Pasākumu afišas
Pedagoga, mākslinieka Antona Vaivoda jubilejas izstāde “Jūra – tuvā un tālā”
12.06.2020 - 29.08.2020
Dubultu Kultūras kvartāls Jūrmalas Mākslas skola Strēlnieku prospekts 30
Latvijas čempionāts pludmales volejbolā "ERGO OPEN 2020"
17.07.2020 - 19.07.2020
Jūrmalas pludmales centrā, Kaiju ielas galā
Ievas Tarandas darbu izstāde "Atgriešanās septiņjūdžu mežā"
10.06.2020 - 31.07.2020
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Mākslinieces Ditas Lūses izstāde “Tver mirkli!”
09.06.2020 - 30.07.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
1 / 4
jūlijs 2020
11 jūlijs
sestdiena
14.00
Radošā darbnīca “Ēkas Valda Buša gleznās”
Mākslinieka Valda Buša darbnīcā Muižas ielā 6 II stāvā

Darbnīcu vada māksliniece Līga Baņķiere.

Apmeklētāju skaits ierobežots, dalību pieteikt pa tālruni 29769386 vai liga.bankiere@jurmala.lv

22.02.2020 - 29.08.2020
Marutas Raudes izstāde „Laimes akmentiņi”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
Instalācija–galds, ieaudzis zālē 2000   Pulkstenis–tie, kuri vēro putnus 2006 Oranžās debesis,baltie putni,pelēkā upe 2004

 

Maruta Raude 2016. gada novembrī par darbu „Bijušo sajūtu restaurēšana” Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība 2016” ieguva Veicināšanas balvu jeb 3. vietu, bet iespēju rīkot savu personālizstādi Jūrmalā māksliniece savas dzīves laikā nepiedzīvoja.

 

Marutas Raudes personālizstāde „Laimes akmentiņi” Bulduru Izstāžu namā veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm „…un tad viņi izgāja pie upes…”, „Perfect place for you”, „Pirmā diena jeb Pirmdiena”, „Četras nāras sarkanā jūrā”, „Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē tiks izstādīta 1999. gadā radītā instalācija „Galds ieaudzis zālē”, kas pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē..

 

Dzīves laikā Maruta Raude sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā.

 

Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Viņa strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā, gleznojusi un veidojusi instalācijas.

 

Marutas Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas vairākās Lark Books izdotajās grāmatās – „500 Teapots”, „500 Prints on Clay”, „500 Ceramic Sculptures”. Apgleznotie šķīvji minēti britu autora Paula Skota grāmatā „Painted Clay”, bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana grāmatās „The Ceramic Surface” un „Ceramic Narratives”.

 

Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Powerhouse muzeja Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja (Turcija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV un Honkongā.


 

18.03.2020 - 31.07.2020
Initas Rudzītes rotu izstāde “Aspazija dzintarā”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Izstādē apskatāmi 30 darbi, kurus māksliniece darinājusi, ļaujoties sajūtu plūdumam, nedomājot, vai kādam tie patiks vai ne.

 

Par pamatu rotām, kas darinātas sudraba ietvarā, kalpojuši 13 Aspazijas dzejoļi. “Tā bija dvēseliska izvēle. Necentos ņemt skaistos, pūkainos dzejoļus. Ņēmu tos, kas uzšķērž emocijas,” stāsta Inita Rudzīte. Pirmais no Aspazijas dzejoļiem, kurš no mākslinieces “neatlaidās”, bija “Medus un asaras” no 1926.gadā izdotā krājuma “Trejkrāsaina saule”. Inita saprata, ka vienīgais ceļš, kā no dzejoļa “atbrīvoties”, ir izteikt to rotā. 

 

Māksliniece devās uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai iepazītos ar Aspazijas dzejas pirmizdevumiem un lasītu dzejoļus vecajā drukā. “Tā bija ļoti lēna lasīšana, bet tā es varēju iedziļināties dzejas jēgā”, atceras Inita Rudzīte. Pēc tam sācies darbs pie skicēm. Daži dzejoļi rotās atspoguļoti burtiski. Citi simboliski. 

 

Šī ir jau otrā Initas Rudzītes darbu parāde Aspazijas mājā. 2016.gada nogalē te tika atklāta mākslinieces izstāde “Mirdza”.

 

 

Inita Rudzīte ir beigusi RTU Dizaina tehnoloģiju institūta maģistratūru, turpat studējusi doktorantūrā. Ar rotām aizraujas jau 13 gadus. Amata prasmes pilnveidojusi pie rotu mākslinieka Ginta Strēļa. Initas Rudzītes darbi ir izstādīti Latvijā, Krievijā, Japānā un Indijā. 

 

Ieeja bez maksas.

02.06.2020 - 11.07.2020
Laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

No 2020. gada 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore Jana Kukaine.

 

Elīna Brasliņa "Dzemdību triptihs"  Krista Dintere "Darba process"  Liene Mackus "Ziediņš" 
Krista Dzudzilo "Silvija" Sandra Krastiņa "Mammas palags"

 

Izstādes nosaukums ietver norādi uz pazīstamā vācu rakstnieka Roberta Mūzila (Robert Musil) romānu “Cilvēks bez īpašībām” (“Der Mann ohne Eigenschaften, 1943) un reizē piesaka feminisma filozofijas tēmu loku, kas atsedz Rietumu kultūrā pastāvošo pieņēmumu par vīrieti kā visu lietu (un pašas cilvēcības) mēru, sievieti uztverot kā vīrieša Citu, viņa fantāziju projekciju, “tumšo kontinentu” un neizsakāmo “tukšumu”. Literārajām un filozofiskajām atsaucēm tiek pievienota arī vizuāla norāde uz feminisma mākslas ikonogrāfiju, kas atklāj gan piederības sajūtu pāri paaudzēm, gan mirklim piesaistītu pašironiju: sieviete bez īpašībām ir kā gliemezis bez mājiņas – izplūdusi, nekonkrēta, anonīma, nesakārtota un šaubu pilna, taču reizē gana ietilpīga, lai tajā pietiktu vietas daudzajām (un nereti pretrunīgajām) kultūras radītajām lomām. Pievēršanās gliemeža atstātajai sliedei un vēlme to materializēt laikmetīgos mākslas darbos ir vēl viens izstādes radošais atskaites punkts.

 

“Sieviete bez īpašībām” iezīmē māksliniecisku pozīciju, kurā feministiska refleksija ir pašsaprotama daļa no 21. gadsimta pasaules redzējuma. Tā nesniedz definīcijas, izvairās kaldināt identitātes vai vilkt stingras robežas, kā arī apšauba mākslas neitralitāti vai vajadzību runāt “mūžības vārdā”. Tā vietā izstāde aptver dažādību, pretrunīgumu un nenoteikto mainīgumu, kā arī pievēršas tādām tēmām kā ķermeniskums, ievainojamība, novecošana, radīšana, dzīvības trauslums un atjaunotne. Savukārt norises vieta – vasarnīca, kurā kādreiz dzīvoja Aspazija, – simboliski uzsver feminisma (pagaidām tikai daļēji atklāto) ģenealoģiju Latvijas kultūrtelpā un mudina veidot jaunas – paplašinātas un atvērtas – feministiskās solidaritātes, sadarbības un satikšanās formas.

 

Izstādes ietvaros notiks Sandras Krastiņas lekcija “Kad skatās uz mums, vai redzam sevi?”, kas veltīta sieviešu attēlojumam dažādu laikmetu Rietumu mākslā. Lekcijas norises laiks tiks izziņots atsevišķi.

 

Izstādi atbalsta: Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Memoriālo muzeju apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība LAUKKU.

Kuratore Jana Kukaine.

09.06.2020 - 30.07.2020
Ditas Lūses izstāde "Tver mirkli"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

 

No 9.jūnija Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē iespēja apskatīt mākslinieces Ditas Lūses izstādi “Tver mirkli!”.

 

Šodienas pasaules notikumu kontekstā gaismai ir teju simboliska nozīme un vitāla nepieciešamība ikkatra dzīvē, kurus skāruši ierobežojumi, kas liedz satikt mīļus cilvēkus, liedz darīt ierastas lietas, galu galā šodienas notikumi skāruši demokrātijas lielāko vērtību – brīvību. Ditas Lūses darbi ir gaismas un dzīvi mīlošas vitalitātes pilni. Lai arī attēlotas šķietami vientuļas un klusas telpas, kas nereti ar savu arhitektonisko varenību iedveš cieņu un distanci, gaismēnu attēlojumā jūtama tā neizskaidrojamā sajūta, kad jūti, cik dzīve un pasaule ir skaista un cik labi ir būt šeit un tagad.

 

“Mākslā mani interesē un aizrauj gaismas, telpas un laika emocionāla iedarbība. Caur savu glezniecību izzinu pasauli, tā ļauj man pētīt to, kā gaisma izceļ telpu, palīdz atklāt telpas dziļumu un veido noskaņu. Kā ļoti daudzi šajā laikā, arī es meklēju klusumu un vienatni un tiecos to ienest arī savā glezniecībā. Gaismas ņirboņa izceļ vai arī, gluži pretēji, klusina telpu, piešķir videi atmosfēriskumu.

 

Paralēli mani nodarbina arī vēl viens gaismas aspekts – dzīvu radību un augu formas, skatītas caur mirklīgo rentgena staru prizmu, valdzina iespēja apturēt mirkli, atsegt neredzamo. Mirklīgajā gaismas uzplaiksnījumā objekti pārvēršas par nosacītu ornamentu, par musturu. Ar acīm sekojot ornamentu rakstiem, tie ievelk, var aizmaldīties domās, pazaudēt sevi, vai, gluži pretēji, pabūt vienatnē ar sevi un ārpus laika.

 

Laiks, tikai pagātnes formā, ir klātesošs arī flīžu rakstos, marmora grīdu musturos un ažūros metālkalumos. Man gribētos manos darbos radīt ilūziju, ka laiks darbojas kā vēl viena jeb ceturtā dimensija un ļaut atraisīties skatītāja iztēlei,” tā Dita par saviem darbiem.

 

Māksliniece ir ieguvusi klasisku latviešu gleznotājas izglītību, vispirms beidzot Jana Rozentāla Mākslas vidusskolu, tad Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņa ir viena no nedaudzajām Latvijas māksliniecēm, kura aktīvi darbojas ārpus valsts robežām. Izstādes ir bijušas teju vai visā Eiropā, AAE, ASV, Japānā un citviet pasaulē .”(Jaunā Gaita nr. 281. Vasara 2015 / L.Treija DITA LŪSE: GAISMA. LIGHT. LICHT. LUZ. LUCE).

 

Pamazām atsākot savu darbību, Jūrmalas Kultūras centrs aicina ikvienu baudīt Ditas Lūses izstādi “Tver mirkli!” un neaizmirst par sevi kā templi, ko tikai katrs pats varam pildīt ar gaismu, zināšanām un mīlestību. Tveram mirkli! Dzīvojam gaiši!

 

Jūrmalas Kultūras centra 1.stāva foajē izstāde būs skatāma no 9.jūnija līdz 30.jūlijam, darba laiks no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00, svētdienās  slēgts.

Ieeja izstādē bezmaksas.

 

10.06.2020 - 31.07.2020
Ievas Tarandas darbu izstāde "Atgriešanās septiņjūdžu mežā"
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

12.06.2020 - 29.08.2020
Pedagoga, mākslinieka Antona Vaivoda jubilejas izstāde “Jūra – tuvā un tālā”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

Antons Vaivods ir pedagogs un mākslinieks, kas lielāko daļu savas radošās daiļrades mūža aizvadījis Jūrmalā. Mākslinieks  ieguvis daudzpusīgu mākslas izglītību. 1974.gadā Antons Vaivods ir beidzis Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu. 1980 absolvējis LMA interjera un iekārtas nodaļu,bet 2002.gadā Antons Vaivods ieguvis LMA pedagoģisko kvalifikāciju. Iegūtās zināšanas pilnveidotas ilgstošā pedagoģiskajā  darbā. Antons Vaivods darba gaitas Jūrmalas pilsētā uzsācis 1977.gadā kā interešu izglītības skolotājs, vadot tēlotājas mākslas studiju. 2002.gadā, nodibinot Jūrmalas Mākslas skolu, A.Vaivods aktīvi piedalījās skolas izveidošanā un turpina darbu kā pedagogs arī tagad.

Darbs Jūrmalas Mākslas skolā ar jauniešiem liek vienmēr pilnveidot savas zināšanas, meklēt jaunas tehnikas un pieejas mākslas valodai. Savā darbā skolā  viņš izmanto mūsdienīgas mācību metodes, cenšoties saviem audzēkņiem iemācīt ne tikai zīmēt un gleznot, bet būt mērķtiecīgiem un radošiem. A. Vaivoda audzēkņi regulāri piedalās vizuālās mākslas konkursos Latvijā un ārvalstīs, gūstot izcilus panākumus arī pasaules mērogā. Daudzu gadu garumā pedagoga vadībā  tika rīkotas radošās mākslas vasaras izbraukuma nometnes. Kopš 1990. gada A. Vaivods ir Jūrmalas Mākslinieku grupas biedrs un ar saviem darbiem aktīvi piedalās izstādēs un mākslas projektos.

2014.gadā Antons Vaivods kā pirmais saņēma  iedibināto J.Cimzes balvu par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā. Mākslinieks  apbalvots ar daudzām pateicībām, atzinības un godarakstiem par izciliem panākumiem pedagoģiskajā darbā.

Antons Vaivods ir izcils dabas mākslinieks.  Ainava ir bijis galvenais izteiksmes žanrs visā viņa radošajā gājumā.  Bērnībā izjustais dabas tuvums  dod iedvesmu  nebeidzamām variācijām mākslinieka daiļradē. Vieglā  un dzidrā akvareļu tehnika palīdz atklāt dažādās mainīgās noskaņas dabā. Lielu radošu impulsu  Antona Vaivoda daiļradei dod plenēri un izbraukumi, kuros var saredzēt savas zemas dabas daudzveidību. Arī  tālāki ceļojumi dod iedvesmu daudziem darbiem, spēja sajust un atainot katras zemes īpatno skaistumu. Daba runā ar mums  caur Antona Vaivoda darbiem.  Mākslinieks , izsaka sevi ar dabas tēliem. Dabas daudzveidības brīnums un autora meistarība veido brīnišķīgu mijiedarbību un radošu saskaņu.

 

Izstādē “Jūra- tuvā un tālā” Antons Vaivods pievērsies marīnas glezniecībai. Nosaukumā minētais  tuvais  un tālais šoreiz  ir domājams gan laika, gan telpas nozīmē. Izstādē mēs redzam gan senākus darbus, gan šogad tapušus akvareļus. Lai kur dotos, cilvēks sastopas ar robežām, nonāk krastā. Jūras malā sastopas jūra un krasts, mūžīgais un mainīgais, telpa un laiks, gals un sākums, tuvais un tālais. Jūra sava daudzveidībā ir nebeidzama tēma  mākslinieka daiļradē.

18.06.2020 - 25.09.2020
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15
22.06.2020 - 13.09.2020
Mākslinieka Ginta Gabrāna izstāde “Fināla lielā atklāšana”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

   

Mākslas stacijā Dubulti atklāta Ginta Gabrāna jauno darbu personālizstāde FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA. Izstāde veidota, māksliniekam sadarbojoties ar mākslīgo intelektu. Pasākums norisinās gan Mākslas stacijā Dubulti, gan Jūrmalas pilsētvidē un kā papildinātās realitātes aplikācijas SAN projekts redzams visā Latvijas teritorijā (lejuplādēt www.san.lv).
Mākslinieks Gints Gabrāns par savu jauno darbu stāsta: “Ekspozīcijā būs mākslīgā intelekta ģenerētas izstāžu atklāšanas, par pamatu neironu tīkla apmācībai izmantojot 2000 fotoattēlus no Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu atklāšanām (LLMC, Kim, RIBOCA, LNMM, Dubulti u.c.). Šie jaunradītie tēli, kas izmantoti izstādes darbos, ļauj ne tikai iepazīties un priecāties par nepazīstamā skatiena savādību, bet var mums palīdzēt ieraudzīt un atklāt slēptos modeļus un struktūras mūsu – cilvēku veidotajā pasaulē. Darba procesā tiek izmantoti neironu tīkli – uz pašmācību balstītas sistēmas, kas uzkrāj pieredzi (šai gadījumā izstāžu tēlu atpazīšanā) un ģenētiskie algoritmi, kur tiek radītas sākotnējās populācijas (atlasot atklāšanu bildes). No populāciju paaudžu krustošanas un gadījumu mutāciju ceļā tiek ģenerētas jaunas paaudzes ar labāko kandidātu atlasi. Proces ir evolucionārs un iteratīvs*. Atlase tiek veikta, balstoties uz mākslinieciskiem subjektīviem kritērijiem. Tai pašā laikā šīsvasaras fināla lielā atklāšana ir arī kā atvadas no vecās mākslas pasaules.”
Izstādes kuratore Inga Šteimane interpretē darba kontekstus: “Gints Gabrāns kopš pirmajām izstādēm deviņdesmitajos gados ar sev piemītošo āķīgas spēles prieku ir pārkāpis konvencijas un radījis darbus, kas provocē skatītāju kritiski vērtēt priekšstatus par lietu kārtību. Paradoksālā kārtā šos gājienus viņš spējis “noformēt” estētiski pievilcīgā veidā, atklājot sev piemītošo klasisko kompetenci - prasmi mīlēt skaistumu. Jaunie darbi izstādē FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA ir tieši tādi - skaisti, jautri un tehnoloģiski advancēti.
Vadošais mūsdienu eksistenciālo risku pētnieks filosofs Niks Bostroms (Niklas Boström) savas grāmatas “Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas”** nobeigumā secina, ka mākslīgā intelekta sprādziena perspektīvas priekšā mēs, cilvēki, esam kā mazi bērni, kas rotaļājas ar eksplozīvu bumbu - tik milzīgu atšķirību viņš redz starp šīs “rotaļlietas” spēku un mūsu infantilo uzvedību. Izaicinājums, ar ko cilvēce saskaras - neatkāpties no cilvēcīguma, ko Bostroms apraksta ar trīs aspektiem: veselo saprātu, labsirdību un godprātību.
Ginta Gabrāna vadībā MI ir ģenerējis figurālas izstāžu atklāšanu vīzijas, kas atgādina moderno glezniecību tās rītausmā - simbolismu, fovismu,ekspresionismu, impresionismu, sirreālismu. MI uzrāda pārsteidzoši līdzīgu attēla kultūru bioloģiskā intelekta reiz radītajiem modernajiem “ismiem”, kas ar cilvēciskas domāšanas palīdzību akcentēja glezniecības unikalitāti. Tam tāpat kā daudzām citām MI izpausmēm šobrīd nav pilnīga izskaidrojuma, taču MI pētnieki izvirza versiju, ka cilvēks vislīdzīgākais mašīnai ir tad, kad domā, turpretī cilvēciskais pamats ir mūsu intelekta bezapziņas slāņi.

Gints Gabrāns apgalvo, ka māksla ir mutācija, kas veido izmaiņas kultūrā, tādejādi papildinot garo un daudzveidīgo mākslas patiesības manifestu virkni. Mākslas stacija Dubulti Ginta Gabrāna projektā ir veidota kā nosacīts informācijas centrs, kur digitāldrukās, projekcijās un monitoros var aplūkot MI ģenerētas vīzijas. Tāpat izstāžu zālē ir informācija par papildinātās realitātes aplikācijas SAN objektiem visā Latvijā. Jūrmalas pilsētvidē skatītājiem palīdz orientēties afišu stabi ar lieliem informatīviem plakātiem par to, kas “paslēpts gaisā”.” 

Mūzika - Platons Buravickis, grafiskais dizains - Līga Spunde, AR animācija - Aldis Kopštāls, tehniskais asistents - Gustavs Lociks.
Izstādi atbalsta Jūrmalas pilsēta, Valsts Kultūrkapitāla fonds (stipendija māksliniekam), AKKA/LAA (stipendija māksliniekam), Dzintaru koncertzāle.
Paldies Overly un Jānis Zuzāns.
Palīgs lietotājiem: aplikācija SAN lejupielādējama mājaslapā san.lv. Jūrmalas teritorijā spied “download” (“lejuplādēt”), citviet Latvijā atver aplikācijas projektu sarakstā “Fināla lielā atklāšana” un spied “download” (“lejuplādēt”). 

Lietotāja izveidotus attēlus un video ar pogas SHARE palīdzību var nosūtīt. Mākslinieka kontakti: gints@gabrans.com, Mākslas stacija Dubulti:dubulti.art.station@gmail.com


PAR MĀKSLINIEKU. Papildinātās realitātes aplikāciju SAN Gints Gabrāns radīja 2015. gada, kā mākslas materiālu izmantojot virtuālus 3D modeļus un GPS adreses. Aplikācija SAN balstās uz jaunu unikālu risinājumu, kas ļauj veidot GPS bāzētas lielizmēra virtuālas struktūras, kas redzamas viedierīcē kā papildinātās realitātes 3D objekti. Tie ir aplūkojami reālajā telpā no dažādiem skatpunktiem, un caur tiem var pārvietoties. Virtuālajiem objektiem ir patstāvīga GPS lokācija telpā bez optiskas piesaistes marķieriem vai plaknēm, kā tas ir citās papildinātās realitātes lietotnēs.
Gints Gabrāns (1970) attīsta papildinātās realitātes mobilo aplikāciju SAN kopš 2015. gada, veidojis personālizstādi Transrealitāte Rīgā, Zirgu ielā (SAN, 2018). Ir pārstāvējis Latviju 52. Venēcijas Mākslas biennālē (2007) ar izstādi "Paraspoguļi", ticis uzaicināts veidot darbus 4. Maskavas laikmetīgās mākslas biennālei "Pasaules pārrakstīšana" (2011) un piedalījies 26. Sanpaulu biennālē Brazīlijā ar projektu "Starix" (2004), ir vairākkārt nominēts "Purvīša balvai" un saņēmis "Spēlmaņu nakts" apbalvojumus. Saņēmis Starptautisko Swedbank mākslas balvu (2004). Pirms diviem gadiem pie “Jaunās Teikas” tika atklāta mākslinieka veidotā virtuālā skulptūra “Vārti” (2018). Ar instalāciju “SAN Foood office Towers Moscow” Gints Gabrāns piedalījās laikmetīgās mākslas muzeja Garāža izstādē “Nākotnes pasaule: Ekoloģija kā jaunā politika 2030-2100” Maskavā (“The coming world: Ecology as the new politics 2030–2100”). www.gabrans.com

 

PAR MĀKSLAS STACIJU DUBULTI. Mākslas stacija Dubulti ir Eiropā vienīgā profesionālā izstāžu zāle, kas atrodas funkcionējošā stacijā. Tā darbojas kopš 2015. gada, kad septiņdesmitajos gados celtajā ēkā ar zīmīgo betona siluetu tika iemiesota ideja par sabiedriskās telpas multifunkcionalitāti. Mākslas stacija Dubulti veido labāko Latvijas mākslinieku personālizstādes un konceptuālus projektus, pievēršot uzmanību izstādei kā mākslas darba un skatītāja dialogam. Programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu. Mākslas stacijas Dubulti vadītāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane.
Ieeja brīva katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.30. Ekskursijas: https://www.facebook.com/artstationdubulti/
Izstādes kuratore: Inga Šteimane
 

Ekskursijas izstādē: 04.07.plkst. 15.00, 02.08. plkst. 15.00, 06.09. plkst. 15.00.
Individuālu eksursiju pieteikšanai rakstiet: https://www.facebook.com/artstationdubulti/
Izstāde skatāma līdz 2020. gada 13. septembrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.30.
* Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
** Niks Bostroms. Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas. Jumava, 2017. Tulk. N. Pukjans no Nick Bostrom. Superintelligence: Paths, Dangers, Strategies. Oxford University Press, 2014.

Kontakti:
I.Šteimane +371 29548719

02.07.2020 - 09.08.2020
Vācu mākslinieces instalācijas un biennāles “Marīna” starpgada izstāde
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

No 2. jūlija Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu ielā 29) skatāma vācu mākslinieces Sabīnes Šellhornas instalācija “Pie jūras” un Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles “Marīna” starpgada izstāde – Madaras Neikenas gleznas un Janas Šandibinas pasteļi.

 

Sabīne Šellhorna (Sabine Schellhorn). Pie jūras

 

Sabīnes Šellhornas projekts Pie Jūras ir speciāli radīts eksponēšanai Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzālē.  Māksliniecei ir raksturīgi veidot projektus ar piesaisti konkrētai vietai, iepriekš veicot tās pamatīgu izpēti. Viņas instalācijas un zīmējumi vienmēr tiek pieskaņoti izstādes vietai, bieži tiek izmantoti materiāli un inspirācijas no tuvākās apkārtnes. Izstādei „Pie jūras“ Sabīne Šellhorna ir izmantojusi Lielupes plūduma aero fotogrāfiju, ko soli pa solim realizējusi materiālā. Upes plūduma grafiskais attēls tiek pārnests uz izstāžu zāles sienām un logiem.

Sabīne Šellhorna (Sabine Schellhorn) dzimusi 1962. gadā Koburgā, Vācijā. Ieguvusi kvalifikāciju litogrāfijā (Koburgas amatniecības kamera, 1983), tēlotājā mākslā (Otersbergas Mākslas un sociālo zinību augstkola, 1991)  un mediju dizainā ( Brēmenes amatniecības kamera, 2007).  Dzīvo un strādā Brēmenē, kopš 1991. gada piedalās vietējās un starptautiskās izstādēs, t.sk. Rīgā, saņēmusi vairākas nozīmīgas  balvas mākslā un dizainā.

 

Sabīne Šellhorna "Horizonts" 2016

 

Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles Marīna starpgada izstādes

 

Madara Neikena.  Debess

Madara Neikena par izstādi: “Debesu plašums ir neizmērojams. Kosmiska panorāma skatījumā no zemes. Bet debess jums, ko cilvēka acs redz, ir tikai daļa no varenā visuma. Debesu nozīme mitoloģijā un folklorā  bijusi svarīga  cilvēkam. Tāpat kā cilvēkam, arī debesīm ir raksturs. Šobrīd mani interesē tā rakstura šķautne , kas  ir mierpilna, klusa un maiga, gandrīz nenotverama. It sevišķi tie brīži, kad dienas ritumā pirmie un pēdējie saules stari sastop atmosfēras slāņus. Katrā gada nogrieznī ir citādi. Varu vērot, vērot un pētīt bezgalīgi... Šī jau ir trešā solo izstāde no gaisa darbu sērijas ar debess jumu. It kā gleznotu vienu un to pašu, bet  noliekot blakus – ir citāds.”

Madara Neikena (dz. 1988. g.) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Nozīmīgākās personālizstādes bijušas galerijā “Māksla XO” (2016), Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (2018) un galerijā “Daugava” (2018). Kopš 2010. gada  piedalās izstādēs, plenēros un rezidentūrās Latvijā un ārzemēs. Madara Neikena ir Starptautiskās glezniecības konkursizstādes “Marīna 2017” laureāte. Viņas glezniecībā par galveno žanru uzskatāma ainava, sevišķi izceļot piejūras ainavu.

 

Madara Neikena bez nosaukuma 2020

 

Jana Šandibina. Piezīmes

Izstādē skatāmās darbu sērijas iespaidi radušies studiju braucienā uz Grieķijas ziemeļu pilsētu Saloniki. “Piezīmes” ir stāsts par ceļotāju, kas nokļuvis pilnīgi svešā vidē un gluži kā jaunu zemju atklājējs pēta un fiksē sev vēl iepriekš neatklātu pasauli, gaismas un formas savienojumus, piešķirot lielu nozīmi kopējai atmosfērai, krāsu paletei. Izstāde nesniedz foto reālistisku atskaiti par dienvidu ainavām, tā vairāk stāsta par redzēto un piedzīvoto caur mākslinieka emocijām un pieredzi, piešķirot tam citu kvalitāti. Atrašanās dabā un tās vērošana iedarbojas uz autori kā īpatnēja iekšējās informācijas pārlādēšanas sistēma, kas paver iespēju gan saskatīt apkārt esošajā jaunus elementus, gan pārvērtēt pašai sevi, savas prioritātes.

                Darbu sērijā ir skatāmas gan ainavas, gan dažādi attiecīgai videi raksturīgi dabas elementi, kas, veidojot vienu harmonisku veselumu, papildina viens otru. Dabas elementu un noskaņu tvērumi, kas attēloti uz lielformāta audekliem, ir gluži kā piezīmju lapas, kas tik tikko izņemtas no mākslinieka skiču bloka. Šajās piezīmēs skatītājam ir iespēja redzēt ne tikai gatavo darba rezultātu, bet arī nedaudz ielūkoties tā tapšanas procesā.

Jana Šandibina (dz. 1987.g.) absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (2008) un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti (2012). Vēlāk turpinājusi savu izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnozarē (2014–2020), kā arī pavadījusi vienu studiju semestri Grieķijā, Salonikos, Aristoteļa Universitātes Vizuālās mākslas nodaļā (2019–2020). Pēdējo gadu laikā piedalījusies dažādās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Grieķijā. 2018. gadā Jana kļuvusi par vienu no laureātēm konkursizstādē “Jaunie talanti Latvijas simtgadei”, bet 2019. gadā – par  laureāti mākslas studentu kategorijā Jūrmalas pilsētas muzeja rīkotajā biennāles “Marīna 2019” glezniecības konkursizstādē. “Piezīmes” Jūrmalas pilsētas muzejā  ir mākslinieces pirmā  personālizstāde.

 

Jana Šandibina "PiezĪmes. Krastmala" 2020

04.07.2020 - 31.08.2020
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30