Pasākumu afišas
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! Apvienība “FunCOOLio”
07.12.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Kino Jūrmalā novembra mēnesī
03.11.2018 - 24.11.2018
Jūrmalas Kultūras centrām Jomas ielā 35 un Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Koncerts „Tenoru Jaunais gads”
15.12.2018
Kauguru kultūras nams
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
LMA Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrāciju izstāde “Jaunvārdi”
25.10.2018 - 15.12.2018
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Latvijas dzimšanas dienai veltīta foto izstāde “Mana Jūrmala”
13.11.2018 - 01.12.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Daces Ziemeles un Māras Mozgires darbu izstāde “110”
02.11.2018 - 30.11.2018
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
Izstāde “Dzimtas stāsts mālā”
19.10.2018 - 02.12.2018
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
novembris 2018
21 novembris
trešdiena
11.00
Ķemeru bibliotēkā Tukuma ielā 20
21 novembris
trešdiena
18.00
Latviešu strēlniekiem veltīts pasākums “Mūžības skartie”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
Latviešu strēlniekiem veltīts pasākums “Mūžības skartie”

“Mūžības skartie“

 

Pasākumā par Latviešu strēlnieku likteni vēstīs Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Juris Ciganovs: “Sākoties I pasaules karam, aptuveni 20 tūkstoši latviešu karavīru krita kaujās vai nokļuva vācu gūstā, aptuveni 70% Kurzemes iedzīvotāju devās bēgļu gaitās, uz Krievijas iekšējiem rajoniem evakuēja arī  lielāko rūpnīcu iekārtas un strādniekus. Latviešu tautai pastāvēja reāli draudi zaudēt savu etnisko dzimteni. Šajā kritiskajā situācijā nacionālās inteliģences pārstāvji Krievijas Valsts domē vairākkārt ierosināja veidot latviešu nacionālās karaspēka vienības, kas spētu aizstāvēt savu zemi.

1915.gada augustā krievu 12.armijas sastāvā nodibināja 8 regulāros un 1 rezerves latviešu strēlnieku bataljonus. Bataljonos brīvprātīgi iestājās 8 tūkstoši karavīru.

Latviešu strēlnieku daļas krievu karaspēka vidū izcēlās ar apģērbu, disciplinētību, kaujas prasmi, salīdzinoši augstu izglītības un kultūras līmeni. Bet, pats galvenais -  ar kaujas degsmi un varonību, jo cīnījās savā teritorijā, par savu dzimto māju atbrīvošanu.

Strēlnieku varonība Ziemassvētku kauju laikā darīja zināmu Latvijas vārdu pasaulē. Kad 1918.gada februārī vācu karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju, lielākā daļa strēlnieku devās uz Krieviju, kur viņus ierāva Pilsoņu kara cīņās dažādas frontes pusēs.”

 

Strēlniekiem veltīto Aleksandra Čaka poēma "Mūžības skartie" var dēvēt par latviešu strēlnieku varoņeposu. Tajā strēlnieki uz pasaules vēstures fona izspēlē episku batāliju un sasniedz mūžību. Fragmentus no poēmas krievu valodā lasīs atdzejotāja Olga Pētersone,  grāmatas likteni stāstīs apgāda “Pētergailis “ vadītāja Inguna Cepīte.  

01.09.2018 - 14.12.2018
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
12.09.2018 - 01.06.2019
Izstāde “Rainis. 1918.”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Izstāde “Rainis. 1918.”

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izveidota izstāde par neatkarīgas Latvijas valsts idejas izaugsmi Raiņa filozofiskajās un sociālajās idejās un daiļradē. Tā atklāj apstākļus, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju. Laikā, kad šī ideja pārtop realitātē, notikumi Eiropā un Krievijā risinās strauji, bet Rainis un Aspazija atrodas izolācijā Šveicē, un kara apstākļos ir ļoti ierobežotas informācijas iespējas par notikumiem dzimtenē. Izstāde atklāj, kā rodas ideja, ko mākslinieks izsapņo pie galda, un kā tā sasaucas ar realitāti. Izstādes vēstījums ved no baltas lapas ar vārdu “Latvija”, izaugot līdz nākotnes pravietojumam – dramatiskajai poēmai “Daugava”.

Izstādē eksponēti grāmatu izdevumi no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas, fotoattēli, rokraksti, korespondence, mākslas darbi un piemiņas lietas, tostarp arī reti redzētas relikvijas. Vai varat iedomāties piezīmju grāmatiņu, kurā atzīmēti visi svarīgie notikumi – radošais darbs, mākslas iespaidi, finanses, viesi un korespondence astoņpadsmit gadu garumā? Eduarda Metuzāla pasteļi izvadās apmeklētājus pa taciņām, kur staigājis Rainis Šveicē. Tur noplūktie augi saglabāti dzejnieka herbārijā. Dzejnieku Triju Zvaigžņu ordeņi redzami ne tikai fotoattēlos, bet arī īstenībā. Apmeklētājam ir iespēja apsēsties pie Raiņa dažādu gadu rakstāmgaldiem un pašiem mēģināt izlasīt dzejnieka rokrakstus vai pārlapot viņa fotogrāfiju albumus un, tieši saskaroties ar eksponātiem, izsekot Raiņa domas attīstībai.

Izstādes mākslinieks Reinis Suhanovs par “Rainis. 1918.”: “Izstādes stāsts ir par to, kā ideālā zeme dzimst uz rakstāmgalda. Pavisam tālu no dzimtajām vietām, pilnīgi citā kultūrā un ainavā. Mākslinieks atrodoties simtiem kilometru no dzimtenes, bet iedvesmojoties no vēstures, literatūras un savas subjektīvās pieredzes, rada savu pasauli, kas reizē ir sapnis par dzimteni. Viena pastkarte vai vēstures grāmatā izlasīts teikums var kļūt par impulsu, lai Rainis sēstos pie rakstāmgalda un uz mazām lapiņām sāktu veidot pasauli, kurā mēs varam iegrimt arī šodien.”

Materiāli izvietoti divos līmeņos: ideju pasaulē un realitāte, ko savstarpēji savieno dzejnieka emocijas, pārdzīvojumi un centieni ietekmēt Eiropas sabiedrisko domu par Latvijas likteni. Tiks eksponēti vairāki nozīmīgi oriģinālmateriāli: dzejnieku korespondence, fotoattēli no 1918. gada, nepabeigto darbu rokraksti (“Kajs Grahs”) u.c.

 

Atskatoties atpakaļ, 1925. gadā Rainis atzīst: “Un vai mana gaita nav bijusi laimīga? Jo kas gan cilvēkam var būt augstāks par laimi redzēt augam lielu, staltu organismu – valsti, augam līdzi civilizētās pasaules tautām? Varu izteikt pārliecību, ka mūsu tauta var pastāvēt un pastāvēs gadu tūkstošus, ja tik viņai būs visaugstākie – cilvēces – mērķi, ja viņa priekš tiem spēs upurēt visus dvēseles spēkus… Lai dzīvo mūsu mīļā, dārgā Latvija!”

 

Izstādes satura autore – Astrīda Cīrule, mākslinieks – Reinis Suhanovs.

Izstāde būs skatāma līdz 2019. gada jūnijam.

Izstāde veltīta Latvijas valsts simtgadei, atbalsta Kultūras ministrija.

Vairāk informācijas:

+371 67764295; +371 29239472; +371 27162891;

astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

21.09.2018 - 20.12.2018
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
12.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja Mākslas krājuma “Grafikas stāsti. Latvijai 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  

 

JPM krājuma izstāde šoreiz pievēršas grafikas nozarei, sākot no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām. No grieķu valodas grapho nozīmē zīmējums, rasējums, raksts. Tātad tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus – novilkumus.

 

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijas grafikā jūtama spēcīga jūgendstila ietekme, kuru papildina nacionālā romantisma motīvi. Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pārstāvis un latviešu nacionālās grafikas pamatlicējs Rihards Zariņš savos darbos apliecina mācību laikā apgūtās oforta tehnikas priekšrocības, izceļot katra objekta vissmalkākās detaļas. Niklāvs Strunke litogrāfijas tehnikā veidojis ilustrācijas Jāņa Veseļa grāmatai "Latvju teiksmas". Darbā "Koklētājs" mākslinieks veiksmīgi atklājis latviešu mitoloģijas  tēlus. Sigismunda Vidberga tušas zīmējumus raksturo līniju elegance. Kārlis Padegs zīmējumā "Cilvēki krastmalā" un Gunārs Hermanovskis "Avīžu zēnā" ieskicē sociāla rakstura tēmas. Savukārt Jāņa Plēpja kokgrebuma tehnikā veidotos darbus raksturo smalka ornamentāla kompozīcija un pievēršanās tautas spēka heroizācijai, ko spilgti apliecina viņa devums grāmatu ilustrēšanā un noformēšanā.

 

Būtisks pavērsiens mākslas izglītībā notiek līdz ar Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanu 1921.gadā. Starp jaunajiem grafiķiem ir talantīgais Kārlis Krauze, kurš 1932.gadā beidz Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un kura diplomdarbu "Zemgaļu aiziešana no Tērvetes" būs iespēja aplūkot izstādes ekspozīcijā. Jau 20.gs.20.gados viņš sācis aktīvi darboties lietišķajā, grāmatu grafikā un stājgrafikā. Smalki niansēti toņi un skaidrs laukumu kārtojums vērojams Franča Ernesta Banges ofortā "Trokšņu iela. Vecrīga", bet  Ernas Geistautes  akvarelis "Kursas zvejnieki" izceļas ar krāsu intensitāti. Četrdesmito gadu Jūrmalas ainavu un tālaika atmosfēru savos zīmējumos smalki niansējis slavenais arhitekts Sergejs Antonovs.

 

Viens no redzamākajiem Latvijas 20.gs. otrās puses estampa meistariem ir Gunārs Krollis. Izstādē būs apskatāms viņa oforts "Vecrīga", kam raksturīgs vispārināts un simbolisks tēmas risinājums.  Savukārt autsaiders Kurts Fridrihsons izstādes ekspozīciju spridzina ar krāsās piesātināto un tematikā tik aso darbu "Laikmets", kas izpildīts flomāsteru tehnikā.

 

Pasteļa zīmējuma skolu pārstāv Harijs Bobinskis ar sešdesmito gadu pludmales atveidojumu. Tēlnieka Andra Bērziņa zīmējumā Latvija, kas it kā atdarina reljefu, meitenes portrets iegūst nacionāla simbola nozīmi.

 

Mūsdienu grafikas pārstāvju Baibas Danbergas un Jekaterinas Grjazevas ofortus vieno ne tikai jūras tēma, bet arī smalks zīmējums  un skaidri nolasāma ideja.

Izstādes ekspozīciju bagātīgi papildina mākslas galerijas "JĒKABS" grafikas darbi, kuru starpā ir Anša Cīruļa stilizēts akvarelis "Ģimenes vērtības", Reinholda Kasparsona zīmējums "Rudens" un Herberta Mangolda agrīnie akvareļi, kā arī Bruno Jaunzema reālistiskais akvarelis "Pie Majoru stacijas", kas tapis 20.gs.50.gados.

 

Jana Rāve

izstādes kuratore  

12.10.2018 - 02.12.2018
Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

   

 

Jūrmala līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās 2018.gadā uzsāktajā vērienīgajā Latvijas simtgades projektā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības stāsti Latvijas pilsētās.” Projekts notiek sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

 

Divām ielām Jūrmalā savulaik dots Brīvības vārds, jo tās bija palikušas bez nosaukuma. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīves vietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta. Ielas ir kā sirds līnijas pilsētu likteņa plaukstās. 

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” aizsākas ar 1905.gada notikumiem, jo tieši šajā laikā, mītiņos un sapulcēs pirmo reizi izskan doma par Latvijas neatkarību. Jūrmalā 1905.gada notikumi bijuši gan dramatisma pilni, gan asiņaini, tomēr šoreiz vēlējāmies stāstīt par kādu ļoti svarīgu notikumu, kam ir bijusi paliekoša nozīme Latvijas kultūras vēsturē – par 1905.gada 2. augusta koncertu Horna dārzā Majoros, kad pirmo reizi skanēja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un “Vientuļā priede” un, kad publikas pārpildītajā dārzā trīs reizes dziedāja “Dievs, svētī Latviju”, ko militāri salutējot, sveica pat cara armijas ģenerāļi, kaut gan tobrīd šai dziesmai nebija himnas statusa un Latvijas valsts vēl nebija dzimusi. Tāpat vēlamies atgādināt, ka 1905.gada revolūcijai bija īpašs – jauneklīgs raksturs, jo visu notikumu epicentrā atradās gados jauni cilvēki. Par viņu pārgalvīgajiem darbiem stāstīs gan video, gan animācija. 1905.gada ģimnāzistu tēlos būs iejutušies Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēni.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par brīvības izcīnīšanu kapteiņa Zolta kaujā Kaugurciema kāpās, 9. Rēzeknes pulka cīņās ar bermontiešiem pie Lielupes tilta un tiem jūrmalniekiem, kas  izcēlušies ar varonību šajās cīņās.

 

Izcīnīta brīvība deva iespēju īstenot savus sapņus Latvijas brīvvalsts laikā. Tā nebija leiputrija, un jūrmalniekiem, atjaunojot savu pilsētu pēc kara postījumiem, ceļš nebūt nebija rozēm kaistīts, tomēr – tā bija iespēja piepildīt ieceres. Viktors Mellenbergs kļuva par arhitektu un izveidoja Dzintaru koncertzāles projektu, Johanns Canders  atvēra modernu frizētavu, Kārlis Endzelis darbojās savā veikalā, Rūdols Jānis Neimanis mācījās Latvijas Kara skolā…. Citi veidoja ģimeni un skoloja bērnus, citi nodevās radošam darbam. “Brīvības satversme” pavēra izvēles iespēju.

 

“Brīvības stāsti” būs arī par cenu, kas maksāta par brīvību, pārdzīvojot trīs okupācijas – par tiem, kas vardarbīgi tika aizsūtīti prom no dzimtajām mājām, par tiem, kas izvēlējās trimdu nebrīves vietā un tiem, kas darīja visu, ko sirdsapziņa un godaprāts lika, lai brīvību aizstāvētu.

 

Stāstīsim par nesenās pagātnes notikumiem, kad dziesmu dziedāšana un oriģināls apģērbs kļuva par jaunatnes protesta formu, par vides aizsardzības aktīvistu iešūpoto Trešo  atmodu, par ceļa gabalu, kas no Tautas frontes mītiņiem atvedis mūs līdz šodienai.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par dažādu tautību cilvēkiem  un par dažādiem ceļiem, kā viņi nonākuši Jūrmalā , kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

 

Šī ir neparasta izstāde, jo aptver lielu laikaposmu, ļoti daudz eksponātu un faktu materiāla un vēl – tā veidota, līdzdarbojoties jūrmalniekiem, kas dalījās ar saviem dzīves un brīvības stāstiem, kas uzticēja muzejam ģimenes relikvijas.

 

Bez muzejiski ierastiem stendiem un vitrīnām ar eksponātiem, izstādē būs arī  video intervijas, hroniku fragmenti, audio ieraksti.

Jūrmalas pilsētas muzejs no sirds pateicas visiem jūrmalniekiem par sadarbību, veidojot izstādi.

 

Inga Sarma

vēsturniece, izstādes autore

 

 

19.10.2018 - 10.12.2018
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
FOTO: Alise Mediņa

19. oktobrī plkst. 17.00 Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē tiks atklāta izstāde “Intonācija”.

 

Izstāde ir veltījums Latvijas simtgades festivālam “Latvijas Goda aplis”, kas Jūrmalā viesojas no 20. līdz 22. oktobrim. Izstādē piedalīsies Jūrmalas mākslinieki – stikla māksliniece Ieva Strazdiņa, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, gleznotāja Alise Mediņa, grafiķe Nele Zirnīte. Dažādās mākslas tehnikās mākslinieki ir radījuši darbus, domājot par Latvijas jubileju, izceļot skaisto un gaišo, par ko priecājamies, lepojamies, ko nevēlamies pazaudēt arī nākamajā simtgadē.

 

Izstādē par Latviju nerunās pompozā, bet sirsnīgā intonācijā. Latviešu valodā pastāv trīs dažādas intonācijas, kas dažkārt ir vienīgais veids, kā atšķirt homonīmu (vārdi ar vienādu rakstību, bet atšķirīgu izrunu) nozīmi. Citkārt vienīgais veids, kā saklausīt ironiju, lūgumu, jautājumu, apsveikumu.

 

Mākslā intonācija vēl nav tehniski precīzi definēta, bet ir skaidrs, ka mūsdienu komunikācijas izteiksmes veidi paplašina savas definētās robežas un mēs šo “robežu pārkāpšanu” sajūtam arī vizuālajā mākslā. Gan krāsa, gan forma, gan telpa, gan citas nianses palīdz noteikt intonācijas dzidrumu, skaidrību, izteiksmi. Ne velti intonācija ir saziņas palīglīdzeklis, kas ļauj vienam otru saprast, uztvert otra domu, galu galā – tās uzdevums ir lielāks, kā tikai sadzirdēt. Intonācija vistiešākajā veidā skar mūsu emocijas, kas, protams, katram ir individuālas un subjektīvas.

 

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē izstāde “Intonācija” būs skatāma no 19. oktobra līdz 10. decembrim; darba laiks – no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00; 20., 21., un 22. oktobrī no plkst. 13.00 līdz plkst. 20.00. Ieeja izstādē bezmaksas.

19.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde “Dzimtas stāsts mālā”
Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30

25.10.2018 - 15.12.2018
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrāciju izstāde “Jaunvārdi”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7

Rainis savā radošajā daiļradē ir veidojis jaunus vārdus, pārveidojot jau esošos un arī “atdzīvinot” senus un aizmirstus. Ar Raini latviešu dzejas valodā un arī plašākā valodas lietojumā ir ienākuši tādi vārdi kā “mīla, vizma, dima, veldze, tāle, brīve, brīns” u.c. Raugoties no mūsdienu pasaules skatupunkta, kur jauni vārdi biežāk top, lai apzīmētu vai latviskotu dažādus tehniskus jaunieviesumus, nevis emocijas vai filosofiskus traktējumus, Raiņa radītajiem vārdiem ir cita emocionālā un idejiskā ietilpība.

 

Arī Latvijas Mākslas akadēmija ir vieta, kur rodas “jauni vārdi” Latvijas vizuālās mākslas un ilustrācijas vidē. Tādi paši “jaunvārdi” tikai citā nozīmē un kontekstā kā Raiņa radītie — jaunie Latvijas mākslinieki, kuri jau šobrīd ir ierakstījuši savu vārdu Latvijas vizuālās mākslas pasaulē.

 

Izstādē “Jaunvārdi” ir savienojušās šīs abas simboliskās jaunvārdu nozīmes.
 34 ilustrāciju sērijā aplūkojamas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrācijas, kurās attēlots viens paša mākslinieka izvēlēts Raiņa radīts jaunvārds. Tā ir jēdzieniska savienošanās ar Raiņa jaunradītāja garu, paverot plašāku skatu uz viena vārda simbolisko jēgu un radot savdabīgu vizuālu Raiņa jaunvārdu vārdnīcu. Ilustrācijas radītas dažādās, autoru izvēlētās grafikas (sietspiede, sausā adata u.c.), zīmējuma un gleznojuma tehnikās.

 

Izstādē piedalās:

Ieva Baumgarte, Aina Bikše, Ildze Bogdana, Rūta Briede, Ivita Brūdere, Dina Danosa, Kristiāna Dorošķonoka, Linda Jākobsone-Viškere, Eila Kalve,
Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Linda Lagzdiņa, Vita Lēnerte, Agate Lielpētere, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Līva Ozola, Normunds Ozols, Juris Petraškevičs, Evija Pintāne, Guna Poga, Andrejs Sidoss, Sanita Skvarnaviča, Vivianna Maria Staņislavska, Artjoms Tarasovs, Baiba Tropa, Didzis Upens, Baiba Vanaga, Sabīne Vekmane, Veronika Veldze, Patrīcija Māra Vilsone, Gvido Vizulis, Kristīne Zikmane, Anna Zvaigzne

30.10.2018 - 21.11.2018
Valsts Svētki Jūrmalā
Jūrmala

01.11.2018 - 15.12.2018
Ķemeru bibliotēkā Tukuma ielā 20
01.11.2018 - 22.11.2018
Ķemeru bibliotēkā Tukuma ielā 20
03.11.2018 - 30.11.2018
Daces Ziemeles un Māras Mozgires darbu izstāde “110”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Izstādē būs apskatāms Daces Ziemeles apgleznots porcelāns un Māras Mozgires zīda gleznojumi. Abas mākslinieces ir jūrmalnieces un šī ir viņu septītā kopīgi veidotā izstāde. Iepriekšējo sešu izstāžu nosaukums bija “Melnbaltais un krāsainais”, jo kā uzskata mākslinieces, tas vislabāk raksturo abas kopā un katru atsevišķi. Šai izstādei dots atšķirīgs nosaukums “110”. Tas radies sasummējot abu mākslinieču  šī gada nozīmīgākos ciparus.

Dace Ziemele un Māra Mozgire izstādēs aktīvi piedalās kopš pagājušā gadsimta 90-to gadu beigām, bet no 2005. gada abas kopā veido personālizstādes, kurās dominē kontrasts - melnbaltais pret krāsaino. Ir bijušas izstādes “Melnbaltais un krāsainais” Rīgas porcelāna muzejā,  Jūrmalas pilsētas muzejā, Rojā, Kuldīgā, Valmierā un Tukumā.

Dace Ziemele – “Mežģīnes”, porcelāns, porcelāna krāsas, 30 cm diametrs, 2017

 

Dace Ziemele absolvējusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1990. gada. Ir bijušas izstādes Somijā un Vācijā.

Mākslinieces darbos dominē laukumu un līniju ritmi un saspēle. Baltais pret melno, laukums pret līniju. Pēdējos gados līniju ritms tiek ievīts smalkā mežģīņu rakstā. “Es vienmēr esmu apbrīnojusi rokdarbnieču smalkos darinājumus. Arī mana mamma radīja brīnišķīgus filigrānus mežģīņu rakstus. Man tam nekad nav bijusi pacietības. Es labāk to visu uzlieku uz šķīvja vai papīra, izmantojot tušu, vai porcelāna krāsu”, saka māksliniece. Tā kā izstāde notiek Aspazijas mājā ir daži darbi, kuri saistīti ar Aspazijas dzeju. Uz krūzēm ir “apspēlēts” Aspazijas dzejolis Vārds”, jo vārdam ir liela nozīme”.

Māra Mozgire – “Divi krasti”, zīds, zīda krāsas 100x180 cm 2017 gads

 

Māra Mozgire absolvējusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1987. gada.

Māras darbos dominē krāsu laukumu mijiedarbība – siltais pret vēso, košais pret pelēko. Viņa iedvesmu rod dabā un ceļojumos redzētajā.  Par savu radošo darbība Māra saka: “Tā pa īstam pie mākslas tilta nonācu Liepājā. Jauna vide, jauki cilvēki, labi pedagogi, iespēja iemācīties saskatīt, sadzirdēt un sevi  apliecināt. Soli pa solim vējā, saulē, jūrā. Tad Rīgā - Akadēmijā. Sapņi piepildās, mērķi tiek sasniegti. Atkal cita vide, jauki cilvēki, labi pedagogi, krāsas un vēl daudz visa kā. Tā mēģinu virzīties pa šo tiltu uz priekšu vēl joprojām. Liekas, ka līdz vidum, tā gribētos domāt, esmu pagājusies. . .  “

05.11.2018 - 30.11.2018
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
09.11.2018 - 30.12.2018
Izstāde “Viņi nesagaidīja 100”
Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zālē Kāpu ielā 143/3

Ir rudens laiks. Tradicionāli tas ir veļu laiks - laiks, kad atminamies un godinam aizgājējus. 

Vēl  2014.gadā Jūrmalas mākslinieku biedrība šķīrās no pirmā Jūrmalas mākslinieku grupas vadītāja gleznotāja Daiļa Rožlapas  un otrā grupas vadītāja mākslinieka Valda Buša.

2018.gadā no  biedrības uz mūžu atvadījās astoņi grupas biedri. Šo skumjo sarakstu martā aizsāka pazīstamā mākslas vēsturniece Sarmīte Sīle, pavisam drīz 4.aprīlī viņai piebiedrojās grafiķis Imants Ozoliņš. Viņiem sekoja tēlnieks Leonīds Kristovskis, gleznotāji Inese Sčucka, Valdis Opmanis, Andris Adienis, Emīls Braunbergs. Pieminēsim arī tēlnieku Oļegu Skaraini, 2017.gadā aizgājušo mūsu izstāžu zāles simbola - Lauvas ar logo - autoru.

Mākslinieku mūžš ir bijis ražīgs un, lai ari viņu pašu vairs nav mūsu vidū, viņu darbi arī turpmāk priecēs skatītājus - nu jau bez pašu autoru klātbūtnes.

„Kamēr ir dzīvs cilvēka darbs, viņš arvien vēl ir mūsu vidū”.

Nu jau par Jūrmalas pilsētas simbolu kļuvusi 1953. gadā  tēlnieka Leonīda Kristovska veidotā skulptūra „Lāčplēsis”, Valda Buša bagātais gleznu un skiču klāsts bagātinājis Jūrmalas pilsētas muzeja krājumus. Grafiķis Imants Ozoliņš radījis grāmatzīmes  daudzām pazīstamām personībām, izveidojis ap 130 zīmējumu Jūrmalai, Latvijas un citu valstu pilsētām veltītas grafiku sērijas, kas apvienotas ar nosaukumu ”Ceļojumu piezīmes”.  Valda Opmaņa ainavas un ziedu gleznojumi turpinās sajūsmināt neskaitāmus mākslas mīļotājus.

... ir veļu laiks, kad  piemin savus tuviniekus...

Arī viņi bija mūsējie!

Godināsim viņu veikumu  ar nelielu izstādi, kurā būs apskatāmi aizsaulē aizgājušo mākslinieku darbi, kā ari citu mākslinieku veltījumi mūsu mīļajiem vairs klāt neesošajiem biedriem.

 

Izstāde apskatāma Izstāžu zālē „I.O.” Kāpu ielā 143/3 līdz 30.decembrim

Ina Inta Liniņa-Ozoliņa

13.11.2018 - 01.12.2018
Latvijas dzimšanas dienai veltīta foto izstāde “Mana Jūrmala”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

13.11.2018 - 07.12.2018
Latvijas dzimšanas dienai veltīta konkursa izstāde ,,JĀ/NEatkarība 2018”
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5

Šogad izstāde un konkurss Jūrmalā notiek jau septīto gadu, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no Bulduru Izstāžu nama atpazīstamības zīmēm un arī apmeklētākajām izstādēm. Konkursa izstādes „JĀ/NEatkarība” ideja radās jau 2012. gada vasarā, Bulduru Izstāžu namam sadarbojoties ar radoši darošo biedrību RAD-DAR. Konkursa izstāde veiksmīgi pārņēma toreizējā gadskārtējā pasākuma „Māksla vieno tautas” vietu un laiku kā jauns konkurss, kurš aicināja māksliniekus piedalīties ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu.

 

Darbu iesniegšana konkursam noslēdzās 30. oktobrī. Šogad konkursam tika pieteikti 82 darbi no visas Latvijas. Žūrijas sastāvā strādāja: Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, Kristīne Briede – dokumentālā kino režisore, kultūras un sociālu projektu producente, publiciste, Andrejs Grants – fotogrāfs, pedagogs, Normunds Kozlovs – filozofs un sociologs, Rīgas Stradiņa universitātes  Komunikācijas studiju katedras docētājs un Patricija Brekte – māksliniece, Art Studio Peahen vadītāja.

 

Arī šogad konkursa izstāde notiek divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6 un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā Jomas ielā 1/5. Izstāde Bulduru Izstāžu namā notiks līdz 8. decembrim, Jūrmalas pilsētas domes vestibilā līdz 7. decembrim.

 

Agnese Bule

Bulduru Izstāžu nama vadītāja

agnese.bule@gmail.com, tālr. 29401758, 29115996

14.11.2018 - 08.12.2018
Latvijas dzimšanas dienai veltīta konkursa izstāde ,,JĀ/NEatkarība 2018”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

Šogad izstāde un konkurss Jūrmalā notiek jau septīto gadu, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no Bulduru Izstāžu nama atpazīstamības zīmēm un arī apmeklētākajām izstādēm. Konkursa izstādes „JĀ/NEatkarība” ideja radās jau 2012. gada vasarā, Bulduru Izstāžu namam sadarbojoties ar radoši darošo biedrību RAD-DAR. Konkursa izstāde veiksmīgi pārņēma toreizējā gadskārtējā pasākuma „Māksla vieno tautas” vietu un laiku kā jauns konkurss, kurš aicināja māksliniekus piedalīties ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu.

 

Darbu iesniegšana konkursam noslēdzās 30. oktobrī. Šogad konkursam tika pieteikti 82 darbi no visas Latvijas. Žūrijas sastāvā strādāja: Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, Kristīne Briede – dokumentālā kino režisore, kultūras un sociālu projektu producente, publiciste, Andrejs Grants – fotogrāfs, pedagogs, Normunds Kozlovs – filozofs un sociologs, Rīgas Stradiņa universitātes  Komunikācijas studiju katedras docētājs un Patricija Brekte – māksliniece, Art Studio Peahen vadītāja.

 

Arī šogad konkursa izstāde notiek divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6 un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā Jomas ielā 1/5. Izstāde Bulduru Izstāžu namā notiks līdz 8. decembrim, Jūrmalas pilsētas domes vestibilā līdz 7. decembrim.

 

Agnese Bule

Bulduru Izstāžu nama vadītāja

agnese.bule@gmail.com, tālr. 29401758, 29115996

16.11.2018 - 10.02.2019
Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi”
Mākslas stacijā "Dubulti"

Miķelis Fišers. Ļaunā vēsts jeb Cīpslainā Gaļspārņa pēdējais sprediķis. Audekls, eļļa, 380 x 560 cm. 2018

 

Mākslas stacijā Dubulti atverta jauna laikmetīgās mākslas izstāde, kuru veidojis pazīstamais mākslinieks Miķelis Fišers - “Vainavas un noplicinājumi”. Tā ir pirmā mākslinieka personālizstāde, kas tapusi pēc dalības Venēcijas biennālē (2017). Visi izstādītie darbi ir pirmpublicējumi. Izstāde ir monumentāls, asprātīgs, ironiskas paškritikas pārpilns darbu kopums, kura piesātināto stāstu jo īpaši aktualizē Latvijas simtgade. Miķelis Fišers veido darbus par mums - par cilvēkiem, par sabiedrību un par tikumiem. Ainas, vainas un lielais kārdinājums dzīvi noplicināt līdz vienkāršībai, lai tā nebūtu tik grūta, rada vielu Miķeļa Fišera tēliem, kas pārsteidz ar dažādu neoficiālu zināšanu iesaistīšanu pasaules attēlošanā.

Apziņas birokratizācija, ticība visvarenības mācībām un ilūzija par līderiem, kas ir apveltīti ar mistiskām spējām vilkt ārā labumus no neizsmeļama pilnības raga. Viņu pašu miegainā vienaldzība pret svarīgo, kas padarījusi “profesionāļus” varenākus nekā tiem būtu jābūt. Viņi taču vienmēr bija gatavi pieņemt kompromisus. Un nu...

Vērotājs no malas itin viegli pamanīs ekstravaganci Miķeļa Fišera jaunāko darbu personālizstādē ar tēlaino nosaukumu “Vainavas un noplicinājumi” – lieli gleznojumi, jauni ezotēriski pavērsieni, jaunas sižetiskas līnijas un imersīva, psiholoģiski absorbējoša vide. Noturīgs morāles naratīvs, ko veido bezstatusa zināšanas par pasauli. To konsekventais lietojums izceļ Miķeļa Fišera darbus laikmetīgās mākslas kopainā ar alternatīvu kritiskumu. Salikti tehniskie risinājumi – glezniecība komplektā ar slīdošu LEDburtu lasāmgabalu, sirreālistiski akmens virsmu pārnesumi uz papīra jeb frotāžas un audioinstalācija jeb Mazais Raudu Mūris ar dadaistiskiem dziedājumiem autora izpildījumā (kopā ar ERROR). Izstāde kopumā ir “lielās formas” darbs ar Miķelim Fišeram raksturīgu apokaliptisku tematiku. Autora iecienītā formas un vēstījuma skaidrība kalpo tam, lai provocētu “vispārzināmā” apšaubīšanu, atgādinot, ka skaidrība par pasauli nav prece, ko laiski izbaudīt. Gluži pretēji – tā ir prakse, kas ikdienā jāpilnveido un dažreiz pat jāapgūst no jauna.

Miķelis Fišers konsekventi izmanto mākslas spēku – mākslas spēju būt citādai nekā politika, filosofija, dizains, reliģija, zinātne vai kas cits. Viņš paļaujas uz mākslas iedibināto atrašanos tādā nosacītā punktā, kur visas atsevišķās uzkonstruētās jomas zaudē atšķirību asos stūrus. Tiecoties definēt savu vēsturisko citādību mākslas kontekstā, laikmetīgā māksla kļūst neuzmanīga attiecībās ar pārējo pasauli. Tā kļūst līdzīga kaut kam citam. Miķelis Fišers paļaujas un izmanto mākslas citādību kā savu konceptuālo darbu būtisku aspektu.

Iepazīt Miķeļa Fišera mākslu un personību izstādē palīdz Mārtiņa Grauda jaunā dokumentālā pilnmetrāžas filma “Ķirzakas uz ledus” (2018).

Miķelis Fišers ir dzimis 1970. gadā Rīgā. Ieguvis Purvīša balvu (2015) par personālizstādi “Netaisnība” (2014), veidojis Latvijas paviljonu “Kas slikts var notikt” 57. Venēcijas mākslas biennālē (2017). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar četru gleznu ciklu “Sex'n'Spaceships” (“Sekss un kosmosa kuģi”, 1995), ieguvis maģistra grādu. Veidojis scenogrāfiju teātra izrādēm un ilustrējis grāmatas.

Izstāde apskatāma līdz 2019.gada 10.februārim.

 

Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi” tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kuratore - Inga Šteimane.

Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas var pieteikt: +371 29548719 un dubulti.art.station@gmail.com

16.11.2018 - 21.12.2018
Dubultu Kultūras kvartālā Dubultu bērnu bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30