Jūrmalā atrodas deviņas karavīru kapsētas vai kapu vietas un viena piemiņas vieta, kas saistāmas ar Pirmā pasaules kara (1914-1918) un Brīvības cīņu (1919) norisēm, kā arī 20 Lāčplēša kara ordeņa kavalieru kapa vietas pilsētas kapsētās.
 
2004.gadā, sagaidot Brīvības cīņu 85. gadadienu un 11.novembri – Lāčplēša dienu, kad tiek pieminēti latviešu strēlnieki un Brīvības cīņu dalībnieki, Būvvaldes kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa aicināja Jūrmalas Izglītības pārvaldi organizēt regulāru, ikgadēju minēto trīsdesmit objektu aprūpi un svecīšu aizdegšanu šajās vietās Lāčplēša dienā. Jūrmalā esošo karavīru kapsētu kopšanu organizē Jūrmalas dome, bet atsevišķās kapa vietas kopj  piederīgie.

Brīvības cīņu dalībnieku, kā arī 20 Lāčplēša kara ordeņa kavalieru kapa vietas atrodas dažādās Jūrmalas kapsētās un atsevišķos apbedījumos. 18.maija Kapteiņa Zolta kaujas vietā Kaugurciemā atrodas jau 1934.gadā ierīkota un 1989.gadā atjaunota piemiņas vieta.

Visas Jūrmalas teritorijas atbrīvošanai no Bermonta - Avalova armijas, kas noslēdzās 1919.gada 16.novembrī, svarīga nozīme bija cīņām par Bulduru (Lielupes dzelzceļa) tiltu, kas norisinājās no 3. - 8.novembrim. Kauju nozīmi raksturo 39 Lāčplēša kara ordeņu piešķīrums cīnītājiem (četriem – pēc nāves, tai skaitā jūrmalniekam A.Neilandam, kurš apglabāts Asaru kapos). Tās bija ciešā saistībā ar Rīgas atbrīvošanu 11.novembrī, kam par godu arī noteikta Lāčplēša diena, kad pieminam latviešu strēlniekus un Brīvības cīņu dalībniekus.

• LKO kavalieru piemiņas zīmes Jūrmalas kapsētās
• Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo karavīru kapsētas Jūrmalā