Tenesijs Viljamss, izrāde “Stikla zvērnīca”. Nerimstošas atmiņas divās daļās. Imanta Jaunzema režija.
Ieeja bez maksas ar ieejas karti. Ieejas karšu rezervācija pa tālr.67751089.
Piedalās:
TRIO “VEIN” - Mihaels Arbencs (Michael Arbenz, klavieres), Tomass Lēns (Thomas Lähns, kontrabass), Florians Arbencs (Florian Arbenz, bungas) - un Latvijas Radio bigbends
Programmā:
Under Construction (Michael Arbenz)
Boarding the Beat (Florian Arbenz)
Willi’s Pool (Thomas Laehns)
Menuett (Maurice Ravel)
Clear Light (Michael Arbenz)
Groove Conductor (Florian Arbenz)
“Viens no aizraujošākajiem džeza ansambļiem Eiropā ” – “The Guardian”.
Bāzelē, Šveicē, dibinātais trio “VEIN” ir ekspresīvs džeza mūzikas ansamblis. Grupas nosaukums “vein”, jeb tulkojumā no angļu valodas – “vēna” – perfekti iemieso trio – Mihaela Arbenca (Michael Arbenz, klavieres), Tomasa Lēnsa (Thomas Lähns, kontrabass) un Floriana Arbenca (Florian Arbenz, bungas) spēles stilu, kas pieņem džeza tradīciju spēku vienlaikus to spēcinot ar klasiskās mūzikas dārgumiem. Visiem Trio “VEIN” dalībniekiem ir izcila klasiskā mūzikas izglītība, kas ļauj vienlīdz labi orientēties gan sarežģītās mūsdienu mūzikas partitūrās, gan brīvi lietot džeza improvizācijas valodu. Trio “VEIN” sadarbojies ar tādiem pasaulslaveniem solistiem kā trombonists Glens Feriss, saksofonisti Gregs Osbijs, Deivs Lībmans, Endijs Šepards u. c.
Trio “VEIN” kopumā izdevis 12 albumu. Viņu jaunākais veikums ir mūzikas kritiķu un klausītāju augsti vērtētais “VEIN Plays Ravel” (2017), kurā lieliski atklājas šī trio īpašā muzikālā krāsa – džezam piemītošās aizrautības, enerģijas un meistarīgas improvizācijas savienojums ar Eiropas klasiskās mūzikas šedevriem.
Koncerta programmā – trio VEIN īpašie aranžējumi Latvijas Radio bigbendam no programmām “VEIN Plays Ravel” un “Symphonic Bop”.
5. novembrī plkst. 17.00 aicinām uz vēsturnieces Ingas Sarmas lekciju par dzīvi Jūrmalā 20.gs. 30.gados.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, lekcija notiks attālināti. To varēs skatīties tiešraidē Aspazijas mājas Facebook lapā - https://www.facebook.com/events/378991333297256/
Iedomājoties pagājušā gadsimta 30.gadu dzīvi Jūrmalā, vispirms iztēlē tiek uzburtas ainas, kurās skaisti tērpti, turīgi ļaudis laiskojas saules piesildītās vasarnīcu verandās, vada laiku nesteidzīgās sarunās un romantiskās pastaigās gar jūras krastu. Vai tie ir tikai mīti un seno fotogrāfiju uzburtā realitāte? Vēsturniece Inga Sarma: “Mēs vienmēr idealizējam pagātni, bet Jūrmalā bez vasarniekiem dzīvoja arī vietējie jūrmalnieki. Viņiem bez romantikas, bija arī sūrā ikdiena.” Ingas Sarmas lekcija dos atbildes uz jautājumiem, kāda tad bija vasrarnieku un vietējo iedzīvotāju dzīve patiesībā, kā abas puses sadzīvoja un, kādu “nospiedumu” šis laiks atstājis Jūrmalas vaibstos.
Vēsturniece Inga Sarma ir jūrmalniece, mācījusies Jūrmalas 1.vidusskolā, kopš 1981.gada – Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturniece. Inga Sarma ir vairāku grāmatu un publikāciju autore, Jūrmalas pilsētas muzeja pastāvīgo vēstures ekspozīciju "Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture" un "Bērns kūrortā" autore.
Pasākums koncerta formātā – bez kafejnīcas un galdiņiem! Ieejas maksa EUR 15, Jūrmalas iedzīvotāju kartes īpašniekiem EUR 10. Biļešu iepriekšpārdošana tikai klātienē, aizpildot personalizētu apmeklētāju anketu, no 26.oktobra pirmdienās, trešdienās, sestdienās plkst. 13.00 – 18.00. Uzziņas pa tālr. 67762403
Ieejas maksa – EUR 6.00; jūrmalnieka kartes īpašniekiem EUR 4.00. Biļešu iegāde: Ieejas maksa – EUR 6.00; uzrādot Jūrmalas iedzīvotāja karti - EUR 4.00. Biļešu iegāde: Biļešu iepriekšpārdošana Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas iela 35, Pirmdien 13.00-19.00, Trešdien 13.00-18.00, Sestdien no 11.00 - 15.30. Iegādājoties biļetes, jānorāda personas dati
Lai uzturētu muižu, tās īpašnieki izveidojuši pansiju, kurā valda pagājušā gadsimta 30. gadu noskaņa un nav atļauts izmantot mūsdienu komunikācijas līdzekļus – datorus, mobilos telefonus, internetu. Viss mūsdienīgās dzīves atribūti jāatstāj pie pansionāta ieejas, tostarp vēlme komunicēt. Viena no pansijas devīzēm ir: “Ja iespējams, ciet klusu!”. Pansijas viesi ir spilgtu raksturu cilvēki no dažādām valstīm, kas ieradušies šai nomaļajā vietā, lai izbēgtu no XXI gadsimta informatīvā un tehnoloģiskā spiediena. Trīs nedēļu ilgais karstuma vilnis ir novedis daudzus līdz vājprāta robežai. Situācija ir tik nāvīgi nopietna un vienlaikus juceklīga, ka kļūst par savu pretmetu – komēdiju.
Režisors uzskata, ka daudz no tā, ko neizpaužam vārdos vai darbos, manifestējas mūsu fantāzijās. Paradoksālā kārtā tieši tās ataino mūsu patieso iedabu spilgtāk par ikdienas gaitām. Fantāzijas duālā pasaule nav izprotama, tomēr tā nosaka vairāk, nekā spējam to iedomāties.
Ieejas maksa – EUR 6.00; jūrmalnieka kartes īpašniekiem EUR 4.00. Biļešu iegāde: Ieejas maksa – EUR 6.00; uzrādot Jūrmalas iedzīvotāja karti - EUR 4.00. Biļešu iegāde: Biļešu iepriekšpārdošana Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas iela 35, Pirmdien 13.00-19.00, Trešdien 13.00-18.00, Sestdien no 11.00 - 15.30. Iegādājoties biļetes, jānorāda personas dati
Lai uzturētu muižu, tās īpašnieki izveidojuši pansiju, kurā valda pagājušā gadsimta 30. gadu noskaņa un nav atļauts izmantot mūsdienu komunikācijas līdzekļus – datorus, mobilos telefonus, internetu. Viss mūsdienīgās dzīves atribūti jāatstāj pie pansionāta ieejas, tostarp vēlme komunicēt. Viena no pansijas devīzēm ir: “Ja iespējams, ciet klusu!”. Pansijas viesi ir spilgtu raksturu cilvēki no dažādām valstīm, kas ieradušies šai nomaļajā vietā, lai izbēgtu no XXI gadsimta informatīvā un tehnoloģiskā spiediena. Trīs nedēļu ilgais karstuma vilnis ir novedis daudzus līdz vājprāta robežai. Situācija ir tik nāvīgi nopietna un vienlaikus juceklīga, ka kļūst par savu pretmetu – komēdiju.
Režisors uzskata, ka daudz no tā, ko neizpaužam vārdos vai darbos, manifestējas mūsu fantāzijās. Paradoksālā kārtā tieši tās ataino mūsu patieso iedabu spilgtāk par ikdienas gaitām. Fantāzijas duālā pasaule nav izprotama, tomēr tā nosaka vairāk, nekā spējam to iedomāties.
Ziedu nolikšana pie piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem
Raiņa ielā 4
16.00–19.00 Piemiņas brīdis pie kapteiņa P. Zolta pieminekļa – ziedu nolikšana, svecīšu iedegšana
Pie ugunskura audioierakstos skanēs Jūrmalas teātra aktieru lasījumi par vēsturiskiem notikumiem, dzeja un mūzika
Pie kapteiņa P. Zolta pieminekļa Kaugurciemā
Būsim atbildīgi un ievērosim distanci un valstī noteiktos noteikumus Covid -19 ierobežosanai!
Tiešraides saruna "Mēs | Šodien" šoreiz ar ”Rīgas Laiks” redaktoru, tulkotāju un pētnieku no Jūrmalas Valdi Ābolu noritēs Jūrmalas pilsētas muzeja feisbuka lapā www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum.
Sarunās līdzaktīvs un vērīgs ir dzejnieks, žurnālists un aktieris Toms Treibergs.
Atmiņas par diplomāta darbu Spānijā, "Rīgas Laika" tekstu rediģēšanas pieredze un aizraušanās ar džungļu pētnieku Aleksandru Laimi, par dzīvošanu Jūrmalā un aktuālo šodien.
Muzejs nevēsta tikai par VAKARdienu, muzejs ir arī par ŠODIENU un RĪTdienu.
Septiņos sarunu vakaros Jūrmalas pilsētas muzejā tiksimies ar personībām, kuras ir mums blakus ŠODIEN. Ļausimies sarunai ar dažādu jomu un tautību pārstāvjiem, kuri rada Jūrmalā vai kā citādi sajūt šo pilsētu kā savu. Ieklausīsimies, kā un vai Jūrmala atstāj savu nospiedumu uz cilvēkiem, kuru veikumu – literārus darbus, vides objektus, kino recenzijas, pētījumus u.c. mēs baudām un lietojam ikdienā.
Jūrmalas Brīvdabas muzejā apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija – “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”.
Ekspozīcija veidota kā stāsts par laivu būves pirmsākumiem un laivu būvēšanas veidiem Latvijā. Centrālais eksponāts ir nepabeigta, klinkerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvētā Kurzemes koka zvejas laiva dabiskā lielumā. Telpā izvietoti senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti, kā arī tekstuālā informācija, zīmējumi un fotogrāfijas.
Pirms piecdesmit gadiem, zvejnieku kolhoza “Uzvara” darbiniekiem dibinot Jūrmalas Brīvdabas muzeju, bija iecere iekārtot laivu būves darbnīcu, kur meistars sniegtu laivu būves amata paraugdemonstrējumus, iesaistot darba procesā muzeja apmeklētājus. Strādājot pie jaunās ekspozīcijas izveides, Jūrmalas Brīvdabas muzeja darbiniekiem bija vēlme saglabāt pamatieceri – radīt laivu būves darbnīcu, kas atspoguļotu piekrastes iedzīvotāju dzīvi un nodarbošanos.
Ekspozīcija tiks izmantota muzejpedagoģisku nodarbību veidošanai muzeja apmeklētāju iesaistei laivu būves izzināšanā.
Tas ir jauns kultūras tūrisma produkts, kas būs interesants gan pašiem jūrmalniekiem, gan pilsētas viesiem, – mākslinieciski augstvērtīga un kvalitatīva ekspozīcija par laivu būvniecības tradīcijām.
Jaunā ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas jūras līča piekrastes, arī Jūrmalas pilsētas, seno iedzīvotāju dzīves izpētē, zvejniecības un ar to saistīto zudušo vēsturisko arodu popularizēšanā, muzeja apmeklētāju izglītošanā, kā arī vērtīgs Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīciju tematisks papildinājums.
Ekspozīcija izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Elīna Brasliņa ir Latvijā iemīļota māksliniece un bērnu grāmatu ilustratore, kura pamazām gūst arī starptautisku atzinību un kuras rokrakstu viegli atpazīst gan pieaugušie, gan bērni. Elīna ir studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā, lielākoties darbojas kā bērnu grāmatu māksliniece – līdz šim ilustrējusi vairāk nekā divdesmit grāmatu, tostarp Luīzes Pastores "Mākslas detektīvu" sēriju. Elīna ir arī Edmunda Jansona režisētās animācijas filmas "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" (2019) māksliniece.
Elīna Brasliņa visu dara, vērīgi, rūpīgi izpētot, iedziļinoties, bet arvien saglabājot atraisītību un sirdsskaidrību, mākslinieces vārdiem sakot – "neviltotu, bērnišķīgu prieku".
E. Brasliņai piemīt izcila spēja iedot katram tēlam savu mazliet jautru un šķelmīgu vizuālo veidolu, saglabāt to no notikuma uz notikumu, no lappuses uz lappusi. Rokraksta atpazīstamību viņai nodrošina savdabīgais līnijas slīdējums un smalki sabalsoto krāsu klājums noteiktos laukumos, kas ļauj dinamiskajās, bagātīgi pieblīvētajās kompozīcijās izcelt galveno, nepazaudēt vēstījuma skaidrību un jēgu.
Ieeja bez maksas. Darba laiks I–V 13.00–18.00, VI 11.00–18.00, VII - brīvs
Ar Japānas fonda un Japānas vēstniecības Latvijā gādību un ar Jūrmalas domes atbalstu no 2. oktobra līdz 1. novembrim Mākslas stacijā “Dubulti” skatāma unikāla fotoizstāde - Tohoku japāņu fotogrāfu acīm. Galvenā motivācija izstādes organizēšanai bijusi postošā zemestrīce, kas skāra Japānu 2011. gada 11. martā. Par šiem notikumiem ziņoja visā pasaulē, un ziņas bija pilnas ar Tohoku reģiona vietvārdiem. Tajā pat laikā, par reģiona vēsturisko un kultūras kontekstu nebija daudz ziņu. Ir iecerēts, ka šī izstāde mazinās informācijas plaisu.
Ekspozīcija ir arī pārdomāts ieskats Japānas 20. gs. otrās puses fotogrāfijas vēsturē, kuru veidojis kurators Kotaro Īdzava, leģendāra Tokijas fotožurnāla déjà-vu (1990-1995) dibinātājs un redaktors. Kuratora skatiens kritiski vērtē mūsdienu materiālās kultūras izsīkumu un kā alternatīvu aplūko dzīves izjūtas konceptus no senvēstures - Džomon perioda, kas noteica japāņu kultūras veidošanos 15 000 gadu p.m.ē. Džomon cilvēki attīstīja unikālu pasaules skatījumu simbiozē un mēreni patērnieciskā attieksmē pret dabu. Tohoku ir vieta, kur šāda veida “Džomon idejas” joprojām ir dzīvas, uzskata kurators.
Izstādē būs aplūkojamas vairāk nekā simtdivdesmit fotogrāfijas, ko deviņi fotogrāfi un viena fotogrāfu grupa uzņēmuši Tohoku reģionā. Tādi autori kā Teisuke Čiba un Ičiro Kodžima ir Japānas melnbaltās fotogrāfijas klasiķi, Hiroši Ošima - astoņdesmito gadu atraktīvā dokumentālisma pārstāvis, Meiki Lins - modernās ainavas virzītājs, bet “Sendai kolekcijas” autoru grupa - konceptuāli “anonīmā” dokumentālisma pārstāvji, ja minam dažus.
Izstāde Mākslas stacijā “Dubulti” aplūkojama katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.30. Ekskursijas izstādē 4. oktobrī plkst. 15.00, 18. oktobrī plkst. 15.00. Ieeja brīva. Individuālas vai grupu eksursijas var pieteikt: https://www.facebook.com/ artstationdubulti vai dubulti.art.station@gmail.com.
Egila Rozenberga personālizstādes "Transfigurācija" nosaukumu var skaidrot dažādi, bet viens no skaidrojumiem ir ārējās formas maiņa – metamorfoze. Tieši šis skaidrojums vistiešāk saistās ar mākslinieka daiļradi kopš pirmās izstādes 1968.gadā, ar nemitīgo rokraksta, tehniku un materiālu maiņu no klasiskā gobelēna līdz telpiskiem objektiem.
Katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un Egils Rozenbergs savos darbos mēģina atrast mūsu laikam raksturīgos. Viņa lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka senajai audumu mākslai, nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī iedzīvinot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne.
II cikls CILVĒKI, PILSĒTVIDE
Laikā, kad ik dienas jauni fakti vēsta, ka mūsu zeme kļūst arvien trauslāka un cilvēki nelaimīgāki, dažādu mākslas jomu pārstāvji mēģina rast izeju no krīzēm. Mērķis ir viens – kaut ko darīt, lai visas pasaules, civilizācijas un katra cilvēka krīzes nepadziļinātos.
Mēs alkstam pēc kaut kā, kas piešķirtu dzīvei vairāk jēgas, pēc jaunas izpratnes par to, kas esam un kāda ir mūsu vieta uz zemes. Gribam just piederību pie šīs pasaules, taču nespējam rast šo tuvību. Un zeme kuru katru brīdi var neizturēt mūsu atsvešinātības sekas.
Brīnuma izjūtas atgūšana ļaus cilvēkam saskatīt dzīves jēgu un cilvēcei rast saskaņu ar vērtībām.
Fotostudijas ASPAZIJA fotomākslinieki 3 izstāžu ciklos (DABA, CILVĒKI, PILSĒTVIDE) centīsies paradīt tās vērtības, kuras mums ir saglabājamas nākošajām paaudzēm.
Jau ceturto gadu Jūrmalā Dzintaru mežaparks iemirdzas īpaši spoži – tūkstošiem krāsainu lampiņu krēslas stundās veido dažādus gaismas dekorus.
Šogad Dzintaru mežaparka teritorijā mirdz vēl vairāk gaismiņu – izveidota jauna gaismas koku aleja, tiks izgaismots 38 metrus augstais skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu un jūras piekrasti.
Arī šogad mežaparka apmeklētājiem pieejams lielākais no dekoriem – parka tiltiņš, kas veidots jūras viļņa formā no gaismu virtenēm kopumā 3,5 km garumā. No gaismu virtenēm veidotais tiltiņš ir arī viena no iecienītākajām fotografēšanās vietām jūrmalniekiem un pilsētas viesiem. Krēslas stundās parku apdzīvo no gaismiņām veidoti lāči, eži, vāveres un citi meža iemītnieki. Dzintaru mežaparks apmeklētājiem atvērts katru dienu līdz plkst. 22.00.
Pirmajā adventē Jūrmalā iemirdzējās arī Ziemassvētku egles. Šogad pilsētā izrotātas piecas egles. Lielākā Jūrmalas egle ir Dubultu laukumā, tā ir 14 metrus augsta un veidota no 87 mazākām eglītēm. Arī Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā uzstādīta egle, kas veidota no vairākām mazām eglītēm.
Trīs egles, kas uz Jūrmalu atceļojušas no audzētavas Valmierā, ir Horna dārzā Majoros pie Jūrmalas Kultūras centra, Dubultu Kultūras kvartālā un Kauguros pie kultūras nama. Pilsētā pakāpeniski tiks ieslēgts arī svētku apgaismojums uz ielām un tiltiem.
Apmeklējot Gaismas parku, aicinām ievērot valstī noteiktos piesardzības pasākumus! Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija brīvdienās uzraudzīs Dzintaru mežaparku, lai nenotiktu pulcēšanās un tiktu ievērota divu metru distance.
