Pasākumu afišas
Elzas diena. "Ap pusnakti".
03.10.2019
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
Dzejas diena Jūrmalā
11.09.2019 - 24.09.2019
Jūrmala
Senioru dienas koncerti
29.09.2019
Jūrmalas kultūras centrā
Zelta rudens ražas svētki Bulduros
05.10.2019
Bulduru dārzkopības vidusskola
Cirka šovs uz ledus "Black & White"
15.10.2019
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Dzintars Adienis. Izstāde "Pasaules elpa"
04.09.2019 - 28.10.2019
Jūrmalas Kultūras centrā
Vilnis Raudseps. Izstāde "Abrakadabra krāsās"
10.09.2019 - 19.10.2019
Bulduru Izstāžu nams
ELECTRIC RUN
28.09.2019
Dzintari
Jūrmalas MTB velomaratons
06.10.2019 - 06.10.2019
Majoru pludmalē
septembris 2019
11 jūlijs
ceturtdiena
13.00
Bērnu vasara Kauguros
Kauguru kultūras nama pagalmā Raiņa ielā 110

DROŠĀ CETURTDIENA. CSDD jauno velosipēdistu sacensības, dabas materiālu darbnīca, jampadracis ar pasaku tēliem, seju apgleznošana

11 jūlijs
ceturtdiena
18.00
Cikls “Kafija ar Aspaziju”. Dr.art. Baibas Vanagas priekšlasījums “Sieviete, tapdama par mākslinieci, top arī par cilvēku”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
Cikls “Kafija ar Aspaziju”. Dr.art. Baibas Vanagas priekšlasījums “Sieviete, tapdama par mākslinieci, top arī par cilvēku”

Priekšlasījums “Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku” jeb "Latvijas 19.–20. gadsimtu mijas sabiedrības priekšstati par sieviešu pievēršanos mākslai" sniegs ieskatu sieviešu emancipācijas ideju ienākšanā Latvijā 19. gadsimta nogalē.

 

Baiba Vanaga iepazīstinās ar gadsimta mijas sabiedrības priekšstatiem par sieviešu vietu un lomu sabiedrībā un asākajām diskusijām par sieviešu pievēršanos mākslai un profesionālajai darbībai vispār. Disputos par sievietēm un radošajām profesijām gan emancipācijas aizstāvju, gan pretinieku rindās iekļāvās arī daudzi tā laika pazīstami sabiedriskie un kultūras darbinieki. Lekcijā tiks citēti un analizēti spilgtākie Aspazijas, mākslas un literatūras kritiķa Jāņa Asara, žurnālista Friča Kārkluvalka, vācbaltiešu mācītāja Teodora Neandera u.c. izteikumi.

 

Mākslas vēstures doktore (Dr. art.)  Rundāles pils muzeja mākslas pētniecības nodaļas vadītāja Baiba Vanaga šobrīd raksta monogrāfiju par māksliniecēm Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. 

11 jūlijs
ceturtdiena
19.30
Bonija Tailere. Pasaules tūre
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1

11. jūlijā Dzintaru koncertzālē savas Eiropas turnejas ietvaros ar grandiozu koncertu viesosies britu rokmūzikas dīva Bonija Tailere. Viņa izpildīs savus superhitus “The Best”, “It’s a Heartache”, “Total Eclipse of the Heart” un citas klausītāju iemīļotas dziesmas, kā arī jaunāko veikumu no martā izdotā albuma. Šī būs vienīgā dziedātājas uzstāšanās Baltijas valstīs.

Bonijas Taileres unikālā balss padarījusi viņu par vienu no atpazīstamākajām vokālistēm pasaules populārajā mūzikā. Neparastā tembra dēļ viņa salīdzināta pat ar Rodu Stjuartu un Džoniju Kešu! Tieši viņa izpildījusi slavenās dziesmas “The Best” oriģinālversiju, ko vēlāk iedziedājusi arī Tīna Tērnere.

Singli "Total Eclipse of the Heart" un "It's a Heartache" katrs pārdoti vairāk nekā 6 miljonus lielā tirāžā un ir iekļauti visu laiku labāko dziesmu sarakstā. Arī dziesmas “Lost in France”, “Holding out for a Hero”, “If You Were A Woman (And I Was A Man)”, “More then a Lover” un citas sasniegušas atzīstamus panākumus. Kopā pārdoti vairāk kā 100 miljoni Taileres ierakstu kopiju. Viņa uzstājusies kopā ar izciliem dziedātājiem, izpildot duetus ar tādiem māksliniekiem kā Andrea Bočelli, Meatloaf, Rods Stjuarts, Klifs Ričards un citiem.
Savas muzikālās karjeras laikā Bonija Tailere izdevusi 17 studijas albumus, trīs reizes bijusi nominēta Britu mūzikas balvai un trīs reizes Grammy balvai. 2019.gada martā iznācis dziedātājas jaunākais albums ar nosaukumu “Between the Earth and the Stars”.

Savu albumu radīšanā dziedātāja savulaik sadarbojusies ar tādiem grandiem kā Niks Kēršovs, Džordžio Moroders, Dīters Bolens un citi, bet jaunākā albuma tapšanā piedalījusies titulētā dziesmu autore Eimija Vedža, kas sacerējusi daudz mūsdienu hitu, piemēram, Eda Šīrana Grammy balvu ieguvušo singlu “Thinking out Loud”. Viņa īpaši Tailerei sarakstījusi 3 jaunas dziesmas. Kritiķi jauno albumu novērtējuši kā mūsdienīgu un pārsteigumiem bagātu.

11.jūlijā Dzintaru koncertzālē Latvijas skatītājiem būs lieliska iespēja gan novērtēt Bonijas Taileres jaunās dziesmas, gan dziedāt līdzi iemīļotākajiem hitiem, un jauki pavadīt vasaras vakaru patīkamā atmosfērā.

11.05.2019 - 04.09.2019
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
23.05.2019 - 31.08.2019
Andas Munkevicas stikla mākslas izstāde „Nospiedumi gaismā”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

No 2019. gada 20. jūlija Bulduru Izstāžu namā sāksies laicīgās, īslaicīgās un garlaicīgās mākslas izstāde „Marināde 2”. Izrādās, ka arī izstādes un laiku var iemarinēt, kā tas veiksmīgi ir noticis ar Andas Munkevicas izstādi „Nospiedumi gaismā”, kura nu ir kļuvusi par īsti gar-laicīgu izstādi un ir pagarināta līdz 31.08. 2019.

  

Anda Munkevica 2018. gadā gadskārtējā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība” ieguva godalgoto veicināšanas balvu jeb 2. vietu par darbu „Liepas acs” un iespēju Bulduru Izstāžu namā veidot savu personālizstādi. Arī izstāde-akcija-loterija „Gada Nedarbs-2018”, kura Bulduru Izstāžu namā noslēdzās 18. maijā Eiropas Muzeju naktī, varēja lepoties ar tonnu smagu mākslinieces stikla nedarbu.

 

Stikla māksla ir kā trausls ledus, bet tai pašā laikā spēcīga un majestātiska! Brīnumaina, sastingusi gaisma, kas ir pārsteigumu un teiksmu pilna. Tā dod skatītājiem iespēju gaismas spēlēs saskatīt mākslas būtību, nolasot autores sastindzinātos domu nospiedumus.

 

Mākslinieces Andas Munkevicas darbi ir izaicinoši un monumentāli vērienīgi, kas apliecina nevainojamu tehnoloģiju pārzināšu. Vienlaicīgi tie pārsteidz ar piesātinātu emocionālu pildījumu un formas daudzveidību. Mākslinieces izcilās darba spējas un uzticamā darba komanda blakus rada mākslu, kura mums tiek dāvāta kā pārsteiguma balva.

 

Mākslas darbu dizaina formas un satura sintēze mākslinieces darbos atklāj viņas pasaules uztveri un ļauj ielūkoties tās plašumos. Plastiskās stikla skulptūras, kuras variējas ar konstruktīviem darbiem, atklāj neierobežotās iespējas stikla mākslas dizainā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Daudzās starptautiskās izstādēs un konkursos mākslinieces darbi ir pamanīti un augstu novērtēti. Tie neapšaubāmi ir atstājuši nospiedumus, atklājot mūsu valsts identitāti, kas spoguļojas mūsu tautas mākslā un kultūrā.

 

Māksliniece rada ne tikai tehnoloģiski sarežģītus uzdevumus, bet arī monumentālus darbus. Pie tiem pieskaitāmi stikla skulptūra ,,Ainava. Auss. (Landshaft. Uxo)” Nikoļskas pilsētā, Krievijā, stikla skulptūra-piemineklis Zolitūdē, kas veltīts 2013. gada bojāgājušo piemiņai Rīgā, Latvijā, vitrāžas-lielformāta kausējumi Doma baznīcas Marijas kapelas logos, kas veltītas barikāžu piemiņai Rīgā, Latvijā.

Anda Munkevica 2000. gadā pabeigusi maģistrantūras studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas un dizaina nodaļā. 1999. gadā mācījusies Pilchuk stikla skolā ASV. 1998. gadā studējusi „Eastlake Glass studio” un „Pratt Fine Arts Centre” Sietlā, ASV. No 2002. gada ir īpašniece un stikla māksliniece SIA „AM studio”. Māksliniecei ir bijušas vairākas nozīmīgas personālizstādes Latvijā, kā arī pasaulē. Viņas darbi atrodas muzejos Japānā, Krievijā, ASV, Japānā, Vācijā, Beļģijā, Ķīnā, Ukrainā, Ungārijā, Igaunijā un Latvijā.

Andas Munkevicas mākslas valoda ir radoša, skaidra un saprotama kā apmeklētājam, tā arī profesionālam vērtētājam. Tā liek domāt līdzi un atstāj iespēju nolasīt mākslinieces atstāto vēstījuma daudzslāņainību. Andas Munkevicas izstāde Bulduru Izstāžu namā līdz 31.08.2019.

29.05.2019 - 17.07.2019
Annas Heinrihsones izstāde “Mans miers ir beigts”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
02.06.2019 - 25.08.2019
11.00-13.00
Bērnu vasara Mellužu parkā un Kauguru kultūras nama pagalmā
Mellužu parkā un Kauguru kultūras nama pagalmā

08.06.2019 - 24.08.2019
Mākslinieces Līvijas Pavlovskas jubilejas izstāde “Tā zilā ilgu puķe”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
Mākslinieces Līvijas Pavlovskas jubilejas izstāde “Tā zilā ilgu puķe”

Aspazijas mājā skatāma Latvijas mākslinieku savienības Jūrmalas mākslinieku biedrības mākslinieces Līvijas Brigitas Pavlovskas jubilejas izstāde "Tā zilā ilgu puķe ". Tā būs poētiska ekspozīcija,  kurā valdīs  Aspazijas dzejā izjustie ziedu motīvi, to daiļums un mīlestība.  Māksliniece savos darbos uzburs  ziedu skaistumu, dažādību, pasakaino krāsu nianšu bagātību un neatkārtojamību Viņa uzskata, ka līdz pilnībai dzīvās puķes izjūtu gleznā nemaz  pārradīt nevar.

Līvijas Brigitas  Pavlovskas, humanitāro zinātņu maģistres mākslā, dzīves ceļš ir cieši saistīts ar Jūrmalu jau daudzu gadu garumā. Jūrmalas pilsētā viņa strādājusi par galveno mākslinieci,  veidojot funkcionālus, mūsdienīgus interjerus pilsētai. Piedalījusies mākslas izstādēs Jūrmalā un Jūrmalas sadraudzības pilsētās, kā arī daudzās citās valstīs - Somijā, Igaunijā Itālijā u.c.

Izstāde būs atvērta līdz 24.augustam.

 

13.06.2019 - 31.08.2019
Projekts “Klavieres uz ielas”. Ikviens aicināts spēlēt klavieres zem klajas debess
Jūrmalā
Projekts “Klavieres uz ielas”. Ikviens aicināts spēlēt klavieres zem klajas debess
  • Dubultu Kultūras kvartālā Strēlnieku prospektā 30
  • Muižas ielā 6 pie Bulduru Izstāžu nama 
13.06.2019 - 14.07.2019
Ilzes Mucenieces - Adamaites izstāde “Introverse"
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma Ilzes Mucenieces-Adamaites gleznas.

 

    

Taka.  2019. Kartons, akrils                                         Naktsvijole . Audekls, eļļa

 

Ilzes Mucenieces-Adamaites (1954) izstādes Introverse pamatmotīvs ir iekšējas smaids. Smaida loma cilvēka garīgajā un fiziskajā labsajūtā atzīta jau sen. Smaids cilvēkam nozīmē atvērtību pret apkārtējo vidi - dzīvniekiem, dabu un cilvēkiem — un zemapziņas vēlmi dāvāt visiem prieku.

Apskatei izlikti autores pēdējo gadu darbi, kā arī dažas līdz šim neeksponētas gleznas no agrākiem gadiem.

Tēlu galerija radusies, uz audekla vai kartona izpaužot iekšējo noskaņu, domas un jūtas, caur cilvēka vai dabas tēlu, atbilstoši emocionālajam un tā brīža garīgo atziņu stāvoklim. Redzami teju patstāvīgi radušies personāži, kā naktsvijole, eņģelis, satīns, zīda taurenis, runātāji ceriņu dārzā, mazā balerīna, kā arī konkrētu cilvēku attēlojums. Iekļautas arī nedaudzas ainavas, tajā skaitā arī 2018. gada Jāzepa Pīgožņa ainavu glezniecības konkursā galvenajai balvai nominētā “Salaspils egles”.

Ilze Muceniece –Adamaite glezno lielformāta alegoriskas kompozīcijas, kurās alegoriskā veidā risina aktuālas ētiskas un sociālas problēmas. Vairākkārt pievērsusies vēsturiski un reliģiski pazīstamiem sižetiem - Madonna, Salome, Augšāmcelšana u.c. Darbos stingri būvēta kompozīcija, laba zīmējuma izpratne, gleznojumu papildina izteikti grafiskas līnijas. Glezniecības stils un tehnika laika gaitā veidojies, ejot no autores izjūtai pārāk smagnējās eļļas glezniecības tehnikas uz akrila, ogles un lakas izmantojumu savdabīgā autortehnikā, par pamata materiālu izmantojot rokas pieskārienam patīkamo kartonu. Rokrakstam raksturīga pārdomāta kompozīcija, bet impulsīvs glezniecības stils, vienmēr ir svarīgs kolorīta risinājums; svarīgs ir arī gaismas tvērums un dažos darbos tēlu alegorisms.

Ilze Muceniece-Adamaite absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas meistardarbnīcu profesora Edgara Iltnera vadībā (1979), ieguvusi mākslas maģistra grādu (2013). Sākusi piedalīties izstādēs 1980-tajos gados, Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1985.gada.

Irina Vorkale, Ilze Muceniece-Adamaite

Izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma līdz 14. jūlijam.

Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 18:00. Ieeja – bez maksas.

13.06.2019 - 14.07.2019
Jāņa Gunāra Kalnmaļa personālizstāde
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa gleznas. Vecmeistars, izcilais ainavists  Jānis Gunārs Kalnmalis ar šo izstādi atzīmē savu 80. dzimšanas dienu.

 

   

Zilā māja Marakešā. 2008. Audekls, eļļa                Viaredžo pludmale. 2006. Kartons, eļļa

 

Mākslinieks Jānis Gunārs Kalnmalis (1939) neatlaidīgā un sūrā darbā noteicis savu vietu latviešu glezniecībā. To nodrošina viņa talants, pieredzē gūtā meistarība un spēja aizvien no jauna pētīt, vērst plašumā mākslinieciskās izteiksmes robežas. Atsevišķos dzīves periodos viņš koncentrējies un atklājis, ka vienlīdz labi var izteikt savas domas un jūtu pasauli  visos žanros – figurālajā glezniecībā, portretā, akta glezniecībā, klusajā dabā, arī ainavā. Pēdējās desmitgadēs tieši ainava, kas ir smalks un sarežģīts izteiksmes veids, kļuvusi par Jāņa Gunāŗa Kalnmaļa māksliniecisko interešu paudēju. Turklāt viņš neierobežo sevi ar kādu vienu motīvu vai paņēmienu, bet tiecas savās gleznās sintezēt, parādīt visu to neizsmeļamo daudzveidību, kas piemīt realitātei.  Redzamajai realitātei un tai tikko nojaušamajai, ar prātu neizskaidrojamajai, kādas tālākas likumības un patiesības vēstošajai.

Šodienas Latvijas glezniecībā Jānis Gunārs Kalnmalis ir viens no nedaudzajiem, kurš apzināti strādā dabā, mērķtiecīgi pārrada emocionālos redzējumus noskaņās vispārinātā mākslas tēlā. Neatkarīgi no tā, vai par gleznieciskās valodas pirmavotu kļūst kāda no Eiropas pilsētām, kuras viņš regulāri iepazīst, rīko tajās personālizstādes un glezno, vai arī tie ir pašmāju koki, krūmi un žagari, kā viņš pats šos gleznojumus nodēvējis. Būtiskākais nestandarta formātos apstādinātajos mirkļos ir veids, kādā mākslinieks runā par laika un telpas vienotību.

Jānis Gunārs Kalnmalis 1959. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, 1967. gadā profesora Eduarda Kalniņa vadībā absolvējis  Latvijas Mākslas akadēmiju. Mācījies Figurālās glezniecības klasē pie klasiķiem Konrāda Ubāna, Leo Svempa, Induļa Zariņa u.c. Pēc akadēmijas ilgus gadus strādājis kombinātā “Māksla” par radošo mākslinieku, veidojis Latvijas pilsētām monumentālos sienu un ārsienu gleznojumus. Mākslinieka radošā darba lauks ietver arī grāmatu grafiku un lietišķo grafiku.

Izstādēs piedalās kopš 1967. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1979. gada. Personālizstādes bijušas daudzās Latvijas pilsētās, kā arī Somijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Luksemburgā, Šveicē, Nīderlandē. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas un Krievijas Mākslinieku savienību fondos, kā arī privātkolekcijās Eiropā, Amerikā, Austrālijā.

Ingrīda Burāne, mākslas zinātniece

Jāņa Gunāra Kalnmaļa izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma līdz 14. jūlijam.

Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 18:00. Ieeja – bez maksas.

14.06.2019 - 11.07.2019
Starptautiskā porcelāna apgleznošanas simpozija izstāde “Kopā”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) rīko Starptautisko Porcelāna Apgleznošanas Simpoziju “KOPĀ 2019” – „TOGETHER 2019”

 

Simpozija mērķis ir uzturēt kontaktus un veicināt sadarbību starp dažādu valstu māksliniekiem, mākslas augstskolām, pedagogiem un studentiem. Šogad simpozijā piedalās 25 dažādu nozaru mākslinieki, tiks pārstāvētas 11 valstis – Vācija, Turcija, Dienvidkoreja, Kanāda, Spānija, Polija, Krievija, Igaunija, Somija, Amerika un, protams, Latvija.

 

Simpozija fokusā – apgleznotais porcelāns, programmā radošais darbs, pieredzes apmaiņa, paraugdemonstrējumi un meistarklases.

Latvijas porcelāna tradīcijas veidojušās kopš 19. gadsimta vidus. S. M. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Jesena porcelāna fabrika, „Baltars” un citas porcelāna apgleznošanas darbnīcas, Rūdolfs Pelše un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedra, Rīgas Porcelāna rūpnīca, Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļa – tie ir Latvijas porcelāna vēstures simboli, kas veidojuši un pilnveidojuši porcelāna apgleznošanas tradīciju Latvijā, lai nestu Latvijas porcelāna vārdu pasaulē. Porcelāna apgleznošanas darbnīcas BALTARS mākslas porcelāns sajūsminājis daudzus un šodien tas ir ietverts Latvijas kultūras kanonā.  

Ar domu „Lai ienāk arī porcelānā 20. gadsimts” 1983. g. keramiķei Silvijai Šmidkenai izdevās aizsākt porcelāna apgleznošanas simpoziju tradīciju, iesaistot tajā dažādu nozaru māksliniekus. Pirmais Porcelāna apgleznošanas simpozijs notika Mākslinieku savienības Dzintaru radošajā namā Jūrmalā, tad ilgus gadus pasākums norisinājās LMS mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī, kur ir izveidota un apskatāma krāšņa apgleznotā porcelāna kolekcija.    

Simpozijā radīto apgleznotā porcelāna darbu eksperimentālais raksturs, tradīciju robežu pārkāpšana un radošā novitāte ir tās īpašības, kas padara mūsdienu mākslinieku darbus atšķirīgus no industriālā porcelāna vai vēsturisko paraugu atražošanas. Porcelāna apgleznošanas meistardarbnīcu vada māksliniece Inese Brants.

Simpozija kuratore Latvijas Mākslas akadēmijas asoc. prof. Ženija Loginova.

 

Simpozija izstādi varēs apskatīties no 14. 06. 2019.–11. 07. 2019. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J. Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā.

 

Simpoziju organizē

Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA)

30.06.2019 - 01.09.2019
12. starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Vox angelica“
Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā Baznīcas ielā 13

Jau divpadsmito gadu Jūrmalas pilsētā, Dubultu ev. lut. baznīcā notiks ērģeļmūzikas festivāls „Vox angelica“, kura atklāšanas koncerts „Ērģeles diviem“ aicina klausītājus 30. jūnijā plkst. 18.00.

Festivāls ir guvis atzinību klausītāju, preses un atskaņotājmākslinieku vidū, kā arī saņēmis Jūrmalas pilsētas „Gada balvu kultūrā 2008“ par izcila kultūras projekta realizāciju un skatītāju simpātiju balvu Jūrmalas pilsētas „Gada balva kultūrā 2017“. 

Vienpadsmit gadu laikā festivāla tematiskais spektrs ir bijis ļoti plašs un tas allaž ir piedāvājis klausītājiem augsta līmeņa profesionālas mākslas baudījumu, tajā ir piedalījušies praktiski visi pazīstamākie latviešu ērģelnieki.

Festivāla atklāšanas koncerts „Ērģeles diviem“ notiks 30. jūnijā plkst. 18.00 un tajā muzicēs ērģeļu duets Ilze un Aigars Reiņi.

Tautasdziesma un korālis ir šīs programmas idejiskie balsti. Korālis kā simbols garīgajiem meklējumiem un atgādinājums par cilvēka saknēm debesīs, bet tautasdziesmas – kā simboliska saikne ar saknēm mūsu dzimtajā zemē. Koncertā skanēs jauna orģinālmūzika un orķestra transkripcijas ērģeļu duetam. Krāsainas Latvijas dabas ainavas ar nacionālu kolorītu uzburs Alfrēda Kalniņa simfoniskais tēlojums „Mana dzimtene“ un Romualda Jermaka tautasdziesmu apdares. Programmā iekļauta arī jaunā latviešu skaņraža Aigara Raumaņa ritmiski spraigā kompozīcija „Memento“, mūsdienu ungāru komponista Žolta Gārdoņī korāļapdares un Maijas Solovjovas skaņdarbs par pirmās latviešu profesionālās ērģelnieces – sievietes, Marijas Gubenes komponētā korāļa „Pasauli es izstaigāju“ tēmu, kurā korāļa intonācijas smalkas fūgas mežģīnēs savijas ar tautiskiem motīviem, izaugot līdz ekstātiski majestātiskai izskaņai.

Unikāla parādība ērģeļmākslā ir ērģelspēle duetā, par ko Reiņu duets stāsta: „Ko mums nozīmē spēlēt duetā? Tas ir – četras rokas, četras kājas, kas krustu šķērsu atrod savu īsto vietu uz ērģeļu klaviatūrām. Tā ir divu personību satikšanās mūzikā – kopā liekot gan katram savu solista pieredzi, gan vīrišķo un sievišķo pasaules redzējumu. Katra mākslinieka individuālā meistarība palīdz atklāt spilgtas ērģeļu skanējuma un repertuāra iespējas, kādas solo ērģelniekam nav pa spēkam. Tās ir ērģeles – orķestris, kas spēlē un spēlējas, rotājas un rotaļājas, sasaucas un apvienojas, sapņo un konstruē – viss, ko vien mūziķi var darīt, un vēl vairāk – dubultā!“

Ērģelnieki Ilze Reine un Aigars Reinis ērģeļu duetā spēlē jau kopš 2009. gada. Viņu spēli raksturo daudzveidīgs repertuārs, daudzi pirmatskaņojumi un spilgts sniegums. Ērģeļu duets piedalījies festivālos – Liepājas Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā, festivālos Dubultos, Rīgā, Zemgales ērģeļu dienās, koncertējuši visa Latvijā, Nīderlandē, Vācijā un Šveicē.

Festivāla gaitā šovasar plānoti desmit koncerti, kuros muzicēs ne tikai latviešu ērģelnieki kopā ar solistiem – instrumentālistiem un dziedātājiem, bet arī Šveices ērģelnieks, Marcelo Giannini. No latviešu mūziķiem piedalīsies dziedātāji Inga Šļubovska-Kancēviča, Rihards Millers, Baiba Renerte, Dainis Skutelis, kā arī vijolniece Paula Šūmane, klarnetists Mārtiņš Circenis un obojiste Elīna Kuduma, arfiste Ieva Šablovska, ērģelnieki Liene Andreta Kalnciema, Edīte Alpe, Una Cintiņa, Diāna Jaunzeme – Portnaja, Līga Dejus, Guna Kise un Larisa Carjkova.

Viens no festivāla magnētiem, kas rada publikas interesi un kļuvis par zināmu „standartu“ festivāla pastāvēšanas laikā ir videoprojekcija uz ekrāna, kas ļauj ikvienam klātesošajam vērot ērģelnieka, kā arī pārējo, balkonā esošo mūziķu spēli tuvplānā – tas, kā vienmēr, pietuvinās mūziķus klausītājiem arī šogad!

 

Koncerti notiks ik svētdienu plkst. 18.00 sākot no 30. jūnija līdz 1. septembrim.

Ieeja par ziedojumiem.

Festivāla norisi atbalsta Jūrmalas pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitālfonds.

 

 

 

 

 

06.07.2019 - 24.08.2019
Marīna 2019. 2. Starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle. Izstāde “Aspazija. Vētra”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Marīna 2019. 2. Starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle. Izstāde “Aspazija. Vētra”

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jāņa Pliekšāna iela 5/7) atklāta izstāde “Aspazija. Vētra”, kas vēsta par Aspazijas personības un daiļrades “vētrainajām šķautnēm”, uz cilvēktiesībām orientēto ideju novitāti un šo ideju pārmantojamību un aktualitāti mūsdienās.

Izstāde iekļaujas starptautiskajā mākslas biennālē “Marīna 2019”, kuras laikā Jūrmalas muzejos un mākslas telpās norisinās jūras tematikai veltītas mākslas izstādes, meistarklases un nodarbības ģimenēm. 2019. gadā par biennāles vadmotīvu izvēlēta “Vētra”.

Vētras motīvs, kas raksturo dzejnieces izpausmes dažādās dzīves jomās, izmantots par ietvaru, lai izstādē atspoguļotu Aspazijas kā literātes, sabiedriskas darbinieces un Raiņa dzīvesbiedres vētraino personību, viņas pausto ideju iespaidu uz sabiedrisko domu Aspazijas dzīves laikā un to nozīmi mūsdienās.

“Aspazija – kaislīga, emocionāla, augstiem ideāliem piepildīta personība. Nevienā no dzīves jomām nav vērojama remdenība un samiernieciskums, vienmēr tiekšanās uz izaugsmi, pilnību, dziļumu, skaidrību, jūtu tīrību. Reizēm kā vētrai laužot ceļu iestagnējušu uzskatu biežņā un mainot sabiedrības morāles toni, cīnoties par ikvienas sievietes tiesībām pašnoteikties.

Izstāde ir mēģinājums atklāt Aspazijas spilgto un drosmīgo pašizpausmi, rosināt domāt par šodienas aktualitātēm un vajadzībām, kā arī iedvesmot apmeklētāju savas pārliecības vētrainākai nostājai. Ar Aspazijas laika sociālo realitāti un sabiedrisko domu mums aizvien ir vienojošu lietu, savukārt jūtu pasaulei laika robežu nav – Aspazija ir ļoti aktuāla,” vēsta izstādes satura autore Linda Grīnberga.

Izstādē eksponēti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli – dzejas un lugu manuskriptu fragmenti, portreti, vēstules. Izstādi papildinās videointervijas; uz sarunu par Aspaziju, viņas literārā mantojuma recepciju aicināta Aspazijas pētniece, Aspazijas Kopoto rakstu sastādītāja, LU profesore Ausma Cimdiņa, režisore Māra Ķimele un dzejniece, feministe un režisore Inga Gaile, lai iezīmētu Aspazijas un viņas ideju nozīmi un pārmantojamību mūsdienu sabiedrībā, literatūrā un teātrī.

 

Izstāde skatāma līdz šī gada 24. augustam.

 

Izstādes satura autore: Linda Grīnberga

Mākslinieks: Ints Sedlenieks

 

Izstāde tapusi, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.