, 2016. Kinētiska skulptūra. Publicitātes foto no mākslinieka arhīva.

 

“Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” ir Kristapa Ancāna pirmā institucionālā personālizstāde Latvijā. Izstādē aplūkojama konceptuālu darbu grupa – kinētiskas skulptūras un divdimensionāli objekti. Lielākā daļa darbu radīti speciāli izstādes vietai Mākslas stacijā Dubulti.

Attieksmē pret interpretācijām mākslinieks ir piesardzīgs, kas vedina uz domām par robežu, kuru norāda Sūzena Sontāga: “Mums turpmāk nekādā ziņā vairs nav vajadzīga Mākslas asimilēšanās Domā vai (vēl ļaunāk) Mākslas asimilēšanās Kultūrā.”1 Savus darbus Kristaps Ancāns salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Par izstādes kontrapunktu var dēvēt emocionalitāti kā sociālu tradīciju un mākslīgās nostaļģijas konceptu it īpaši. Tas uztverams jau izstādes nosaukumā, kur lielo sākuma burtu lietojums (Atmiņas) piešķir vārdam saviļņojumu (līdzīgi kā Sontāgas tekstā).

Kristaps Ancāns ir dzimis 1990. gadā Līvānos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2014), 2016. gadā beidzis Central Saint Martins mākslas un dizaina koledžu Londonā ar maģistra grādu (ar izcilību). Kopš 2011. gada piedalījies grupas izstādēs un strādājis ar institūcijām – Tate Modern un Peer Gallery Londonā, UK Young Artists jauno mākslinieku festivālā Dērbijā (Derby), izstādēs Viļņā, Tartu, Varšavā, Maskavā, Takamatsu (Japānā), Kuldīgā, tostarp projektā “Industriālisms” Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos (2016).

Kristapa Ancāna darbi izmanto glezniecības, skulptūras, instalācijas, dizaina un ready-made paņēmienus eksperimentālos savienojumos. Darbu nosaukumi veidoti no tēla, materiāla un tehnikas aprakstiem, piemēram: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ir ieaugušas zālē”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Darbu radīšana notikusi divās valstīs – Latvijā (Latgalē) un Lielbritānijā. Mākslas stacijas Dubulti un izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Kristapa Ancāna personālizstāde “Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” notiek ar mākslas centra Zuzeum atbalstu. Topošā mākslas centra Zuzeum kodolu veido Zuzānu kolekcija, kurā iekļauti arī vairāki mākslinieka Kristapa Ancāna darbi.

Mākslas stacijas Dubulti programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu, veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību. Programmas mākslinieki ir atbalstīti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendijām. Mākslas stacija Dubulti apmeklētājiem atvērta katru dienu no plkst. 8.00 līdz 18.30. Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas: dubulti.art.station@gmail.com, tel.: +37129548719.