Objekti

Attēlā: Majoru muiža.

 

Gadskārta

Laiks

Objekts

150

1870

Tirgus pirmsākumi Štegera sētā Tirgoņu un Jomas ielas stūrī (tagad Vakera nams), no kura savu nosaukumu ieguvusi Tirgoņu iela.

110

 

Ap 1910.gadu

Uzcelta Majoru muižas dzīvojamā ēka, arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858–1945), valsts nozīmes kultūras piemineklis.

No 1924.gada līdz 2007.gadam ēkā atradās bērnunams.

110

1910

Iesvētīta ēka Dubultu prosp.1, kur toreiz atradās cietums, bet no 1930.gada – Rīgas Jūrmalas pilsētas valde, vēlāk – Rīgas Jūrmalas rajona un Jūrmalas pilsētas izpildkomiteja (līdz 1968.gadam). Tagad – Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienības.

85

1935

Pētera Beltes grāmatas “Rīgas Jūrmala, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni: Vēsturisks apskats” pirmizdevums Rīgas Jūrmalā.

60

1960

Uzbūvēta Dzintaru koncertzāles piebūve ar vasaras koncertestrādi, arhitekts Modris Ģelzis, valsts nozīmes kultūras piemineklis, iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

30

1990

Jomas ielā pie Majoru koncertdārza atklāts piemineklis „Krauklītis”, veltījums Rainim un Aspazijai, autori – Zigrīda Rapa (Fernava) un Juris Rapa (Tiščenko).

25

1995

Jaundubultu kapsētā atklāts piemineklis latviešu nacionālajiem karavīriem, autori – Ģirts Burvis, Ivars Bukarts.

25

1995

Majoru pludmalē pie Tirgoņu ielas atklāta skulptūra „Bruņurupucis”, tēlnieks Jānis Bārda.

IESAKĀM APMEKLĒT
jūlijs 2020
PILSĒTAS KARTE