Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo karavīru kapsētas

Jūrmalas pilsētā atrodas septiņas Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru kapsētas vai kapu vietas un divas Brīvības cīņās  kritušo karavīru kapsētas vai kapu vietas:

• Slokas kapos, Darba ielā, 1915.-1917.g. apglabāti 150 latviešu strēlnieki un 180 Sibīrijas krievu strēlnieki, atsevišķi norobežotas pilsētas kapsētas teritorijā.
• Slokas kapos, Varoņu ielā, 1915.-1919.g. apglabāti ap 150 latviešu strēlnieku, atsevišķi norobežotas apbedījumu vietas pilsētas kapsētas teritorijā, uzstādīts arhitekta Eižena Laubes projektēts piemineklis (1923.g.).
  
  

• Asaru kapos, Kāpu ielā 85, 1915.-1919.g. apglabāti 247 /pēc citām ziņām – 206/ latviešu un krievu karavīri no visas Jūrmalas teritorijas, uzstādīts Mārtiņa Šmalca veidots piemineklis (1939.g.),
• Liepmežnieku (Ķemeru vecajos) kapos, Ķemeru mežniecības Fazānu iecirknī, 1915.-1917. apglabāti 12 vācu karavīri, atsevišķi norobežotas tag.Tukuma rajona Slampes pag.teritorijā
• Ķemeros, parkā pie pareizticīgo baznīcas, 1915.-1917.g. apglabāti 97 krievu karavīri, uzstādīts piemineklis - krusts (1925.g.).
• Ķemeros, pie luterāņu baznīcas, A.Upīša ielā 18, 1915.-1917.g. apglabāti 80 latviešu strēlnieki, savrupas, atsevišķi iekārtotas apbedījumu vietas, uzstādītas piemiņas plāksnes, arhitekta Eižena Laubes projektēts piemineklis (1925.g.)
• Kūdrā, Ventspils šosejas 38,5 kilometrā, 1915.-1916.g. apglabāti 400-500 krievu karavīru, ir savrupa, atsevišķi iekārtota apbedījumu vieta ar piemiņas plāksnēm. Uz kapa vietu Kūdrā ir norāde šosejas malā.
• Ķemeros, pie luterāņu baznīcas, A.Upīša ielā 18, 1919.g. apglabāti 4 Latvijas armijas Kapteiņa Zolta rotas karavīri,
• Kauguros, starp Kapteiņa Zolta un Vēžu ielām, 1919.g. apglabāts nezināms skaits latviešu sarkano strēlnieku, savrupa, atsevišķi iekārtota apbedījumu vieta ar piemiņas plāksnēm.