Palanga (Lietuva)
| ![]() |
| Teritorija: | 75,3 km2 | |
| Iedzīvotāji: | 17 600 | |
| Mājas lapa: | www.palanga.lt |
| | ![]() |
Pirmo reizi Palanga minēta 1161. gadā, kad dāņu karalis Voldemārs pirmais ieguva īpašumā Palangas pili. Palanga kā ciemats dibināts 1253. gadā. XIX.gs. sākumā Palanga kļuva slavena kā jūras kūrorts. 1877.–1880.gados tika atvērts pirmais restorāns, pirmā kūrorta viesnīca. Šajā laikā arī tika izlikti meža celiņi, pārģērbšanās kabīnes, vasaras kompleksi, kā arī uzcelts teātris.
1884.–1888.gados tika uzbūvēta piestātne, kas kļuva ļoti nozīmīga tūrisma attīstībā.
1893.gadā tika uzcelta pils, un ap pili ierīkots parks, kas joprojām ir ļoti iemīļots tūristu un pilsētas iedzīvotāju vidū.
XX.gs. sakumā Palanga neatpalika no labākajiem kūrortiem Vācijā. Pludmales bija ierīkotas pēc labākajiem Eiropas paraugiem.
Pirmās neatkarības gados kopš 1933.gada Palanga kļuva par neoficiālo Lietuvas galvaspilsētu. XX.gs. 30.–40.gados grāfs F.Tiškevičš pārdeva zemi bagātiem Lietuvas iedzīvotājiem; tika celtas villas, atpūtas mājas, viesnīcas un kūrorta viesnīcas. Palangā atpūtās Lietuvas valsts prezidenti, ministri, kā arī sabiedrībā pazīstamas personas.Padomju Savienības pastāvēšanas laikā palielinājās kūrorta iezīmes Palangā. Tika būvētas jaunas sanatorijas, atpūtas mājas, kafejnīcas, restorāni un uzbūvēta lidosta. Palanga Krievijas pastāvēšanas laikā bija viena no vadošajām tūrisma pilsētām Baltijā.
| ![]() | ![]() |
Pēc neatkarības atgūšanas Lietuvā tūrisma apjoms samazinājās, tomēr Palanga spēja pielāgoties jaunajām Eiropas prasībām. Lielākā daļa sanatoriju un rehabilitāciju centru ātri ieguva savā īpašumā visu nepieciešamo tehniku klientu ārstēšanai un veselības uzlabošanai. Katru gadu Palangā tiek celtas jaunas viesnīcas un jaunas viesu mājas.
Jūrmalas sadarbība ar Palangu - lasīt šeit.



