aprīlis 2020
19 februāris
trešdiena
17.00
Izstāžu cikla atklāšana. Jāņa Maļecka izstāde “Dienasgrāmata” un Envijas Mednes izstāde “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

19. februārī plkst. 17:00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklās divas dažādu paaudžu greznotāju izstādes – mūziķa un mākslinieka Jāņa Maļecka personālizstādi “Dienasgrāmata” un jaunās gleznotājas, Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Envijas izstādi ar uzrunājošu nosaukumu ”Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies”. 

 

Jānis Maļeckis. Dienasgrāmata.

Jānis Maļeckis. Lidojums. 2018

 

Jānis Maļeckis (dz. 1957. g.) ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors,  Friderika Šopēna Mūzikas universitātes (Varšava) viesprofesors, aktīvi koncertējošs pianists, kura otra lielā aizraušanās ir glezniecība. Ar glezniecību sācis nodarboties jau bērnībā, bet pusaudža gados mākslai pievērsies jau profesionāli, apgūstot glezniecības pamatus pie Edvarda Grūbes un Intas Celmiņas, kuri ne tikai izglītojuši jauno mākslinieku, bet arī rūpējušies par viņa izaugsmi, iespaidiem un vienmēr mudinājuši būt profesionālam un izvairīties no banalitātēm. Jānis Maļeckis 1994. gadā ir absolvējis Latvijas mākslas akadēmiju, kur studējis Intas Celmiņas un Ivara Heinrihsona vadībā. Šo gadu laikā sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes, kā arī piedalījies grupu izstādēs. Starp nozīmīgākajām minamas izstādes Latgales vēstniecībā GORS, Agijas Sūnas galerijā, Gārsenes pilī (2016), Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” (2015), Jelgavas kultūras namā ar Ilvu Kalnrozi (2009), kā arī Valmieras Novadpētniecības muzejā (2007). Īpaša sadarbība notikusi ar Beļģijā esošo galeriju “Haudrechy”.

 

Jāņa Maļecka gleznas iedalāmas vairākās tematiskās grupās, kuras ir neatkarīgas no stilistiskās tendences vai tehniskiem paņēmieniem. Izstādē “Dienasgrāmata” redzamas dabas noskaņās tapušas impresijas – Pieneņpūkas, Lauks, Saulespuķe. Citās gleznās saskatāmas gan romantiskas kamermūzikas sarunas, gan simfonisks varenums – Arfiste, Palags, Vokalīze eņģelim. Vēl citas gleznas pauž cilvēku attiecību smalkās nianses –Pāna vilinājums, Triste. Tieši iedvesmas avoti un to radītās sajūtas ļauj darbus grupēt un izvīt tematiskas līnijas pat caur darbiem, kas tapuši ar desmit gadu starpību.

 

Envija. Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies.

 

Envija. Halo! Vecmāmiņ? 2018

Fonda “Mākslai vajag telpu” projektu vadītāja Lāsma Goba par jauno mākslinieci saka:Envija (1990) ir māksliniece, kas darbojas glezniecībā un instalācijā un izstāde “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies” ir pirmā nozīmīgā personālizstāde  mākslinieces karjerā. Izvēlētais izstādes nosaukums ir atsauce uz delīriju, kad māksliniece uztaustīja dievišķu atklāsmi par utopisku sabiedrību, kurā sabiedrības locekļi izjustu viens otru līdz kaulam. Taču Envijas laicīgā pieredze rāda, ka, lai tiktu līdz kaulam, ir jānoplēš visa āda. Tas būtu nelikumīgi un amorāli, līdz ar to māksliniece ļaujas utopiskajai vīzijai un rada pārlaicīgu vidi, kurā līdzās viņai eksistē labākie draugi, mīļākie, satiktie dzērāji, kaķi un pseidopoēzija. Kāpēc nerādīt  to, kas zūdošs? Laiks ir jocīgs. It kā iet uz priekšu, bet gudrāks, viedāks un pilnīgāks netiec.

 

Radītajā jeb Pārlaicīgajā vidē sastopama simbolu sistēma, kuru Envija pati radījusi un turpina attīstīt uz asprātībām, kuras saprot viņa un varbūt vēl kāds cits. Simboli ir interpretējami skatītājam, lai gan tie cēlušies no Envijas intīmiem, smeldzīgiem, gan arī parastiem piedzīvojumiem. Un pārdomām. Sava alter ego Ingrīdas Staigules dienasgrāmatā ir lasāma atzīšanās: “Es gribu to pašu, ko visas normālas sievietes.”

 

Envija ikdienā uztraucas un domā arī par visu laicīgo – karjera, nauda un īpašumi. Bet laicīgajam nav simbolu viņas darbos, bet pati saka, ka varbūt vajadzētu. Tikmēr ir svarīgākais. Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies. Tās ir attiecības. Pārsvarā cilvēku attiecības. Bet arī attiecības ar lietām, vietām un... attiecības ar sevi. Par attiecībām ar visiem krutajiem elles priekškambarī, kur tikai ar ielūgumiem.”

 

Jāņa Maļecka personālizstāde “Dienasgrāmata” un Envijas izstāde ”Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) skatāmas līdz 29. martam. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

19 februāris
trešdiena
18.00
Valsts konkursa ģitārspēlē laureātu koncerts
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

Piedalās konkursa uzvarētāji - Latvijas labākie jaunie ģitārspēles izpildītāji.

19.10.2019 - 22.02.2020
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."

IZSTĀDE „ILMĀRS BLUMBERGS. BEIGAS IR.”

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, notiek latviešu mākslinieka, scenogrāfa un grafiķa Ilmāra Blumberga (1943–2016) izstāde „Ilmārs Blumbergs. Beigas ir.”. Zīmējumu cikls „Tenerife 2015” un tēlniecības darbi eksponēti pirmoreiz.

 

Izstādē eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva. Vienā zālē redzami Ilmāra Blumberga pašportreti no sērijas „Tas pats” (1996–2011), bet otrā – zīmējumu cikls „Tenerife 2015”. Ilmāra Blumberga pēdējais tušas un grafīta zīmējumu cikls uz 23 plaukstas lieluma rokas lējuma papīra lapām tapa 2015. gada novembrī Tenerifē, kur viņš pavadīja vienus no pēdējiem dzīves mēnešiem.

 

Mākslas zinātniece Anita Vanaga zīmējumu ciklu raksturo: „Mākslinieka iedomātā un izvērstā mītpoētika šeit bija redzama dabā – aprimis vulkāns, sacietējusī lava, tumsas un gaismas straujā mija, mēness pa pus debesi, kalns ar plakanu, “nocirstu” virsmu. Kalns Ilmāru Blumbergu pievilka, viņš to jau bija iedomājis agrāk un zīmējis neskaitāmas reizes. Un tad vēl cipreses. „Kāds koks,” teica Ilmārs, ņēma lapiņas un skicēja vairākos paņēmienos. Uzzīmēja četras cipreses kā „Četras pēdējās dziesmas”, divas cipreses kā „Tie esam mēs”, arī melno kvadrātu „BEIGAS IR”. Zīmējot plakano kalnu, klāt pierakstīja: „Sveiki! Mēs satiksimies memuāros!” Tenerifes zīmējumos ārējā telpa ir sarāvusies miniatūrā formātā, kustība palēninājusies. Ir izpletusies apziņas telpa. Tajā plaukst skaistuma instinkts, bauda uz detaļām, faktūru, toņiem.”

 

Pirmo reizi sabiedrībai tiek sniegta iespēja aplūkot Ilmāra Blumberga zīmējumu ciklu „Tenerife 2015” un tēlniecības darbus.

 

Izstāde eksponēta Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 2019. gada 19. oktobra līdz 2020. gada 22. februārim.

 

Izstādes tapšanu atbalsta Baltic International Bank, kas ir Blumberga Fonda ilgstošs sadarbības partneris.

 

Sīkāka informācija: Astrīda Cīrule

+371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

04.02.2020 - 28.02.2020
Bulduru bibliotēkā Edinburgas prospektā 89
05.02.2020 - 10.03.2020
Elitas Vansovičas piemiņas izstāde “Turpinājums …”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Izstāde veidota sadarbībā ar Elitas Vansovičas darbu glabātāju Ivaru Vansoviču un mākslinieci Baibu Rēderi.

 

Elita Vansoviča bija ļoti radoša māksliniece, kas vienmēr meklēja jaunus izteiksmes veidus un paņēmienus. Viņas lietu uztvere un atklāsme ir izsmalcināta un emocionāla. Mākslinieces atstātais mantojums mums ļauj ielūkoties smalkajās dvēseles vibrācijās, kas rodas sastopoties ar apkārtējā patieso būtību.

 

Izstādē skatāmi darbi akrila, akvareļa, grafikas un zīmējuma tehnikās. Māksliniece strādājusi daudzpusīgi un vienmēr krāsaini. Krāsa ir viens no būtiskiem Elitas Vansovičas izteiksmes veidiem. Ar krāsu tiek izteiktas sajūtas un kontrasti, kas paspilgtina emocionālo izteiksmi. Māksliniece bija laba zīmētāja, kam svarīga ir arī līnija, šī trauslā stīga, kas savieno un šķir, stīga starp mirkli un mūžību. Izstādes nosaukumā “Turpinājums” jau ietverta doma par to,  ka Elita paliek ar mums savos darbos un arī viņas ieguldījums bērnu un jauniešu radošajā izaugsmē ir paliekošs un neizdzēšams. Izstādē skatāmi arī daži Elitas audzēkņu darbi, kas tapuši pagājušā gada nogalē.

 

Elita Vansoviča absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāti, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un Liepājas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas nodaļu. Elita strādājusi gan kā arhitekte, dizainere, mākslas terapeite, gan kā pedagoģe un māksliniece. 

 

Elitai šogad būtu 50. dzimšanas diena un viņa vēlējās sarīkot savu personālizstādi. Izstāde būs, bet bez viņas  tiešas līdzdalības. Tomēr viņa turpinās savos un arī audzēkņu darbos, kuros var redzēt  un sajust Elitas klātbūtni.

 

08.02.2020 - 29.02.2020
Kino Jūrmalā februāra mēnesī
Kauguru kultūras namā un Jūrmalas Kultūras centrā

08.02.2020 - 17.05.2020
Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019. gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē būs iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.

 

15.02.2020 - 22.02.2020
Koncerti
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1