marts 2020
01 janvāris
trešdiena
16.00
Gaismas parkā Jūrmalā - radošās darbnīcas, rotaļas un citas aktivitātes ģimenēm ar bērniem
Dzintaru Mežaparkā

05 janvāris
svētdiena
13.00
Kino - Jaungada taksometrs 2
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Jaungada taksometrs 2

Pagājis gads un "Jaungada taksometrs" varoņi atkal skaita stundas līdz Jaunajam gadam. Andrejs pavada to kopā ar savu mīļoto Ilzi, gaidot atbraucam viņas mammu, lai beidzot iepazītos un paziņotu par gaidāmo mazuli. Ilzes daudzo iegribu dēļ, viņš neviļus kļūst par salaveci neparastā pasākumā, kas var mainīt ne tikai viņa paša, bet arī jaunās ģimenes nākotni.
Līdz 16 g.v. - neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

05 janvāris
svētdiena
15.30
Kino - Jaungada taksometrs 2
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Jaungada taksometrs 2

Pagājis gads un "Jaungada taksometrs" varoņi atkal skaita stundas līdz Jaunajam gadam. Andrejs pavada to kopā ar savu mīļoto Ilzi, gaidot atbraucam viņas mammu, lai beidzot iepazītos un paziņotu par gaidāmo mazuli. Ilzes daudzo iegribu dēļ, viņš neviļus kļūst par salaveci neparastā pasākumā, kas var mainīt ne tikai viņa paša, bet arī jaunās ģimenes nākotni.
Līdz 16 g.v. - neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

07 janvāris
otrdiena
19.30
Ziemassvētku festivāls. Latvijas Radio koris. Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1

Piedalās: Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava.

LATVIJAS RADIO KORIS

Latvijas Radio koris ir unikāla muzikāla vienība kormūzikas pasaulē. Kamerkori ar spēju izcili atskaņot visplašāko repertuāru no senās mūzikas līdz mūsdienu komponistu vissarežģītākajām partitūrām. Latvijas Radio koris ir kā radošā laboratorija, regulāri mudinot komponistus rakstīt opusus, kas pārsniedz klasiskā vokāla arsenālu - no tradicionālās dziedāšanas manieres līdz virstoņu un ceturtdaļtoņu dziedāšanai.

No 1992. gada Latvijas Radio korī strādā divi diriģenti – tā mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš. Divdesmit gadu laikā Latvijas Radio koris ir radījis jaunu izpratni par kori, kurā katram dalībniekiem ir savs uzdevums un personīgais pienesums. Latvijas Radio kora mākslinieku tembrālās buķetes sakausējums tiek uzlūkots par kora ansambļa skanējuma etalonu. Dziedātāju spēja orientēties dažādu laikmetu, žanru un stila mūzikā ļauj Latvijas Radio korim uzstāties gan vokāli instrumentālu darbu atskaņojumos un operu izrādēs, gan multimediālos un performanču projektos, gan intīmās a cappella muzikālās sarunās, gan teatrālos uzvedumos, kur kora dziedātāji atklājas kā daudzpusīgi solisti, līdztekus dziedāšanai spēlējot arī instrumentus.

Latvijas Radio koris vairākkārt saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu – valsts augstāko apbalvojumu par sasniegumiem profesionālajā mākslā, kā arī Ministru kabineta balvu un citus apbalvojumus.

SIGVARDS KĻAVA, diriģents

Sigvards Kļava ir Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs kopš 1992. gada. Viņa mērķtiecīgā darba rezultātā Latvijas Radio koris izveidojies par starptautiski atpazīstamu, vokāli spilgtu vienību, kuru vēlas dzirdēt slavenākajos festivālos un kuru uz sadarbību aicina pasaules izcilākie mūziķi.

Sigvards Kļava studējis diriģēšanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Štutgartes Baha akadēmijā un Oregonas Baha festivāla meistarklasēs, kā arī Sanktpēterburgas konservatorijā. Kopš 2000. gada viņš ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas profesors.

Sigvarda Kļavas veidotie Latvijas Radio kora projekti allaž ir rūpīgi izauklēti vēstījumi, muzikālas ekspedīcijas, pētot dziedāšanas un balss fenomenu, meklējot tiltus starp arhaisko un mūsdienīgo, apcerot pārlaicīgo caur tematisku koncertprogrammu atklāsmju ceļu. Atzinību guvušās programmas Litānija, Mātes Terēzes lūgšana, Vakara sarunas Jāņa baznīcā vienmēr ir piepildījušas dievnamus ar klausītājiem. Pēc Sigvarda Kļavas ierosinājuma Radio koris veidojis kopīgus projektus gan ar tradicionālās un neakadēmiskās mūzikas spilgtiem pārstāvjiem, gan garīdzniekiem un mūsdienu skaņražiem, sintezējot laikmetīgās mākslas eksperimentus ar kultūras mantojumu un paplašinot redzējumu uz cilvēka balss iespējām. Sevišķu publikas mīlestību iemantojuši koncertuzvedumi ar Imanta Kalniņa (Imants un Ziedonis, Dzejnieks un Nāra) un Artura Maskata (Vācietis. Klavierkoncerts, Atlantīda) mūziku. Viņa vadībā tapuši arī veltījumi latviešu tautas dižgariem un varoņiem – mūzika filmai Lāčplēsis un uzvedums Rakstītāja par Broņislavu Martuževu.

Sigvards Kļava ir vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas ieguvējs un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Kopš 1990. Gada – Dziesmu svētku virsdiriģents.

Diriģējis nozīmīgākajās koncertzālēs un festivālos visā pasaulē, tai skaitā Londonas Karaliskajā Alberta zālē, Elbas filharmonijā, Amsterdamas Concertgebouw, Berlīnes filharmonijā u. c.

11 janvāris
sestdiena
13.00
Jaungada sarīkojums represētajiem
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

Aicina Jūrmalas politiski represēto biedrība. Iepriekš pieteikties pa tālruni 26060584

12 janvāris
svētdiena
13.00
Kino - Svilpotāji
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Svilpotāji

Režisors Kornelju Porumboju, Rumānija, Francija,2019, 1h 37min.
Bukarestes policijas inspektors Kristi ir labi iepazinis gan likumsarga, gan noziedzīgo pasauli, jo ir mafijas ziņotājs. Viņš dodas uz Kanāriju salu Gomera, lai apgūtu sentēvu svilpošanas valodu. Rumānijā viņu novēro policija, tāpēc, izmantojot šo māku, viņš varētu turpināt sazināties ar gangsteriem, lai izpestītu no cietuma Žoltu. Žolts vienīgais zina, kur paslēpti trīsdesmit miljoni dolāru. Šai dubultspēlē nodevības un maldināšanas lāde nu ir vaļā… Būs arī liktenīgā sieviete.
Filmas varoņi atrodas kategorisku viedokļu vidē, kur katrs pastāvīgi cenšas uztiept citiem savējo. Cilvēku nospriegotajās attiecībās vairs tikai slepenā valodā iespējams izteikties skaidri un atklāti. Rumāņu jaunā viļņa ievērojamākā režisora uzņemtā tumšā komēdija tika nominēta Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaram. Filmā skan gan Karla Orfa, gan Igija Popa mūzika.
RIGA IFF Festival Selection programmas filma.
Filma ir rumāņu, angļu un spāņu valodā ar subtitriem latviešu valodā.
Līdz 16 g.v. - neiesakām.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

12 janvāris
svētdiena
15.00
Ekskursija izstādē “Pārvietojumi starp atmiņu un iztēli” ar izstādes kuratori
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslinieki  Džonijs Brigss (Londona), Keitija Prata (Londona), Kārlis Rekevics (Ņujorka), Kaisu Koivisto (Helsinki), Vineta Kaulača (Rīga) un Sigita Daugule (Rīga).

 

“Seši mākslinieki ir ieguvuši atšķirīgu izglītību un strādā dažādos medijos. Tomēr viņu visu uzmanības lokā ir tādi jēdzieni kā vietas uztvere, apdzīvošana, izpēte un (perfekta vai nepilnīga) atcerēšanās. Lai gan katrs autors pēta šos jēdzienus individuāli, skatīti kopumā, viņu darbi var rosināt virkni provokatīvu jautājumu par to, kā mēs izdzīvojam savu vidi, kā šo pieredzi saprotam, lietojam un nododam tālāk,” izstādes katalogā raksta Kārena Vilkina, kuratore un mākslas kritiķe (Ņujorka). 

 

Izstādes koncepcijas autore Vineta Kaulača uzsver: “Atmiņa veido telpu. Nupat ieraudzītais pārklājas ar pirms mirkļa redzēto. [..] Ar atmiņas palīdzību reproducētais notikums ir radījis pavisam jaunu teritoriju apziņas kartē, nevis realitātes dublikātu.” Viņas dotie izstādes mākslinieku raksturojumi izceļ katra autora specifisko saistību ar telpas un atmiņas mijiedarbību.

Izstādes kuratores - Vineta Kaulača, Inga Šteimane.

 

12 janvāris
svētdiena
15.30
Kino - Svilpotāji
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Svilpotāji

Režisors Kornelju Porumboju, Rumānija, Francija,2019, 1h 37min.
Bukarestes policijas inspektors Kristi ir labi iepazinis gan likumsarga, gan noziedzīgo pasauli, jo ir mafijas ziņotājs. Viņš dodas uz Kanāriju salu Gomera, lai apgūtu sentēvu svilpošanas valodu. Rumānijā viņu novēro policija, tāpēc, izmantojot šo māku, viņš varētu turpināt sazināties ar gangsteriem, lai izpestītu no cietuma Žoltu. Žolts vienīgais zina, kur paslēpti trīsdesmit miljoni dolāru. Šai dubultspēlē nodevības un maldināšanas lāde nu ir vaļā… Būs arī liktenīgā sieviete.
Filmas varoņi atrodas kategorisku viedokļu vidē, kur katrs pastāvīgi cenšas uztiept citiem savējo. Cilvēku nospriegotajās attiecībās vairs tikai slepenā valodā iespējams izteikties skaidri un atklāti. Rumāņu jaunā viļņa ievērojamākā režisora uzņemtā tumšā komēdija tika nominēta Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaram. Filmā skan gan Karla Orfa, gan Igija Popa mūzika.
RIGA IFF Festival Selection programmas filma. 
Filma ir rumāņu, angļu un spāņu valodā ar subtitriem latviešu valodā.
Līdz 16 g.v. - neiesakām.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

12 janvāris
svētdiena
16.00
Izrāde “Ruksīšu piedzīvojumi”
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Izrāde “Ruksīšu piedzīvojumi”

Gadās, ka pieņemt pareizu lēmumu liek īstajā brīdī sastapts Vilks.

Tā gadījās arī jautrajiem ruksīšiem – brālīšiem Rifam, Rafam un māsiņai Rufijai, kad rudens tuvošanās lika domāt par savas mājiņas celšanu

Kā labāk celt mājiņu? Kopā vai katram savu? Un ko par to visu domā Vilks?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem mēģināsim atrast noskatoties jautru Jūrmalas leļļu teātra studijas izrādi „Ruksīšu piedzīvojumi”.

Ingunas Radziņas lelles un režija.

Mūzika Mikus Tillers.

Ieejas maksa 3,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089

12 janvāris
svētdiena
19.00
Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1

Piedalās: Maestro Raimonds Pauls (klavieres), Daumants Kalniņš (vokāls) un Latvijas Radio bigbends

“Dienvidu akvareļi” – programmas pirmatskaņojums!
Raimonda Paula un Latvijas Radio bigbenda jaunākās programmas uzmanības centrā likta Maestro mūzika, kas tapusi 20 gs. sešdesmitajos gados. Tas ir laiks, kad R.Paula mūziku caurstrāvo komponistam tik tuvais džezs. Par tituldarbu izvēlēta svīta “Dienvidu akvareļi”, kas 1965. gadā tikusi ieskaņota Raimonda Paula trio sastāvā, piedaloties saksofonistam Aleksandram Piščikovam. Vēl programmā iekļautas Maestro atlasītas mūziklu tēmas un dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. Visi skaņdarbi šajā programmā ietērpti jaunos, krāsainos aranžējumos. Programmu paspilgtina vokālists Daumants Kalniņš.

Koncerts 1 daļā.

16 janvāris
ceturtdiena
10.00
Koncertu cikls skolu jaunatnei. 1.-4. klase. Salātlapiņa.
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Koncertu cikls skolu jaunatnei. 1.-4. klase. Salātlapiņa.

Piedalās: Jolanta Strikaite-Lapiņa, Sonora Vaice, Jānis Aišpurs, Latvijas Radio kora solisti un instrumentālā grupa.

Koncerta ilgums 1 stunda

16 janvāris
ceturtdiena
16.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30
17 janvāris
piektdiena
10.00
Koncertcikls skolu jaunatnei. Mūzika Tev. "Salātlapiņa"
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Koncertcikls skolu jaunatnei. Mūzika Tev. "Salātlapiņa"

Piedalās: Jolanta Strikaite-Lapiņa, Sonora Vaice, Jānis Aišpurs, Latvijas Radio kora solisti un instrumentālā grupa.

18 janvāris
sestdiena
14.00
Radošā darbnīca “Ziema Valda Buša gleznās”
Mākslinieka Valda Buša darbnīcā Muižas ielā 6 II stāvā

Darbnīcu vada māksliniece Līga Baņķiere. Apmeklētāju skaits ierobežots, dalību pieteikt pa tālruni 29769386 vai e-pastu  liga.bankiere@jurmala.

19 janvāris
svētdiena
16.00
Alberts Kronenbergs izrāde "Tuntuļu Jurītis"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Alberts Kronenbergs izrāde "Tuntuļu Jurītis"

Kāpēc mēs mīlam savus bērnus? Vai tāpēc, ka viņi prot lieliski dziedāt, dejot vai zīmēt? Vai varbūt tomēr tāpēc, ka viņi ir mūsu bērni un tādēļ arī ir visjaukākie un vislabākie?

Arī mazo Jurīti lauku sētā mīl un lutina visi, neraugoties uz dažādajām nepatikšanām, kurās zēns iekuļas.
Vai Jurītis, kurš satuntuļots tā, ka pat eži smejas, kļūs par labu cūku ganu? Nē, toties izglābs no pārdošanas nikno kazu.
Ak, sēņošana izvēršas par baisu piedzīvojumu. Ak, vienkāršs brauciens uz baznīcu Ziemassvētku vakarā beidzas ar baisu satraukumu visiem, jo Jurītis ir pazudis sniegputenī, bet vai tādēļ Jurītis ir mazāk mīļš?
Izrādē stāstu par Tuntuļu Jurīti stāsta četras saimniekmeitas, kuras lauku sētā gatavo Ziemassvētku dāvanas – rotaļlietas. Kad darbs kļuvis pārāk vienmuļš, meitenes ar izgatavotajām lellēm sāk spēlēties un tā sākas stāsts par Tuntuļu Jurīti.
Ieejas maksa 3,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089
19 janvāris
svētdiena
16.00
Tautas deju koncerts “Masku danči 2020”.
Norises vieta PĀRCELTA uz Jūrmalas Kultūras centru Jomas ielā 35
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

 

20 janvāris
pirmdiena
12.00
Ķemeru bibliotēkā Tukuma ielā 20
23 janvāris
ceturtdiena
18.00
“Pa Jāzepa pēdām ...”, tikšanās ar literatūrzinātnieci Gundegu Grīnumu
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

2020. gada 23. janvārī plkst.18.00 Aspazijas mājā Dubultos risināsies interesants ceļojums kultūrvēsturē.

Kas kopīgs Rainim ar baznīcu Latvijas-Lietuvas pierobežā, kuras zīmogā attēlota Heopsa piramīda? Vai Rainis tiešām nosapņoja savu Jāzepu Ēģiptē jau Jūrmalā, 1905. gada revolūcijas priekšvakarā, vai arī tas ir Aspazijas izdomājums? Ar kādiem stilistiskiem un lingvistiskiem līdzekļiem autors „ēģiptizēja” traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” pēdējos trīs cēlienus? Kādēļ aizsākto lugu „Zaglis ķēniņš” jeb „Rampsenīts” Rainis 1922. gadā pārdēvēja par „Lielo zagli Tutanhu”? Vai tiešām nav saglabājušās Raiņa 1929. gada pavasarī Ēģiptes apmeklējuma dienās rakstītās piezīmes? Un kādēļ dzejnieka ceļojums uz Palestīnu un Ēģipti noklusēts viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā (1977-1986)?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, kuri saistīti ar senās un Raiņa laika Ēģiptes vietu dzejnieka dzīves un darba gaitā, sniegs Raiņa un Aspazijas daiļrades pētnieces, literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījums „Pa Jāzepa pēdām”.

24 janvāris
piektdiena
16.00
1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākums Kauguros
Kauguru kultūras nama pagalmā Raiņa ielā 110

25 janvāris
sestdiena
18.00
Jaunā gada sagaidīšanas izstādes “Līdz baltajām pelītēm” atklāšana
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

BULDURU IZSTĀŽU NAMS AICINA AUTORUS IESNIEGT DARBUS IZSTĀDEI „LĪDZ BALTAJĀM PELĪTĒM”

Bulduru Izstāžu nams kopā ar biedrību RAD-DAR aicina piedalīties gadskārtējā Jaunā gada sagaidīšanas tematiskajā izstādē un pasākumā. Šogad tiek veidota izstāde „Līdz baltajām pelītēm”. Rīkotāji aicina autorus tēmai atbilstošus darbus nest uz Bulduru Izstāžu namu jau no 08.01.2020. Autori aicināti piedalīties arī maskuballē „Līdz baltajām pelītēm”, kura Bulduru Izstāžu namā notiks 25. janvārī plkst. 18.00.

Darbu iesniegšana laiki:

otrdienās – sestdienās no plkst. 10.00–17.00,

svētdienas, pirmdienas – brīvdienas

 

MASKUBALLE „LĪDZ BALTAJĀM PELĪTĒM”

Peles / Žurkas gada sagaidīšana

25. janvārī plkst. 18.00 (ierašanās no plkst. 17.30)

 

Caurlaidei līdzi jāņem uzzīmēts, uzgleznots, uzrakstīts vai kā citādi darināts veltījums PELEI / ŽURKAI. Pasākuma laikā notiks ekspresizstāde „LĪDZ BALTAJĀM PELĪTĒM”. Pie jau sagatavotas sienas autori varēs izstādīt savus darbus. (Izstāde plašākai publikai būs apskatāma no 28.01.2020.−15.02.2020. Darbus vēlams atnest jau ātrāk, Bulduru Izstāžu nama darba laikā.)

 

Katram dalībniekam jāsagatavo dāvana loterijai. Dāvanā var būt jebkas BALTS, PELĒKS, METĀLISKS un PELES /ŽURKAS cienīgs, gan pašu veidots, gan veikalā pirkts.

PELE priecāsies par priekšnesumiem, priekšā nesumiem vai devumiem, kuri kaut kādā veidā būtu saistīti ar peles vai žurkas dzīvi.

 

LŪGUMS IERASTIES baltā, PELĒKĀ, SUDRABAINĀ APĢĒRBĀ un PELES/ŽURKAS LĪDZĪBĀ! (Tērpu-masku konkurss!)

 

Līdzi jāņem CIBIŅA ar to, kas garšo PELEI, ko var ieskribināt pats un ar ko var uzcienāt citus. (Cienastam vēlams izdomāt nosaukumu. Cienastu konkurss! Pārdomāts cienasts var būt arī izstādes darbs, bet tam jābūt derīgam 3 nedēļas.)

 

Peļošanās/žurkošanās un PIEDALĪŠANĀS PASĀKUMĀ AR PRIECĪGU SIRDI UN SKAIDRU PRĀTU! (Pasākums bez alkohola klātbūtnes!)

 

Savu klātbūtni apstiprināt līdz 23.01.2020.

26 janvāris
svētdiena
13.00
Kino - Animācijas filma "Projām"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Animācijas filma "Projām"

Režisors Gints Zilbalodis, animācija, Latvija, 2019, 1h 14 min. Līdz 7 g.v. – neiesakām.
Pēc lidmašīnas avārijas puisis attopas uz noslēpumainas salas, kur plešas meži, tuksneši un lagūnas. Taču uz šīs salas mīt arī milzīgs, tumšs gars, kurš sāk puisi vajāt. Lai izglābtos un atgrieztos mājās, galvenais varonis dodas izaicinošā ceļojumā pāri salai kopā ar savu jauniegūto draugu – mazu putnēnu.
Filma bez dialogiem.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

26 janvāris
svētdiena
14.00
Brīvdienu mūzika. Sergejs Jēgers
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Brīvdienu mūzika. Sergejs Jēgers

Piedalās: Sergejs Jēgers (kontratenors), Ieva Šmite (klavieres)

26 janvāris
svētdiena
15.30
Kino - Animācijas filma "Projām"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Animācijas filma "Projām"

Režisors Gints Zilbalodis, animācija, Latvija, 2019, 1h 14 min. Līdz 7 g.v. – neiesakām. 
Pēc lidmašīnas avārijas puisis attopas uz noslēpumainas salas, kur plešas meži, tuksneši un lagūnas. Taču uz šīs salas mīt arī milzīgs, tumšs gars, kurš sāk puisi vajāt. Lai izglābtos un atgrieztos mājās, galvenais varonis dodas izaicinošā ceļojumā pāri salai kopā ar savu jauniegūto draugu – mazu putnēnu.
Filma bez dialogiem.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

26 janvāris
svētdiena
16.00
Enida Blaitona izrāde "PAUKS@ŠMAUKS.LV"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Enida Blaitona izrāde "PAUKS@ŠMAUKS.LV"

Šī epasta adrese tiks piesaistīta Jūrmalas teātrim, kur iemitinājušies visi angļu rakstnieces Enidas Blatonas izdomātie Ozolaines ciema iemītnieki –  mājsaimniece Kurmju Made, pasta kantora priekšniece Paula Pīlīte, pastniece Peļu Zuzīte ar savām dvīnītēm Minniņu un Anniņu, dārznieks Eidis Ezis, aptiekārs Vilis Vāvere, skolotājs Ādams Āpsis, šiverīgā veikalniece Trusene Adelīna, policists Ritvaldis Sesks un šaubīgie tipi – Zete un Zigis Zebiekstes.

Ak, jā! Un protams arī Pauks un Šmauks – divi apķērīgi zaķu zēni, kuru pastāvīgas galvassāpes sagādā tik pašsaprotamā lieta – NAUDA!

Un  droši variet uz epastu viņiem nerakstīt, jo zaķu zēni vienmēr ir tik aizņemti ciema iemītnieku apcelšanā, ka neatliks laika atbildēt. Vienkārši, lai viņus sataptu, nāciet uz Jūrmalas teātri – parole: PAUKS@ŠMAUKS.LV!

Izrādes režisors – Imants Jaunzems.

Ieejas maksa 3 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089.

28 janvāris
otrdiena
14.00
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
28 janvāris
otrdiena
17.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30
28 janvāris
otrdiena
18.30
Bezbailīgo stāstu vakars
Jūrmalas Jaunatnes iniciatīvu centra telpās Raiņa ielā 50-40

30 janvāris
ceturtdiena
16.00
Fotogrāfa Leonīda Tugaļeva izstādes “Starp mēģinājumiem. Slokas kolorīts” atklāšana
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3

31 janvāris
piektdiena
19.00
Riharda Čerkovska Stand up izrāde “Manas bijušās”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Riharda Čerkovska Stand up izrāde “Manas bijušās”

Rihards Čerkovskis par izrādi: “Mēs nemākam šķirties. Nopietni! Un tā ir liela problēma, būt kopā ar kādu, lai tikai nebūtu viens.” Rihards Čerkovskis ar stāvizrādi savas turnejas ietvaros viesosies arī Jūrmalas Kultūras centrā. Stāvizrādes mērķis ir ļaut paskatīties uz attiecībām starp sievietēm un vīriešiem caur humora prizmu. Rihards humoristiski dalīsies ar dažādiem stāstiem no savas dzīves pieredzes par šķiršanos, neuzticību, drāmām un visādām jezgām. “Mana pārliecība ir tāda, ka mums visiem patiesībā ir daudz vairāk kopīga nekā, mēs spējam iedomāties, bet kas ir vēl fenomenālāks atklājums, mēs šajā dzīvē nespējam ietekmēt neko, atskaitot mūsu reakciju. Jā, kā mēs reaģējam dažādās situācijās? Dramatiski, vai humoristiski?” Aicinām visus humora cienītājus apmeklēt stāvizrādi ņemot līdzi otru pusīti, jo monologā būs arī dažādi piemēri, kā pasauli uztver sievietes, bet kā vīrieši. 

Biļetes pieejamas www.bezrindas.lv

01.10.2019 - 09.02.2020
“Lučisma atdzimšana” Vitālijs Jermolajevs un viņa mācekļi
Vitālija Jermolajeva gleznu teātrī "INNER LIGHT" Omnibusa iela 19

19.10.2019 - 22.02.2020
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."

IZSTĀDE „ILMĀRS BLUMBERGS. BEIGAS IR.”

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, notiek latviešu mākslinieka, scenogrāfa un grafiķa Ilmāra Blumberga (1943–2016) izstāde „Ilmārs Blumbergs. Beigas ir.”. Zīmējumu cikls „Tenerife 2015” un tēlniecības darbi eksponēti pirmoreiz.

 

Izstādē eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva. Vienā zālē redzami Ilmāra Blumberga pašportreti no sērijas „Tas pats” (1996–2011), bet otrā – zīmējumu cikls „Tenerife 2015”. Ilmāra Blumberga pēdējais tušas un grafīta zīmējumu cikls uz 23 plaukstas lieluma rokas lējuma papīra lapām tapa 2015. gada novembrī Tenerifē, kur viņš pavadīja vienus no pēdējiem dzīves mēnešiem.

 

Mākslas zinātniece Anita Vanaga zīmējumu ciklu raksturo: „Mākslinieka iedomātā un izvērstā mītpoētika šeit bija redzama dabā – aprimis vulkāns, sacietējusī lava, tumsas un gaismas straujā mija, mēness pa pus debesi, kalns ar plakanu, “nocirstu” virsmu. Kalns Ilmāru Blumbergu pievilka, viņš to jau bija iedomājis agrāk un zīmējis neskaitāmas reizes. Un tad vēl cipreses. „Kāds koks,” teica Ilmārs, ņēma lapiņas un skicēja vairākos paņēmienos. Uzzīmēja četras cipreses kā „Četras pēdējās dziesmas”, divas cipreses kā „Tie esam mēs”, arī melno kvadrātu „BEIGAS IR”. Zīmējot plakano kalnu, klāt pierakstīja: „Sveiki! Mēs satiksimies memuāros!” Tenerifes zīmējumos ārējā telpa ir sarāvusies miniatūrā formātā, kustība palēninājusies. Ir izpletusies apziņas telpa. Tajā plaukst skaistuma instinkts, bauda uz detaļām, faktūru, toņiem.”

 

Pirmo reizi sabiedrībai tiek sniegta iespēja aplūkot Ilmāra Blumberga zīmējumu ciklu „Tenerife 2015” un tēlniecības darbus.

 

Izstāde eksponēta Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 2019. gada 19. oktobra līdz 2020. gada 22. februārim.

 

Izstādes tapšanu atbalsta Baltic International Bank, kas ir Blumberga Fonda ilgstošs sadarbības partneris.

 

Sīkāka informācija: Astrīda Cīrule

+371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

04.11.2019 - 15.01.2020
Ilzes Laizānes izstāde “Noskaņa”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

No 4.novembra Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē būs iespēja apskatīt mākslinieces Ilzes Laizānes izstādi “Noskaņa”. Māksliniece savos darbos iemūžina dabas, ziedu un sievietes dvēseles noskaņas, kas liek justies skatītājam kā sapnī, laimes un prieka noskaņā.

Noskaņa ir emocionālais iespaids, pārdzīvojums, ko rada dažādi elementi un apstākļi. Noskaņa var būt gan dabā un gan dvēselē. Veidojot savas vēlmes, sajūtas, emocijas, cilvēks arī konstruē un noskaņo to vidi, kurā tas atrodas.

 “Cilvēks ar savu izpratni, ar savu noskaņojumu pilnībā maina visu apkārt. Tas, ko cilvēks vēlas mainīt, viņš maina ar savu noskaņu. Cilvēks var izpausties, kā pats vēlas. Viss apkārt ir cilvēka pieredzes reflektori. Tā kā cilvēks pats staro, tā apkārtne staro.  Izmaini savu dzīves plūsmu, kurā ej ar visiem cilvēkiem, kas tev ir līdzās, uz citu scenāriju uz citu sižetu. Tā var mainīt pilnīgi visu. Apzinoties  savu būtību, ka veidojot savu noskaņojumu, tu konstruē un izmaini  arī savu vidi, kurā tu esi,” stāsta māksliniece.

Ilzes Laizānes gleznās reālais saplūst ar fantāziju, dabas motīvi bieži vien savijas ar figurālām kompozīcijām. Māksliniece ar saviem darbiem izstādē “Noskaņa” aicina skatītāju piedzīvot  caur saviem darbiem gaišu un starojošu noskaņu.

Izstādes būs apskatāma līdz 15.janvārim. Darba laiks pirmdiena līdz piektdiena no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00.​

Ieeja bez maksas.

09.11.2019 - 12.01.2020
Starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde “Pārvietojumi starp atmiņu un iztēli”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3
Starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde “Pārvietojumi starp atmiņu un iztēli”

Piedalās Džonijs Brigss (Londona), Keitija Prata (Londona), Kārlis Rekevics (Ņujorka), Kaisu Koivisto (Helsinki), Vineta Kaulača (Rīga) un Sigita Daugule (Rīga).

 

“Seši mākslinieki ir ieguvuši atšķirīgu izglītību un strādā dažādos medijos. Tomēr viņu visu uzmanības lokā ir tādi jēdzieni kā vietas uztvere, apdzīvošana, izpēte un (perfekta vai nepilnīga) atcerēšanās. Lai gan katrs autors pēta šos jēdzienus individuāli, skatīti kopumā, viņu darbi var rosināt virkni provokatīvu jautājumu par to, kā mēs izdzīvojam savu vidi, kā šo pieredzi saprotam, lietojam un nododam tālāk,” izstādes katalogā raksta Kārena Vilkina, kuratore un mākslas kritiķe (Ņujorka). 

 

Izstādes koncepcijas autore Vineta Kaulača uzsver: “Atmiņa veido telpu. Nupat ieraudzītais pārklājas ar pirms mirkļa redzēto. [..] Ar atmiņas palīdzību reproducētais notikums ir radījis pavisam jaunu teritoriju apziņas kartē, nevis realitātes dublikātu.” Viņas dotie izstādes mākslinieku raksturojumi izceļ katra autora specifisko saistību ar telpas un atmiņas mijiedarbību.

Izstādes kuratores - Vineta Kaulača, Inga Šteimane.

 

Atklāšanas pasākumi:

9. novembrī plkst. 12.00–13.30;  16.00–17.30 - tikšanās ar izstādes autoriem un kuratoriem.

27.11.2019 - 05.01.2020
Neles Zirnītes jubilejas izstāde “Nele”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta izcilās grafiķes Neles Zirnītes jubilejas izstāde "Nele".

 

Nele Zirnīte. Spēkavots, 2019. Oforts, Neig autortehnika, monotipija.

Mākslinieces Neles Zirnītes (1959) jubilejas izstādē ar lakonisku un reizē ļoti personīgu nosaukumu “Nele” apskatāmie darbi tapuši pēdējo 10 gadu laikā, kā arī tiek eksponēti pilnīgi jauni darbi. Idejas un domas, kas mākslinieci nodarbināja pirms 30 gadiem, savu aktualitāti iegūst no jauna  mūsdienu kontekstā, liekot domāt par cilvēka – Dabas, cilvēka – Visuma, cilvēka – Dieva attiecību bezgalību. Tā ir kā laika ritējuma spirāle, kas atkārtojas, tomēr iezīmē arvien jaunas tendences. Izstāde ir ceļojums mākslinieces radošajā pasaulē, kur agrīnie darbi kā ceļazīmes, norāda virzienu, kurā turpmākajos gados līdz pat šodienai caurvijas kāda vienojoša stīga. Cilvēku tēli, mītiskas būtnes, sirreālas un nosacītas vietas, kas kā sapnī savijas, savstarpēji satiekas un attālinās, veidojot abstraktu laika telpu, kurā viss ir iespējams. Darbi no sērijas “Citas debesis”, kas aizsākusies pirms vairākiem gadiem, iezīmē arī jaunāko darbu virzienu. Nele Zirnīte par sēriju saka sekojošo: “Citas debesis nevienam nepieder, tās var redzēt nepaceļot skatienu uz augšu, jo tā kā tās ir atklātas, tās ievelk sevī un acu skatiens paliek ilgi piesiets bezgalīgajam mirdzumam. (..) Katrs no mums vēlas uzbūvēt sevī ko stabilu un spēcīgu, tāpat kā katrā no mums snauž vēlme lidot. Prasme nobalansēt dzīvi tā, lai lidojumā cauri mākslai, tā neaizrauj par tālu un neaizēno mūsu attiecības ar cilvēkiem – tā ir lielākā māksla.”

Neles darbus raksturo iekšēja dinamika un kustība, lai gan tēlu sejas izteiksmes un pozas ir apgaroti ieturētas. Salīdzinot mākslinieces agrīnos darbus un nesen tapušos, jūtama rokraksta un stila izkoptība, kas pretstatīta tehniskās meistarības atbrīvotībai eksperimentējot un variējot oforta, fotogravīras, akvatintas, monotipijas tehniskās iespējas un autortehnikas (Neig) noslēpumainību.

Pēdējā gada laikā Nele Zirnīte pievērsusies arī glezniecībai, radot tēlus, kuri atrodami jau mākslinieces grafikas darbos.

Nele Zirnīte Latvijas mākslā ienāca 1984. gadā, kad no dzimtās Lietuvas pārcēlās dzīvot, mācīties un strādāt uz Latviju.  Stilistiski viņas darbi pieskaitāmi sirreālisma virzienam un šāda tēlainība joprojām ir saglabājusies mākslinieces daiļradē, atrodot arvien jaunus tematiskos lokus, kas organiski izriet viens no otra, izpludinot to savstarpējās robežas.

Latvijas Mākslas akadēmijā, turpinot Viļņas Mākslas akadēmijā aizsāktās grafikas studijas, radīja augsni, lai māksliniece sevī apvienotu abu augstskolu ieliktos galvenos aspektus – tehniski izkoptu akadēmisko zīmējumu no vienas puses un radošā brīvībā balstītu eksperimentētājas garu – no otras. Nele ir viena no nozīmīgākajām figūrām Latvijas grafikas (īpaši oforta tehnikas) jomā. Bijusi arī Latvijas Mākslas akadēmijas un Kristīgās mākslas akadēmijas grafikas nodaļas docētāja. Laikā no 1984. līdz 2019. gadam Nele Zirnīte ir piedalījusies daudzās starptautiskās izstādēs visā pasaulē. Viņas darbi ir iekļauti sekojošās muzeju kolekcijās: Arizonas Universitātes mākslas muzejs (ASV); Eksjö Museum, Alma Löve Museum (Zviedrija), J. Monkute-Marks Museum (Lietuvā), Municipal Art Gallery (Polija), Arte/Desarrollo Humano Workshop (Meksika), Art Foundation (Krievija), Cremona Civik Museum (Itālija), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Latvija), Monroe Art College (ASV), Mihaela Vrubela mākslas muzejs (Krievija), Panamas pilsētas mākslas centrs Floridā (ASV), kā arī privātkolekcijās.

Daudzi Neles Zirnītes darbi tikuši apbalvoti starptautiskos konkursos un izstādēs, gūstot augstu novērtējumu. Nele Zirnīte ir starp pasaules labākajiem grafiķiem, kā tas ir arī atzīts grāmatā “The Best of Printmaking: An International Collection” (Selected by Lynne Allen and Phyllis Mc Gibbon with an introduction by Ruth Weisberg, Rockport Publishers, Quarry Books, 1997). Savukārt, 2012. gadā viņa tika iekļauta vācu profesora, Gerhart Habarta sastādītajā izdevumā “Lexicon of Fantastic Artist”.

Nele ir ne tikai radoši, bet arī sabiedriski aktīva – daudzus gadus darbojās Latvijas Mākslinieku savienības valdē, kā arī vadot “Eksperimentālo oforta darbnīcu”, organizējot vērienīgas starptautiskas grafiķu izstādes, radošās meistarklases un kopš 2010. gada nodibinot un vadot biedrību “OFORTA ĢILDE”.

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstādes kuratore mākslas zinātniece Eva Rotčenkova.

27.11.2019 - 05.01.2020
Tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde “Nenoteiktības princips”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde "Nenoteiktības princips II".

 

Genādijs Stepanovs. Personas kods. 2019. Alumīnijs, smiltis.

Tēlnieka Genādija Stepanova (dz. 1950. g.)  dabas formu stilizācijai veltīta personālizstāde “Nenoteiktības princips II” iekārtota muzeja kamīnzālē.

“Nosaukums aizgūts no fiziķiem, kuri pēta mikropasauli. Viņi vēsta mums absolūti neticamus stāstus par matērijas vissīkāko daļiņu elektronu, kas eksistē gan kā daļiņa, gan kā vilnis, atkarībā no tā, vai vērotājs to novēro vai nē. Daži zinātnieki piedāvā terminu vērotājs aizstāt ar terminu līdzdalībnieks, kas, pēc viņu domām, ir precīzāks. Šo parādību nodēvēja par nenoteiktības principu. Arī mākslā ir līdzīgi – pats nosaukums ir nenoteikts. Tajā vienmēr ir pāris: autors un skatītājs vai, kā gadījumā ar elektronu – vērotājs un līdzdalībnieks. Tieši viņi rada noteiktību. Bet kas ir princips, par kuru runā zinātnieki? Manuprāt, nenoteiktība nepastāv patstāvīgi, tā rodas katru reizi no jauna.” (Genādijs Stepanovs)

Tēlnieka Genādija Stepanova izstāde priecē skatītāju ar savu izjusto dabas formu, krāsu un faktūru tēlojumu alumīnija skulptūrās. Pārsteidzoša ir tēlnieka izsmalcinātā dabas uztvere, kas ļauj mums saskatīt katru sīkāko smilšu graudiņu kopējā vienotā formā, kas nav dabas kopija, bet izcils mākslas darbs. Tēlniekam izdevies izteikt tēla kustību un spriegumu, to risinot metālā reizē spēcīgi un maigi. Kustība tēlos izpaužas ar izjustu ritma rakstu, kas ir plastiski nenoteikts, pulsējošs, bez regularitātes, bet filozofiski nozīmīgs, jo darbojas kā patiess dabas atspulgs. Autors to ir formulējis kā “nenoteiktības principu”.

Genādijs Stepanovs pilnībā pārvalda alumīnija kā tēlnieciska materiāla iespējas, radot tajā brīnumainus efektus – spilgtu, gaismu izstarojošu, ņirbošu faktūru un arī raupju, piezemētu virsmu. Tēlniekam ir lieliska telpas izjūta. Skulptūru forma, kas ir neiedomājami smalka un gaisīga, rada efektu, ka tā ir atrāvusies no zemes, tādejādi pievelkot  un organizējot vidi ap sevi.

Filozofiska doma pavada tēlnieka smalko izjūtu gammu, tā apliecina mūžīgo pietāti un apbrīnu pret dabu, reizē izceļot cilvēka radošās domas iespējas.

Genādijs Stepanovs 1972. gadā  beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļu.

1983. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Strādā monumentālajā un stājtēlniecībā. Ieceres realizē bronzā, alumīnijā un akmenī. Aktīvi iesaistās tēlniecības simpozijos un pieminekļu konkursos. Piedalījies vairāk nekā 60 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Organizētas vairākas personālizstādes Rīgā, Jūrmalā un Sanktpēterburgā. Viņam piešķirta 3. pakāpes restauratora kvalifikācija akmens un ģipša tēlniecības restaurācijas specialitātē. Latvijas Mākslinieku savienības un Tēlniecības centra biedrs.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Krievijā, Šveicē. 2006. gadā iegūta „Rīgas balva” par devumu Rīgas kultūrvides veidošanā restaurācijas un tēlniecības nozarē. Nozīmīgākie monumentālie darbi: Lidojums pāri pilsētai. 2005. Granīts, alumīnijs / eksponēts Rīgas kanāla malā. Māte ar bērnu. 1986. Kapara kalums / eksponēts  Juglas Bērnu slimnīcā.

Tēlniece Vija Dzintare.

 

 

27.11.2019 - 05.01.2020
Izstāde “Mākslas kolekcionāram Mārtiņam Pormanim 130”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta mākslas kolekcionāra Mārtiņa Pormaņa 130 gadu jubilejai veltīta izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma.

 

           

Johans Eliass Rīdingers. Briedis. 1740.               Jakobs Samuels Beks. Cauna ar putnu. Vācija, 18.gs. otra puse.

Izstādes “Kolekcionāram Mārtiņam Pormanim – 130” darbus vieno kopēja tēma – dažādu savvaļas dzīvnieku un putnu, kā arī medību ainu attēlojumi grafikā un glezniecībā.

Mākslas mīļotājs un kolekcionārs Mārtiņš Pormanis (1889-1980), pārceļoties no Rīgas uz dzīvi Jūrmalā, 1961. gadā Jūrmalas pilsētai novēlēja savu vērtīgo mākslas darbu kolekciju, kas tika veidota mūža garumā, kurā ietilpst latviešu, krievu kā arī Rietumeiropas mākslinieku darbi. 1979. gadā daļa no viņa Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma darbiem − ārzemju mākslinieku grafika tika nodota toreizējam Aizrobežu mākslas muzejam. Tās pārsvarā bija Johana Eliasa Rīdingera (1698−1767) darinātās gravīras, kas arī šobrīd veido izstādes nozīmīgāko daļu. Gandrīz visi izstādes darbi eksponēti pirmo reizi. Ekspozīciju papildina Jūrmalas pilsētas muzeja Mārtiņa Pormaņa kolekcijas grafikas, gleznas un atsevišķi tēlniecības priekšmeti, kas pieskaitāmi animālijas žanram.

Vācu 18. gadsimta mākslinieks  −  gravieris, zīmētājs, gleznotājs un izdevējs Johans Eliass Rīdingers, ir zināms kā viens no visizcilākajiem savvaļas dzīvnieku attēlotājiem. Viņš dzimis 1698. gadā Ulmā,  skolojies pie gleznotāja Kristofa Reša (Christoph Resch) un pie ievērojamā graviera Georga Filipa Rugendasa (Georg Philipp Rugendas).  Strādājot  grāfa Volfa Meterniha (Wolf Metternich) galmā Regensburgā, Rīdingers aizrautīgi vēro un skicē zirgus jāšanas skolā. Medību ainu studijas pilnībā nostiprina viņa interesi par animālijas žanru.

Johana Eliasa Rīdingera  gravīrās jūtama rokoko stila ietekme. Mākslinieka augsto meistarību apliecina smalki izstrādātās detaļas un zīmējuma līniju vieglums. Visdažādāko savvaļas dzīvnieku un putnu attēli gravīru lapās bieži papildināti ar tekstu, kā arī ar ornamentālu zīmējumu. Dzīvnieki tiek attēloti ainavā, viņiem raksturīgajās kustībās un pozās.

Izstādītās gravīras bija iekļautas dažādos izdevumos, kā piemēram, Apbrīnojamie brieži, Dažu zvēru izskats, Plēsoņas, arī sērijā Medījamo dzīvnieku ilustrācijas ar pievienotiem pēdu nospiedumiem un to aprakstiem. Rīdingera gravīras Lācis uzbrūk lauvai ar mazuli attēlu lapā papildina vācu Apgaismības laikmeta dzejnieka Bartolda Heinriha Brockes (Barthold Heinrich Brockes, 1680−1747) poētisks satura apraksts.

Izstādes darbi ir darināti dažādās tehnikās, kā piemēram, krāsainās akvatintas tehnikā izpildīts angļu mākslinieka Džordža  Dou (1781-1829) darbs Lauva un lauvene, kas apbērnojusies Londonas Tauerā, bet tušas zīmējumu Trīs suņi ar spalvu zīmējis krievu tautības mākslinieks, animālists Aleksandrs Hrenovs (Александр Хренов, 1860−1926).

Mārtiņa Pormaņa kolekcijā ir arī flāmu skolas gleznotāja Jana van Kessela Vecākā (Jan van Kessell Older, 1626−1679) glezna Gaisa alegorija, kas tagad  atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā un ir iekļauta Mākslas muzeja Rīgas birža pastāvīgajā ekspozīcijā.  M. Pormaņa jubilejas izstādē redzama gleznas digitalizēta fotogrāfija. Izstādi papildina arī divi darbi no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma - vācu mākslinieka Jakoba Samuela Beka (Jacob Samuel Beck, 1715−1778) glezna Cauna ar putnu un šveiciešu mākslinieka Rafaela Reinharda (Raphael Reinhard, 1820−1903) glezna Aitas.

Mārtiņa Pormaņa 130. jubilejai veltītā izstāde atklāj viņa kolekcijas daudzveidību, kas ar lielu aizrautību tika veidota mūža garumā. Izstāde veidota kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izstādes kuratores Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve, dizains Liesma Markova, restauratore Una Kastanovska.

07.12.2019 - 26.01.2020
Mākslinieces Ilzes Dambes izstāde “Lāča zīmē”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

Mākslinieces Ilzes Dambes grāmatu ilustrāciju izstāde “Lāča zīmē” līdz nākamā gada 26.janvārim ir apskatāma Jūrmalas Mākslas skolas izstāžu zālē.

 

Izstādē ir apskatāmas ilustrācijas , kas tapušas M. Cielēnas pasakai “Pelītes Pērlītes brauciens ar gultu”, dzejoļiem “Nāriņas pidžama”, “Krupītes kurpītes”, “Trakulīte sandalīte”, P. Brūvera dzejoļiem “Grīziņkalnā groziņvakars”, kā arī citu autoru darbiem.

 

Ilze Dambe sadarbojas ar Norvēģijas izdevēju un autori Cecīliju Lanesu. 2011.gadā tapa grāmata "Ķerot trolli" un 2017. gadā "Ziemeļblāzmai pa pēdām". Kopš tā laika ir ilustrētas grāmatas bērniem, kas tulkotas latviešu, krievu, angļu, japāņu, franču un ķīniešu valodās.

 

 Māksliniece no 1997. gada regulāri piedalījusies grāmatu ilustrāciju biennālēs Bratislavā (1997, 2001, 2005, 2013) un no 2003. gada arī trijās Tallinas ilustrāciju triennālēs. Guvusi ievērību grāmatu mākslas konkursos - jau 1994. gadā saņēmusi Indriķa Zeberiņa prēmiju par ilustrācijām latviešu tautas dziesmu krājumam Ziemassvētku vakarā (R.: Dzītars, 1994); bijusi Jāņa Baltvilka balvas nominante 2007. gadā par grāmatu M. Cielēna “Pūčumuižā mums jāpietur”, kā arī saņēmusi Gada balvas grāmatniecībā bērnu un jauniešu grāmatu grupā -  2000. gadā 3. vietu par ilustrācijām grāmatai P. Brūveris “Grīziņkalnā groziņvakars”. Savukārt 2002. gadā 1.vietu par ilustrācijām grāmatai V. Plūdonis Dzejoļi bērniem. 2004. gadā 1. vietu un 2005. gadā Pastariņa prēmiju par ilustrācijām projektā “Miega dziesmas: Latviešu tautas dziesmas notīs, tekstos, mūzikā”.

Ilze desmit gadus bijusi žurnāla Zīlīte mākslinieciskā redaktore, kā arī 1997. gadā bijusi māksliniece režisores Rozes Stiebres animācijas filmas “Šunelītis”.

09.12.2019 - 09.02.2020
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
14.12.2019 - 15.01.2020
Fotoizstāde “Jūrmala neredzīgo acīm jeb citāda Jūrmala”
Izstāžu zālē "I.O." Kāpu ielā 143/3

15.12.2019 - 17.01.2020
Ata Jurgenovska izstāde “Saviļņo-jums” (bronza)
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

Naglec 2014                           Laikam uz priekšu 2015        Kaķa bļodiņa 2019                    Vakars uz ezera 2019

 

Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6 apskatāma Ata Jurgenovska pirmā personālizstāde „SAVIĻŅO-JUMS”. 2014. gadā par darbu „Naglec” autors saņēma Bulduru Izstāžu nama konkursa izstādes „JĀ/NEatkarība” skatītāju balvu. 2018. gadā gadskārtējā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība” Atis Jurgenovskis ieguva godalgoto veicināšanas balvu jeb 2. vietu par darbu „Iznirele” un iespēju Bulduru Izstāžu namā veidot savu personālizstādi.

 

1988. gadā Atis Jurgenovskis sāka strādāt kombinātā „Māksla”, piepalīdzot tēlniekiem skulptūru formu noņemšanas un skulptūru atliešanas darbos. Viņš ir strādājis pie tēlniekiem Aivara Gulbja un Artas Dumpes u. c. līdz pat kombināta „Māksla” darbības apsīkumam 90. gadu sākumā. Tā pamazām, mācoties no Latvijas tēlniecības dižgariem, apgūstot materiāla tehniskās īpatnības un iespējas, tapuši arī paša pirmie eksperimenti un mākslas darbi.

 

Šī personālizstāde ir pirmais autora darbu apkopojums, kur vienkopus varam skatīt mākslinieka pēdējo gadu veikumu. Izstādē redzēsim no dažādiem materiāliem (bronza, koks, akmens, keramika, metāls, u. c.) veidotas skulptūras, vides objektus, dekorus un instalācijas. Ata Jurgenovska mākslas valoda ir humoristiska un bieži pat ironiska. Tā liek pasmaidīt par sevi, par situāciju valstī, sabiedrībā un atstāj arī brīvību interpretēt mākslinieka atstāto vēstījumu.

 

Šogad Atis Jurgenovskis piedalījās Latvijas Nacionālā mākslas centra rīkotajā izstādē “Metāls un rota” ar darbu “Āfrikas sirds”, kā arī Latvijas Dizaineru savienības izstādē “Gada Balva dizainā 2019”, kur ieguva godpilno “Trīnītes balvu” par darbu “Kaķa bļodiņa”. Abi minētie darbi izstādīti arī  Bulduru Izstāžu namā.

 

Ata Jurgenovska izstāde Bulduru Izstāžu namā apskatāma līdz 17.01.2020.

27.12.2019 - 02.01.2020
Kino
Kinoteātrī "Star Cinema" tirdzniecības centrā "Korso" Jomas ielā 37

02.01.2020 - 25.01.2020
Bērnu zīmējumu konkurss “Kā mans sniegavīrs Eiropu apceļoja”
Bulduru bibliotēkā Edinburgas prospektā 89

Bulduru bibliotēka un Jūrmalas Eiropas Savienības informācijas punkts sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju izsludina zīmējumu konkursu visu vecumu bērniem “Kā mans sniegavīrs Eiropu apceļoja”.

Piedaloties konkursā, dalībnieks iesniedz vizuālās mākslas darbu A4 formātā par piedāvāto tēmu. Darba izpildes tehnikā (zīmuļi, krītiņi, ūdenskrāsas, flomāsteri u.c.) ierobežojumu nav, tikai nedrīkst izmantot datoru. Valsti tēmai autors izvēlas pats, tai jābūt kādai no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Darbam jāpievieno īss apraksts, nosaukums vai moto (ne vairāk kā 40 rakstu zīmes), kas atspoguļo darba saturu. Noteikti jānorāda zīmējuma autora vārds, uzvārds, vecums, skola, klase un vecāku kontaktinformācija.

Vērtēšanas kritēriji: atbilstība tēmai un konkursa nosacījumiem. Konkurss mērķis ir, veicinot pirmsskolas un skolas vecuma bērnu radošumu, rosināt bērnu interesi un zināšanas par Eiropas Savienības dalībvalstīm, to ģeogrāfiju, kultūru, mākslu un tradīcijām. Labākie darbi tiks izstādīti apskatei Bulduru bibliotēkas skatlogos un izstādē bibliotēkas telpās. Zīmējumi var tikt publicēti Bulduru bibliotēkas Instagram kontā. Skolotājam, kurš organizē skolēnu piedalīšanos zīmējumu konkursā, ir jāiesniedz konkursa organizētājiem apliecinājums, ka no bērnu vecākiem ir saņemtas atļaujas piedalīties konkursā un publiskot dalībnieku personas datus un iesniegtos darbus. Individuāla pieteikuma gadījumā šo apliecinājumu atsūta vai uz bibliotēku atnes dalībnieka vecāki.

Zīmējumus līdz 2020. gada 25. janvārim plkst.16:00, ieskaitot, jāatnes uz Bulduru bibliotēku vai jānosūta pa pastu (Bulduru bibliotēka, Edinburgas prospekts 89, Jūrmala, LV-2010). Informācija pa tālruni 67753349, e-pastā buldberni@jurmala.lv  un bibliotēkas Instagram kontā.

 

03.01.2020 - 09.01.2020
Kino
Kinoteātrī "Star Cinema" tirdzniecības centrā "Korso" Jomas ielā 37

05.01.2020 - 26.01.2020
13.00-17.00
Kino Jūrmalā janvāra mēnesī
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

09.01.2020 - 16.02.2020
Jūrmalas mākslinieku biedrības gada pārskata izstāde
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas mākslinieku biedrības izstāde

Par tradīciju gadumijā kļuvusi Jūrmalas mākslinieku biedrības kopīga izstāde. Tā ir iespēja māksliniekiem novērtēt gada garumā paveikto, kā arī saņemt kolēģu un skatītāju vērtējumu. Gleznas, lietišķās mākslas darbi, tekstils, fotogrāfijas, grafika un tēlniecība – kopumā izstādīti 45 autoru darbi.

Izstādē skatāmi vairāki lietišķās mākslas darbi – Rudītes Jēkabsones un Ineses Āboliņas dekoratīvās keramikas grupas un Daces Ziemeles veidotais dekoratīvais objekts. Tradicionālas vērtības keramikas nozarē pārstāv Edītes Zvagules dekoratīvie šķīvji.

Tekstilmākslas jomā skatāmi Mairas Mozgires apgleznota zīda panno. Lietišķās mākslas un glezniecības mijiedarbība redzama Ildas Sīlis gleznojumā uz ādas.

Ar plašu stilistikas un mediju amplitūdu izstādē pārstāvēta glezniecība: Laima Akmentiņa, Baiba Briede, Aija Bernharde, Līga Baņķiere, Ligita Caune, Olita Gulbe, Andrejs Ģērmanis, Biruta Jansone, Jānis Roberts Jansons, Jānis Jēkabsons, Laine Kainaize, Nugzars Kakhiani, Ērika Kumerova, Voldemārs Krutins, Alise Landsberga, Liene Martinsone, Baiba Māzere, Iveta Meiere, Līvija Brigita Pavlovska, Nugzars Paksadze, Einārs Plūksna, Ingrīda Raudsepa, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš, Linda Strujēvica, Zigmunds Šņore, Antons Vaivods, Maira Veisbārde, Jānis Veiss, Inese Ziemele.

Andris Bērziņš izstādē piedalās ar zīmējumu, savukārt grafikas nozarē skatāmi Kristīnes Beltes un Signes Štrauss darbi. Nopietnos tēlniecības darbus – izteiksmīgās tēlnieku Jāņa Strupuļa vara un Andra Bērziņa bronzas medaļas – papildina asprātīgs Jāņa Roberta Jansona keramikas darba risinājums “Laimīgi norāvies Pegaziņš”.

 

Savu veikumu gada laikā rāda arī fotogrāfi: Inguna Kalniņa-Pētersone izstādē piedalās ar fotoportretu, Ina Inta Liniņa-Ozoliņa un Ojārs Martinsons – ar fotogrāfijās iemūžinātiem dabas fragmentiem. Jevgenijs Pugins pievērsies jūras tematikai, savukārt Una Liberte piedāvā grafiski izteiksmīgas digitālās fotogrāfijas.