Pasākumu afišas
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! "No klasikas līdz džezam"
06.11.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Kino Jūrmalā oktobra mēnesī
10.10.2020 - 31.10.2020
Jūrmalas Kultūras centrām Jomas ielā 35 un Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Elīnas Brasliņas ilustrācijas izstāde “Mūsējās”
22.09.2020 - 07.11.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Interaktīvā izstāde bērniem “Saulains stūrītis”
09.09.2020 - 28.02.2021
Aspazijas māja, Z.Meierovica prospekts 18/20
septembris 2020
03 septembris
ceturtdiena
12.00
“Saliec savu dzejolīti” – pasākums sākumskolas vecuma bērniem, veltīts Dzejas dienām
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālās bibliotēkas bērnu nodaļā Strēlnieku prospektā 30

Bērni tiks aicināti veidot četrrindes no dažādu autoru dzejoļu rindām.

03 septembris
ceturtdiena
18.30
Jūrmalas Bērnu un jauniešu centrā Zemgales ielā 4
"Bezbailīgo stāstu vakars" kopā ar reperi Ansi
04 septembris
piektdiena
17.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30
04 septembris
piektdiena
20.00
Grupas “Dagamba” un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Grupas “Dagamba” un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts

Dzintaru koncertzālē 4. septembrī norisināsies par klasiskās mūzikas huligāniem dēvētās grupas “Dagamba” un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts, kas ir īpašs veltījums šā gada jubilāriem, mūzikas dižgariem – Ludvigam van Bēthovenam un Pēterim Čaikovskim.

Koncertā, kas Dzintaru koncertzāles Lielajā zālē notiks 4. septembrī plkst. 20.00 ar jaudīgāko skaņdarbu izlasi no savām koncertprogrammām uzstāsies grupa “Dagamba” un valsts kamerorķestris ’’Sinfonietta Rīga’’, pie diriģenta pults stāsies Normunds Šnē.

Neordinārās grupas “Dagamba” moto ir robežu pārkāpšana un šķietami nesavienojamā savienošana – dažādas pasaules, dažādas tradīcijas un klausītāju paaudzes. “Dagamba” ir klasiskās mūzikas rokeri, apbrīnojami aranžētāji, kuru lielkoncerti pulcē klausītāju tūkstošus. Akadēmiski skolotie mūziķi savā izpildījumā drosmīgi sintezē popa, roka, klasisko un pasaules mūziku. Grupas šovi ir monumentāli un efektīgi, klasiskās mūzikas melodijas iedzīvinot ar neticamu dinamismu un vitalitāti.

Koncertprogrammā Dzintaros skanēs skaņdarbi no albuma “LudwigVanRammstein” (2017), kurā apvienoti divi vācu mūzikas grandi – leģendārā grupa “Rammstein” un Ludvigs van Bēthovens. Piektās simfonijas taktis savīsies ar dziesmu “Du Riechst So Gut”, Septītās simfonijas lēnā daļa – ar dziesmu “Mutter”, populārais klavieru skaņdarbs “Elīzei” atbalsosies dziesmā “Sonne”. “Dagamba” pianists Dainis Tenis par šo programmu teicis: “Cik skaista un melodiska patiesībā ir “Rammstein” mūzika un kāda mežonīga jauda caurstrāvo Bēthovena darbus! Sākumā šis savienojums likās traks un nerealizējams, taču ar laiku atklājām, cik organiski šīs dažādo laiku melodijas viena otru papildina, veidojot muzikālu sinerģiju ar netverami mežonīgu skaistumu”. Arī slavenās grupas “Rammstein” mūziķi ir dzirdējuši “Dagamba” veikumu un par to izteikušies ļoti atzinīgi.

Koncerta programmā iekļauta arī izlase no grupas albuma “Dagamba feat Tchaikovsky” (2019), kurā krievu romantisma ģēnija Pētera Čaikovska emocionālā un melodiskā mūzika ievibrējas ar rokam raksturīgo dinamismu un ritmu.

Koncertā Dzintaros skanēs arī grupas oriģinālskaņdarbi, ieskanēsies intonācijas no grupas “Abba” un Sergeja Prokofjeva mūzikas, kā arī Karla Orfa “Carmina Burana” aranžējums.

 

Grupa “Dagamba” dibināta 2011. gadā, tā apvieno internacionālu sastāvu, kuru veido Valters Pūce ar solo čellu, pianists Dainis Tenis, basa čellists Antons Trocjuks, perkusionists Hamidreza Rahbaralam un bundzinieks Artūrs Jermaks.

Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” raksturo jauneklīga degsme, izzināšanas prieks un vēlme atklāt neizzinātus horizontus. Jau kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē. “Sinfonietta Rīga” mūziķi ir gados jauni, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki. Orķestris ir Grammy balvas ieguvējs.

05 septembris
sestdiena
12.00
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
06 septembris
svētdiena
15.00
Ekskursija mākslinieka Ginta Gabrāna izstādē “Fināla lielā atklāšana”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.4

   

Mākslas stacijā Dubulti atklāta Ginta Gabrāna jauno darbu personālizstāde FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA. Izstāde veidota, māksliniekam sadarbojoties ar mākslīgo intelektu. Pasākums norisinās gan Mākslas stacijā Dubulti, gan Jūrmalas pilsētvidē un kā papildinātās realitātes aplikācijas SAN projekts redzams visā Latvijas teritorijā (lejuplādēt www.san.lv).
Mākslinieks Gints Gabrāns par savu jauno darbu stāsta: “Ekspozīcijā būs mākslīgā intelekta ģenerētas izstāžu atklāšanas, par pamatu neironu tīkla apmācībai izmantojot 2000 fotoattēlus no Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu atklāšanām (LLMC, Kim, RIBOCA, LNMM, Dubulti u.c.). Šie jaunradītie tēli, kas izmantoti izstādes darbos, ļauj ne tikai iepazīties un priecāties par nepazīstamā skatiena savādību, bet var mums palīdzēt ieraudzīt un atklāt slēptos modeļus un struktūras mūsu – cilvēku veidotajā pasaulē. Darba procesā tiek izmantoti neironu tīkli – uz pašmācību balstītas sistēmas, kas uzkrāj pieredzi (šai gadījumā izstāžu tēlu atpazīšanā) un ģenētiskie algoritmi, kur tiek radītas sākotnējās populācijas (atlasot atklāšanu bildes). No populāciju paaudžu krustošanas un gadījumu mutāciju ceļā tiek ģenerētas jaunas paaudzes ar labāko kandidātu atlasi. Proces ir evolucionārs un iteratīvs*. Atlase tiek veikta, balstoties uz mākslinieciskiem subjektīviem kritērijiem. Tai pašā laikā šīsvasaras fināla lielā atklāšana ir arī kā atvadas no vecās mākslas pasaules.”
Izstādes kuratore Inga Šteimane interpretē darba kontekstus: “Gints Gabrāns kopš pirmajām izstādēm deviņdesmitajos gados ar sev piemītošo āķīgas spēles prieku ir pārkāpis konvencijas un radījis darbus, kas provocē skatītāju kritiski vērtēt priekšstatus par lietu kārtību. Paradoksālā kārtā šos gājienus viņš spējis “noformēt” estētiski pievilcīgā veidā, atklājot sev piemītošo klasisko kompetenci - prasmi mīlēt skaistumu. Jaunie darbi izstādē FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA ir tieši tādi - skaisti, jautri un tehnoloģiski advancēti.
Vadošais mūsdienu eksistenciālo risku pētnieks filosofs Niks Bostroms (Niklas Boström) savas grāmatas “Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas”** nobeigumā secina, ka mākslīgā intelekta sprādziena perspektīvas priekšā mēs, cilvēki, esam kā mazi bērni, kas rotaļājas ar eksplozīvu bumbu - tik milzīgu atšķirību viņš redz starp šīs “rotaļlietas” spēku un mūsu infantilo uzvedību. Izaicinājums, ar ko cilvēce saskaras - neatkāpties no cilvēcīguma, ko Bostroms apraksta ar trīs aspektiem: veselo saprātu, labsirdību un godprātību.
Ginta Gabrāna vadībā MI ir ģenerējis figurālas izstāžu atklāšanu vīzijas, kas atgādina moderno glezniecību tās rītausmā - simbolismu, fovismu,ekspresionismu, impresionismu, sirreālismu. MI uzrāda pārsteidzoši līdzīgu attēla kultūru bioloģiskā intelekta reiz radītajiem modernajiem “ismiem”, kas ar cilvēciskas domāšanas palīdzību akcentēja glezniecības unikalitāti. Tam tāpat kā daudzām citām MI izpausmēm šobrīd nav pilnīga izskaidrojuma, taču MI pētnieki izvirza versiju, ka cilvēks vislīdzīgākais mašīnai ir tad, kad domā, turpretī cilvēciskais pamats ir mūsu intelekta bezapziņas slāņi.

Gints Gabrāns apgalvo, ka māksla ir mutācija, kas veido izmaiņas kultūrā, tādejādi papildinot garo un daudzveidīgo mākslas patiesības manifestu virkni. Mākslas stacija Dubulti Ginta Gabrāna projektā ir veidota kā nosacīts informācijas centrs, kur digitāldrukās, projekcijās un monitoros var aplūkot MI ģenerētas vīzijas. Tāpat izstāžu zālē ir informācija par papildinātās realitātes aplikācijas SAN objektiem visā Latvijā. Jūrmalas pilsētvidē skatītājiem palīdz orientēties afišu stabi ar lieliem informatīviem plakātiem par to, kas “paslēpts gaisā”.” 

Mūzika - Platons Buravickis, grafiskais dizains - Līga Spunde, AR animācija - Aldis Kopštāls, tehniskais asistents - Gustavs Lociks.
Izstādi atbalsta Jūrmalas pilsēta, Valsts Kultūrkapitāla fonds (stipendija māksliniekam), AKKA/LAA (stipendija māksliniekam), Dzintaru koncertzāle.
Paldies Overly un Jānis Zuzāns.
Palīgs lietotājiem: aplikācija SAN lejupielādējama mājaslapā san.lv. Jūrmalas teritorijā spied “download” (“lejuplādēt”), citviet Latvijā atver aplikācijas projektu sarakstā “Fināla lielā atklāšana” un spied “download” (“lejuplādēt”). 

Lietotāja izveidotus attēlus un video ar pogas SHARE palīdzību var nosūtīt. Mākslinieka kontakti: gints@gabrans.com, Mākslas stacija Dubulti:dubulti.art.station@gmail.com


PAR MĀKSLINIEKU. Papildinātās realitātes aplikāciju SAN Gints Gabrāns radīja 2015. gada, kā mākslas materiālu izmantojot virtuālus 3D modeļus un GPS adreses. Aplikācija SAN balstās uz jaunu unikālu risinājumu, kas ļauj veidot GPS bāzētas lielizmēra virtuālas struktūras, kas redzamas viedierīcē kā papildinātās realitātes 3D objekti. Tie ir aplūkojami reālajā telpā no dažādiem skatpunktiem, un caur tiem var pārvietoties. Virtuālajiem objektiem ir patstāvīga GPS lokācija telpā bez optiskas piesaistes marķieriem vai plaknēm, kā tas ir citās papildinātās realitātes lietotnēs.
Gints Gabrāns (1970) attīsta papildinātās realitātes mobilo aplikāciju SAN kopš 2015. gada, veidojis personālizstādi Transrealitāte Rīgā, Zirgu ielā (SAN, 2018). Ir pārstāvējis Latviju 52. Venēcijas Mākslas biennālē (2007) ar izstādi "Paraspoguļi", ticis uzaicināts veidot darbus 4. Maskavas laikmetīgās mākslas biennālei "Pasaules pārrakstīšana" (2011) un piedalījies 26. Sanpaulu biennālē Brazīlijā ar projektu "Starix" (2004), ir vairākkārt nominēts "Purvīša balvai" un saņēmis "Spēlmaņu nakts" apbalvojumus. Saņēmis Starptautisko Swedbank mākslas balvu (2004). Pirms diviem gadiem pie “Jaunās Teikas” tika atklāta mākslinieka veidotā virtuālā skulptūra “Vārti” (2018). Ar instalāciju “SAN Foood office Towers Moscow” Gints Gabrāns piedalījās laikmetīgās mākslas muzeja Garāža izstādē “Nākotnes pasaule: Ekoloģija kā jaunā politika 2030-2100” Maskavā (“The coming world: Ecology as the new politics 2030–2100”). www.gabrans.com

 

PAR MĀKSLAS STACIJU DUBULTI. Mākslas stacija Dubulti ir Eiropā vienīgā profesionālā izstāžu zāle, kas atrodas funkcionējošā stacijā. Tā darbojas kopš 2015. gada, kad septiņdesmitajos gados celtajā ēkā ar zīmīgo betona siluetu tika iemiesota ideja par sabiedriskās telpas multifunkcionalitāti. Mākslas stacija Dubulti veido labāko Latvijas mākslinieku personālizstādes un konceptuālus projektus, pievēršot uzmanību izstādei kā mākslas darba un skatītāja dialogam. Programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu. Mākslas stacijas Dubulti vadītāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane.
Ieeja brīva katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.30. Ekskursijas: https://www.facebook.com/artstationdubulti/
Izstādes kuratore: Inga Šteimane
 

Ekskursijas izstādē: 06.09. plkst. 15.00.
Individuālu eksursiju pieteikšanai rakstiet: https://www.facebook.com/artstationdubulti/
Izstāde skatāma līdz 2020. gada 13. septembrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.30.
* Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
** Niks Bostroms. Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas. Jumava, 2017. Tulk. N. Pukjans no Nick Bostrom. Superintelligence: Paths, Dangers, Strategies. Oxford University Press, 2014.

Kontakti:
I.Šteimane +371 29548719

06 septembris
svētdiena
16.00
Pirmizrāde! Jūrmalas leļļu studijas izrāde “Divi mazi pingvīnēni”. Režija un lelles Inguna Radziņa
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7

Šajā sezonā visām skatītāju kategorijām Jūrmalas teātra izrāžu
apmeklējums būs BEZ MAKSAS. BEZMAKSAS IEEJAS KARTES (ielūgumus)

IEPRIEKŠ OBLIGĀTI JĀREZERVĒ ZVANOT - 67751089, jo skatītāji zālē tiks ielaisti
TIKAI AR IEEJAS KARTĒM (ielūgumiem).

08 septembris
otrdiena
13.00
Dzejas dienas Jūrmalā. Izstādes bērniem “Saulains stūrītis” atklāšana
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

    

 

8.septembrī plkst.13.00 Aspazijas mājas izstāžu zālē tiks atklāta vilinoša un vizuāli krāšņa interaktīvā izstāde bērniem “Saulains stūrītis”.

 

Uz izstādes laiku Aspazijas mājkalpotājas Annas Rijnieces agrākā istabiņa pārvērtīsies par jūgendstila dārzu, kurā dzīvo zinātkāra kaķu meitenīte. Baltā kažoka saimniece simbolizēs Aspaziju bērnībā – vērīgu gudrinieci, kura savas bērnības izjūtas ietērpa vārdos vienā no skaistākajiem latviešu dzejas krājumiem “Saulains stūrītis”.

 

Dzejas krājums, kuram šogad aprit 110 gadi, kļuvis par iedvesmas avotu māksliniecēm Gundegai Muzikantei un Ilzei Dambei. Pazīstamās bērnu grāmatu ilustratores Aspazijas nemirstīgajai dzejai radījušas jaunu – vizuāli telpisku dimensiju. Par spīti krājuma popularitātei, “Saulains stūrītis” nekad nav izdots ar pilnvērtīgām ilustrācijām. Tā ir gan priekšrocība, gan izaicinājums. Gundega Muzikante, kuras zīmējums raksturo mīļums, dzīvīgums un izteiksmīgas detaļas, atzīst, ka Aspazijas fantāzijas lidojums ir netverams: “Tur staro silts mīļums un kosmiskas bezgalības klātbūtne. Izstādes objekti ir mēģinājums šīs daudzveidīgās sajūtas materializēt.”

 

Veidojot izstādi, kuras mērķis ir bērnus mūsdienīgā veidā iepazīstināt ar Aspazijas dzeju, mākslinieces, tāpat kā savulaik pati dzejniece, izteiksmes avotus meklēja dabā. Krāšņajā aizslietnī dažādu ziedu vidū bērni atradīs gan magones un puķuzirņus, gan arī pieticīgo dadzīti, kura zaļās lapiņas gulēja uz Gundegas Muzikantes darba galda, lai arī zīmētajām būtu pareizā forma.

 

Izstāde “Saulains stūrītis” būs ne tikai vizuāls baudījums. Mazie apmeklētāji Aspazijas mājā varēs piedzīvot visdažādākās izjūtas. Guļot “Zvaigžņu teltī”, bērni varēs lūkoties debesu spīdekļos un klausīties Aspazijas dzejoļus, kurus ierunājusi Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa. Turpat līdzās varēs vērot zemūdens pasaules dzīvi “Sapņu dīķītī”, bet ziedu krēsliņos klausīties sapņaino Raimonda Paula dziesmu ar Aspazijas vārdiem “Aicnājums”. Mazajiem apmeklētājiem būs iespēja arī pašiem aktīvi darboties, atverot vienu “brīnumlādīti” pēc otra. Tajās bērni atradīs pārsteigumus un aizraujošus uzdevumus. Pie tāfeles būs iespēja iemēģināt arī pašiem roku dzejošanā.

 

Aspazijas dzejas krājums “Saulains stūrītis” iznāca 1910.gadā. Jau tūlīt pēc iznākšanas, kritiķi to atzina par dzejnieces spēcīgāko un labāk veidoto krājumu. Pat Rainis beidzot slavēja savu dzīvesbiedri: “Saulains stūrītis” nāca kā maigs mierinātājs negantā laikā, saule un mīļa roka (..). Visi bija pārsteigti no mīļā saules stariņa”. Pirmais dzejas krājuma ”Saulains stūrītis” izdevums (4000 eks.) tika izpārdots rekordīsā laikā. Līdz padomju okupācijas dzejas krājums piedzīvoja piecus izdevumus, apliecinot, ka lasītāji to iemīļoja, ierakstīdami “Saulaino stūrīti” latviešu tautas kolektīvajā apziņā.

 

Izstāde “Saulains stūrītis” Aspazijas mājā būs apskatāma līdz 2021.gada 28.februārim.

 

Interaktīvā izstāde bērniem “Saulains stūrītis” tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Jūrmalas Domes atbalstu. 

 

 

 

09 septembris
trešdiena
12.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālās bibliotēkas bērnu nodaļā Strēlnieku prospektā 30
09 septembris
trešdiena
18.00
Dzejas dienas Jūrmalā. Dzejnieces Andas Līces grāmatas “Ceļadomas” atvēršanas svētki
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

9. septembrī plkst. 18.00. aicinām uz Andas Līces jaunākās dzejas un prozas grāmatas „Ceļadomas” atvēršanas svētkiem. Dzejnieces atslēgvārds tajā ir “ceļš” - fiziskā, garīgā un emocionālā nozīmē. Līce  lasītājiem atklāj savu ceļa burvību un maģiju: “Es esmu ceļa cilvēks, esmu daudz ceļojusi. Katrā ceļā ir svarīgi ar interesi pētīt apkārtni, apstāties un padomāt. Sevišķi jau šajā laikmetā, kad visi ir steidzīgi un nav laika apstāties.”  Dzejnieci sajūsmina izbrīns par to, kas viņu sagaida aiz katra ceļa līkuma. Tas neļaujot novecot. “Izbrīns man ir kā vitamīni,” atklāj Anda Līce. 

 

Ceļadomās” ir ietverti liriskie monologi, dzejas un esejas atspoguļo nobrieduša cilvēka dzīves redzējumu, kam cauri vijas īpašs motīvs – iekšēja saruna ar Antuāna de Sent-Ekziperī Mazo princi. Andai  Līcei ir sajūta, ka Mazais princis ir viņas laikabiedrs, un ka viņiem ir daudz kā kopīga: “Mums visiem vajadzētu sajust Mazo princi savā sirdī”.

 

Grāmatas “Ceļadomas” atvēršanas svētkos Aspazijas mājā skanēs autores lasījumi no jaunās grāmatas, muzicēs viņas meita Elīna Līce.

 

Anda Līce ir vairāk nekā 20 dzejas un prozas grāmatu autore. Savos darbos viņa pievēršas cilvēka attiecībām ar laiku un laikmetu. Anda Līce, kura aktīvi darbojusies arī publicistikā ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere. 2004.gadā Līce saņēma E.Veidenbauma prēmiju un 2005.gadā Aspazijas prēmiju.

10 septembris
ceturtdiena
11.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālās bibliotēkas bērnu nodaļā Strēlnieku prospektā 30
10 septembris
ceturtdiena
12.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālās bibliotēkas bērnu nodaļā Strēlnieku prospektā 30
10 septembris
ceturtdiena
13.00
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
11 septembris
piektdiena
12.00
Dzejas diena Kauguros. Kārļa Vērdiņa dzejas izrāde bērniem un viņu vecākiem "TĒTIS"
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

 
Ieeja bez maksas, ieejas kartes var saņemt no I-IV no 12.00 -18.00 sākot no 2.septembra.Ieejas kartes personalizētas un vietu skaits ierobežots
11 septembris
piektdiena
13.00
Dzejas dienas pasākums “Pārveidība”. Piedalās dzejnieki: Iveta Ratinīka, Pēteris Dragūns, Anda Līce, Kristaps Vecgrāvis, Elīna Līce
Pie Raiņa priedēm Pumpuros Amatas ielā

                                                                             

11. septembrī plkst 13.00 “ Raiņa priedēs” atkal skanēs dzeja, pieminot latviešu dzejas dižgara Raiņa 155. dzimšanas dienu.

 

Šī gada dzejas dienu atslēgvārds ir PĀRVEIDĪBA. “Vīruss izraisījis pārmaiņas sabiedrībā, bieži vien netveramas. Stop poga bija piespiesta ne tikai mūsu pasaules apceļotāja un aktīva kultūras baudītāja garam, bet mēs kļuvām arī aizdomīgāki, atturīgāki un bailīgāki. Apstākļi piespieda mūs pārveidot ierasto dzīves modeli. Aspazija pārveidībā redzēja spēku - jaunu enerģiju, kas rodas zaudētās vietā. Kā dzīves pārveidību redz mūsu laikmeta dzejnieki? To dzirdēsim pie Raiņa priedēm,” sola Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga.

 

Viens no dzejniekiem, kura dzeja skanēs Aspazijas mājas rīkotajā Dzejas dienu pasākumā, būs Kristaps Vecgrāvis. Dzejnieks, kurš strādā pie sava otrā dzejoļu krājuma atzīst, ka: “Šis laiks no vienas puses paaugstina empātijas līmeni, kas ir saistīts ar juteklisko uztveri, un mūs satuvina, no otras puses mēs attālināmies.” Pēc Vecgrāvja domām šīs lietas dzejnieka daiļradē parādās drīzāk kā refleksija, kā liecība, kas paliks nākamajām paaudzēm par piedzīvoto pandēmijas laiku.”

 

Savus jaunākos dzejoļus “Raiņa priedēs” lasīs dzejnieki Anda Līce, Iveta Ratinīka, Elīna Līce un Pēteris Dragūns. Muzikālo noskaņu radīs grupa „Zāle”, kura izpildīs dziesmas ar Aspazijas un Raiņa vārdiem.

 

Dzejas lasījumi “Raiņa priedēs”, pieminot dzejnieka dzimšanas dienu, notiks jau 56. gadu pēc kārtas.

12 septembris
sestdiena
12.00
Jumja gadatirgus
Jūrmalas Brīvdabas muzejā Tīklu ielā 1a
Jumja gadatirgus

Pirmo reizi Jūrmalas brīvdabas muzejā 12.septembrī plkst. 12.00–15.00 notiks Jumja gadatirgus, kad no malu malām sabrauks tirgotāji ar dažādiem lauku labumiem. 

 

Būs uz vietas cepta maizīte, siers, medus, kaņepes, cidonijas, kūpināta gaļa, āboli, sulas, dārzeņi, vīns, kūpinātas zivis, augļkoku un ogulāju stādi, skalu pinumi.

 

Vēl jau gaisā jūtama vasara, taču saulīte pamazām nepielūdzami laižas uz rudens pusi un diena pret nakti sāk atkāpties. Rudenāji vai Apjūmības ir laiks, kad vasara nodod varas grožus rudenim, kad ražai jābūt novāktai un lauku darbiem padarītiem. Pēc šiem svētkiem zeme dodas atpūtā.

 

Senlatviešu rudens gadskārtas rituālos ļoti liela vieta tika ierādīta Jumim. Svētkos pušķoja māju, lai Jumis dotu labu ražu arī citu gadu un aizdzītu ļaunos garus jeb Nelaimi. Pateicībā Jumim cēla galdā lielu maizes klaipu, kas cepts no triju dienu maluma, un citas rudens veltes.  Apjūmības svētku neatņemama sastāvdaļa bija Jumja tirgus, ko mūsdienās saucam par rudens ražas gadatirgu.

 

Lieli un mazi varēs piedalīties dažādās atrakcijās, veiklības pārbaudēs, mīklu minēšanā un “Ritma un skaņu meistardarbnīcā” kopā ar Nila Īles mūzikas studiju. Kopīga muzicēšana ir lieliska sarunas valoda, kas vieno jebkura vecuma dalībniekus. Perkusijas ir mūzikas instruments, kas rada skaņu piesitot pie tā, pakratot, berzējot vai jebkādi citādāk izraisot vibrācijas. Perkusijas sevī ietver arī netradicionāla veida instrumentus, kā, piemēram  balsi, ķermeni, dabā iegūtus materiālus – riekstus, izkaltētus ķirbjus, kokus, akmeņus, ūdeni, zirga pakavus u.c. Šī muzikālā meistardabnīca aizraujošā veidā attīsta koordinācijas spējas, uzdrošināšanos, ieklausīšanās prasmi, spēju sastrādāties komandā, ritma izjūtu, radošo fantāziju, iemaņas improvizācijā un intelektuālo domāšanu. Ikvienā no mums dzīvo radošas spējas, atliek tikai uzdrošināties tās atklāt! Ritma un skaņas meistardarbnīcas vadītāji – Nils Īle un Maija Sējāne Īle.

 

Par siltām un latviskām pusdienām parūpēsies kafejnīca “Elizabete”, savukārt mēs apmeklētājus cienāsim ar muzeja kūpinātavā uz vietas karsti kūpinātām reņģītēm.

12 septembris
sestdiena
12.00
Dzejas diena Kauguros. Aleksandra Čaka dzeju lasa un savās dziesmās izdzied aktieris Artis Robežnieks
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

 
Ieeja bez maksas; ieejas kartes var saņemt pirmdiena–piektdiena plkst.12.00–18.00. Ieejas kartes personalizētas, vietu skaits ierobežots
12 septembris
sestdiena
13.00
Dzejas dienas Jūrmalā. Interaktīva tikšanās ar dzejnieci Jeļenu Glazovu un atdzejotāju Arvi Vigulu
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

12.septembrī plkst. 13. 00 Aspazijas māja aicina uz tikšanos ar radošo tandēmu – Latvijas krievu dzejnieci Jeļenu Glazovu un viņas atdzejotāju Arvi Vigulu.

 

Jeļena Glazova, kurai iznākuši jau trīs dzejas krājumus, sev neuzliek rāmjus. Viņa eksperimentē gan ar vārdiem, gan tos apvienojot ar skaņu un attēlu. Arī dzejas tematikā Jeļena seko savas iekšējās intereses virzībai. Agrāk tā bija cilvēka fiziskā identitāte privātā un publiskā telpā, tagad dzejniece vairāk pievērsusies sociāliem jautājumiem: “Tas noticis mūsdienu dzejnieku ietekmē. Mani interesē sabiedrības hierarhiskās attiecības, varas nozīme cilvēka dzīvē.”

 

Jeļena Glazova Aspazijas mājā viesosies cikla “Laimīgie dzer kafiju un lasa dzeju” ietvaros, kurā piedāvājam tikšanos ar dzejniekiem un viņu atdzejotājiem. Jeļenas Glazovas pārinieks ir dzejnieks Arvis Viguls. Dzejniece, kura pati lieliski pārvalda latviešu valodu, uzskata, ka radošajai valodai jābūt dzimtajai valodai, jo vēsture ir pierādījusi, ka vienlīdz labi divās valodās darboties izdevies tikai atsevišķiem literātiem. Savu sadarbību ar atdzejotāju Arvi Vigulu, dzejniece vērtē ļoti augsti.

 

Jeļena Glazova: “Jo labāks atdzejotājs, jo vairāk jautājumus viņš uzdod. Arī Arvis pārprasa vai, piemēram, pareizi sapratis izmantotās metaforas. Reizēm atdzejotājs palīdz savā dzejolī ieraudzīt vairāk nekā pati esmu domājusi.”

 

Pirmais Jeļenas Glazovas dzejoļu krājums “Transfēri” (2013) tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai nominācijā “Labākā debija”. Otrais krājums “Plasma” (2014) izdots arī angļu un igauņu valodās. Trešais krājums “Alkatība” iznācis 2019.gadā. Arī pati Jeļena ir atdzejojusi latviešu autoru darbus krievu valodā. Rīkojusi dzejas festivālu “Dzejnieka asinis” un trilingvālo literatūras festivālu “Dzeja bez robežām.”

12 septembris
sestdiena
15.00
Vadima Jēgera izstādes „Lelles no cietuma” atklāšana
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

Vadims Jēgers Bulduru Izstāžu nama izstādēs piedalās jau vairākus gadus un ir saņēmis žūrijas atzinības konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība”.

2019. gadā akcijā-izstādē-loterijā „Gada Nedarbs” Vadims Jēgers saņēma skatītāju balvu par darbiem „Vajadzības” un „Kode-Iza”, kā arī iespēju Bulduru Izstāžu namā veidot savu personālizstādi.

 

Pašlaik Vadims Jēgers atrodas Rīgas Centrālcietumā, tāpēc uz savas izstādes atklāšanu ieraksties nevarēs. Tiesas sēde par V. Jēgera nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu notiks 21.09.2020., un pozitīva iznākuma rezultātā tikšanās ar mākslinieku Bulduru Izstāžu namā notiks izstādes pēdējā dienā – 24.10.2020. plkst. 15.00.

 

Autors sūta izstādes skatītajiem vēstuli:

"14.08.2020. , cietums

 

Ko es vēlētos pateikt...

Es, laikam, neesmu no tiem cilvēkiem, kurš īpaši tendēts runāt par sevi.

Šis stāsts nav par mani. Tie ir notikumi, kuru liecinieks esmu bijis, vai drīzāk, kurus esmu piedzīvojis un arī pārdzīvojis, izpaužot tos lellēs.

Es nokļuvu šajā stāstā, esot pavisam salauzts gabalos asociālā dzīvesveida dēļ. Meli, narkotikas, noziegumi bija kļuvuši par maniem ikdienas pavadoņiem. Es mētājos savu halucināciju neprātā, līdz mani arestēja un ieslēdza.

„Astreins”, mana pirmā lelle, lelle no gabaliem kā simbols tam, ka es varu sevi savākt. Atrast fragmentus, kas man pašam patiktu un savienot tos, radot jaunu personību.

No sievietes ar rozā matiem es paņēmu vēlmi palīdzēt, no citas – spēju būt atsaucīgam un labvēlīgam.

Viens no maniem kaimiņiem uzskatīja, ka svarīgi ir būt labam tēvam. Kāpēc gan ne... Tas arī man derēs.

Viegli bija sevi savākt no citu dzīves vērtībām, jo pašam man nekas nebija atlicis.

Es biju dziļa, melna kapa dibenā, kuru pats sev biju izracis, un, lai tiktu no tā laukā, tas bija jāaizpilda.

Aptuveni tā es kļuvu par vietējo mākslinieku. Viens no maniem paziņām reiz pateica, ka tā ir ērta, „silta” vietiņa, kurā es varu “nosist” sev piešķirto soda laiku cietumā. Bet man jānotēlo, ka esmu mākslinieks!

Kaut kam man vajadzēja būt. Un kālab lai es nekļūtu par cietuma mākslinieku?

Lai arī es pret to neizturējos nopietni, man vienkārši bija nepieciešams sevi piepildīt un es ķēros pie visa, kas man ļautu pārdzīvot kaut vēl vienu dienu. Vēl vienu dienu, kurā es nenonāvēšu sevi vai kādu citu...

Uz šīm lellēm es pārnesu visu, ko neieredzēju, to, ar ko es cīnījos un nevarēju uzvarēt. Dažkārt lellēs es ietvēru mīlestību vai prieku, kuru nespēju atrast. Ir tādas lelles, kurās apraktas kāda sāpes, pārdzīvojumi vai pat nāve.

Šo trīs gadu laikā, kamēr es atrodos cietumā, daži no cilvēkiem, kurus es pazinu, ir jau miruši, netiekot galā ar savu tumsu vai apkārtējās pasaules tukšumu. Es jutu vainas izjūtu, un, veltot šiem cilvēkiem lelli, es to mazināju vai izlaboju. Pacensties sadzīvot ar savu zaudējumu, ar izjūtu, ka tā ir mana daļa, kura mirusi.

Tā es sevi veidoju no to cilvēku īpašībām, kurus es sastapu, un centos to atainot savās lellēs.

Kaps, no kura es centos izrāpties, ir gandrīz aizpildīts ar jaunām vēlmēm, centieniem, solījumiem, atbalstu un mīlestību.

Tagad tas ir mans balsts, pamats.

Vakar es runāju ar savu draugu no Anglijas un viņš man pateica: „Kad mana pasaule sāk jukt un brukt, es sāku zaudēt jēgu, man ir bail. Bet tieši par tevi es nešaubos, brāl!”

Jūtu, ka šie vārdi ir pamats izveidot vēl vienu lelli.

 

Ar cieņu,

Vadims Jēgers"

 

Vadima Jēgera izstāde „Lelles no cietuma” Bulduru Izstāžu namā būs apskatāma līdz 24.10.2020.

12 septembris
sestdiena
16.00
Dzejas dienām veltīts pasākums “Lūkoties titros”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Pasākumu atklās pazīstamu dzejnieku Ingas Pizānes un Toma Treiberga dzejas lasījumi.
Savukārt otrajā daļā gaidāms dziesminieka Aleksandra Kazakova un grupas “Da’Ba” koncerts melodiski romantiskās noskaņās.
Līdztekus mūzikas un dzejas sintēzei, viena no pasākuma vērtībām ir iespēja iepazīt dažādas kultūras un skatījumus – latviešu autoru dzeja, kā arī mūsdienīgs, emocionāls un saturīgi bagātīgs dziesmu repertuārs krievu valodā.
 

Ieeja bez maksas, ieejas kartes var saņemt no 2.septembra Kauguru kultūras namā no I-VI plkst. 12.00 - 18.00.

Ieejas kartes personalizētas un vietu skaits ierobežots.  

12 septembris
sestdiena
18.00
Koncerts ar dzejas lasījumiem „Izplesti spārni–atgriešanās”. Dubultu. ev.lut.baznīcā
Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā Baznīcas ielā 13

12 septembris
sestdiena
19.00
Kremerata Baltica festivāls. Atklāšanas koncerts. Gidons Krēmers, Georgijs Osokins un Giedre Dirvanauskaite
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Kremerata Baltica festivāls. Atklāšanas koncerts. Gidons Krēmers, Georgijs Osokins un Giedre Dirvanauskaite

Piedalās: Gidons Krēmers (vijole), Georgijs Osokins (klavieres), Giedre Dirvanauskaite (čells), Kremerata Baltica kamerorķestris

Programmā:

Fēlikss Mendelszons (Felix Mendelssohn, 1809–1847)
Stīgu kvintets op. 87 Sibemolmažorā, op. 87

I. Allegro vivace
II. Andante scherzando
III. Adagio e lento
IV. Allegro molto vivace

Izpilda – ’’Kremerata Baltica’’ kvintets (Stella Zaķe, Zane Kalniņa, Jevgeņija Frolova, Marta Rācene, Pēteris Čirkšis)

Roberts Šūmanis (Robert Schumann, 1810–1856)
Trešā sonāte vijolei un klavierēm reminorā, op. 121

I. Ziemlich langsam - Lebhaft
II. Scherzo
III. Intermezzo
IV. Finale

Izpilda – Gidons Krēmers un Georgijs Osokins

Starpbrīdis

Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770–1827)
Trīskāršais koncerts Domažorā op. 56 vijolei, čellam un klavierēm/Stīvena Reinekes (Steven Reineke, 1970) pārlikums klavieru trio

I. Allergo
II. Largo
III. Rondo alla polacca

Izpilda – Gidons Krēmers, Giedre Dirvanauskaite, Georgijs Osokins
’’Kremerata Baltica’’ festivāla pirmais koncerts būs sevišķs kamermūzikas vakars ar pašu Gidonu Krēmeru priekšgalā. Viņam pievienosies ’’Kremerata Baltica’’ rezidējošais mākslinieks, Latvijas publikas iemīļotais pianists Georgijs Osokins, kā arī orķestra čellu grupas koncertmeistare Giedre Dirvanauskaite un ’’Kremarata Baltica’’ stīgu kvintets, kura sastāvā muzicē Stella Zaķe, Zane Kalniņa, Jevgeņija Frolova, Marta Rācene un Pēteris Čirkšis.

Programmā skanēs Rietumeiropas klasiķu zieds ar versmainā romantiķa Roberta Šūmaņa mūža nogales opusu – Trešo sonāti vijolei un klavierēm, kas ir kā emocionāli brāzmains cilvēka dvēseles labirintu atspoguļojums mūzikā un Fēliksa Mendelszona brīnišķīgo daiļamatniecības paraugu, Otro stīgu kvintetu, kurā klasicistiska līdzsvarotība un jūtu lidojums atrodas līdzvērtīgos svaru kausos. Dabiska grācija un valdzinoša lirika kā komponista mūzikas esence vijīgi piepilda arī šo kamermūzikas opusu. Toties ar Trīskāršo koncertu vijolei, čellam un klavierēm versijā klavieru trio būs pārstāvēts dižā Ludviga van Bēthovena mūzikas panteons. Vitāla prieka iedaba, dzīvīgā un cilvēciskā saruna trīs instrumentu starpā un tīrs, neaptraipīts skaistums to padara par vienu no gaišākajiem Bēthovena skaņdarbiem.

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle SIA  

13 septembris
svētdiena
14.15
Koncertu cikla "Gaisma" pirmais koncerts
Bulduru ev. lut. baznīcā Kr. Barona ielā 6
Koncertu cikla "Gaisma" pirmais koncerts

Klausītājus priecēs akordeoniste Natālija Meļņikoviča un vijolniece Velga Polinska.

 

Koncerta programmā:

  • Astors Pjacolla “Ave Maria”
  • Frančesko Marija Veračīni “Largo”
  • Fricis Kreislers “Prelūdija un Allegro”
  • Otto Ulsons “Romance”
  • Astors Pjacolla “S. V. P.”
  • Gorka Ermosa “Anantango”
  • Jānis Kalniņš “Larghetto Serioso”
  • Rišārs Galjano “Ņujorkas tango”
  • Astors Pjacolla “Adios Nonino”
  • Georgs Frīdrihs Hendelis ārija “Lass mich” no operas “Rinaldo”

 

Ieeja par ziedojumiem baznīcas lustras atjaunošanai.

 

13 septembris
svētdiena
16.00
Jūrmalas leļļu studijas izrāde “Divi mazi pingvīnēni”. Režija un lelles Inguna Radziņa
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7

Šajā sezonā visām skatītāju kategorijām Jūrmalas teātra izrāžu
apmeklējums būs BEZ MAKSAS. BEZMAKSAS IEEJAS KARTES (ielūgumus)

IEPRIEKŠ OBLIGĀTI JĀREZERVĒ ZVANOT - 67751089, jo skatītāji zālē tiks ielaisti
TIKAI AR IEEJAS KARTĒM (ielūgumiem).

13 septembris
svētdiena
17.00
Kremerata Baltica festivāls. Noslēguma koncerts. Gidons Krēmers, Georgijs Osokins, Hugo Tičati
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Kremerata Baltica festivāls. Noslēguma koncerts. Gidons Krēmers, Georgijs Osokins, Hugo Tičati

Piedalās: Gidons Krēmers (vijole), Lučiana Mančīni (Luciana Mancini, mecosoprāns), Hugo Tičiati (Hugo Ticciati, vijole), Georgijs Osokins (klavieres), Kremerata Baltica kamerorķestris

Programmā:

I daļa


Andrius Žlabis (Andrius Žlabys, 1978)
’’Kaleidoscope of Lost Time’’ (pasaules pirmatskaņojums)

I.Prelude
II. Scherzo-Passacaglia
III. Dissonance
IV. Quarter = 87
V. Perpetuum

Arturs Maskats (1957)
’’Vasaras sapņi’’, Koncerts vijolei, balsij un kamerorķestrim (pasaules pirmatskaņojums)
Izpilda - Luciana Mancini, Hugo Ticcati & Kremerata Baltica


II daļa

Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770–1827)
Beethoven Aria from op. 132
Izpilda - Hugo Ticciati & Kremerata Baltica

Ludvigs van Bēthovens
Ceturtais koncerts klavierēm un orķestrim Solmažorā op. 58, versija kamerorķestrim
I.Allegro moderato
II. Andante
III. Rondo (Vivace)
Izpilda - Georgijs Osokins & Kremerata Baltica

’’Kremerata Baltica’’ noslēguma koncertā līdzās maestro Gidonam Krēmeram un orķestra rezidējošajam māksliniekam, pianistam Georgijam Osokinam, gaidāmi īpaši viesi – neordinārais un intelektuālais vijolnieks Hugo Tičiati (Hugo Ticciati), kurš jau vairākkārt atskaņojis latviešu komponistu skaņdarbus un mecosoprāns Lusiana Mančīni (Luciana Mancini). Čīliešu-zviedru dziedātāja ir spoža senās mūzikas interprete, koncertējusi ar slaveniem senās mūzikas ansambļiem, kā Freiburgas baroka orķestris un L’Arpeggiata.

Programmā gaidāmi divi pasaules pirmatskaņojumi – pasaulē atzītais lietuviešu pianists un laikmetīgās mūzikas entuziasts Andrius Žlabis radījis jaundarbu Gidonam Krēmeram un ’’Kremerata Baltica’’ ar nosaukumu ’’Kaleidoscope of the lost time’’, toties nostalģisku smeldzi mīlošais Arturs Maskats skaņās darinājis Emīlijas Dikensones dzejas rindas koncertā ’’Vasaras sapņi’’ balsij, vijolei un kamerorķestrim. Šis darbs ir starptautisks kopdarbs - orķestrim Kremerata Baltica sadarbībā ar Zviedrijas ansambli O/Modernt, kuri būs nākamie “ Vasaras sapņu” izpildītāji.

Par Ludviga van Bēthovena Ceturto klavierkoncertu pēc pirmatskaņojuma rakstīja, ka tas esot ’’apbrīnojamākais, mākslinieciskākais, neparastākais un komplicētākais Bēthovena sakomponētais koncerts’’. Ceturto klavierkoncertu mēdz arī uzskatīt par liriskāko, lokanāko un maigāko no viņa klavierkoncertiem – šis opuss nudien ir Bēthovena ģeniālās mākslas pilnība.
Bet Bēthovena vēlīno stīgu kvartetu pasaulē ieskanas filozofiski grēksūdzes zvani, gremdējoties tādos apcirkņu dziļumos, kurus laikabiedri nesaprata. Par 15. stīgu kvarteta lēno daļu pats Bēthovens teicis, ka ’’tā ir pateicības himna dievišķībai no slimnieka, kas atsveseļojas’’.

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle SIA 

15 septembris
otrdiena
18.00
“Abstrakcijas” latviešu kamermūzikas koncerts
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

Ar spilgtu latviešu kamermūzikas koncertu 15. septembrī Dubultu koncertzāle atsāk jauno koncertsezonu, ar prieku uzņemot trio, kura sastāvā ir Latvijā un pasaulē aktīvi koncertējoši mūziķi: Ilona Meija (flauta), Pēteris Endzelis (oboja), Dzintra Erliha (klavieres). Koncerta sākums plkst. 18.00. Apmeklēt koncertu var ar bezmaksas ielūgumiem (zvanot darba dienās 67764416).

          Mūziķi publikai atklās daudzveidīgu un spilgtu latviešu komponistu kamermūziku: skanēs virtuozais Tālivalža Ķeniņa Concertante flautai un klavierēm, Pētera Vaska dramatiski ekspresīvā klavierfantāzija Izdegušās zemes ainavas; kā arī skaņdarbi trio sastāvam: Daces Aperānes harmoniski krāsainās Abstrakcijas un Pētera Plakida humora pilnais Mazs kanons un Multiplikācijas filma.

          Programmā tiks iekļauti arī vairāki jaundarbi, to vidū -  Lolitas Ritmanis (ASV) skaņdarbs Aiz loga, kas veltīts pianistei Dzintrai Erlihai (2020). Šajā skaņdarbā komponiste spilgti atklāj cilvēku sajūtas un emocijas, kas pārņēmušas pasauli pandēmijas laikā. Tieši Dubultu koncertzālē skaņdarbs plašākai publikai izskanēs pirmo reizi. Pirmatskaņojumu piedzīvos arī komponista Jāņa Lūsēna skaņdarbs Tranquil (2020), kas veltīts tieši šim trio sastāvam.

Starptautisko konkursu laureāte, pianistei Dzintra Erliha aktīvi popularizē latviešu komponistu darbus gan Latvijā, gan pasaulē. Mūziķe ir Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorantūrā izstrādājusi disertāciju par komponisti Lūciju Garūtu, kā arī ieskaņojusi vairākus mūzikas albumus ar komponistes Lūcijas Garūtas klaviermūziku. Pianiste savā koncertdarbībā un albumu ierakstos ir pieskārusies aŗī Tālivalža Ķeniņa un citu latviešu komponistu daiļradei. Kopš 2017.gada Dzintra Erliha aktīvi koncertē Skandināvijā, bet 2019.gada rudenī sniegta solo koncertu tūre ASV.

Pianiste veikusi nozīmīgu ieguldījumu arī muzikoloģijas nozarē. Izdoti vairāki pianistes pētījumi, tostarp Lūcijas Garūtas klaviermūzika (Izdevniecība Musica Baltica, 2007); Hermanis Brauns laikabiedru liecībās un skaņuierakstos (krājums Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kameransambļa katedrai 50, Izdevniecība Ulma, Rīga, 2009), Garūta – pianiste, savu skaņdarbu interprete (zinātnisko rakstu krājums Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais, Daugavpils, 2009), u.c.

Flautiste Ilona Meija ir spēlējusi Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un Latvijas Nacionālās operas orķestrī, darbojusies orķestrī Rīgas kamermūziķi. Kopš 2006.gada ir Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga flautu grupas koncertmeistare. Ar visiem Latvijas vadošajiem orķestriem uzstājusies arī solistes ampluā. Spēlējusi arī Gustava Mālera jauniešu orķestrī un Ziemeļu simfoniskajā orķestrī.

Ilona Meija ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas  asociētā profesore, mācot gan flautas spēles,  orķestra repertuāra un koka pūšaminstrumentu kvinteta klasēs. Sniegusi meistarklases Holandē, Itālijā, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā un Latvijā.

Saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2015 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī (par darbu Sinfonietta Rīga sastāvā un kameransambļos).

Pēteris Endzelis no 1998.-2005 gadam ir oboju grupas koncertmeistars Liepājas Simfoniskajā orķestrī. Kopš 2001 gada oboju grupas koncertmeistars Latvijas Nacionālajā operā. No 2011.gada arī Normunda Šnē vadītā kamerorķestra Sinfonietta Rīga pirmā oboja.

Kā solists uzstājies ar kamerorķestri Kremerata Baltica un Gidonu Krēmeru,  Martu Sudrabu Eiropas slavenākajās koncertzālēs, kā arī ar Liepājas Simfonisko un Latvijas Nacionālās operas orķestri. Spēlējis solo arī Dāvida Oistraha festivālā Pērnavā. Regulāri sadarbojies ar Ziemeļu Simfonisko orķestri (Nordic Symphony orchestra), Tallinas kamerorķestri, Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri.

2010. gadā saņēmis Latvijas Nacionālās operas ģenerālsponsoru balvu kā labākais operas orķestra mūziķis.

            Latviešu kamermūzikas koncerts Abstrakcijas notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Koncerts tiek rīkots Jūrmalas Mūzikas vidusskolas karjeras izglītības programmas ietvaros. Programma paredzēta mūzikas skolas audzēkņu profesionālās izaugsmes veicināšanai, kā arī ir atvērta visiem interesentiem, kas vēlas baudīt augstvērtīgu muzikālo piedāvājumu. Koncertu var apmeklēt ar bezmaksas ielūgumiem (zvanot darba dienās 67764416).

Lūgums būt atbildīgiem un neapmeklēt koncertu, ja ir slikta pašsajūta, kā arī ievērot noteikto distanci. Plašāka informācija par Dubultu koncertzāles piedāvājumu: muzikasskola.jurmala.lv

 

16 septembris
trešdiena
10.00
Asins donoru diena
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Līdzi jāņem pase vai ID karte un bankas konta Nr.
Maini kādam pasauli 15 minūtēs!❤️
Tieši tik daudz laika ir nepieciešams, lai ziedotu asinis!
#ziedonosirds #mumsirvienaasinsrite
17 septembris
ceturtdiena
12.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālās bibliotēkas bērnu nodaļā Strēlnieku prospektā 30
17 septembris
ceturtdiena
16.00
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
Konkursa “Sloka gadu ritumā” noslēguma pasākums un Ilmāra Pilinieka lekcija “Slokas ielu metamorfozes”
17 septembris
ceturtdiena
17.00
Izstāžu cikla atklāšana
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
  • Kristīnes Kutepovas izstāde “Brīnumzeme” /Glezniecība/

    Brīnumzemē viss ir iespējams, sapnis ir tikpat reāls kā nomoda stāvoklis. Robežas un iepriekšnoteiktais tiek sajaukts... Izstādē apvienojas gleznieciskais ar grafisko, iekšējā telpa ar  ārējo. Gleznās attēlota Indija, tās varenie zaļie kalni, svētā upe Ganga.  Piedzīvotais Indijā raisījis daudz jautājumu, uz kuriem atbildes tiek meklētas

  • Daces Ziemeles un Māras Mozgires izstāde “Jūra un mala” /Apgleznots porcelāns, tekstils/

    Izstāde raisa pārdomas par jūru un jūras malu. Reizēm apstājoties un paveroties uz šauro līniju starp ūdeni un krastu,  starp emocijām, dinamiku, plašumu un mieru, stabilitāti un rāmumu, rodas jautājums, kā ir būt starp šīm  divām stihijām un dzīvot.  Melnbaltā kontrasti un harmoniskas krāsu gammas atklājas mākslinieču zīda un porcelāna apgleznojumos.

 

Izstādes apskatāmas līdz 18. oktobrim.

17 septembris
ceturtdiena
19.00
Koncerts divās daļās "Pūtēju orķestris bigbenda skaņās"
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1
Koncerts divās daļās "Pūtēju orķestris bigbenda skaņās"

Ceturtdien, 17. septembrī, plkst. 19 Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Dubultu koncertzālē (Strēlnieku prospektā 30, Jūrmalā) notiks koncerts “Pūtēju orķestris bigbenda skaņās”. Bigbenda sastāvam radītas kompozīcijas un aranžējumus tajā atskaņos Jelgavas bigbends un Zemessardzes bigbends, kā arī solisti: Aija Vītoliņa-Freimane, Luīze Krasta (balss), Andis Klučnieks (flauta) un repa mākslinieks R.2.R.S..

 

Koncerta pirmā daļa būs veltīta lielākoties tradicionālajiem džeza mūzikas novirzieniem. Jelgavas bigbends Raita Ašmaņa vadībā atskaņos Maestro Raimonda Paula mūziku Maikla Abenes un Riharda Bērziņa aranžējumos, kā arī amerikāņu komponista Patrika Viljamsa mūsdienu bigbenda standartu. Flautista Anda Klučnieka izpildījumā klausītāji dzirdēs bigbenda sastāvā retāk spēlēta mūzikas instrumenta – lielās flautas – improvizācijas. Ar Jelgavas bigbendu kopā muzicēs lieliskās balss īpašniece Aija Vītoliņa-Freimane.

 

Vairāk muzikālu eksperimentu gaidāmi koncerta otrajā cēlienā – Zemessardzes bigbenda un tā vadītāja, kapteiņa Anda Kareļa priekšnesumos, kuros dominēs fankmūzika ar spilgti izteiktu ritmu  un ieskanēsies hiphops ar repa elementiem.

 

Koncertprogrammā iekļauti Teda Džounsa, Kīta Džereta, Gordona Gudvina, Čika Koreas un citu pasaules džeza mūzikas personību opusi, kā arī vairāki īpaši Zemessardzes bigbendam komponēti skaņdarbi, kuru autore ir Zemessardzes orķestra un bigbenda mūziķe, saksofoniste Inga Meijere.

 

Kopā ar Zemessardzes bigbendu uzstāsies repa mākslinieks ar skatuves vārdu R.2.R.S., kurš savā profesionālajā ikdienā ir Militārās policijas karavīrs Nacionālajos bruņotajos spēkos. Savukārt Luīze Krasta, kuras vokālu varēs baudīt koncertā, Zemessardzes orķestrī spēlē sitaminstrumentus, bet  biežāk redzama orķestra priekšā kā soliste. Koncertā būs klausāma arī eifonija, mežragu un obojas spēle, apliecinot, ka arī šo mūzikas instrumentu skanējums var lieliski iekļauties bigbenda sastāva muzikālajā audumā.

 

Koncertu “Pūtēju orķestris bigbenda skaņās” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Jūrmalas mūzikas vidusskolu.

 

Ieeja pasākumā ar bezmaksas ielūgumiem, zvanot pa tālr. 67764416 darba dienās.

23 septembris
trešdiena
17.00
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
23 septembris
trešdiena
17.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30
24 septembris
ceturtdiena
17.30
Aspazijai - 155. Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

24 septembris
ceturtdiena
18.00
Kārļa Štrāla XX starptautiskā konkursa "Jaunais flautists” atklāšanas koncerts
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

24.–26. septembrī Dubultu koncertzālē norisināsies Kārļa Štrāla XX Starptautiskais konkurss „Jaunais flautists“

 

Jau 20. reizi Latvija pulcinās jaunos flautistus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Polijas uz Kārļa Štrāla Starptautisko konkursu „Jaunais flautists“, kas šogad pirmo reizi norisināsies Jūrmalas Mūzikas vidusskolā.

 

Konkursam ir dots ievērojamā latviešu flautista un pedagoga Kārļa Štrāla vārds, un tā organizatori ir biedrība „Sudraba flauta“ sadarbībā ar Jūrmalas Mūzikas vidusskolu, kuras ģeogrāfiskais izvietojums un jaunās telpas ir izcila vieta šādu projektu realizēšanai.

 

Šis konkurss iezīmējas ne tikai ar jaunu norises vietu, bet arī ar pārmaiņām nolikumā. Paplašinot konkursa dalībnieku vecuma slieksni, tiek dota iespēja arī mūzikas akadēmijas studentiem iegūt starptautisko konkursu pieredzi tepat Latvijā. Konkursam ir pieteikušies 83 dalībnieki no 5 valstīm, kas apliecinās savas prasmes 5 vecuma grupās.

Svinot Latvijas 100 gadi, konkursa rīkotāji uzrunāja latviešu komponistus radīt jaunus skaņdarbus flautai un klavierēm, un 10 no tiem ir iekļauti konkursa programmā kā obligātie skaņdarbi. Tā ir laba iespēja iepazīstināt un popularizēt latviešu komponistu radītos darbus, kas, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla Fonda un Mūzikas izdevniecības „Musica Baltica“ atbalstam, tiks arī izdoti krājumā „Latviešu komponistu skaņdarbi flautai un klavierēm“.

 

Konkursa žūrijas darbā tiek aicināti piedalīties Eiropā pazīstami flautisti: Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķe Anete Toča (Latvija), Orķestra Rīga flautu grupas koncertmeistars Andis Klučnieks (Latvija), Lietuvas Nacionālā filharmonijas simfoniskā orķestra flautists Giedrius Gelgotas (Lietuva) un Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautas grupas koncertmeistars Mihkel Peäske (Igaunija).

 

Īpaši nozīmīgs būs konkursa atklāšanas koncerts, kas notiks 24. septembrī plkst. 18.oo Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Lielajā zālē.  Koncertā piedalīsies visi konkursa žūrijas locekļi: Anete Toča (Latvija), Andis Klučnieks (Latvija), Giedrius Gelgotas (Lietuva) un Mihkel Peäske (Igaunija), kā arī divas izcilas pianistes Ieva Sarja (Latvija) un Jana Peäske (Igaunija).

 

Konkursa noslēgums, apbalvošana un laureātu koncerts notiks 26. septembrī plkst. 19.30.

 

Ieeja pasākumā ar bezmaksas ielūgumiem, zvanot pa tālr. 67764416 darba dienās.

25 septembris
piektdiena
15.00
Ķemeru bibliotēkā Tukuma ielā 20
25 septembris
piektdiena
18.00
Sarunu vakars MĒS | ŠODIEN. Sarunu ar kinozinātnieku Agri Redoviču vadīs dzejnieks, žurnālists Toms Treibergs
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
Sarunu vakars MĒS | ŠODIEN. Sarunu ar kinozinātnieku Agri Redoviču vadīs dzejnieks, žurnālists Toms Treibergs

Sarunu vakara viesis kinozinātnieks Agris Redovičs dalīsies par 40 gadu pieredzi kino, par kino scenāriju rakstīšanu un par dzīvošanu Jūrmalā.

Muzejs nevēsta tikai par VAKARdienu, muzejs ir arī par ŠODIENU un RĪTdienu.

Septiņos sarunu vakaros Jūrmalas pilsētas muzejā tiksimies ar personībām, kuras ir mums blakus ŠODIEN. Ļausimies sarunai ar dažādu jomu un tautību pārstāvjiem, kuri rada Jūrmalā vai kā citādi sajūt šo pilsētu kā savu. Ieklausīsimies, kā un vai Jūrmala atstāj savu nospiedumu uz cilvēkiem, kuru veikumu – literārus darbus, vides objektus, kino recenzijas, pētījumus u.c. mēs baudām un lietojam ikdienā.

Sarunās līdzaktīvs un vērīgs būs dzejnieks, žurnālists un aktieris Toms Treibergs.

26 septembris
sestdiena
18.00
Dzejkoncerts “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

Jaunās dzejnieces Noras Grēniņas ceļojumu piezīmes dzejā lasīs aktieri Inta Tirole, Jānis Skanis un Maija Arvena, skanēs Laumas Kazakas (balss, ģitāra) un Ievas Lapkovskas (flauta) oriģinālmūzika, piedalās Marianna Puriņa (vijole).

Ineses Kalniņas fotogrāfiju izstāde no sērijas "Pār-Rīga”.

26 septembris
sestdiena
19.30
Kārļa Štrāla XX starptautiskā konkursa "Jaunais flautists” noslēguma pasākums
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

Piedalās konkursa laureāti.

Ieeja pasākumā ar bezmaksas ielūgumiem, zvanot pa tālr. 67764416 darba dienās. 

27 septembris
svētdiena
14.00
Brīvdienu mūzika. Skaistākās operu ārijas
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Brīvdienu mūzika. Skaistākās operu ārijas

Piedalās: Marlēna Keine (soprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors), Agnese Egliņa (klavieres)

Koncerta vadītājs Jānis Ozols

Koncertu ilgums ~ 1 stunda 15 minūtes bez starpbrīža

Nesteidzīgā brīvdienu atmosfērā diriģents Jānis Ozols veidos sarunu ar mūziķiem, ļaujot skatītājiem ne tikai klausīties dzirksteļojošās mūzikas skaņas, bet arī labāk iepazīt talantīgo mākslinieku personības. Stundu ilgajos “Brīvdienu mūzikas” koncertos gaidām klausītājus, kuri vēlas apmeklēt koncertus nesteidzīgā brīvdienas atmosfērā dienas gaišajā laikā, apvienojot to ar jauku pastaigu gar jūru un nesteidzīgu brīvdienu maltīti Dzintaru koncertzāles restorānā “Maestro”.

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle SIA    

18.06.2020 - 27.10.2020
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15
21.07.2020 - 14.09.2020
Mākslas liedags "Zvaigžņu vārti”
Dzintaru pludmalē Turaidas ielas galā
Mākslas liedags "Zvaigžņu vārti”

Dzintaru pludmalē, Turaidas ielas galā, apskatāma Latvijas dabas iedvesmota tēlniecības izstāde “Mākslas liedags. Zvaigžņu vārti”.

 

Četru Latvijas mākslinieku – Roberta Dinera, Andra Losa, Kristapa Strauta un Artūra Bērziņa – veidotie skulpturālie objekti organiski iekļaujas Jūrmalas pludmales ainavā kā dabas un mākslas vienotības akcenti. Izstādes kuratore – Lilija Dinere.

01.08.2020 - 05.09.2020
Lienes Martinsones izstāde “Saspēle”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

 

Aspazijas mājas izstāžu zālē atklāta gleznotājas Lienes Martinsones darbu parāde “Saspēle”. Šī ir trešā Lienes Martinsones personālizstāde, kurā māksliniece atklāj savu dzīves filozofiju. Tās atslēgvārds ir saspēle. Ar dzīves izaicinājumiem, ar mūžīgi skrienošo laiku, pat ar laika apstākļiem.

Liene Martinsone: “Katram dzīvē iestājas brīdis, kad ir jāatbild - ko tālāk? Visgrūtākais ir pēc vilšanās piecelties un turpināt. Tad ir saspēle – tu saspēlējies ar to, ko dzīve sniedz. Es vēl to mācos. Tas būs mūžīgais process. Ir mainīgi lielumi un patstāvīgi, ko tu nespēj izmainīt, bet ar to ir jāspēlējas, lai ietekmētu nākotni. “

Lienes Martinsones darbos patieso dzīves saspēli attēlo daba, jo cilvēku attiecības ir daudz nežēlīgākas un kontrastējošākas. Māksliniece gleznojot dabas skatu spēlējas ar krāsām, ik pa laikam atkāpjas un ietur pauzi, lai saprastu katras krāsas spēku, kā tas mainās. “Tā veidojas mans darbs un redzējums. Saspēle veidojas procesā un tieši tas process mani izaicina un aicina.”

Lienes Martinsones rokās ota ir jau no bērnības. Viņa beigusi Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu vizuālajā mākslā. Kopš 2004. gada viņa piedalās Jūrmalas mākslinieku rīkotajās izstādēs.

Lienes Martinsones izstāde “Saspēle” Aspazijas mājā apskatāma līdz 2020.gada 5.septembrim.

 

04.08.2020 - 19.09.2020
12.00-18.00
Andreja Ģērmaņa izstāde “Retrospekcija”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē no 4.augusta būs iespēja apskatīt mākslinieka Andreja Ģērmaņa gleznu izstādi “Retrospekcija”. Īsi pirms savas astoņdesmitgades (dzimis 1941.gada 16.jūnijā) Andrejs Ģērmanis nolēmis sarīkot atskata izstādi ar nosaukumu “Retrospekcija”, kurā ietverti ap 20 pēdējā desmitgadē tapušie darbi. Andreju Ģērmani vienmēr interesējuši tradicionālie žanri – ainava, portrets, klusā daba, ir arī daži žanriski motīvi un pa kādam dekoratīvam mēģinājumam. Andrejs Ģērmanis mīl tos gadalaikus, kad var gleznot brīvā dabā, plenēros. 

 

No 1952.gada līdz 1959.gadam Andrejs Ģērmanis mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā pie skolotājiem Irmas Jaunarājas, Zigfrīda Zēbera, Edgara Iltnera, Arnolda Griķa un citiem, tad turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1965.gadā beidzis Eduarda Kalniņa meistardarbnīcu.

 

Vairāk nekā divdesmit pēdējie gadi pavadīti Jūrmalā, aktīvi gleznojot un piedaloties sabiedriskajā dzīvē. Viņš ir aktīvs izstāžu dalībnieks, izstādījies arī Krievijā, Lietuvā, Zviedrijā un ASV. Maskavā, Tretjakova galerijā atrodas mākslinieka glezna “Dzejas lasīšana”. Vairākas viņa gleznas atrodas Latvijas muzejos. Par mākslu un izstādēm Andrejs Ģērmanis daudzkārt rakstījis arī presē.

 

Jūrmalas Kultūras centrā Andreja Ģērmaņa gleznu izstāde būs skatāma no 4.augusta – 19.septembrim. Darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00. Ieeja izstādē bezmaksas.

 

10.08.2020 - 30.11.2020
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
11.08.2020 - 30.12.2020
Jauna pastāvīgā ekspozīcija “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”
Jūrmalas Brīvdabas muzejā Tīklu ielā 1a

Jūrmalas Brīvdabas muzejā apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija – “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”.

 

Ekspozīcija veidota kā stāsts par laivu būves pirmsākumiem un laivu būvēšanas veidiem Latvijā. Centrālais eksponāts ir nepabeigta, klinkerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvētā Kurzemes koka zvejas laiva dabiskā lielumā. Telpā izvietoti senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti, kā arī tekstuālā informācija, zīmējumi un fotogrāfijas.

 

Pirms piecdesmit gadiem, zvejnieku kolhoza “Uzvara” darbiniekiem dibinot Jūrmalas Brīvdabas muzeju, bija iecere iekārtot laivu būves darbnīcu, kur meistars sniegtu laivu būves amata paraugdemonstrējumus, iesaistot darba procesā muzeja apmeklētājus. Strādājot pie jaunās ekspozīcijas izveides, Jūrmalas Brīvdabas muzeja darbiniekiem bija vēlme saglabāt pamatieceri – radīt laivu būves darbnīcu, kas atspoguļotu piekrastes iedzīvotāju dzīvi un nodarbošanos.

 

Ekspozīcija tiks izmantota muzejpedagoģisku nodarbību veidošanai muzeja apmeklētāju iesaistei laivu būves izzināšanā.

 

Tas ir jauns kultūras tūrisma produkts, kas būs interesants gan pašiem jūrmalniekiem, gan pilsētas viesiem, – mākslinieciski augstvērtīga un kvalitatīva ekspozīcija par laivu būvniecības tradīcijām.

 

Jaunā ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas jūras līča piekrastes, arī Jūrmalas pilsētas, seno iedzīvotāju dzīves izpētē, zvejniecības un ar to saistīto zudušo vēsturisko arodu popularizēšanā, muzeja apmeklētāju izglītošanā, kā arī vērtīgs Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīciju tematisks papildinājums.

 

Ekspozīcija izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

14.08.2020 - 13.09.2020
Lauras Veļas glezniecības izstāde “Atslēgkadri”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

 Laura Veļa. Segments 095. 2020 

 

Laura Veļa. Atslēgkadri

Izstādē skatāmie mākslas darbi veidoti īpašā autortehnikā, kur liela loma ir salīdzinoši nesen sintezētiem caurspīdīgajiem lejamiem epoksīda sveķiem, kas uz finiera veidojot biezu virsmu, panāk virsmas atspīdēšanu, gleznu objektos iekļaujot apkārtējo vidi un skatītāju, kā arī, no sāniem skatoties, veido darba daudzšķautņainību un attēla deformēšanos, dublēšanos.

Atslēgkadrs ir attēls īsākajam piefiksējamam laika sprīdim jeb laika nogrieznim. Mākslas darbu saturu veido no atmiņas izrauti attēli, kas sev līdzi nes nozīmīgu pieredzi, stāstu, sajūtu vai arī atcerēšanās fikciju. To izmēram un formai ar nodomu piešķirts objekta statuss.

Autore uzdod retorisku jautājumu “Kā tas ir – izjust laiku? Tepat uz darbnīcas lieveņa sēžot, aizverot acis, šķiet – nekas nenotiek, bet kaut kas tomēr plūst un mainās. Kamēr ķermenis nekustās, jūras viļņi plūst un atplūst, asinsritē vielas ceļo pa noteikto loku, planēta lēnām griežas ap savu asi visumā. Kaut kur tur ir laiks…”.

Laura Veļa ir mācījusies klavierspēli, informācijas tehnoloģijas, attēlu apstrādi un gleznošanu. 2020. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra studijas glezniecības apakšnozarē un ieguvusi Borisa un Ināras Teterevu stipendiju. No 2014. gada aktīvi piedalās kopizstādēs, kā arī līdz šim notikušas 4 personālizstādes, no kurām īpaši izceļama izstāde “Prāta defragmentācija” galerijā “Māksla XO”. Lauras Veļas mākslas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Nīderlandē, Francijā un Vācijā.

Izstāde apskatāma līdz 13. septembrim.

14.08.2020 - 13.09.2020
Imanta Ozoliņa grafikas darbu izstāde “Limonāde”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  Imants Ozoliņš. Etiķete Limonāde. 1962       

 

Imants Ozoliņš. Limonāde

Izstāde sniedz ieskatu grafiķa Imanta Ozoliņa (1930–2018) radošajā mantojumā – saldumu iesaiņojumi un dzērienu etiķetes, Rīgas un Jūrmalas pilsētvides zīmējumi. Visas grafikas autors radījis ar guašas krāsām, smalko līniju vilkšanai izmantojot Sibīrijas caunas otiņu. Milzīgā pacietība un rūpīgā precizitāte raksturo mākslinieka darbus, kas šodienā atklāj teju veselu laikmetu pirms datortehnoloģiju ienākšanas.

Grafiķis Imants Ozoliņš  kopš 1962. gada radījis ap 4000 exlibris  ne tikai tuviem draugiem, arī aktieriem, rakstniekiem, politiķiem un prezidentiem. Mākslinieks veidojis 78 grafiku sēriju par Rīgas spilgtākajām ēkām un arī Jūrmalas namus fiksējis neskaitāmos zīmējumos. Veidojis grafiskās zīmes zināmiem Latvijas uzņēmumiem, Latvijas Armijai dāvinājis emblēmas un karoga skices, Latvijas Pastam zīmējis aploksnes, pirmo  dienu zīmogus un markas. Ozoliņa grafikas ir arī Andra Kolberga grāmatu ilustrācijās.

 Imants Ozoliņš (1930 – 2018) dzimis Rīgā, luterāņu mācītāja Alberta Ozoliņa sešu bērnu ģimenē. Vecākais brālis labi zīmējis, bieži par modeli aicinājis Imantu, un Imantam arī gribējies pamēģināt. Skolā burtnīcu malas bijušas visādiem ģīmīšiem apzīmētas.

Mācījies Rīgas 17. mākslas un arhitektūras arodvidusskolā dekoratīvās mākslas nodaļā. Dienesta laikā zīmējis politiskās aģitācijas plakātus, saukļus un pat kino afišas. 1956. gadā uzsācis darbu konditorejas fabrikā “Uzvara” kā mākslinieks-noformētājs un drīz vien saņēmis piedāvājumu zīmēt arī etiķetes. No 1959. līdz 1963. gadam apmeklējis vakara četrgadīgās zīmēšanas klases Latvijas Mākslas akadēmijā.

Izstāde apskatāma līdz 13. septembrim.

14.08.2020 - 13.09.2020
Agneses Gedules stikla objektu izstāde “Stikla domnīcas”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Agnese Gedule. Dūmakainā Mantija. 2017     

 

Agnese Gedule. Stikla domnīcas

Stikla matērija ir saprotama un tīra, tā sevī glabā dabas un arī cilvēces skaistākos sapņus un neglītākos murgus. Mēs tos noglabājam domnīcās un aizmirstam līdz brīdim, kad informācijas telpa ap mums kļūst pārāk šaura, radot nākamo domnīcu.

Pirmās “domnīcas” māksliniece radīja 2012. gadā, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļu. Tapa diplomdarbs “Identitātes zīmogs”, kas attīstījās līdz “Rasas krātuvēm”. Posms, kurā māksliniece “atrada” stiklu sevī pa īstam un dziļi. Otrā “domnīca” bija stikla kupoli ar nosaukumu “Sasaistītie”, kas dzimuši jūrai. Trešā “domnīca” “Dūmakainā un purpura mantija” ir sfēras, kas uzplaukušas pasaulei. Savukārt ceturtā “domnīca” “Tulkotāji” ir 2020. gada darbi, kas tapuši, sasaistoties sapņiem un realitātei un rada atbildes jautātājos, pat, ja jautājums šķietami paliek neatbildēts. Skatītājs ir “domnīcas” avots, informācijas devējs un ņēmējs.

Agnese Gedule 2012. gadā absolvējusi LMA Stikla mākslas nodaļu (maģistra grāds), stažējusies "Ernesto design" Rīgā, Ajeto, Lindava glass factory Čehijā, Rītveldas mākslas akadēmijā Nīderlandē, Roberta Emeringera vitrāžu restaurācijas darbnīcā Luksemburgā. Ir lektore LMA Stikla mākslas nodaļā (kopš 2013. gada) un pasniedzēja Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā (kopš 2012. gada). Izstādēs piedalās kopš 2006. gada. Darbi kolekcijās Prāgas stikla mākslas centrā un galerijā Čehijā, Prāga, Roberta Ēmeringera un Zaigas Baižas stikla mākslas studijā Aselbornā Luksemburgā, Stikla mākslas galerijā Bornhomā, Dānijā.

Izstāde apskatāma līdz 13. septembrim.

25.08.2020 - 18.12.2020
Gleznotāja un pianista Jāņa Maļecka gleznu izstāde
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

Gleznotāja un pianista, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora un Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagoga Jāņa Maļecka gleznu izstāde, kas veltīta Jūrmalas Mūzikas vidusskolas 60. gadskārtai.

 

Izstāde apskatāma P.–Sv. plkst. 9.00–21.00, iepriekš piesakoties pa tālruni 67764416.

27.08.2020 - 03.10.2020
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
29.08.2020 - 10.10.2020
Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija – gadalaiki”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 29. augusta līdz 10. oktobrim skatāma Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija – gadalaiki”. Mākslinieces gleznotajos lielformāta portretos spoguļojas Latvijas daba, gada ritums un cilvēka mūžs, savijoties kopīgā stāstā. 

 

Gleznu cikls “Latvija – gadalaiki” ir Ievas Muzikantes veltījums Latvijai. Ekspozīcija pārsteidz skatītāju ar novatorisku, oriģinālu un neparastu šīs tēmas risinājumu un cikla koncepciju. Gleznu sēriju veido lielformāta portreti, tajos vienojošais elements ir saulesbrilles ar spoguļstikliem, kuros redzamas Latvijas ainavas. Tā ir kā simbolisks cilvēka dzīves cikla atspoguļojums: portretos attēloti dažāda vecuma cilvēki no mazuļa līdz sirmgalvim cienījamā vecumā. Arī Latvijas ainavas, kuras redzamas saulesbrillēs, ir saistītas ar cilvēka mūžu – agrai bērnībai atbilst agrs pavasaris, jaunībai – vasara, brieduma gadiem – rudens, vecumdienām – ziema. Vienojošs ciklam ir arī pozitīvais mākslinieces vēstījums – cilvēka mūžs ir skaists un unikāls jebkurā vecuma posmā, tāpat kā Latvijas daba ir skaista ikvienā gadalaikā. 

 

Par saviem darbiem gleznotāja stāsta: “Cilvēka mūžs ir kā gada ritums: pavasarim seko vasara, vasarai seko rudens, rudenim – ziema. Cilvēks ir daļa no dabas, daļa no tēvzemes, daļa no laika un sabiedrības. Diemžēl mēs nevaram šo ciklu atkārtot, paņemot pavasara ziedētpriekam ziemas gudrību. Mēs katrs pasaulē skatāmies caur savu prizmu, un pasaule mums veras pretī un spoguļojas mūsos, tā arī šajās saulesbrillēs ir redzamas dzimtenes ainavas: bērnam tas ir pavasaris, pats mūža sākums, kad pasaule vēl ir jauna. Jaunības gados vasara atnes bagātus rudzu laukus un siena vālus, brieduma gados – rudens augļi un krāsu simfonija koku lapās, sirmgalvja acīs pretī lūkojas ziema, sniegs ir matos un pāri viņa mūžam.”

 

Ieva Muzikante ir profesionāla māksliniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kura savu izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā, 1990. gadā absolvējot Tēlniecības nodaļu un 2013. gada jūnijā – Glezniecības maģistratūru pie prof. Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa.

01.09.2020 - 15.10.2020
Tēlnieka Andra Bērziņa medaļu un mākslinieces Mairas Veisbārdes gleznu izstāde
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Tēlnieka Andra Bērziņa medaļu un mākslinieces Mairas Veisbārdes gleznu izstāde

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 1. septembra līdz 15. oktobrim aicina uz izstādi “Veltījums dzejniekiem”. Tajā eksponētas mākslinieces Mairas Veisbārdes un mākslinieka, tēlnieka Andra Bērziņa gleznas, medaļas, vainagi un zīmējumi, kas veltīti Rainim, Aspazijai un Dzejas dienām.  Izstādes atklāšana 29. augustā plkst. 16.00.

Izstāde ir veltījums Dzejas dienām un Aspazijai un Rainim. Tās centrā – Raiņa un Aspazijas portreti Andra Bērziņa zīmējumos un dzejniekiem veltīti Mairas Veisbārdes vainagi. Dzejnieku medaļas sasaucas ar Latvijas dabas tēliem un tautastērpiem, bet pasaules dvesmu izstādē ievij Šveices ainavas gleznās un Venēcijas tēma medaļās. Jūrmalas kultūras cilvēki un turpat dzejnieks Dante. Sieviešu tēli zīmējumos un skulptūrās atklāj sievietes skaistumu, kas vienmēr bijis dzejnieku iedvesmas avots. Dzeja visu vieno, kā to uzsvēris Rainis, un izstāde kļūst par gaišu sveicienu Dzejas dienās.

Māksliniece Maira Veisbārde. Izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas stājglezniecības nodaļā (gleznotāja, mākslas pedagoģe, Mg. art. 1975. g.). Maira Veisbārde ir Latvijas Mākslinieku savienības un Jūrmalas mākslinieku biedrības biedre. Darbojas stājglezniecībā eļļas un pasteļa tehnikā. Tēmu loks plašs – portreti, klusās dabas, ainavas, figurālas kompozīcijas. Septiņu altārgleznu autore. Viņas mākslai raksturīgs dziļi latvisks, poētisks skatījums. Izstādēs piedalās no 1977. gada gan Latvijā, gan ārvalstīs – Somijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Baltkrievijā u.c. Darbi aplūkojami Latvijas Mākslinieku savienības galerijā un Talsu muzejā, daudzu Latvijas pašvaldību kolekcijās, Somijā – Alavusas, Tamperes un Pietarsāri pilsētu īpašumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Dānijā, Zviedrijā, Francijā, Čehijā, Polijā, ASV, Vācijā, Somijā, Norvēģijā un citviet.

Mākslinieks Andris Bērziņš. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā (tēlnieks, pedagogs, Mg. art. 1972. g.). Andris Bērziņš ir Latvijas mākslinieku savienības biedrs, Jūrmalas mākslinieku biedrības biedrs. Izstādēs piedalās no 1973. gada. Galvenie radošā darba virzieni – stājtēlniecība, medaļas, memoriālā skulptūra un zīmējumi. Andris Bērziņš ir Starptautiskās medaļu federācijas FIDEM biedrs, piedalījies Starptautiskās medaļu izstādēs Kolorādospringsā (ASV), Tamperē (Somija) u.c. Darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Francijā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā. Tēlnieka Andra Bērziņa daiļradē vienu no galvenajām vietām ieņem medaļas, mīļākais materiāls ir bronza. Medaļas īstenotas bronzas lējumā ar plastisku virsmas apdari, kas pakļauta darba idejas atklāsmei.

Plašā medaļu klāsta galvenās tēmas – Latvijas kultūras darbiniekiem veltītās medaļas: Rainis, Aspazija, Dante un “Dievišķā komēdija”. Mazo formu tēlos attēlots sievietes auguma poētiskais skaistums. Mākslinieku iedvesmo šo formu plastiskais plūdums un harmonija.

01.09.2020 - 17.10.2020
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2
01.09.2020 - 06.11.2020
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5
01.09.2020 - 24.10.2020
Jūrmalas Mākslas skolas pedagogu darbu izstāde "Atelpa"
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Jūrmalas Mākslas skolas pedagogu darbu izstāde ir tradīcija, kas turpinās jau daudzus gadus.

 

Strādājot par mākslas pedagogu, ir svarīgi just mākslas pulsu, būt sastāvdaļai radošās mākslas telpā un laikā.

 

Šogad izstādes nosaukums ir “Atelpa” – kā telpa un laiks starp darba cēlieniem, kad var palūkoties apkārt, ieraudzīt sevi Visuma telpā un sajust Visumu sevī.

Skolas pedagogi ir ļoti dažādi gan pieredzes, gan izteiksmes ziņā. Daudzveidīgi ir arī pedagogu radītie darbi, daudzveidīgs ir tehniskais izpildījums un žanrs. Raiba un koša ir mūsu vasara, krāsina ir mūsu dzīve, ikvienam tā atmirdz citādāk un katrs to sajūt atšķirīgi.

 

Dabas un dzīves mīlestība. Radīšanas prieks. Spēja nepārstāt brīnīties. Tas viss vieno skolas skolotājus gan pedagoģiskajā, gan mākslinieciskajā darbā.

01.09.2020 - 24.10.2020
Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņu 2019./2020 mācību gada darbu izstāde “Raibais gads”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

04.09.2020 - 10.09.2020
Kino
Kinoteātrī "Star Cinema" tirdzniecības centrā "Korso" Jomas ielā 37

09.09.2020 - 28.02.2021
Interaktīva izstāde bērniem “Saulains stūrītis”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

 

    Aspazijas mājas izstāžu zālē atklāta vilinoša un vizuāli krāšņa interaktīvā izstāde bērniem “Saulains stūrītis”.

 

Uz izstādes laiku Aspazijas mājkalpotājas Annas Rijnieces agrākā istabiņa pārvērtīsies par jūgendstila dārzu, kurā dzīvo zinātkāra kaķu meitenīte. Baltā kažoka saimniece simbolizē Aspaziju bērnībā – vērīgu gudrinieci, kura savas bērnības izjūtas ietērpa vārdos vienā no skaistākajiem latviešu dzejas krājumiem “Saulains stūrītis”.

 

Dzejas krājums, kuram šogad aprit 110 gadi, kļuvis par iedvesmas avotu māksliniecēm Gundegai Muzikantei un Ilzei Dambei. Pazīstamās bērnu grāmatu ilustratores Aspazijas nemirstīgajai dzejai radījušas jaunu – vizuāli telpisku dimensiju. Par spīti krājuma popularitātei, “Saulains stūrītis” nekad nav izdots ar pilnvērtīgām ilustrācijām. Tā ir gan priekšrocība, gan izaicinājums. Gundega Muzikante, kuras zīmējums raksturo mīļums, dzīvīgums un izteiksmīgas detaļas, atzīst, ka Aspazijas fantāzijas lidojums ir netverams: “Tur staro silts mīļums un kosmiskas bezgalības klātbūtne. Izstādes objekti ir mēģinājums šīs daudzveidīgās sajūtas materializēt.”

 

Veidojot izstādi, kuras mērķis ir bērnus mūsdienīgā veidā iepazīstināt ar Aspazijas dzeju, mākslinieces, tāpat kā savulaik pati dzejniece, izteiksmes avotus meklēja dabā. Krāšņajā aizslietnī dažādu ziedu vidū bērni atradīs gan magones un puķuzirņus, gan arī pieticīgo dadzīti, kura zaļās lapiņas gulēja uz Gundegas Muzikantes darba galda, lai arī zīmētajām būtu pareizā forma.

 

Izstāde “Saulains stūrītis” būs ne tikai vizuāls baudījums. Mazie apmeklētāji Aspazijas mājā varēs piedzīvot visdažādākās izjūtas. Guļot “Zvaigžņu teltī”, bērni varēs lūkoties debesu spīdekļos un klausīties Aspazijas dzejoļus, kurus ierunājusi Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa. Turpat līdzās varēs vērot zemūdens pasaules dzīvi “Sapņu dīķītī”, bet ziedu krēsliņos klausīties sapņaino Raimonda Paula dziesmu ar Aspazijas vārdiem “Aicnājums”. Mazajiem apmeklētājiem būs iespēja arī pašiem aktīvi darboties, atverot vienu “brīnumlādīti” pēc otra. Tajās bērni atradīs pārsteigumus un aizraujošus uzdevumus. Pie tāfeles būs iespēja iemēģināt arī pašiem roku dzejošanā.

 

Aspazijas dzejas krājums “Saulains stūrītis” iznāca 1910.gadā. Jau tūlīt pēc iznākšanas, kritiķi to atzina par dzejnieces spēcīgāko un labāk veidoto krājumu. Pat Rainis beidzot slavēja savu dzīvesbiedri: “Saulains stūrītis” nāca kā maigs mierinātājs negantā laikā, saule un mīļa roka (..). Visi bija pārsteigti no mīļā saules stariņa”. Pirmais dzejas krājuma ”Saulains stūrītis” izdevums (4000 eks.) tika izpārdots rekordīsā laikā. Līdz padomju okupācijas dzejas krājums piedzīvoja piecus izdevumus, apliecinot, ka lasītāji to iemīļoja, ierakstīdami “Saulaino stūrīti” latviešu tautas kolektīvajā apziņā.

 

Izstāde “Saulains stūrītis” Aspazijas mājā būs apskatāma līdz 2021.gada 28.februārim.

 

Interaktīvā izstāde bērniem “Saulains stūrītis” tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Jūrmalas pilsētas domes atbalstu. 

11.09.2020 - 17.09.2020
Kino
Kinoteātrī "Star Cinema" tirdzniecības centrā "Korso" Jomas ielā 37

12.09.2020 - 24.10.2020
Vadima Jēgera izstāde „Lelles no cietuma”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
Vadima Jēgera izstāde „Lelles no cietuma”

Vadims Jēgers Bulduru Izstāžu nama izstādēs piedalās jau vairākus gadus un ir saņēmis žūrijas atzinības konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība”.

2019. gadā akcijā-izstādē-loterijā „Gada Nedarbs” Vadims Jēgers saņēma skatītāju balvu par darbiem „Vajadzības” un „Kode-Iza”, kā arī iespēju Bulduru Izstāžu namā veidot savu personālizstādi.

 

Pašlaik Vadims Jēgers atrodas Rīgas Centrālcietumā, tāpēc uz savas izstādes atklāšanu ieraksties nevarēs. Tiesas sēde par V. Jēgera nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu notiks 21.09.2020., un pozitīva iznākuma rezultātā tikšanās ar mākslinieku Bulduru Izstāžu namā notiks izstādes pēdējā dienā – 24.10.2020. plkst. 15.00.

 

Autors sūta izstādes skatītajiem vēstuli:

"14.08.2020. , cietums

 

Ko es vēlētos pateikt...

Es, laikam, neesmu no tiem cilvēkiem, kurš īpaši tendēts runāt par sevi.

Šis stāsts nav par mani. Tie ir notikumi, kuru liecinieks esmu bijis, vai drīzāk, kurus esmu piedzīvojis un arī pārdzīvojis, izpaužot tos lellēs.

Es nokļuvu šajā stāstā, esot pavisam salauzts gabalos asociālā dzīvesveida dēļ. Meli, narkotikas, noziegumi bija kļuvuši par maniem ikdienas pavadoņiem. Es mētājos savu halucināciju neprātā, līdz mani arestēja un ieslēdza.

„Astreins”, mana pirmā lelle, lelle no gabaliem kā simbols tam, ka es varu sevi savākt. Atrast fragmentus, kas man pašam patiktu un savienot tos, radot jaunu personību.

No sievietes ar rozā matiem es paņēmu vēlmi palīdzēt, no citas – spēju būt atsaucīgam un labvēlīgam.

Viens no maniem kaimiņiem uzskatīja, ka svarīgi ir būt labam tēvam. Kāpēc gan ne... Tas arī man derēs.

Viegli bija sevi savākt no citu dzīves vērtībām, jo pašam man nekas nebija atlicis.

Es biju dziļa, melna kapa dibenā, kuru pats sev biju izracis, un, lai tiktu no tā laukā, tas bija jāaizpilda.

Aptuveni tā es kļuvu par vietējo mākslinieku. Viens no maniem paziņām reiz pateica, ka tā ir ērta, „silta” vietiņa, kurā es varu “nosist” sev piešķirto soda laiku cietumā. Bet man jānotēlo, ka esmu mākslinieks!

Kaut kam man vajadzēja būt. Un kālab lai es nekļūtu par cietuma mākslinieku?

Lai arī es pret to neizturējos nopietni, man vienkārši bija nepieciešams sevi piepildīt un es ķēros pie visa, kas man ļautu pārdzīvot kaut vēl vienu dienu. Vēl vienu dienu, kurā es nenonāvēšu sevi vai kādu citu...

Uz šīm lellēm es pārnesu visu, ko neieredzēju, to, ar ko es cīnījos un nevarēju uzvarēt. Dažkārt lellēs es ietvēru mīlestību vai prieku, kuru nespēju atrast. Ir tādas lelles, kurās apraktas kāda sāpes, pārdzīvojumi vai pat nāve.

Šo trīs gadu laikā, kamēr es atrodos cietumā, daži no cilvēkiem, kurus es pazinu, ir jau miruši, netiekot galā ar savu tumsu vai apkārtējās pasaules tukšumu. Es jutu vainas izjūtu, un, veltot šiem cilvēkiem lelli, es to mazināju vai izlaboju. Pacensties sadzīvot ar savu zaudējumu, ar izjūtu, ka tā ir mana daļa, kura mirusi.

Tā es sevi veidoju no to cilvēku īpašībām, kurus es sastapu, un centos to atainot savās lellēs.

Kaps, no kura es centos izrāpties, ir gandrīz aizpildīts ar jaunām vēlmēm, centieniem, solījumiem, atbalstu un mīlestību.

Tagad tas ir mans balsts, pamats.

Vakar es runāju ar savu draugu no Anglijas un viņš man pateica: „Kad mana pasaule sāk jukt un brukt, es sāku zaudēt jēgu, man ir bail. Bet tieši par tevi es nešaubos, brāl!”

Jūtu, ka šie vārdi ir pamats izveidot vēl vienu lelli.

 

Ar cieņu,

Vadims Jēgers"

 

Vadima Jēgera izstāde „Lelles no cietuma” Bulduru Izstāžu namā būs apskatāma līdz 24.10.2020.

17.09.2020 - 18.10.2020
Kristīnes Kutepovas izstāde “Brīnumzeme” (glezniecība)
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Brīnumzemē viss ir iespējams, sapnis ir tikpat reāls kā nomoda stāvoklis. Robežas un iepriekšnoteiktais tiek sajaukts... Izstādē apvienojas gleznieciskais ar grafisko, iekšējā telpa ar  ārējo. Gleznās attēlota Indija, tās varenie zaļie kalni, svētā upe Ganga.  Piedzīvotais Indijā raisījis daudz jautājumu, uz kuriem atbildes tiek meklētas

17.09.2020 - 18.10.2020
Daces Ziemeles un Māras Mozgires izstāde “Jūra un mala” (apgleznots porcelāns, tekstils)
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Izstāde raisa pārdomas par jūru un jūras malu. Reizēm apstājoties un paveroties uz šauro līniju starp ūdeni un krastu,  starp emocijām, dinamiku, plašumu un mieru, stabilitāti un rāmumu, rodas jautājums, kā ir būt starp šīm  divām stihijām un dzīvot.  Melnbaltā kontrasti un harmoniskas krāsu gammas atklājas mākslinieču zīda un porcelāna apgleznojumos.

18.09.2020 - 25.09.2020
Kino
Kinoteātrī "Star Cinema" tirdzniecības centrā "Korso" Jomas ielā 37

22.09.2020 - 07.11.2020
13.00-18.00
Elīnas Brasliņas ilustrācijas izstāde “Mūsējās”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

 

Elīna Brasliņa ir Latvijā iemīļota māksliniece un bērnu grāmatu ilustratore, kura pamazām gūst arī starptautisku atzinību un kuras rokrakstu viegli atpazīst gan pieaugušie, gan bērni. Elīna ir studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā, lielākoties darbojas kā bērnu grāmatu māksliniece – līdz šim ilustrējusi vairāk nekā divdesmit grāmatu, tostarp Luīzes Pastores "Mākslas detektīvu" sēriju. Elīna ir arī Edmunda Jansona režisētās animācijas filmas "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" (2019) māksliniece.

 

Elīna Brasliņa visu dara, vērīgi, rūpīgi izpētot, iedziļinoties, bet arvien saglabājot atraisītību un sirdsskaidrību, mākslinieces vārdiem sakot – "neviltotu, bērnišķīgu prieku".

 

E. Brasliņai piemīt izcila spēja iedot katram tēlam savu mazliet jautru un šķelmīgu vizuālo veidolu, saglabāt to no notikuma uz notikumu, no lappuses uz lappusi. Rokraksta atpazīstamību viņai nodrošina savdabīgais līnijas slīdējums un smalki sabalsoto krāsu klājums noteiktos laukumos, kas ļauj dinamiskajās, bagātīgi pieblīvētajās kompozīcijās izcelt galveno, nepazaudēt vēstījuma skaidrību un jēgu. 

 

Ieeja bez maksas. Darba laiks I–V 13.00–18.00, VI 11.00–18.00, VII - brīvs