aprīlis 2020
27 februāris
ceturtdiena
15.00
Apgūsim digitālo pasauli
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15

Bezmaksas konsultācijas sniegs Latvijas Universitātes lektore, inženierzinātņu maģistre Inese Urpena.

Pieteikšanās pa tālruni 67766036.

27 februāris
ceturtdiena
16.00
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
27 februāris
ceturtdiena
18.00
Mākslas zinātniece Edvarda Šmite par mākslinieku un dzejnieku Eduardu šmitu
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

 

Izdibināt, ko slēpj 20. gadsimta sākuma paraksts "Ed. Schmidts" gleznā "Pasaciņa", karikatūrās un ilustrācijās, mākslas vēsturniecei un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktorei Edvardai Šmitei pērn kļuva par negaidītu pienākumu pret iepriekš gandrīz nezināmu vārda un uzvārda brāli, kura traģiski un traģikomiski dēkainais mūžs  27.februārī plkst.18.00 atklāsies lekcijā "Edvarda Šmite... par Eduardu Šmitu". Viņi abi būs Dubultu Aspazijas mājas viesi.

 

“Ed. Schmidts”. Tāds paraksts salasāms zem 1911. gadā tapušas gleznas “Pasaciņa”, kura kopā ar Aspazijas dzejoli vispirms tika nodrukāta uz pastkartēm, bet turpmākajos gadu desmitos kalpoja par paraugu čaklām izšuvējām, darinot krāšņas sienas segas. Mākslas vēsturniecei vācot informāciju par Šmitu, atklājies mākslinieka radošais ceļš un viņa traģiskais liktenis. Vēl tikai pāris gadus viņa dzīve bijusi cieši saistīta ar Latviju. Švītīgais rīdzinieks melnajā uzvalkā ar samta cepuri galvā tolaik zīmējis karikatūras populārajam satīras žurnālam “Gailis”, draudzējies ar dzejnieku Vili Plūdoni un darinājis noformējumu viņa “Rekviēma” izdevumam (1912).  Šmits no Plūdoņa mācījies poētikas likumus un dzejojis arī pats. Taču šis radošais posms, kurā talantīgais jauneklis iemēģina roku gan mākslā, gan literatūrā, strauji apraujas – jāiet kara dienestā.

 

Sākoties karam, Šmits, uz aizdomu pamata par režīmam nedraudzīgiem uzskatiem, nonāk Tartu  apriņķa cietumā. 1915.gada 20. oktobrī viņš  savam draugam Fridriham Lācim raksta: “... dzejai, mākslai nepieciešams skaistums, un no tā es esmu tik tāļu. Netīrība, tumsa, smirdošs gaiss – ak riebums pret visu pa brīžam mani tver! Un nebūtu vēl tās apziņas, ka es neko noziedzies neesmu, ka agri vai vēlu varēšu atkal dzīvot un nodarboties ar savu darbu – savu darbu, kurš varbūt kādreiz būtu mākslai līdzīgs.” Cietumā un izsūtījumā Šmita politiskie uzskati kļūst vēl kreisāki. 1919.gadā,  “lieliniekiem” atkāpjoties no Latvijas, uz Krieviju dodas arī viņš. Vispirms uz Pleskavu, tad uz Maskavu, kur viņš jau ir Eduards Šmits-Birojs vai vienkārši Eduards Birojs.

 

Aicinām visus kopīgi uzzināt noslēpumainā stāsta atrisinājumu.

 

04.02.2020 - 28.02.2020
Bulduru bibliotēkā Edinburgas prospektā 89
05.02.2020 - 10.03.2020
Elitas Vansovičas piemiņas izstāde “Turpinājums …”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Izstāde veidota sadarbībā ar Elitas Vansovičas darbu glabātāju Ivaru Vansoviču un mākslinieci Baibu Rēderi.

 

Elita Vansoviča bija ļoti radoša māksliniece, kas vienmēr meklēja jaunus izteiksmes veidus un paņēmienus. Viņas lietu uztvere un atklāsme ir izsmalcināta un emocionāla. Mākslinieces atstātais mantojums mums ļauj ielūkoties smalkajās dvēseles vibrācijās, kas rodas sastopoties ar apkārtējā patieso būtību.

 

Izstādē skatāmi darbi akrila, akvareļa, grafikas un zīmējuma tehnikās. Māksliniece strādājusi daudzpusīgi un vienmēr krāsaini. Krāsa ir viens no būtiskiem Elitas Vansovičas izteiksmes veidiem. Ar krāsu tiek izteiktas sajūtas un kontrasti, kas paspilgtina emocionālo izteiksmi. Māksliniece bija laba zīmētāja, kam svarīga ir arī līnija, šī trauslā stīga, kas savieno un šķir, stīga starp mirkli un mūžību. Izstādes nosaukumā “Turpinājums” jau ietverta doma par to,  ka Elita paliek ar mums savos darbos un arī viņas ieguldījums bērnu un jauniešu radošajā izaugsmē ir paliekošs un neizdzēšams. Izstādē skatāmi arī daži Elitas audzēkņu darbi, kas tapuši pagājušā gada nogalē.

 

Elita Vansoviča absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāti, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un Liepājas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas nodaļu. Elita strādājusi gan kā arhitekte, dizainere, mākslas terapeite, gan kā pedagoģe un māksliniece. 

 

Elitai šogad būtu 50. dzimšanas diena un viņa vēlējās sarīkot savu personālizstādi. Izstāde būs, bet bez viņas  tiešas līdzdalības. Tomēr viņa turpinās savos un arī audzēkņu darbos, kuros var redzēt  un sajust Elitas klātbūtni.

 

08.02.2020 - 29.02.2020
Kino Jūrmalā februāra mēnesī
Kauguru kultūras namā un Jūrmalas Kultūras centrā

08.02.2020 - 17.05.2020
Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019. gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē būs iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.