Jūrmalas pilsētas dome

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv


NOLIKUMS
Jūrmalā
2019.gada 18.aprīlīNr. 15

protokols Nr. 4, 71. punkts

Jūrmalas Kultūras centra amatiermākslas jeb radošo
kolektīvu darbības un finansēšanas nolikums

Izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktu

I. Vispārējie jautājumi

1. Šis nolikums (turpmāk – nolikums) nosaka kārtību, kā darbojas un tiek finansēti, izveidoti no jauna vai reorganizēti Jūrmalas Kultūras centra (turpmāk – JKC) amatiermākslas jeb radošie kolektīvi (turpmāk – radošie kolektīvi), kā arī nosaka to darbības un vērtēšanas prioritātes.

2. JKC radošo kolektīvu darbības mērķis ir nodrošināt no Jūrmalas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) autonomām funkcijām izrietošu uzdevumu izpildi - rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību.

3. Nolikumā lietoto terminu skaidrojums:

3.1. amatiermāksla – cilvēka radošā izpausme un līdzdalība nemateriālā kultūras mantojuma izzināšanas, radīšanas, pārmantošanas un popularizēšanas procesā, viena no kultūras identitātes, uzturēšanas un pārmantošanas formām;

3.2. radošais kolektīvs - viendabīga vai dažāda vecuma un etniskās piederības fizisku personu grupa, kuru brīvprātīgai, regulārai darbībai apvieno kopīgas intereses nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, tradicionālās un inovatīvas amatiermākslas attīstīšanai kādā no mūzikas, dejas, tēlotājmākslas vai citas radošas izpausmes jomām;

3.3. kolektīva vadītājs – attiecīgā radošā nozarē kompetenta persona ar atbilstošu izglītību, kas organizē un vada radošā kolektīva darbību;

3.4. deju kolektīvu virsvadītājs un koru virsdiriģents – attiecīgajā radošajā nozarē kompetenta persona ar atbilstošu izglītību, kam ir darba attiecības ar JKC kā radošā kolektīva vadītājam vai asistentam un kas papildus šim darbam koordinē savas nozares kolektīvu darbību kopumā, nodrošinot to dalību Dziesmu un deju svētku kustībā un pilsētas mēroga pasākumos.

II. Radošo kolektīvu darbības un to finansēšanas mērķi un prioritātes

4. Radošo kolektīvu darbības mērķis ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un Dziesmu un Deju svētku procesa nepārtrauktību, sekmēt amatiermākslas pieejamību un iedzīvotāju radošu laika pavadīšanu, saglabāt un attīstīt tautas tradīcijās sakņotas radošās prasmes un tautas mākslas daudzveidībā, rosināt māksliniecisko jaunradi un attīstīt kultūrvidi Jūrmalas pilsētā.

5. Radošo kolektīvu finansēšanas mērķis ir uzturēt augstu radošo kolektīvu māksliniecisko līmeni iepriekš minēto mērķu sasniegšanai.

6. Prioritāri tiek atbalstīti tie radošie kolektīvi, kas nodrošina Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību, saglabā, attīsta un popularizē tautas mākslu, kā arī tie, kuri nolikumā paredzētajā vērtēšanas kārtībā ieguvuši augstāko vai 1. kategoriju.

7. Ar savu darbību radošie kolektīvi iespēju robežās tiecas sasniegt iespējami augstākus mākslinieciskos rezultātus, piedaloties gan pašu iniciētos, gan pilsētas, reģiona, valsts un starptautiska mēroga pasākumos, radošo kolektīvu dalībniekiem piedaloties radošo kolektīvu darbībā brīvprātīgi.

III. Radošo kolektīvu darbība JKC

8. Radošo kolektīvu darbības vērtēšanas periods jeb sezona ir no 1.septembra līdz 31.augustam.

9. Radošajam kolektīvam noteiktais minimālais dalībnieku skaits katrā vecuma grupā ir šāds:

9.1. tautas deju kolektīviem – ne mazāk kā 8 dejotāju pāri, tas ir: 16 dalībnieki,

9.2. citu žanru deju grupām un studijām – ne mazāk kā 12 dalībnieki,

9.3. koriem – ne mazāk kā 16 dalībnieki,

9.4. vokālajiem ansambļiem – ne mazāk kā 8 dalībnieki,

9.5. folkloras un tradīciju kopām – ne mazāk kā 12 dalībnieki,

9.6. pūtēju orķestrim – ne mazāk 16 dalībnieks,

9.7. teātra studijai – ne mazāk kā 12 dalībnieki,

9.8. vizuālās un lietišķās mākslas studijām – ne mazāk kā 10 dalībnieki.

10. JKC un tā struktūrvienībās darbojas 25 šādi radošie kolektīvi:

10.1. bērnu baleta studija – divas grupas: pirmskolas (5-6 gadi), un pamatgrupa (7-10 gadi),

10.2. bērnu tautas deju kolektīvs „Zītariņi“ – trīs grupas: jaunākā (6-10 gadi), vidējā (10-13 gadi) un vecākā (14-16 gadi),

10.3. BG deju studija – četras grupas: jaunākā (7-10 gadi), vidējā (11-13 gadi), , vecākā (14-17 gadi) un pieaugušo grupa (no 25 gadiem),

10.4. jauniešu tautas deju kolektīvs „Zālīte“,

10.5. vidējās paaudzes deju kolektīvs „Jūrmaldancis“,

10.6. senioru deju kopa „Ābelīte“,

10.7. bērnu vokālais ansamblis „Varavīksne“,

10.8. populārās mūzikas jauniešu vokālā studija,

10.9. jauktais koris “Vaivari“,

10.10.  vīru koris „Burinieks“,

10.11.  pūtēju orķestris „Jūrmala“.

10.12. jauktais koris „Jūrmala“ ,

10.13. aušanas studija “Bulduru audējas”,

10.14. folkloras kopa „Mare“,

10.15. vizuālās mākslas studija.

10.16. bērnu tautas deju kolektīvs „Vizmiņa“ – četras grupas: 4-5 gadi, 6-7 gadi, 8-9 gadi, 10-13 gadi,

10.17. deju kolektīvs „Vēlreiz“ – divas grupas: vidējās paaudzes grupa un senioru grupa,

10.18. senioru deju kopa „Vējš ābeļziedos“,

10.19. bērnu vokālais ansamblis „Visi kā viens“,

10.20. klavierspēles studija „Vēstījums“,

10.21. jauniešu teātris „Eksperiments“,

10.22. jauktais koris „Lira“,

10.23. sieviešu vokālais ansamblis „Kaija“,

10.24. tradīciju kopa „Skance“.

10.25. jauktais koris „Spārnos“.

11. Jauna radošā kolektīva izveidi var ierosināt JKC darbinieki un radošo kolektīvu dalībnieki, kā arī citas personas, iesniedzot iesniegumu JKC, kas šo priekšlikumu sagatavo un iesniedz izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – dome) profilējošajā komitejā.

12. Jaunu radošo kolektīvu izveide un radošo kolektīvu statusa maiņa var notikt vienu reizi gadā, sākot ar jaunu JKC budžeta gadu. Pieprasījumu par jauna kolektīva izveidi vai kolektīva statusa maiņu JKC virza apstiprināšanai Jūrmalas Pilsētas domes Izglītības un kultūras jautājumu komitejā. Pēc pozitīva komiteju atzinuma un Domes lēmuma, JKC izveido jaunu kolektīvu vai veic kolektīva statusa maiņu (izdarot izmaiņas nolikuma 10.punktā).

13. Radošais kolektīvs var tikt reorganizēts nolikumā noteiktās radošo kolektīvu vērtēšanas rezultātā vai radošajam kolektīvam pārtraucot savu darbību. JKC attiecīgi virza apstiprināšanai domes profilējošajā komitejā un iepriekšminētās komitejas pozitīva atzinuma gadījumā - uz domes sēdi grozījumus nolikuma 10.punktā.

14. Radošo kolektīvu dalībnieku piesaisti un darbību tajos nodrošina un vada kolektīvu vadītāji.

IV. Kolektīva vadītāja tiesības un pienākumi

15. Kolektīva vadītāja kompetence ir noteikta nolikumā, darba līgumā un amata aprakstā. Kolektīva vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba JKC direktors. Kolektīva vadītājs personīgi ir atbildīgs par sava radošā kolektīva darbību - tā māksliniecisko līmeni, regulāru treniņnodarbību norisi (pēc iepriekš saskaņota nodarbību grafika), piedalīšanos dažāda līmeņa skatēs un konkursos, koncertdarbību, dalībnieku sastāva nodrošināšanu, veicot to reģistru un nodarbību apmeklējuma uzskaiti, kā arī jaunu interesentu piesaisti radošajam kolektīvam.

16. Kolektīva vadītājam radošā kolektīva darbībai ir tiesības izmantot JKC telpas atbilstoši JKC vadības apstiprinātam mēģinājumu un pasākumu grafikam.

17. Radošajiem kolektīviem ir pienākums piedalīties JKC organizētajos pasākumos saskaņā ar JKC pasākumu plānu, kā arī citos Jūrmalas pilsētas pasākumos, saskaņojot to ar JKC vadību.

18. Kolektīva vadītājs katru gadu JKC direktora noteiktā kārtībā, balstoties uz sava kolektīva dalībnieku vai bērniem vecāku iesniegumiem (1., 2. pielikumi), iesniedz JKC sava radošā kolektīva jaunās sezonas darbības plānu ar dalībnieku sarakstu, pasākumu plānu un no tā izrietošu nākamā gada budžeta pieprasījumu (3.pielikums), ievērojot domes noteiktos norādījumus atbilstoši iepriekšējās sezonas darbības novērtējumam, kā arī ievērojot nolikuma 42. 43. un 44. punktu minētos nosacījumus – līdz 1.oktobrim.

19. Kolektīva vadītājs, kura vadītā radošā kolektīva rīcībā ir par JKC budžeta līdzekļiem gatavoti tērpi, iegādāti rekvizīti, mūzikas instrumenti u.c. inventārs, noslēdz ar JKC līgumu par materiālo vērtību saglabāšanu (4.pielikums).

20. Kolektīva vadītājs vai asistents kopā ar radošo kolektīvu koordinatoriem izveido katra mēneša darba plānu un mēneša beigās iesniedz darba laika atskaiti saskaņā ar pašvaldības noteikto iekšējo kārtību, kā arī iesniedz radošā kolektīva dalībnieku nodarbību apmeklējumu uzskaiti (5.pielikums)

21. Kolektīva vadītājs iesniedz JKC transporta u.c. pakalpojumu pieprasījumu valsts mēroga pasākumiem, ja tas nepieciešams un paredzēts JKC budžetā, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms plānotā pasākuma (6.pielikums).

22. Kolektīva vadītājs iesniedz JKC ārzemju radošā brauciena - komandējuma (ja tas paredzēts apstiprinātajā JKC budžetā) pieprasījumu ne vēlāk kā līdz 1.maijam (7.pielikums), kā arī atskaiti (brīvā formā) trīs dienu laikā pēc komandējuma.

23. Kolektīva vadītājs katru gadu, noslēdzot sezonu, līdz 31.augustam iesniedz kopējo atskaiti (8.pielikums) par sava radošā kolektīva darbību sezonā.

24. Kolektīva vadītājam ir tiesības iesniegt savus ierosinājumus un radošos piedāvājumus JKC un pilsētas mēroga kultūras pasākumu plāna bagātināšanai.

25. Radošo kolektīvu darbību pārrauga JKC radošo kolektīvu koordinatori.

26. Koru un deju kolektīvu papildus koordināciju Latvijas Dziesmu un deju svētku kustības ietvaros, kā arī nodrošinot kolektīvu uzstāšanos pilsētas mēroga pasākumos, veic attiecīgi koru virsdiriģents un deju kolektīvu virsvadītājs, kuri tiek izvēlēti uz vienu gadu (no 1.oktobra līdz nākamā gada 30.septembrim) starp attiecīgās nozares kolektīvu vadītājiem un asistentiem aizklātā balsošanā - atbilstoši nolikuma 38.punktam.

V. Radošo kolektīvu un kolektīvu vadītāju darbības vērtēšana

27. Radošo kolektīvu vērtēšana notiek katru gadu, noslēdzot nolikumā noteikto radošo kolektīvu darbības sezonu, apkopojot radošo kolektīvu dažādā mēroga skatēs gūtos rezultātus un kolektīvu vadītāju atskaites par kolektīvu darbību.

28. Radošos kolektīvus vērtē JKC direktora ik gadus apstiprināta radošo kolektīvu darba vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija), kuras sastāvā ietilpst JKC direktora vietnieks, visu JKC filiāļu vadītāji, Jūrmalas koru un deju kolektīvu virsvadītāji (pašiem nevērtējot savus radošos kolektīvus, tā vietā izmantojot vidējo aprēķinu no pārējo vērtētāju dotā punktu skaita) un domes Kultūras nodaļas vadītājs vai pārstāvis. Vērtēšanas komisijas sastāvā var tikt iekļauti arī ārējie amatiermākslas eksperti. Radošo kolektīvu darbība iepriekšējā sezonā jāizvērtē līdz 15.septembrim.

29. Vērtēšanas komisija radošos kolektīvus vērtē ik gadu pēc šādiem kritērijiem (9.pielikums):

29.1. radošā kolektīva mākslinieciskais sniegums - satura kvalitāte atbilstoši žanram un dalībnieku vecuma grupai,

29.2. radošā kolektīva mākslinieciskā snieguma vizuālais tēls, radošums un laikmetīgums,

29.3. sasniegumi starptautiskajos un vietējā mēroga festivālos, konkursos, koncertos vai izstādēs,

29.4. kolektīva radošā aktivitāte - atsaucība, iesaistoties Jūrmalas pilsētas un JKC pasākumos,

29.5. radošā kolektīva pašiniciatīva – jaunu radošo ideju piedāvājums un spēja tās īstenot, piesaistot ārējo finansējumu.

30. Ja radošais kolektīvs ir piedalījies augstāka līmeņa – reģionālajās vai valsts mēroga skatēs (ja tādas konkrētajā sezonā bijušas), tad, nosakot radošā kolektīva atbilstību noteiktai kategorijai, nolikuma 29.punktā (9.pielikumā) noteiktajos pirmajos divos kritērijos tiek ņemts vērā augstākā līmeņa vērtējums, bet 3., 4. un 5. kritērijā tiek veikts radošā kolektīva kopējās darbības vērtējums, noslēdzot sezonu.

31. Tiem radošajiem kolektīviem, kuri sezonas laikā nav piedalījušies reģionālajās vai valsts mēroga skatēs un konkursos, maija mēnesī JKC rīko ikgadējo vietējo radošo kolektīvu koncertu – skati un vizuālās – lietišķās mākslas izstādi, kurās vērtēšanas komisija vērtē radošo kolektīvu nolikuma 29.punktā (9.pielikumā) noteiktajos pirmajos divos kritērijos, bet 3., 4. un 5. kritērijā tiek veikts radošā kolektīva kopējās darbības vērtējums, noslēdzot sezonu.

32. Radošie kolektīvi tiek vērtēti pēc 50 punktu sistēmas, katram vērtēšanas komisijas loceklim aizpildot radošā kolektīva vērtējuma tabulu (ja kolektīvā ir vairākas vecuma grupas, katrai vecuma grupai tabula aizpildāma atsevišķi, 9.pielikums) katru kritēriju vērtējot atsevišķi, piešķirot tam 3 – 10 punktus:

32.1. izcili – 10,

32.2. teicami – 9,

32.3. ļoti labi – 8,

32.4. labi – 7,

32.5. gandrīz labi – 6,

32.6. viduvēji – 5,

32.7. apmierinoši – 4,

32.8. vāji – 3.

33. Katrs radošais kolektīvs (vai atsevišķas tā vecuma grupas) vērtējumu iegūst, vērtēšanas komisijas locekļu piešķirtos punktus saskaitot un dalot ar vērtēšanas komisijas locekļu skaitu (10.pielikums).

34. Apkopojot iegūtos punktus, radošie kolektīvi tiek iedalīti četrās kvalitātes kategorijās:

34.1. 45 – 50 punkti – augstākās kategorijas kolektīvi,

34.2. 40 – 44,99 punkti – 1.kategorijas kolektīvi,

34.3. 30 – 39,99 punkti – 2.kategorijas kolektīvi,

34.4. 15 – 29,99 punkti – 3.kategorijas kolektīvi.

35. Ja radošajā kolektīvā dalībnieku skaits ir mazāks par nolikuma 9.punktā noteikto vēlamo minimumu, tas tiek iekļauts vērtēšanas 3.kategorijā.

36. Visu JKC radošo kolektīvu vērtējums tiek apkopots JKC radošo kolektīvu darbības rezultātu novērtēšanas protokolā (11.pielikums), ko paraksta vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs un pārējie locekļi.

37. Ja 3. kategorijas radošais kolektīvs pēc gada atkārtoti tiek novērtēts atbilstoši 3.kategorijai, tad radošais kolektīvs tiek reorganizēts vai likvidēts.

38. Vienlaikus ar radošo kolektīvu novērtēšanu vērtēšanas komisija organizē arī koru un deju kolektīvu virsvadītāju pārvēlēšanu nākamajam periodam. Vēlēšanas notiek aizklāti, starp koru vadītājiem - izvēloties koru virsdiriģentu un starp deju kolektīvu vadītājiem – deju kolektīvu virsvadītāju. Katrs balsotājs drīkst balsot par diviem kandidātiem (ieskaitot sevi) un vērtēšanas komisija balsošanas rezultātus fiksē atsevišķā vērtēšanas komisijas sēdes protokolā. Vēlēšanu rezultāti JKC vadībai (papildus darba līgumu slēgšanai uz nākamo periodu) ir saistoši, ja šo amatu kandidāti ievēlēti katrs savā grupā ar balsu vairākumu.

VI. Radošo kolektīvu finansēšanas kārtība

39. Radošie kolektīvi var saņemt pašvaldības finansējumu savas darbības nodrošināšanai un uzlabošanai: metodoloģisko materiālu, inventāra un tērpu iegādei un apkopei, dalībai vietējā mēroga un ārvalstu koncertos, konkursos u.c. pasākumos. Kolektīvu vadītāju un asistentu profesionālās kvalifikācijas celšanai (ne vairāk kā 5% no radošā kolektīva kopējā budžeta) atbilstoši nolikumā paredzētās radošo kolektīvu vērtēšanas rezultātiem domes apstiprinātā JKC gada budžeta ietvaros.

40. Kolektīva vadītājs, sagatavojot nākamā gada budžeta pieprasījumu nolikuma 39.punktā minētajām aktivitātēm, nedrīkst pārsniegt nolikuma 42.punktā minēto maksimālo finansējuma apjomu. Nākamā gada budžeta pieprasījumam jābūt detalizēti atšifrētam un pamatotam, pieprasījumā uzrādītās aktivitātes sakārtojot prioritārā secībā, kā pirmo norādot aktivitāti ar augstāko prioritāti.

41. Pieļaujamā finansiālā atbalsta summa nākamā gada budžeta pieprasījumam iegūstama, kvalitātes vērtējuma kategorijā nolikuma 42.punktā noteikto naudas summu vienam radošā kolektīva dalībniekam reizinot ar radošā kolektīva dalībnieku skaitu.

42. Vērtējuma kategorijām noteiktās maksimālās naudas summas radošā kolektīva nākamā gada budžeta pieprasījumā vienam dalībniekam ir šādas:

42.1. augstākās kategorijas kolektīviem - 160 EUR gadā;

42.2. 1.kategorijas kolektīviem –100 EUR gadā,

42.3. 2. kategorijas kolektīviem 50 EUR gadā,

42.4. 3. kategorijas kolektīviem 20 EUR gadā.

43. Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gadā, kā arī gadu pirms tiem, svētku dalībnieku budžeta pieprasījumu reizina ar noteiktu koeficientu:

43.1. augstākās kategorijas kolektīviem - 4;

43.2. 1.kategorijas kolektīviem – 3;

43.3. 2. kategorijas kolektīviem – 2;

43.4. 3. kategorijas kolektīviem koeficients netiek piemērots.

44. Pamatojoties uz Diasporas likuma 6. panta “Valsts pārvaldes institūciju kompetence diasporas politikas jomā” 4. apakšpunktu, Diasporas latviešu dziesmu un deju svētku norises gadā, JKC radošie kolektīvi, kolektīvu vadītāji un virsvadītāji var saņemt finansējumu, ja tā lēmusi Jūrmalas pilsētas dome, pēc Izglītības un kultūras jautājumu komitejas pozitīva atzinuma.

45. Pirms JKC kopējā budžeta pieprasījuma iesniegšanas domē JKC vadība ar kolektīvu vadītājiem pārrunā iespējamā finansējuma prioritātes, paturot tiesības noteikt un novērtēt pieprasīto līdzekļu samērību un nepieciešamību salīdzinājumā ar citu radošo kolektīvu vajadzībām, ievērojot kultūras nozares attīstības plānošanas dokumentus Jūrmalas pilsētā un JKC darbību kopumā.

46. Pēc ikgadējā pašvaldības budžeta apstiprināšanas JKC direktors divu nedēļu laikā pēc apstiprinātā budžeta saņemšanas vienojas ar kolektīvu vadītājiem par piešķirto līdzekļu racionālu izlietojumu saskaņā ar prioritātēm un izdod attiecīgu rīkojumu, nosakot katram radošajam kolektīvam pieejamo finanšu līdzekļu apmēru nolikuma 39.punktā minētajām aktivitātēm, saglabājot proporcionalitāti starp radošā kolektīva finansējuma pieprasījumu un budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. Ja radošajam kolektīvam ir vairākas vecuma grupas, finanšu dalījums notiek atbilstoši katras grupas novērtējumam un dalībnieku skaitam.

47. Sadalot radošo kolektīvu apstiprināto budžetu, 4% no kopsummas tiek paredzēti pilsētas radošo kolektīvu un kultūras darbinieku pilsētas mēroga konkursiem un skatēm, 5% - radošu kolektīvu papildus izdevumu apmaksai, ko nosaka JKC vadība apstiprinātā budžeta ietvaros.

48. Pēc nolikuma 46.punktā noteiktā rīkojuma saņemšanas attiecīgā kolektīva vadītājs atbilstoši budžeta pieprasījumā norādītajām prioritātēm precizē radošā kolektīva īstenojamās aktivitātes un to īstenošanas izmaksas un iesniedz JKC direktoram.

49. Ja JKC apstiprinātā budžeta ietvaros nevar segt pilnībā atsevišķu radošo kolektīvu iecerēto pasākumu izmaksas, šo pasākumu nodrošināšanai JKC var saņemt ziedojumus no juridiskām un fiziskām personām.

VII. Noslēguma jautājumi

50. Priekšlikumus grozījumu izdarīšanai nolikumā var ierosināt domes profilējošā komiteja, domes Kultūras nodaļa un JKC.

51. Ar nolikuma spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra nolikums Nr.3 “Jūrmalas Kultūras centra amatiermākslas jeb radošo kolektīvu darbības un finansēšanas nolikums”.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis


Pielikums Nr.1 DOC

Pielikums Nr.2 DOC

Pielikums Nr.3 DOC

Pielikums Nr.4 DOC

Pielikums Nr.5 DOC

Pielikums Nr.6 DOC

Pielikums Nr.7 DOC

Pielikums Nr.8 DOC

Pielikums Nr.9 DOC

Pielikums Nr.10 DOC

Pielikums Nr.11 DOC


Lejupielāde: DOC un PDF