Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā

Grozījums ar domes 2018.gada 23.augusta 34.nolikumu
Grozījums ar domes 2016.gada 25.novembra 56.nolikumu
Grozījumi ar domes 2016.gada 19.maija 22.nolikumu
Grozījumi ar domes 2015.gada 19.februāra 17.nolikumu
Grozījumi ar domes 2010.gada 1.aprīļa 51.nolikumu
Grozījumi ar domes 2010.gada 11.marta 47.nolikumu
Atvērt sākotnējo redakciju

2008.gada 8.maijāNr.19

Protokols Nr.20, 1.punkts

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas nolikums

Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu,
Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu
Papildināts ar domes 2015.gada 19.februāra 17.nolikumu

I Vispārīgie noteikumi

1. Jūrmalas Valsts ģimnāzija (turpmāk tekstā – Ģimnāzija) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības otrā posma no 7. līdz 9.klasei programmu, vispārējās vidējās izglītības un interešu izglītības programmas.

2. Ģimnāzijas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi normatīvie akti un šis nolikums, kurš izstrādāts, saskaņā ar Izglītības likuma 22. panta pirmo daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.

3. Ģimnāzijai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.

4. Ģimnāzijai ir noteikta parauga veidlapas. Ģimnāzija lieto Jūrmalas pilsētas ģerboņa attēlu skolas veidlapās un zīmogos un valsts lielā ģerboņa attēlu valstiski atzītos izglītību apliecinošos dokumentos. Grozīts ar domes 2016.gada 25.novembra 56.nolikumu

5. Ģimnāzijai ir norēķinu konti bankā.

6. Ģimnāzijai ir sava simbolika: karogs, dziesma un logo.

7. Ģimnāzijas juridiskā adrese: Raiņa ielā 55, Jūrmalā, LV–2011, Latvija.

7.1 Ģimnāzijas izglītības programmu īstenošanas vieta: Raiņa iela 55, Jūrmala, LV-2011. Grozīts ar domes 2018.gada 23.augusta 34.nolikumu

II Skolas darbības mērķis un pamatuzdevumi

8. Ģimnāzijas darbības mērķis ir:

8.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu;

8.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.

9. Ģimnāzijas darbības pamatvirziens ir izglītošana un audzināšana.

10. Ģimnāzijas galvenie uzdevumi ir:

10.1. īstenot licencētās vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.-9.klašu) un vispārējās vidējās izglītības programmas, piedāvājot ne mazāk kā trīs vispārējās vidējās izglītības programmas;

10.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;

10.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;

10.4. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;

10.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem , lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi visiem Ģimnāzijas izglītojamiem;

10.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

10.7. mācību un audzināšanas procesā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistēmiskuma principus;

10.8. sagatavot izglītojamos izglītības turpināšanai nākamajai izglītības pakāpei vai apzinātai profesijas apguvei;

10.9. īstenot pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedzot metodisko palīdzību Jūrmalas pilsētas vidusskolu skolotājiem.

III Īstenojamās izglītības programmas

11. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarts.

12. Ģimnāzija piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:

12.1. vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) matemātikas, dabaszinības un tehnikas virziena programma. Kods 23013111 Īstenošanas vieta: Jūrmalas Valsts ģimnāzija Raiņa ielā 55, Jūrmalā, LV-2011; Grozīts ar domes 2016.gada 19.maija 22. nolikumu;

12.2. vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programma. Kods 31013011 Īstenošanas vieta: Jūrmalas Valsts ģimnāzija Raiņa ielā 55, Jūrmalā, LV-2011; Grozīts ar domes 2016.gada 19.maija 22. nolikumu;

12.3. vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena (komerczinības) izglītības programma. Kods 31014011. Īstenošanas vieta: Jūrmalas Valsts ģimnāzija Raiņa ielā 55, Jūrmalā, LV-2011; Grozīts ar domes 2018.gada 23.augusta 34.nolikumu

12.4. vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena (valodas) izglītības programma. Kods 31012011 Īstenošanas vieta: Jūrmalas Valsts ģimnāzija Raiņa ielā 55, Jūrmalā, LV-2011; Grozīts ar domes 2016.gada 19.maija 22. nolikumu;

12.5. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programma. Kods 31011011 Īstenošanas vieta: Jūrmalas Valsts ģimnāzija Raiņa ielā 55, Jūrmalā, LV-2011. Grozīts ar domes 2016.gada 19.maija 22. nolikumu;

13. Ģimnāzija ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem.

14. Pedagogi ir tiesīgi izmantot mācību priekšmetu paraugprogrammas vai atbilstoši mācību priekšmetu standartam izstrādāt savas mācību priekšmetu programmas, tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk tekstā – komisija) un apstiprina direktors.

15. Ģimnāzija ir tiesīga izstrādāt interešu izglītības un tālākizglītības programmas, ko apstiprina direktors. Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Dibinātājs.

IV Izglītības procesa organizācija

16. Izglītības procesa organizāciju Ģimnāzijā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie Ministru kabineta (turpmāk tekstā –MK) noteikumi, Ģimnāzijas nolikums un Ģimnāzijas iekšējie normatīvie akti.

17. Izglītojamo uzņemšana Ģimnāzijā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Ģimnāzijas notiek saskaņā ar:

17.1. MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) prasībām;

17.2. Ģimnāzijas 7.klasē un 10. klasē konkursa kārtībā uzņem izglītojamos saskaņā ar izglītojamo uzņemšanas noteikumiem Ģimnāzijā;

17.3. vispārējās vidējās izglītības programmās uzņem jauniešus, kuri:

17.3.1. sekmīgi apguvuši pamatizglītības programmu;

17.3.2. nokārtojuši Ģimnāzijas noteiktos iestājpārbaudījumus;

17.4. no iestājpārbaudījumiem tiek atbrīvoti Ģimnāzijas izglītojamie, kuriem pamatizglītības apguvē nevienā priekšmetā un valsts pārbaudes darbā vērtējums nav zemāks par 7 ballēm.

18. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK noteikumi.

19. Mācību darba organizācijas un uzskaites pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums klasei ir 40 minūtes.

20. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.

21. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas. Ģimnāzija strādā vienā maiņā. Mācību stundu skaitu dienā izglītojamiem nosaka mācību priekšmetu stundu saraksts, kuru apstiprina ģimnāzijas direktors.

22. Starpbrīžu garumu reglamentē ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumi.

23. Fakultatīvās un individuālās nodarbības organizē ārpus mācību stundu laika pēc brīvprātības principa, pamatojoties uz izglītojamo un vecāku rakstiskiem iesniegumiem.

24. Saskaņā ar attiecīgām izglītības programmām katra klase mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem var izmantot ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā.

25. Ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes notiek saskaņā ar atbilstošiem MK noteikumiem.

26. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts vispārējās pamatizglītības standarta un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām un Ģimnāzijas direktora apstiprināto mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

27. Izglītojamie divas reizes gadā katra semestra pēdējā mācību dienā saņem liecību. Izglītojamo pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumu noteikšana vai izglītojamā atstāšana uz otru gadu nosaka direktors ar rīkojumu.

28. 10. un 11.klašu izglītojamie netiek atstāti Ģimnāzijā atkārtotai izglītības programmas apguvei.

29. Valsts pārbaudes darbi Ģimnāzijā notiek saskaņā ar MK noteikumu prasībām.

30. 9.klašu izglītojamie, kuri apguvuši vispārējās pamatizglītības programmu, MK noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu.

31. 12.klašu izglītojamie, kuri apguvuši vispārējās vidējās izglītības programmu, MK noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.

V Izglītojamo pienākumi un tiesības

32. Izglītojamo tiesības un pienākumus nosaka Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumi.

VI Ģimnāzijas vadība

33. Ģimnāziju vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Dibinātāja noteiktajā kārtībā pēc saskaņošanas ar IZM.

34. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, darba līgums un Ģimnāzijas nolikums.

35. Direktoram var būt vietnieki, direktora vietniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka Ģimnāzijas direktors.

36. Ģimnāzijas direktors atbilstoši kompetencei un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ģimnāziju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, juridiskām un fiziskām personām.

37. Ģimnāzijas direktora galvenie pienākumi ir:

37.1 nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējā izglītības likuma, Ministru kabineta noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, IZM, Dibinātāja un IN izdoto normatīvo aktu un šī nolikuma ievērošanu un izpildi Ģimnāzijā; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 47. nolikumu

37.2. vadīt Ģimnāzijas darbu un būt atbildīgam par Ģimnāzijas darba rezultātiem;

37.3. nodrošināt Ģimnāziju ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem u.c. darbiniekiem;

37.4. nodrošināt apstiprināto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei, kā arī speciālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

37.5. informēt atbilstošas valsts un pašvaldības institūcijas gadījumos, kad tiek konstatēta bērnu tiesību un interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Ģimnāzijā vai ārpus tās;

37.6. nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

37.7. būt atbildīgam par datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;

37.8. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu.

38. Ģimnāzijas direktora tiesības ir:

38.1. savas kompetences ietvaros lemt par Ģimnāzijas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;

38.2. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;

38.3. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;

38.4. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Ģimnāzijas darbību reglamentējošos dokumentus;

38.5. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos;

38.6. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IN, norīkot direktora pienākumu veikšanai direktora vietnieku; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 47. nolikumu

38.7. noteikt pedagoģisko un tehnisko darbinieku amata vienību skaitu, saskaņojot ar Dibinātāju un IN; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 47. nolikumu

38.8. pieņemt un atbrīvot no darba pedagoģiskos un tehniskos darbiniekus, noteikt viņu pienākumus, tiesības un atbildību;

38.9. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;

38.10. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros.

VII Pedagogu un citu darbinieku pienākumi un tiesības

39. Pedagogu, pedagoģiskā atbalsta personāla tiesības un pienākumi ir noteikti Izglītības likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.

40. Citu darbinieku tiesības un pienākumi ir noteikti Darba likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.

41. Pedagogu pienākumi ir:

41.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;

41.2. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Ģimnāzijas pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;

41.3. veidot pozitīvu sadarbības vidi, ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem ģimnāzijas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;

41.4. būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm un rezultātiem;

41.5. ievērot Ģimnāzijas Nolikuma ,Darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un pildīt darba līguma prasības.

42. Pedagogu tiesības ir:

42.1. tikt ievēlētam un darboties Ģimnāzijas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā un citās komisijās;

42.2. izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Ģimnāzijas attīstības, darba un iekšējās kārtības nodrošināšanas jautājumos.

VIII Ģimnāzijas padomes, komisijas un pašpārvalde

43. Ģimnāzijas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Ģimnāziju, vecākiem un sabiedrību. Tās izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka Izglītības likums un Ģimnāzijas padomes reglaments, ko izdod Ģimnāzijas direktors.

44. Ģimnāzijas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

45. Ģimnāzijas pedagoģiskā padome risina dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod Ģimnāzijas direktors.

46. Ģimnāzijas pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, direktora vietnieki un ārstniecības persona.

47. Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

48. Izglītojamo mācību sasniegumu dinamiku, 7. un 10.klašu adaptāciju, individuālo pieeju izglītojamiem, turpmākās darbības stratēģiju jautājumu risināšanā apspriež un analizē konsīlijos. Konsīlijā piedalās visi attiecīgās klases vai klašu grupas mācību priekšmetu pedagogi, izglītības metodiķis, skolas psihologs un direktora vietnieki.

49. Valsts pamatizglītības standartā, valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Ģimnāzija izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas (turpmāk – komisija). Komisiju darbu vada izglītības metodiķis. Komisijas darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod direktors.

50. Ģimnāzijas pašpārvalde (turpmāk tekstā- ģimnāzistu dome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Ģimnāzistu domi ar Ģimnāzijas vadības atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada skolēnu sabiedrisko dzīvi Ģimnāzijā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru izdod Ģimnāzijas direktors.

IX Ģimnāzijas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un

izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

51. Ģimnāzija, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos noteikto, patstāvīgi izstrādā Ģimnāzijas darbu reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, kurus izdod Ģimnāzijas direktors.

52. Ģimnāzijas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Dibinātāja nolikumā noteiktajā kārtībā.

X Ģimnāzijas finansēšanas kārtība

53. Ģimnāzijas finanšu līdzekļus veido:

53.1. valsts mērķdotācija;

53.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;

53.3. citi finanšu līdzekļi.

54. Citus finanšu līdzekļus veido:

54.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

54.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;

54.3. dažādos projektos iegūtie finanšu līdzekļi;

54.4. ieņēmumi par nomu un īri;

54.5. ieņēmumi no citiem maksas pakalpojumiem, kuru izmaksas nevar būt zemākas par pašizmaksu.

55. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.

56. Mērķdotācija no valsts budžeta nodrošina:

56.1. pedagogu darba algas;

56.2. kvalitātes piemaksu 10% apmērā no mēneša darba algas;

56.3. piemaksu MK noteiktā kārtībā 10% apmērā no mēneša darba algas;

56.4. daļēju mācību grāmatu iegādi.

57. Dibinātājs apstiprinātā budžeta ietvaros finansē:

57.1. Ģimnāzijas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus;

57.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba samaksu;

57.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba samaksu;

57.4. nepieciešamo grāmatu, mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;

57.5. piemaksas pie darba algas;

57.6. remonta un celtniecības darbus un citas izmaksas.

58. Papildus finanšu līdzekļi izmantojami mērķiem, kam tie tiek piešķirti vai ziedoti, Ģimnāzijas materiālās bāzes uzturēšanai, Ģimnāzijas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai.

59. Pedagogu darba kvalitātes piemaksas un pedagogu darba algas ekonomijas sadales kārtību nosaka MK noteikumi un skolotāju materiālās stimulēšanas kārtība, kuru izdod direktors.

60. Ģimnāzijas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.

61. Finanšu līdzekļu uzskaiti un apriti nodrošina Ģimnāzijas grāmatvedība.

XI Ģimnāzijas saimnieciskā darbība

62. Saskaņā ar Izglītības likumu Ģimnāzija var veikt saimniecisko darbību.

63. Ģimnāzijas direktors ir tiesīgs apstiprinātā budžeta ietvaros:

63.1. slēgt īres un nomas līgumus;

63.2. slēgt līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par dažādu Ģimnāzijai nepieciešamo darbu veikšanu.

64. Ģimnāzijas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Iegūtos līdzekļus, saskaņojot ar Ģimnāzijas padomi, izmanto Ģimnāzijas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.

65. Kontroli par Ģimnāzijas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.

66. Ģimnāzijas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.

67. Ģimnāzijas ēdnīcas darbu organizē un kontrolē direktors.

XII Ģimnāzijas reorganizācijas un likvidācijas kārtība

68. Ģimnāziju reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM. Valsts ģimnāzijas statusu piešķir un anulē Ministru kabinets.

XIII Ģimnāzijas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

69. Grozījumus Ģimnāzijas nolikumā veic pēc Dibinātāja, IN, direktora vai Pedagoģiskās padomes ierosinājuma. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 47. nolikumu

70. Ģimnāzijas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.

71. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 22.februāra nolikums Nr.2 ”Jūrmalas pilsētas 1.ģimnāzijas nolikums”.

Priekšsēdētājs

R.Munkevics