Jūrmalas pilsētas vēsturiskā attīstība ir noteikusi saimnieciskās dzīves dažādību atsevišķos Jūrmalas rajonos. Līdz vienotas pilsētas izveidošanai 1959.gadā Slokas, Ķemeru un Rīgas Jūrmalas iedzīvotāju saimnieciskā dzīve bija atšķirīga.

Slokas novads uzplauka 17.gs., Kurzemes hercoga Jēkaba laikā, kad tur atjaunoja dzirnavas, ierīkoja vara kaltuvi, kaļķu un stikla cepļus, metālu veltuvi. Kaugurciemā tajā laikā ierīkoja ostu, caur kuru ieveda un izveda preces. Arī turpmākā Slokas attīstībā rūpniecībai un tirdzniecībai ir būtiska nozīme. Apkārtējo laucinieku dzīvē nozīmīgi bija Slokas gadatirgi. Celulozes un papīra fabrika bija nozīmīgākais Slokas rūpniecības uzņēmums arī Latvijas brīvvalsts laikā un pēckara periodā.

Rīgas jūrmalai attīstoties kā kūrortam un pieaugot vasarnieku skaitam, jau 20.gs.sākumā aizvien lielāku nozīmi vietējo iedzīvotāju dzīvē ieguva arī būvamatniecība, vasarnīcu izīrēšana un tirdzniecība. 1935.gadā Rīgas Jūrmalā reģistrētas 1259 tirdzniecības iestādes, kurās iekļāvās ne tikai veikali, bet arī viesnīcas, pansijas, restorāni. Ķemeri attīstījās kā kūrorts, kurā galvenie nodarbošanās veidi bija saistīti ar viesu apkalpošanu dažādās kūrorta un ārstniecības iestādēs, šeit nebija lielu ražošanas uzņēmumu.

Padomju varas laikā, īpaši pēc 1959.gada, notika intensīva Jūrmalas kūrorta paplašināšana, tās mērķis bija radīt vispusīgi attīstītu kūrortpilsētu. Tas izpaudās gan celtniecības un rūpniecības attīstībā, gan iedzīvotāju skaita pieaugumā un nacionālā sastāva izmaiņās. Ja 1935.gadā visu triju pilsētu iedzīvotāju kopīgais skaits bija 13,7 tūkst., pēc apvienošanas 1959.gadā Jūrmalā dzīvoja 38 tūkst.pastāvīgo iedzīvotāju, tad 1970.gadā tas sasniedza 53,8 tūkst., bet 1979.gadā – 61 tūkst. (1998.gadā pilsētā dzīvoja 59 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju). Nacionālā sastāva ziņā 1996.gadā Jūrmalā dzīvoja tikai 48% latviešu, bet 1935.gadā to skaits bija 86,9% no kopīgā iedzīvotāju skaita Ķemeros, Slokā un Rīgas Jūrmalā.

Liela nozīme Jūrmalas saimnieciskās dzīves attīstībā bija centrālā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūvei bijušās Rīgas Jūrmalas pilsētas teritorijā 1960.gados. Tika būvētas jaunas, lielas sanatoriju ēkas, jaunrades nami, daudzstāvu dzīvojamās ēkas u.c. Paplašinājās rūpniecība – 1955.gadā izveidoja laivu rūpnīcu  "Dzintars", darbu uzsāka fabrikas "Jūrmala", "Tehnoinform". Viens no lielākajiem saimniecības uzņēmumiem pēckara Jūrmalā bija zvejnieku kolhozs "Uzvara" (vēlākā AS "Jūraslīcis"), ko nodibināja 1947.gadā.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas strauji samazinājās atpūtnieku skaits no Padomju Savienības. Pilsētas attīstību apgrūtināja lielais denacionalizējamo namīpašumu skaits, zemes reforma un īpašnieku maiņa. Īpaši postošs šis laiks izrādījās Ķemeriem, kuri no plaukstoša Vissavienības kūrorta pārvērtās par vienu no atpalikušākajiem Jūrmalas rajoniem.
Pēdējos gados vērojamas pozitīvas izmaiņas - tiek sakārtoti pilsētā esošie īpašumi, remontētas ielas, rodas jauni uzņēmumi, pieaug atpūtnieku skaits.